Planotaji 2011 02 [compatibility mode]

  • 354 views
Uploaded on

 

  • Full Name Full Name Comment goes here.
    Are you sure you want to
    Your message goes here
    Be the first to comment
    Be the first to like this
No Downloads

Views

Total Views
354
On Slideshare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
0

Actions

Shares
Downloads
5
Comments
0
Likes
0

Embeds 0

No embeds

Report content

Flagged as inappropriate Flag as inappropriate
Flag as inappropriate

Select your reason for flagging this presentation as inappropriate.

Cancel
    No notes for slide

Transcript

  • 1. Vietējo iniciatīvu attīstība 26.11.2011.
  • 2. VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS PIEEJAS VIETĒJĀ ATTĪSTĪBAKOPIENU ATTĪSTĪBA 4 ASISKOPIENA (VIG) LEADER LAUKU ATTĪSTĪBAS POLITIKA 7 PAZĪMES 4 POSMI VRG VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS STATĒĢIJAS KOPĒJĀ ZIVSAIMNIECĪBAS POLITIKA 4 PRIORITĀTES
  • 3. VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS PIEEJAS LATVIJĀ: • Kopienu fondi; • Kopienu centri; • Mikrokredīti; • Vietējās grantu shēmas; • LEADER pieeja.
  • 4. VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS PIEEJAS LATVIJĀ: INSTITUCIONĀLAIS FINANSIĀLAISKopienu fondi Kopienu fondu kustība Vietējais / BAPPKopienu centri Kopienu Iniciatīvu fonds Vietējais / Oranje FondsMikrokredīt Latvijas Lauku sieviešu apvienība/ Nacionālais – VHZB Latvijas Pašvaldību savienība VietējaisVietējie granti Latvijas Lauku forums Vietējais / ELFLA / EZFLEADER pieeja
  • 5. Kas ir kopienas fonds? I 5
  • 6. Kopienacilvēki, kurus vieno teritorija... Un viens otru I 6
  • 7. FondsPlatforma izaugsmei I 7
  • 8. Kopienas fonds platforma kopienasveidošanai, attīstībai I 8
  • 9. Kopienas fondsBezpeļņas/labdarības organizācija (fonds), ko veido noteiktas teritorijas iedzīvotāji un ir paredzēts noteiktas teritorijas iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabojumam, kā arī palīdz ziedotājam paveikt labu darbu I 9
  • 10. Ar ko kopienas fonds atšķiras nocitām filantropijas formām?
  • 11. Kopienas fondam Trīs noteiktas pazīmes 1 2 3 I 11
  • 12. 1Pastāvīgs ieguldījums /neaizskaramais kapitāls
  • 13. Neaizskaramais kapitāls• Veido ilgtermiņa resursu kopienai• Iesaista vietējos ziedotājus• Apvieno fondus kopīgām investīcijām• Investē un aizsargā svarīgāko• Peļņu izmanto grantos/dotācijās 1 I 13
  • 14. 2Plašs, elastīgs mērķis
  • 15. Plašs, elastīgs mērķisUzrauga un reaģē uz visām kopienas vajadzībām - Māksla un kultūra - Ekonomiskā attīstība - Izglītība - Vide - Veselība 2 I 15
  • 16. Plašs, elastīgs mērķis- Reaģē uz mainīgām vajadzībām- Atbalsta plaša mēroga vietējās bezpeļņas aktivitātes un organizācijas- Atbalsta inovatīvas pieejas- Darbojas kā katalizators un brokeris 2 I 16
  • 17. 3Darbs ar donoriem/ziedotājiem
  • 18. Darbs ar donoriem• Dažādi donori – Indivīdi un ģimenes – Uzņēmumi – Citi fondi – Valsts iestādes• ziedojumi dažādiem mērķiem• ziedojumi jebkurā apmērā 3I 18
  • 19. Darbs ar donoriem• Pieņem dažādu veidu ziedojumus• Nodokļu atvieglojumi 3 I 19
  • 20. Kopienas fonds 2 Plašs, elastīgs mērķis 1 3 Darbs ar ziedotājuNeaizskaramais kapitāls
