12. Vīrusu slimības Tabakas mozaīkas vīruss – tikai augi Trakumsērga –tikai zīdītāji Bakteriofāgs – tikai baktērijas Cilvēka imūndeficīta vīruss (HIV) Polimelīta vīruss – bērnu trieka Hepatīta vīruss u.c.
13. Vīrusu īpašības Sastāv no šūnas – NĒ Vielmaiņa – NĒ Atbild uz kairinātāju – NĒ Vairojas – JĀ Evolucionē - JĀ
14. Citas nedzīvas daļiņas Viroīdi – kaili ar kapsīdu nesegti RNS pavedieni; Prioni – proteīna daļiņas, kuras, iespējams, var pārvērst citus šūnas proteīnus prionos.
15. Baktērijas Dzīva šūna – prokariotiska (šūnā nav kodola); Dažas baktērijas kustas ar viciņām
16. Baktēriju iedzimtības materiāls Gredzenveida DNS atrodas nukleoīdā (viena gredzenveida hromosoma); Ir papildu DNS gredzens – plazmīda;
19. Ģenētiskā mainība Nav dzimumvairošanās – notiek klonēšana; Mutācija ir galvenais līdzeklis ģenētiskai mainībai Antibiotiku rezistence
20. Endospora Veidojas baktērijai nonākot nelabvēlīgos apstākļos (ne visām baktērijām); Spora izdzīvo ekstrēmos apstākļos,piemēram, tuksnesī; 1300 gadu tūkstošu veca baktērija Sibīrijas mēra izraisītājs spēj dīgt pat mūsdienās; Botulisma izraisītājs pārtikas konservos. Endosporas pēc būtības nav vairošanās, bet gan transports.
24. Barošanās - trofija Auto – Izcelsme - sengrieķu autos ‘pats’. Salikteņu daļa — 1) paš.., pat.., ... Hetero- Izcelsme - sengrieķu heteros ‘cits, citāds’. Salikteņu daļa — citāds … Trofija – barošanās Autotrofija – augiem; Heterotrofija – sēnes, dzīvnieki
25. Baktēriju barošanās Autotrofā barošanās – no H2O, CO2 veido O2 un organiskās vielas, taču iedalās sīkāk: Autotrofija 1 – neizdala skābekli, neizmanto ūdeni kā donoru (bakteriohlorofils); Autotrofija 2 – izdala skābekli, augiem raksturīgs hlorofils;
26. Baktērijas - augiZilaļģes jeb cianobaktērijas Barojas autotrofi izdalot skābekli fotosintēzes procesā; CO2 + H2O (CH2O)n + O2 Šūna satur augu hlorofilu. Aerobas baktērijas – dzīvo skābekļa vidē.
27. Citas baktērijas Barojas autotrofi neizdalot skābekli, bet gan sēru fotosintēzes procesā: CO2 + 2H2S (CH2O)n + 2S Šūnas satur bakteriohlorofilu; Anaerobas baktērijas – var dzīvot bezskābekļa vidē
28. Hemosintēze Baktērijas, kas oksidē neorganiskos savienojumus, lai iegūtu nepieciešamo enerģiju savu organisko vielu veidošanai; 4NH3 + 5O2 4NO2 + 6H2O Nitrificējošās baktērijas oksidē amonjaku par nitrītiem
29. Heterotrofā barošanās Barojas ar gatavām organiskām vielām; Lielākā daļa baktēriju ir heterotrofi aerobi saprotrofi (satrunējuša barība); Baktērijas var būt brīvi dzīvojošas vai simbiotiskas, mutuālistiskas, komensālistiskasvai parazītiskas attiecībās ar citiem organismiem;
30. Mutuālistiskas attiecības Divu dažādu organismu kopdzīve +/+ Piemēram, baktērijas, kas fiksē atmosfēras slāpekli – tauriņziežu dzimtas augiem saknēs veidojas gumi (no gumiņbaktērijām).
31. Baktēriju klasifikācija Baktērijām ir trīs pamatformas: nūjiņas (baciļi), lodveida baktērijas (koki), spirāliskās baktērijas (spirillas).
32. Iedalījums taksonomiskās grupās pēc Šūnapvalka veida (grampozitīvas vai gramnegatīvas); Endosporu veidošanās; Vielmaiņas; Augšanas un barošanās īpatnībām; Fizioloģiskajām īpašībām; U.c. kritēriji
33.
34. Arheji jeb arhebaktērijas Prokariotiskas šūnas; No baktērijām atšķir pēc molekulārajām īpašībām; Arheji ir tuvāki radinieki eikariotiem; Piemīt primitīvas un unikālas vielmaiņas īpatnības: Metanoģenēze – spēja sintezēt metānu; Halofili – dzīvo sāļā vidē (okeānos) Termoacidofili – karstas, skābas vietas (geizari, vulkānu tuvumā)
36. 2010. gadā atklāja jaunu dzīvības formu Dažas baktērijas spēj dzīvot arsēna klātbūtnē DNS u.c. makromolekulu sastāvā DNS sastāv no: oglekļa, ūdeņraža, skābekļa, fosfora, sēra: No šiem sešiem elementiem ir veidota ikviena dzīvā organisma DNS vai RNS Jaunatklātā dzīvības formas DNS sastāvā Fosforu aizvieto Arsēns; Fosforam ir līdzīgas ķīmiskās īpašības kā arsēnam, taču arsēns ir indīgs.