  • 21. Global prespective 2005In 2004 - 1175 coummunity foundations were registered in 65 countries. About 700 in US, 150 in Canada, 19 in Mexico, 64 in UK,84 in Germany, 35 in Europe, 19 in Russia. Community Foundation Global Statuss Report (2005) I 21
  • 22. Kopienu fondi Latvijā:• Talsu novada fonds – (2003, February) 50 000 inhabitants• Lielvārdes attīstibas fonds – (2004, February) 7 500 inhabitants• Alūkstas un Apes novadu fonds – (2005, April) 25 500 inhabitants• Valmieras novada fonds – (2005, July) 60 000 inhabitants• Madonas novada fonds – (2006, March) 45 000 inhabitants• Liepājas novada fonds – (2007, July) 100 000 inhabitants 22
  • 23. Special features of Latvian CFs• People who pay annual fee have right to participate in supervisory boards or councils;• Supervisory boards or councils have a decision making function - vote about their donations and other unrestricted funds;• Minimal annual fees of 28 – 140 EUR - to ensure annual funding;• Takes % from for administration (5 – 10%) and endowment building (25%) 23
  • 24. The Talsi Region Community Foundation (February, 2003) Basic facts• The first CF in Latvia• Established by 45 individuals and 4 NGOs• Covers region of 50 000 inhabitants• From each donation 10 % -administration; 25 % - endowment; 65 % - grant competition• The minimal fee to became a participant of the council EUR 28 24
  • 25. Sources for endowment• Campaign “100 Friends of Talsi Region” – minimal donation 28 EUR, donor receives a honourable status of friend• The first friend – The President of Latvia Vaira Vike – Freiberga• Donations via internet charity site www.ziedot.lv• Other income – 25 % from all donationsGrants awarded• 2003 - 3 800 EUR for 7 projects (1 call)• 2004 – 12 300 EUR for 30 projects (5 calls)• 2005 – 6 000 EUR for 9 projects (2 calls)• 2006 – 20 000 EUR for 27 projects (2 calls)• Average grant - 535,87 EUR 25
  • 26. Lielvarde CF (February, 2004)• The second CF in Latvia• Established by 14 businesses and 1 individual• Works in a small town – 7 ,500 inhabitants• Endowment – 2 142 EUR• 1 grant competition per year• Minimal fee to became a participants of the council 140 EUR per year( 50 % for unrestricted funds; 50% for endowment ), in 2007 – 29 participants 26
  • 27. Aluksne CF (April, 2005)• 21 founders (annual fee 28 EUR)• Minimal fee to became a member of the council 28 EUR• In 2006 awarded 22 grants for total amount of 17 500 EUR 27
  • 28. Valmiera CF (July, 2005)• 13 founders• Minimal fee to became a member of the council 140 EUR• In 2006 awarded 38 grants for total amount of 28 000 EUR 28
  • 29. Keys for the success: Challenges: • Regular grant competitions • To achieve a significant amount of endowment • Transparency • To develop donor advised funds • Good image at the local and national level • To develop other types of donor services • Responsible and enthusiastic board • To cover administrative expenses from local sources • Activity and support from council • To follow the mission • Good cooperation with donors and close ties with the community • Continuous learning and knowledge building (networking) 29
  • 30. Community Centres:• Programm “Support to the Development of Community Centres in Regions of Latvia” (2007-2008)• Community Centre – locally initiated organistaion that has good cooperation with local government, involves different local groups in activities and takes part in local decision making processes• Functions: - activisation, - animation, - information, - education.• Supported: – 2007 – 3 centres; – 2008 – 6 centres;• Small scale projects – 4 300 EUR – Projects – 80% funded, 20% local support.
  • 31. Keys for the success: Challenges: • Based on local needs • To have support by local government • Promotes idea of partnership • To secure long term support • Activity and support from and activity local government • To keep activities alive • High level of participation of local people • A space for creativity and development of ideas 31
  • 32. Micro credits• Contract between Hipotēku Bank and Latvian Rural Woman Entrepreneurship Support Fund.• Micro loan (1 500 EUR): – for 1 year with 5% rate of interest ; – No need for loan collateral; – Person has to have 2 guarantees.• Purpose of use – to start up business or increase capacity• 94 groups all over Latvia
  • 33. Local Grant Schemes• Annual project competitions on local level – 2nd level government – in some cases on 1st level .• Financial support - local government;• Based on earmarked subsidies accepted by local government;• Applicants - NGOs or non-formal groups;• Small scale projects – 700 EUR;• Good start for small organisations and local initiatives!
  • 34. VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS PIEEJAS GRANTU SHĒMAS VIETĒJĀ ATTĪSTĪBA MIKROKREDĪTIKOPIENU ATTĪSTĪBA KOPIENU CENTRI 4 ASIS KOPIENU FONDIKOPIENA (VIG) LEADER LAUKU ATTĪSTĪBAS POLITIKA 7 PAZĪMES 4 POSMI VRG VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS STATĒĢIJAS KOPĒJĀ ZIVSAIMNIECĪBAS POLITIKA 4 PRIORITĀTES
  • 35. Kas ir Sociālā uzņēmējdarbība?• Plašāks jēdziens• Apvieno sabiedrisko labumu un peļņu SIA SOCIĀLĀ NVO PEĻŅA UZŅĒMĒJDARBĪBA• efektivitātes mērījumi sociālam un ekonomiskam ieguvumam
  • 36. Spilgtākie piemēri Muhammad Yunus Jeff Skoll “Grameen bank” • Skoll world forum on social• Nobel Peace Prize entrepreneurship• Bangladesh • Skoll foundation
  • 37. Kaimiņu piemēriUSED GOODS CENTER Igaunijā: no 2004 . Gada darbojas kā pārstrādes un lietoto preču veikals. Peļņa lietota sociālo un vides projektu atbalstamMANO GURU kafejnīca Lietuvā: nodarbina jauniešus, kuri atrodas rehabilitācijas procesā no psihoaktīvo vielu atkarībām.
  • 38. ziedo mantas Daļa pārdotas par zemām cenām Nodibinājuma “Ideju partneru fonds” (cilvēki var atļauties lietas, kuras struktūrvienība citādāk nevarētu atļauties) 8 mēnešu laikā:18 juridisko personu ziedotāji Daļa tiek ziedotas labdarības 550 privātie ziedotāji organizācijām Ap 150 anonīmie ziedotāji???Ls finansiāls atbalsts NVO??? Ls mantiskos ziedojumos Peļņa no pārdošanas novirzīti 2. veikals sociāliem projektiem (minimāli admin.izdevumi)
  • 39. Vēl piemēri Wooly World – lācēni ar personību! http://www.woolyworld.lvMAMMUhttp://www.mammu.lv
  • 40. Grameen principi:• Mērķis ir nevis peļņas maksimizēšana, bet cīņa pret kādu sabiedrību apdraudošu problēmu.• Mums jāspēj sevi nodrošināt pašam, nevis jādzīvo no ziedojumiem.• Investori atgūst naudu, ko tie sākotnēji ieguldījuši, tomēr nekādas dividendes netiek izsniegtas.• Kad sākuma investīcijas ir atmaksātas, peļņa paliek pašā uzņēmumā, lai tas varētu augt.• Mēs strādājam ar pēc iespējas mazāku kaitējumu videi.• Darbinieki saņem tādu algu, kādu tirgū par konkrētu darbu maksā, bet darba apstākļi ir labāki.• ...tas tiek darīts ar prieku.
  • 41. LIELBRITĀNIJA• Sabiedriskā labuma uzņēmumi• Peļņa tiek investēta atpakaļ uzņēmumā• Nodokļu atlaides saņem tie, kas sniedz pakalpojumus izglītības, veselības , labklājības sfērās, nodarbinātības veicināšanu sociāli mazaizsargātām grupām• SLU var pretendēt uz nodokļie atlaidēm par ziedotiem, labdarībā ieguldītiem līdzekļiem
  • 42. POLIJĀ no 2004• SABIEDRĪBAS INTEREŠU LIKUMS Statuss, nevis atsevišķa juridiskā forma• NODOKĻU ATVIEGLOJUMI uz sabiedrību vērstai darbībai• PIEEJA MASU INFORMĀCIJAS LĪDZEKĻIEM• IZDEVĪGĀKI NOMAS NOSACĪJUMI valsts unpašvaldības īpašumos
  • 43. IEGUVUMI • Ceļ sabiedrības labklājības• Ātrāk un efektīvāk reaģē uz līmeni sabiedrības problēmām• Samazina administratīvos • Attīsta uzņēmējdarbības vidi izdevumus • Pozicionē Latviju kā vienu no• Atvieglo valsts uzdevumu sociālās uzņēmējdarbības soc. pak. sniegšanā līderiem• Stimulē nodarbinātību • Veicina ekonomisko drošību• Veicina sociālo iekļaušanos un stabilitāti
  • 44. SOCIĀLĀ UZŅĒMĒJDARBĪBA VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS PIEEJAS VIETĒJĀ ATTĪSTĪBAKOPIENU ATTĪSTĪBA 4 ASIS KOPIENA (VIG) LEADER LAUKU ATTĪSTĪBAS POLITIKA GRANTU SHĒMAS KOPIENU CENTRIKOPIENU FONDI 7 PAZĪMES 4 POSMI VRG VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS STATĒĢIJAS MIKROKREDĪTI KOPĒJĀ ZIVSAIMNIECĪBAS POLITIKA 4 PRIORITĀTES
  • 45. Teritoriālās kohēzijasizpratne un īstenošanas iespējas
  • 46. Kas ir teritoriālā kohēzija?
  • 47. Teritoriālās kohēzijas pirmsākums Pirms Aizsākums diskusijai par teritoriālo kohēziju Pieņemta Eiropas 1999.gads Teritoriālās attīstības perspektīva (ESDP) Pieņemti vairāki būtiski Pēc lēmumi (piem., izveidots ESPON)
  • 48. Teritoriālās kohēzijas oficiāla atzīšana Lisabonas līgums 174. pants Lisabonas līgums Lai veicinātu tās vispārēju harmonisku attīstību, Savienība izstrādā un veic (stājās spēkā darbības, kas stiprina tās ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. 2009.gada Savienība jo īpaši tiecas mazināt būtiskas 1.decembrī) ieviesa dažādu reģionu attīstības līmeņa atšķirības un vismazāk attīstīto reģionu teritoriālās atpalicību. kohēzijas jēdzienu Šajā kontekstā īpaša uzmanība ir veltīta lauku apvidiem, apvidiem, kurus skar rūpniecības restrukturizācija, kā arī reģioniem, kuros ir būtiska vai pastāvīga ekonomiska vai demogrāfiska atpalicība, piemēram, galējie ziemeļu reģioni ar mazu iedzīvotāju blīvumu, kā arī salas un pārrobežu un kalnu reģioni.
  • 49. ES mēroga diskusija un dokumenti• 1999. gads – pieņemta Eiropas Teritoriālās attīstības perspektīva, paredz uzstādījumus teritoriālās attīstības sekmēšanai• 2007.gada maijs – pieņemta ES Teritoriālās attīstības darba kārtība paredz uzstādījumus teritoriālās attīstības sekmēšanai• 2007.gada novembris – pieņemta ES teritoriālās attīstības darba kārtības Pirmā ieviešanas programma• 2007.gada decembris – dalībvalstu vadītāji paraksta Lisabonas Līgumu, kas ekonomisko un sociālo kohēziju papildina ar teritoriālo kohēziju• 2008.gada aprīlis – EK izplata anketu par teritoriālās kohēzijas jēdziena izpratni Lisabonas līguma kontekstā• 2008.gada oktobris – EK publicē Zaļo grāmatu “Teritoriālā kohēzija: teritoriālās daudzveidības priekšrocību izmantošana”, aizsākot plašas dalībvalstu diskusijas• 2009.gada jūnijs – EK publicē Sesto progresa ziņojumu par ekonomisko un sociālo kohēziju, kurā iekļauti sabiedriskās apspriešanas galvenie rezultāti• 2009.gada decembris – stājas spēkā Lisabonas Līgums• 2010.gada jūnijs – apstiprināta ES stratēģija „Eiropa 2020”, atzīst teritoriālās kohēzijas nozīmīgumu• 2010.gada novembris – EK publicē Piekto ziņojumu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju „Ieguldot Eiropas nākotnē”, iekļaujot uzstādījumus Teritoriālās kohēzijas sekmēšanā Kohēzijas politikas ietvaros• 2011.gada maijs – plānots pieņemt pārskatīto ES Teritoriālās attīstības darba kārtību, ievērtējot jaunos izaicinājumus teritoriālajā attīstībā
  • 50. ES diskusiju rezultātiNetika panākta Panākta vienošanās par vienošanās parvienotu teritoriālās principiem, kas kohēzijas raksturo teritoriālo definīciju kohēziju
  • 51. Teritoriālās kohēzijas izpratneMērķis – veicināt visu teritoriju saskaņotu un ilgtspējīgu attīstību, pamatojoties uz to iezīmēm un resursiemPamatprincipi:• Resursu efektīva izmantošana• Subsidiaritāte• Integrēta pieeja• Nozaru un jomu ciešāka sasaiste• Sadarbība• Koncentrācija
  • 52. Kādas ir teritoriālās kohēzijas īstenošanas iespējas šobrīd?
  • 53. Teritoriālās kohēzijas sekmēšanas nosacījumi un iespējas Kohēzijas politikā ES mērogs Nacionālais mērogsKopienas kohēzijas 1.mērķis (konverģence) stratēģiskās pamatnostādnes (2006) Teritoriju līdzsvarota attīstība noteikta kā horizontāla teritoriālās kohēzijas prioritāte ieviešot ES KF un sekmēšanai ir jābūt daļai no struktūrfondu aktivitātes plānotā atbalsta Izveidota un tiek ieviesta teritoriālai kohēzijai ir jāņem ERAF prioritāte “Policentriska vērā katras valsts individuālā attīstība” situācija Eiropas teritoriālās sadarbības 3.mērķis (teritoriālā sadarbība) mērķim ir būtiska nozīme Eiropas teritoriālo mērķu Tiek ieviestas 8 teritoriālās sasniegšanā sadarbības programmas
  • 54. Prioritāte “Policentriska attīstība” Mērķis - veicināt valsts policentrisku attīstību sniedzot atbalstu pilsētvides un pilsētreģionu konkurētspējas, sasniedzamības/pieejamības un pievilcības attīstībai saskaņā ar integrētām pašvaldību attīstības programmām 55
  • 55. Teritoriālās pieejas priekšrocības• Dod iespēju koordinēt laikā ar dažādām nozarēm saistītas investīcijas• Ļauj veikt kompleksas investīcijas, kas skar vairākas nozares• Investīcijas tiek balstītas uz reālām teritoriju vajadzībām, kas identificētas to attīstības programmās• Tiek palielināta vietējās plānošanas nozīme, jo tiek sniegts atbalsts plānošanas dokumentu ieviešanai 56
  • 56. Pašvaldību projektu atlases konkursi Projektu iesniegumu atlases beigu termiņš Atbildīgā 2008.gads 2009.gads 2010.gads iestāde I II III IV I II III IV I II III IV3.2.1.2.aktivitāte „Tranzītielu SMsakārtošana pilsētu teritorijās”3.2.1.3.1.apakšaktivitāte„Satiksmes drošības uzlabojumi SMapdzīvotās vietās ārpus Rīgas”3.5.1.1. aktivitāte„Ūdenssaimniecības infrastruktūras VidMattīstība aglomerācijās ar cilvēkuekvivalentu lielāku par 2000”3.5.2.1.aktivitāte „Pasākumicentralizētās siltumapgādes EMsistēmu efektivitātespaaugstināšanai”3.6.1.1.aktivitāte „Nacionālas unreģionālas nozīmes attīstības RAPLMcentru izaugsmes veicināšanalīdzsvarotai valsts attīstībai” 57
  • 57. Integrēto projektu piemēriJelgavas Prioritāte: Projekts: Atbalstītās darbības:pilsētas Pilsēta ar Transportadome mūsdienīgu un infrastruktūras 1. Lielās ielas posma rekonstrukcija ilgtspējīgu dzīves sakārtošana satiksmes vidi drošības paaugstināšanai 2. Komunikāciju rekonstrukcija vai jaunu un pilsētas centra un izbūve (t.sk. esošo ūdensvada ārējo tīklu un apkārtējo teritoriju to atzaru pilna rekonstrukcija ielas sarkano sasniedzamības līniju robežās, jaunu ūdensvada ārējo tīklu un uzlabošanai to atzaru izbūve, jaunu virszemes hidrantu izbūve; esošo / jaunu kanalizācijas ārējo tīklu izbūve posmā starp Atmodas ielu un Māras ielu, paredzot kanalizācijas izvadus uz visām zemes vienībām, lietus ūdens kanalizācijas tīklu rekonstrukcija un drenāžas ierīkošana) (ielu sakārtošana + inženierkomunikācijas)Valmieras Prioritārās darbības Projekts: Atbalstītās aktivitātes:pilsētas jomas: Matīšu šosejasdome • „Infrastruktūra” rekonstrukcija 1. Matīšu šosejas rekonstrukcija posmā no Rīgas ielas līdz Valmieras pilsētas robežai • „Uzņēmējdarbība” 2. Paplašinātu ražošanas telpu izbūve Valmieras Biznesa un Inovāciju inkubatora darbības nodrošināšanai (ielu sakārtošana + uzņēmējdarbības infrastruktūras paplašināšana) 58
  • 58. Teritoriālās kohēzijas sekmēšanas nosacījumi un iespējas Kopējā lauksaimniecības politikā ES mērogs Nacionālais mērogsKopienas stratēģiskās Lauku attīstības programmas pamatnostādnes lauku 3.ass vērsta uz dzīves attīstībai (2006) kvalitātes uzlabošanu lauku teritorijās un ekonomikas ES lauku attīstības programma dažādošanu var sekmēt teritoriālo kohēziju Atsevišķas Lauku attīstības programmas aktivitātes tiek ieviestas saskaņā ar LEADER pieeju
  • 59. Izmaksātais sabiedriskais finansējums dalījumā pareģioniem un LAP asīm ZM dati, 2010.gada 10.decebris
  • 60. Trūkumi līdzšinējā teritoriālā atbalsta īstenošanā• Sadrumstalots un nekoordinēts atbalsts• Nepietiekošs atbalsts teritoriju specifisko prioritāšu īstenošanai• Atsevišķos gadījumos formāli pielietoti teritoriālie principi un kritēriji atbalsta sniegšanai nozaru atbalsta pasākumos• Atbalsta projekti nav vērsti uz ienākumu gūšanu ilgākā laika periodā• Mazs uzsvars uz uzņēmējdarbības stimulēšanu un nodarbinātības celšanu
  • 61. Kādas ir teritoriālās kohēzijas īstenošanas iespējas nākotnē? Kāds ir Eiropas Savienības starpvaldību redzējums?
  • 62. ES Teritoriālās attīstības darba kārtība 2020 TA 2020 – ES līmeņa politisku uzstādījumu dokuments teritoriālās kohēzijas īstenošanai Vērsts uz: – Dažādu teritoriju lielāku ieguldījumu kopējo ES prioritāšu īstenošanā – Ciešāku sadarbību starp teritorijām, mijiedarbību starp politikām, teritoriālo aspektu ievērtēšanu nozaru politikās – Teritoriālās daudzveidības atzīšanu un vietējās identitātes stiprināšanu – Teritoriālā potenciāla atraisīšanu un optimālu izmantošanu – Teritoriālo solidaritāti – Place based pieejas plašāku izmantošanu
  • 63. ES izaicinājumi• Globalizācija/ekonomiskā krīze• ES integrācija/reģionu savstarpējā atkarība• Demogrāfiskie un sociālie izaicinājumi• Izolētās teritorijas, kas ietver ievainojamas sociālās grupas• Izaicinājumi enerģētikas jomā• Klimata izmaiņas• Bioloģiskās daudzveidības zudums, ievainojamā daba un kultūras mantojums
  • 64. ES prioritātes• Policentriska un līdzsvarota teritoriālā attīstība• Kompleksa attīstība pilsētās, laukos, reģionos• Teritoriālā savienojamība – transports, IKT, enerģētika• Teritoriālā sadarbība pārrobežu un transnacionālajos reģionos• Globālā konkurētspēja, balstoties uz spēcīgu vietējo ekonomiku• Reģionu ekoloģisko un kultūras vērtību saglabāšana
  • 65. Politiku rekomendācijas• Teritoriālo dažādību atzīšana un ievērtēšana veidojot un īstenojot politikas• Dažādu nozaru un jomu ciešāka sasaiste• Teritoriālās ietekmes analīze un uzraudzība
  • 66. TK ieviešanas mehānismi (I) ES līmenī• Veicināt teritoriālo attīstību ar fondu atbalstu• Nodrošināt teritoriālās attīstības novērtēšanu un uzraudzību• Nodrošināt metodoloģisku atbalstu un zināšanu apmaiņu politiku veidošanā un uzraudzībā• Veicināt politiku veidošanu balstoties uz faktiem un analīzi• Organizēt ikgadējas konferences par teritoriālās attīstības jautājumiem
  • 67. TK ieviešanas mehānismi (II)Pārrobežu, transnacionālā, starpreģionu līmenī• Atvieglot projektu ieviešanas nosacījumus• Sekmēt teritoriālo plānošanu ilgtermiņā (makro-reģionu stratēģijas)• Sekmēt zināšanu un pieredzes apmaiņu
  • 68. TK ieviešanas mehānismi (III) Dalībvalstu līmenī• Izstrādāt integrētas attīstības stratēģijas un piemērotus atbalsta pasākumus• Iekļaut teritoriālās kohēzijas principus plānošanas dokumentos• Veikt teritoriālās attīstības novērtēšanu un uzraudzību• Nodrošināt datu apkopošanu un uzraudzību reģionālā iedalījumā
  • 69. Kādas ir teritoriālās kohēzijas īstenošanas iespējas nākotnē? Kādi ir Eiropas Komisijas priekšlikumi?
  • 70. Teritoriju specifisko jautājumu risināšana KP ietvaros • ES fondu plānošanas dokumentos jāparedz pilsētu atbalsta pasākumi • Jānodrošina ciešāka sasaiste starp ieguldījumiem pilsētās un lauku teritorijās • Uzmanība jāpievērš arī teritorijām ar specifiskām ģeogrāfiskām vai demogrāfiskām problēmām un makroreģionu stratēģijām • Jāsaglabā un jāstiprina teritoriālā sadarbība
  • 71. Partnerības principa uzlabošana KP ietvaros, LEDER pieejas pārņemšana • KP izstrādē un ieviešanā ir jānostiprina dažādu pušu iesaiste – t.sk., vietējās un reģionālās pārvaldes, sociālo partneru un sabiedrības • KP ietvaros jāstiprina vietējās attīstības (LEADER) pieeja, – piedāvājot attiecīgu ES regulējumu (mērķa teritorijas, atbalstāmās jomas, finansējuma apjoms) – padarot šo pieeju pievilcīgu potenciālajiem atbalsta saņēmējiem • Atbalsts jāpiedāvā vietējo rīcības grupu stratēģijām, kas izstrādātas teritorijām ar noteiktu minimālo un maksimālo iedzīvotāju skaitu • Stratēģijām jāatbilst nacionālajiem/ reģionālajiem un ES līmeņa mērķiem • Vienlaikus jānodrošina koordinācija ar līdzīgām darbībām, ko atbalsta lauku attīstības un zivsaimniecības politikas ietvaros
  • 72. Kādas ir teritoriālās kohēzijas īstenošanas iespējas nākotnē? Kādas ir iespējas Latvijā?
  • 73. Vietējās attīstības programmas – pamatsteritoriālai attīstībaiAttīstības programmu loma:• Apzināti attīstības resursi• Noteikta skaidra nākotnes izaugsmes vīzija, prioritātes, specializācija• Komplekss atbalsts noteikto prioritāšu īstenošanai• Ieguldījumi nozaru politiku īstenošanā “uz vietām”
  • 74. Pilsētu attīstības vīzijas
  • 75. Reģionālās politikas ilgtermiņa mērķu rezultāti un rādītāji (LIAS 2030) 50• kāpināt attīstībā atpalikušo 2013.g. 40 reģionu attīstības tempu, lai 2030.g. maksimāli pietuvotos valsts 30 vidējā IKP līmenim, sekmējot 20 reģionālo atšķirību 10 samazināšanos 0 H o rv ā tija G rie ķ ija Z v ie d rija S lo v ā k ija N īd e rla n d e M a lta L a tv ija Ig a u n ija U n g ā rija Īrija V ā c ija L ie tu v a Itā lija A u s trija S lo v ē n ija B u lg ā rija P o lija R u m ā n ija L ie lb ritā n ija B e ļģ ija P o rtu g ā le Č e h ija F ra n c ija S p ā n ija D ā n ija S o m ija• veicināt policentrisku apdzīvojuma struktūru, saglabājot pilsētu/ lauku iedzīvotāju attiecību 70/30• ierobežot Rīgas plānošanas reģiona iedzīvotāju īpatsvara Iedzīvotāju blīvums novados un pilsētās 2008.gada sākumā palielināšanos Iedzīvotāju blīvums plānošanas reģionos 2008.gada sākumā
  • 76. Teritoriālās attīstības perspektīva Latvijas ilgtermiņa uzstādījumi teritoriālās attīstības veicināšanaiApdzīvojuma struktūra Nacionālo interešu telpas
  • 77. Reģionālās politikas pamatnostādnes 2011-2017 Reģionālās politikas vidēja termiņa rīcības virzieni: • Teritoriju atbalsta pasākumi – finansiāli un fiskālie – vietējās/reģionālās attīstības prioritātes – pakalpojumu “grozs” • Pašvaldību rīcībspēja/autonomija – pašvaldību budžetu finanšu avotu palielināšana un dažādošana – pašvaldību lomas palielināšana uzņēmējdarbībā • Reģionālās inovācijas sistēmas veidošana – teritoriju specializācija – sadarbība starp izglītības un zinātnes institūcijām, uzņēmējiem un vietējās pārvaldes institūcijām
  • 78. Nepieciešamās rīcībasNodrošināt plašākas atbalsta iespējas Latvija 2030 noteiktajām reģionālās politikas mērķa teritorijām, t.sk.:• izveidot un īstenot specifiskas teritoriālās atbalsta programmas• dot iespējas atbalsta programmu ietvaros īstenot vietējās attīstības stratēģijas un iniciatīvas• atbilstoši teritoriju izaugsmes iespējām un resursiem, programmu ietvaros novirzīt atbalstu: – uzņēmējdarbības vides attīstībai – mobilitātes veicināšanai starp valsts teritorijām – publisko pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem