Vietējo iniciatīvu    attīstība                 26.11.2011.
VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS PIEEJAS          VIETĒJĀ ATTĪSTĪBAKOPIENU ATTĪSTĪBA                                                   ...
VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS PIEEJAS LATVIJĀ:  •   Kopienu fondi;  •   Kopienu centri;  •   Mikrokredīti;  •   Vietējās grantu shēm...
VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS PIEEJAS LATVIJĀ:                          INSTITUCIONĀLAIS                 FINANSIĀLAISKopienu fondi  ...
Kas ir kopienas fonds?          I              5
Kopienacilvēki, kurus vieno    teritorija... Un viens otru                 I                6
FondsPlatforma izaugsmei         I                      7
Kopienas fonds platforma kopienasveidošanai, attīstībai          I              8
Kopienas fondsBezpeļņas/labdarības organizācija (fonds), ko  veido noteiktas teritorijas iedzīvotāji un ir  paredzēts note...
Ar ko kopienas fonds atšķiras nocitām filantropijas     formām?
Kopienas fondam Trīs noteiktas pazīmes  1 2 3           I              11
1Pastāvīgs ieguldījums /neaizskaramais kapitāls
Neaizskaramais           kapitāls• Veido ilgtermiņa resursu  kopienai• Iesaista vietējos ziedotājus• Apvieno fondus kopīgā...
2Plašs, elastīgs mērķis
Plašs, elastīgs mērķisUzrauga un reaģē uz visām kopienas vajadzībām -   Māksla un kultūra -   Ekonomiskā attīstība -   Izg...
Plašs, elastīgs mērķis- Reaģē uz mainīgām vajadzībām- Atbalsta plaša mēroga vietējās bezpeļņas aktivitātes un organizācija...
3Darbs ar donoriem/ziedotājiem
Darbs ar donoriem• Dažādi donori  – Indivīdi un ģimenes  – Uzņēmumi  – Citi fondi  – Valsts iestādes• ziedojumi dažādiem m...
Darbs ar donoriem• Pieņem dažādu veidu ziedojumus• Nodokļu atvieglojumi          3          I             19
Kopienas fonds                                  2                          Plašs, elastīgs mērķis        1                ...
Global prespective 2005In 2004 - 1175 coummunity foundations     were registered in 65 countries.     About 700 in US, 150...
Kopienu fondi Latvijā:• Talsu novada fonds   – (2003, February) 50 000 inhabitants• Lielvārdes attīstibas fonds   – (2004,...
Special features of Latvian CFs• People who pay annual fee have right to  participate in supervisory boards or councils;• ...
The Talsi Region Community Foundation                    (February, 2003)                     Basic facts• The first CF in...
Sources for endowment• Campaign “100 Friends of Talsi Region” – minimal donation  28 EUR, donor receives a honourable stat...
Lielvarde CF (February, 2004)•   The second CF in Latvia•   Established by 14 businesses and 1 individual•   Works in a sm...
Aluksne CF (April, 2005)• 21 founders (annual fee 28 EUR)• Minimal fee to became a member of the council 28  EUR• In 2006 ...
Valmiera CF (July, 2005)• 13 founders• Minimal fee to became a member of the  council 140 EUR• In 2006 awarded 38 grants f...
Keys for the success:             Challenges: • Regular grant competitions     • To achieve a significant                 ...
Community Centres:• Programm “Support to the Development of Community  Centres in Regions of Latvia” (2007-2008)• Communit...
Keys for the success:               Challenges: • Based on local needs             • To have support by local             ...
Micro credits• Contract between Hipotēku Bank and Latvian  Rural Woman Entrepreneurship Support Fund.• Micro loan (1 500 E...
Local Grant Schemes• Annual project competitions on local level   – 2nd level government – in some cases on 1st level .• F...
VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS PIEEJAS   GRANTU SHĒMAS          VIETĒJĀ ATTĪSTĪBA      MIKROKREDĪTIKOPIENU ATTĪSTĪBA               KO...
Kas ir Sociālā uzņēmējdarbība?• Plašāks jēdziens• Apvieno sabiedrisko labumu un peļņu   SIA               SOCIĀLĀ         ...
Spilgtākie piemēri Muhammad Yunus                   Jeff Skoll       “Grameen bank”     • Skoll world forum on social• Nob...
Kaimiņu piemēriUSED GOODS CENTER Igaunijā: no 2004 . Gada  darbojas kā pārstrādes un lietoto preču veikals.  Peļņa lietota...
ziedo mantas                                 Daļa pārdotas par zemām cenām       Nodibinājuma   “Ideju partneru fonds”    ...
Vēl piemēri Wooly World – lācēni ar personību! http://www.woolyworld.lvMAMMUhttp://www.mammu.lv
Grameen principi:• Mērķis ir nevis peļņas maksimizēšana, bet cīņa pret kādu  sabiedrību apdraudošu problēmu.• Mums jāspēj ...
LIELBRITĀNIJA• Sabiedriskā labuma uzņēmumi• Peļņa tiek investēta atpakaļ uzņēmumā• Nodokļu atlaides saņem tie, kas sniedz ...
POLIJĀ no 2004• SABIEDRĪBAS INTEREŠU LIKUMS        Statuss, nevis atsevišķa juridiskā forma• NODOKĻU ATVIEGLOJUMI      uz ...
IEGUVUMI                                • Ceļ sabiedrības labklājības• Ātrāk un efektīvāk reaģē uz                        ...
SOCIĀLĀ          UZŅĒMĒJDARBĪBA                                 VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS PIEEJAS                               ...
Teritoriālās kohēzijasizpratne un īstenošanas         iespējas
Kas ir teritoriālā kohēzija?
Teritoriālās kohēzijas pirmsākums   Pirms        Aizsākums diskusijai                par teritoriālo kohēziju             ...
Teritoriālās kohēzijas oficiāla atzīšana                       Lisabonas līgums                       174. pants Lisabonas...
ES mēroga diskusija un dokumenti•   1999. gads – pieņemta Eiropas Teritoriālās attīstības perspektīva, paredz uzstādījumus...
ES diskusiju rezultātiNetika panākta             Panākta vienošanās par         vienošanās parvienotu teritoriālās    prin...
Teritoriālās kohēzijas izpratneMērķis – veicināt visu teritoriju saskaņotu un ilgtspējīgu  attīstību, pamatojoties uz to i...
Kādas ir teritoriālās kohēzijas    īstenošanas iespējas             šobrīd?
Teritoriālās kohēzijas sekmēšanas nosacījumi               un iespējas Kohēzijas politikā         ES mērogs               ...
Prioritāte “Policentriska attīstība”     Mērķis - veicināt valsts policentrisku attīstību      sniedzot atbalstu pilsētvid...
Teritoriālās pieejas priekšrocības• Dod iespēju koordinēt laikā ar dažādām nozarēm  saistītas investīcijas• Ļauj veikt kom...
Pašvaldību projektu atlases konkursi                                                     Projektu iesniegumu atlases beigu...
Integrēto projektu piemēriJelgavas        Prioritāte:          Projekts:                Atbalstītās darbības:pilsētas     ...
Teritoriālās kohēzijas sekmēšanas nosacījumi  un iespējas Kopējā lauksaimniecības politikā         ES mērogs              ...
Izmaksātais sabiedriskais finansējums dalījumā pareģioniem un LAP asīm                              ZM dati, 2010.gada 10....
Trūkumi līdzšinējā teritoriālā atbalsta             īstenošanā• Sadrumstalots un nekoordinēts atbalsts• Nepietiekošs atbal...
Kādas ir teritoriālās kohēzijas    īstenošanas iespējas           nākotnē?  Kāds ir Eiropas Savienības starpvaldību       ...
ES Teritoriālās attīstības darba kārtība 2020 TA 2020 – ES līmeņa politisku uzstādījumu dokuments   teritoriālās kohēzijas...
ES izaicinājumi• Globalizācija/ekonomiskā krīze• ES integrācija/reģionu savstarpējā atkarība• Demogrāfiskie un sociālie iz...
ES prioritātes• Policentriska un līdzsvarota teritoriālā attīstība• Kompleksa attīstība pilsētās, laukos, reģionos• Terito...
Politiku rekomendācijas• Teritoriālo dažādību atzīšana un ievērtēšana  veidojot un īstenojot politikas• Dažādu nozaru un j...
TK ieviešanas mehānismi (I)                          ES līmenī• Veicināt teritoriālo attīstību ar fondu atbalstu• Nodrošin...
TK ieviešanas mehānismi (II)Pārrobežu, transnacionālā, starpreģionu līmenī• Atvieglot projektu ieviešanas nosacījumus• Sek...
TK ieviešanas mehānismi (III)                    Dalībvalstu līmenī• Izstrādāt integrētas attīstības stratēģijas un piemēr...
Kādas ir teritoriālās kohēzijas    īstenošanas iespējas           nākotnē? Kādi ir Eiropas Komisijas priekšlikumi?
Teritoriju specifisko jautājumu risināšana KP                    ietvaros  • ES fondu plānošanas dokumentos jāparedz pilsē...
Partnerības principa uzlabošana KP ietvaros, LEDER                pieejas pārņemšana  • KP izstrādē un ieviešanā ir jānost...
Kādas ir teritoriālās kohēzijas    īstenošanas iespējas           nākotnē?      Kādas ir iespējas Latvijā?
Vietējās attīstības programmas – pamatsteritoriālai attīstībaiAttīstības programmu loma:• Apzināti attīstības resursi• Not...
Pilsētu attīstības vīzijas
Reģionālās politikas ilgtermiņa mērķu rezultāti un rādītāji                                  (LIAS 2030)                  ...
Teritoriālās attīstības perspektīva  Latvijas ilgtermiņa uzstādījumi teritoriālās attīstības                       veicinā...
Reģionālās politikas pamatnostādnes 2011-2017 Reģionālās politikas vidēja termiņa rīcības virzieni: • Teritoriju atbalsta ...
Nepieciešamās rīcībasNodrošināt plašākas atbalsta iespējas Latvija 2030  noteiktajām reģionālās politikas mērķa teritorijā...
Planotaji 2011 02 [compatibility mode]
Planotaji 2011 02 [compatibility mode]
Upcoming SlideShare
Loading in …5
×

Planotaji 2011 02 [compatibility mode]

496 views
441 views

Published on

0 Comments
0 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

No Downloads
Views
Total views
496
On SlideShare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
0
Actions
Shares
0
Downloads
6
Comments
0
Likes
0
Embeds 0
No embeds

No notes for slide

Planotaji 2011 02 [compatibility mode]

  1. 1. Vietējo iniciatīvu attīstība 26.11.2011.
  2. 2. VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS PIEEJAS VIETĒJĀ ATTĪSTĪBAKOPIENU ATTĪSTĪBA 4 ASISKOPIENA (VIG) LEADER LAUKU ATTĪSTĪBAS POLITIKA 7 PAZĪMES 4 POSMI VRG VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS STATĒĢIJAS KOPĒJĀ ZIVSAIMNIECĪBAS POLITIKA 4 PRIORITĀTES
  3. 3. VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS PIEEJAS LATVIJĀ: • Kopienu fondi; • Kopienu centri; • Mikrokredīti; • Vietējās grantu shēmas; • LEADER pieeja.
  4. 4. VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS PIEEJAS LATVIJĀ: INSTITUCIONĀLAIS FINANSIĀLAISKopienu fondi Kopienu fondu kustība Vietējais / BAPPKopienu centri Kopienu Iniciatīvu fonds Vietējais / Oranje FondsMikrokredīt Latvijas Lauku sieviešu apvienība/ Nacionālais – VHZB Latvijas Pašvaldību savienība VietējaisVietējie granti Latvijas Lauku forums Vietējais / ELFLA / EZFLEADER pieeja
  5. 5. Kas ir kopienas fonds? I 5
  6. 6. Kopienacilvēki, kurus vieno teritorija... Un viens otru I 6
  7. 7. FondsPlatforma izaugsmei I 7
  8. 8. Kopienas fonds platforma kopienasveidošanai, attīstībai I 8
  9. 9. Kopienas fondsBezpeļņas/labdarības organizācija (fonds), ko veido noteiktas teritorijas iedzīvotāji un ir paredzēts noteiktas teritorijas iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabojumam, kā arī palīdz ziedotājam paveikt labu darbu I 9
  10. 10. Ar ko kopienas fonds atšķiras nocitām filantropijas formām?
  11. 11. Kopienas fondam Trīs noteiktas pazīmes 1 2 3 I 11
  12. 12. 1Pastāvīgs ieguldījums /neaizskaramais kapitāls
  13. 13. Neaizskaramais kapitāls• Veido ilgtermiņa resursu kopienai• Iesaista vietējos ziedotājus• Apvieno fondus kopīgām investīcijām• Investē un aizsargā svarīgāko• Peļņu izmanto grantos/dotācijās 1 I 13
  14. 14. 2Plašs, elastīgs mērķis
  15. 15. Plašs, elastīgs mērķisUzrauga un reaģē uz visām kopienas vajadzībām - Māksla un kultūra - Ekonomiskā attīstība - Izglītība - Vide - Veselība 2 I 15
  16. 16. Plašs, elastīgs mērķis- Reaģē uz mainīgām vajadzībām- Atbalsta plaša mēroga vietējās bezpeļņas aktivitātes un organizācijas- Atbalsta inovatīvas pieejas- Darbojas kā katalizators un brokeris 2 I 16
  17. 17. 3Darbs ar donoriem/ziedotājiem
  18. 18. Darbs ar donoriem• Dažādi donori – Indivīdi un ģimenes – Uzņēmumi – Citi fondi – Valsts iestādes• ziedojumi dažādiem mērķiem• ziedojumi jebkurā apmērā 3I 18
  19. 19. Darbs ar donoriem• Pieņem dažādu veidu ziedojumus• Nodokļu atvieglojumi 3 I 19
  20. 20. Kopienas fonds 2 Plašs, elastīgs mērķis 1 3 Darbs ar ziedotājuNeaizskaramais kapitāls
  21. 21. Global prespective 2005In 2004 - 1175 coummunity foundations were registered in 65 countries. About 700 in US, 150 in Canada, 19 in Mexico, 64 in UK,84 in Germany, 35 in Europe, 19 in Russia. Community Foundation Global Statuss Report (2005) I 21
  22. 22. Kopienu fondi Latvijā:• Talsu novada fonds – (2003, February) 50 000 inhabitants• Lielvārdes attīstibas fonds – (2004, February) 7 500 inhabitants• Alūkstas un Apes novadu fonds – (2005, April) 25 500 inhabitants• Valmieras novada fonds – (2005, July) 60 000 inhabitants• Madonas novada fonds – (2006, March) 45 000 inhabitants• Liepājas novada fonds – (2007, July) 100 000 inhabitants 22
  23. 23. Special features of Latvian CFs• People who pay annual fee have right to participate in supervisory boards or councils;• Supervisory boards or councils have a decision making function - vote about their donations and other unrestricted funds;• Minimal annual fees of 28 – 140 EUR - to ensure annual funding;• Takes % from for administration (5 – 10%) and endowment building (25%) 23
  24. 24. The Talsi Region Community Foundation (February, 2003) Basic facts• The first CF in Latvia• Established by 45 individuals and 4 NGOs• Covers region of 50 000 inhabitants• From each donation 10 % -administration; 25 % - endowment; 65 % - grant competition• The minimal fee to became a participant of the council EUR 28 24
  25. 25. Sources for endowment• Campaign “100 Friends of Talsi Region” – minimal donation 28 EUR, donor receives a honourable status of friend• The first friend – The President of Latvia Vaira Vike – Freiberga• Donations via internet charity site www.ziedot.lv• Other income – 25 % from all donationsGrants awarded• 2003 - 3 800 EUR for 7 projects (1 call)• 2004 – 12 300 EUR for 30 projects (5 calls)• 2005 – 6 000 EUR for 9 projects (2 calls)• 2006 – 20 000 EUR for 27 projects (2 calls)• Average grant - 535,87 EUR 25
  26. 26. Lielvarde CF (February, 2004)• The second CF in Latvia• Established by 14 businesses and 1 individual• Works in a small town – 7 ,500 inhabitants• Endowment – 2 142 EUR• 1 grant competition per year• Minimal fee to became a participants of the council 140 EUR per year( 50 % for unrestricted funds; 50% for endowment ), in 2007 – 29 participants 26
  27. 27. Aluksne CF (April, 2005)• 21 founders (annual fee 28 EUR)• Minimal fee to became a member of the council 28 EUR• In 2006 awarded 22 grants for total amount of 17 500 EUR 27
  28. 28. Valmiera CF (July, 2005)• 13 founders• Minimal fee to became a member of the council 140 EUR• In 2006 awarded 38 grants for total amount of 28 000 EUR 28
  29. 29. Keys for the success: Challenges: • Regular grant competitions • To achieve a significant amount of endowment • Transparency • To develop donor advised funds • Good image at the local and national level • To develop other types of donor services • Responsible and enthusiastic board • To cover administrative expenses from local sources • Activity and support from council • To follow the mission • Good cooperation with donors and close ties with the community • Continuous learning and knowledge building (networking) 29
  30. 30. Community Centres:• Programm “Support to the Development of Community Centres in Regions of Latvia” (2007-2008)• Community Centre – locally initiated organistaion that has good cooperation with local government, involves different local groups in activities and takes part in local decision making processes• Functions: - activisation, - animation, - information, - education.• Supported: – 2007 – 3 centres; – 2008 – 6 centres;• Small scale projects – 4 300 EUR – Projects – 80% funded, 20% local support.
  31. 31. Keys for the success: Challenges: • Based on local needs • To have support by local government • Promotes idea of partnership • To secure long term support • Activity and support from and activity local government • To keep activities alive • High level of participation of local people • A space for creativity and development of ideas 31
  32. 32. Micro credits• Contract between Hipotēku Bank and Latvian Rural Woman Entrepreneurship Support Fund.• Micro loan (1 500 EUR): – for 1 year with 5% rate of interest ; – No need for loan collateral; – Person has to have 2 guarantees.• Purpose of use – to start up business or increase capacity• 94 groups all over Latvia
  33. 33. Local Grant Schemes• Annual project competitions on local level – 2nd level government – in some cases on 1st level .• Financial support - local government;• Based on earmarked subsidies accepted by local government;• Applicants - NGOs or non-formal groups;• Small scale projects – 700 EUR;• Good start for small organisations and local initiatives!
  34. 34. VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS PIEEJAS GRANTU SHĒMAS VIETĒJĀ ATTĪSTĪBA MIKROKREDĪTIKOPIENU ATTĪSTĪBA KOPIENU CENTRI 4 ASIS KOPIENU FONDIKOPIENA (VIG) LEADER LAUKU ATTĪSTĪBAS POLITIKA 7 PAZĪMES 4 POSMI VRG VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS STATĒĢIJAS KOPĒJĀ ZIVSAIMNIECĪBAS POLITIKA 4 PRIORITĀTES
  35. 35. Kas ir Sociālā uzņēmējdarbība?• Plašāks jēdziens• Apvieno sabiedrisko labumu un peļņu SIA SOCIĀLĀ NVO PEĻŅA UZŅĒMĒJDARBĪBA• efektivitātes mērījumi sociālam un ekonomiskam ieguvumam
  36. 36. Spilgtākie piemēri Muhammad Yunus Jeff Skoll “Grameen bank” • Skoll world forum on social• Nobel Peace Prize entrepreneurship• Bangladesh • Skoll foundation
  37. 37. Kaimiņu piemēriUSED GOODS CENTER Igaunijā: no 2004 . Gada darbojas kā pārstrādes un lietoto preču veikals. Peļņa lietota sociālo un vides projektu atbalstamMANO GURU kafejnīca Lietuvā: nodarbina jauniešus, kuri atrodas rehabilitācijas procesā no psihoaktīvo vielu atkarībām.
  38. 38. ziedo mantas Daļa pārdotas par zemām cenām Nodibinājuma “Ideju partneru fonds” (cilvēki var atļauties lietas, kuras struktūrvienība citādāk nevarētu atļauties) 8 mēnešu laikā:18 juridisko personu ziedotāji Daļa tiek ziedotas labdarības 550 privātie ziedotāji organizācijām Ap 150 anonīmie ziedotāji???Ls finansiāls atbalsts NVO??? Ls mantiskos ziedojumos Peļņa no pārdošanas novirzīti 2. veikals sociāliem projektiem (minimāli admin.izdevumi)
  39. 39. Vēl piemēri Wooly World – lācēni ar personību! http://www.woolyworld.lvMAMMUhttp://www.mammu.lv
  40. 40. Grameen principi:• Mērķis ir nevis peļņas maksimizēšana, bet cīņa pret kādu sabiedrību apdraudošu problēmu.• Mums jāspēj sevi nodrošināt pašam, nevis jādzīvo no ziedojumiem.• Investori atgūst naudu, ko tie sākotnēji ieguldījuši, tomēr nekādas dividendes netiek izsniegtas.• Kad sākuma investīcijas ir atmaksātas, peļņa paliek pašā uzņēmumā, lai tas varētu augt.• Mēs strādājam ar pēc iespējas mazāku kaitējumu videi.• Darbinieki saņem tādu algu, kādu tirgū par konkrētu darbu maksā, bet darba apstākļi ir labāki.• ...tas tiek darīts ar prieku.
  41. 41. LIELBRITĀNIJA• Sabiedriskā labuma uzņēmumi• Peļņa tiek investēta atpakaļ uzņēmumā• Nodokļu atlaides saņem tie, kas sniedz pakalpojumus izglītības, veselības , labklājības sfērās, nodarbinātības veicināšanu sociāli mazaizsargātām grupām• SLU var pretendēt uz nodokļie atlaidēm par ziedotiem, labdarībā ieguldītiem līdzekļiem
  42. 42. POLIJĀ no 2004• SABIEDRĪBAS INTEREŠU LIKUMS Statuss, nevis atsevišķa juridiskā forma• NODOKĻU ATVIEGLOJUMI uz sabiedrību vērstai darbībai• PIEEJA MASU INFORMĀCIJAS LĪDZEKĻIEM• IZDEVĪGĀKI NOMAS NOSACĪJUMI valsts unpašvaldības īpašumos
  43. 43. IEGUVUMI • Ceļ sabiedrības labklājības• Ātrāk un efektīvāk reaģē uz līmeni sabiedrības problēmām• Samazina administratīvos • Attīsta uzņēmējdarbības vidi izdevumus • Pozicionē Latviju kā vienu no• Atvieglo valsts uzdevumu sociālās uzņēmējdarbības soc. pak. sniegšanā līderiem• Stimulē nodarbinātību • Veicina ekonomisko drošību• Veicina sociālo iekļaušanos un stabilitāti
  44. 44. SOCIĀLĀ UZŅĒMĒJDARBĪBA VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS PIEEJAS VIETĒJĀ ATTĪSTĪBAKOPIENU ATTĪSTĪBA 4 ASIS KOPIENA (VIG) LEADER LAUKU ATTĪSTĪBAS POLITIKA GRANTU SHĒMAS KOPIENU CENTRIKOPIENU FONDI 7 PAZĪMES 4 POSMI VRG VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS STATĒĢIJAS MIKROKREDĪTI KOPĒJĀ ZIVSAIMNIECĪBAS POLITIKA 4 PRIORITĀTES
  45. 45. Teritoriālās kohēzijasizpratne un īstenošanas iespējas
  46. 46. Kas ir teritoriālā kohēzija?
  47. 47. Teritoriālās kohēzijas pirmsākums Pirms Aizsākums diskusijai par teritoriālo kohēziju Pieņemta Eiropas 1999.gads Teritoriālās attīstības perspektīva (ESDP) Pieņemti vairāki būtiski Pēc lēmumi (piem., izveidots ESPON)
  48. 48. Teritoriālās kohēzijas oficiāla atzīšana Lisabonas līgums 174. pants Lisabonas līgums Lai veicinātu tās vispārēju harmonisku attīstību, Savienība izstrādā un veic (stājās spēkā darbības, kas stiprina tās ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. 2009.gada Savienība jo īpaši tiecas mazināt būtiskas 1.decembrī) ieviesa dažādu reģionu attīstības līmeņa atšķirības un vismazāk attīstīto reģionu teritoriālās atpalicību. kohēzijas jēdzienu Šajā kontekstā īpaša uzmanība ir veltīta lauku apvidiem, apvidiem, kurus skar rūpniecības restrukturizācija, kā arī reģioniem, kuros ir būtiska vai pastāvīga ekonomiska vai demogrāfiska atpalicība, piemēram, galējie ziemeļu reģioni ar mazu iedzīvotāju blīvumu, kā arī salas un pārrobežu un kalnu reģioni.
  49. 49. ES mēroga diskusija un dokumenti• 1999. gads – pieņemta Eiropas Teritoriālās attīstības perspektīva, paredz uzstādījumus teritoriālās attīstības sekmēšanai• 2007.gada maijs – pieņemta ES Teritoriālās attīstības darba kārtība paredz uzstādījumus teritoriālās attīstības sekmēšanai• 2007.gada novembris – pieņemta ES teritoriālās attīstības darba kārtības Pirmā ieviešanas programma• 2007.gada decembris – dalībvalstu vadītāji paraksta Lisabonas Līgumu, kas ekonomisko un sociālo kohēziju papildina ar teritoriālo kohēziju• 2008.gada aprīlis – EK izplata anketu par teritoriālās kohēzijas jēdziena izpratni Lisabonas līguma kontekstā• 2008.gada oktobris – EK publicē Zaļo grāmatu “Teritoriālā kohēzija: teritoriālās daudzveidības priekšrocību izmantošana”, aizsākot plašas dalībvalstu diskusijas• 2009.gada jūnijs – EK publicē Sesto progresa ziņojumu par ekonomisko un sociālo kohēziju, kurā iekļauti sabiedriskās apspriešanas galvenie rezultāti• 2009.gada decembris – stājas spēkā Lisabonas Līgums• 2010.gada jūnijs – apstiprināta ES stratēģija „Eiropa 2020”, atzīst teritoriālās kohēzijas nozīmīgumu• 2010.gada novembris – EK publicē Piekto ziņojumu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju „Ieguldot Eiropas nākotnē”, iekļaujot uzstādījumus Teritoriālās kohēzijas sekmēšanā Kohēzijas politikas ietvaros• 2011.gada maijs – plānots pieņemt pārskatīto ES Teritoriālās attīstības darba kārtību, ievērtējot jaunos izaicinājumus teritoriālajā attīstībā
  50. 50. ES diskusiju rezultātiNetika panākta Panākta vienošanās par vienošanās parvienotu teritoriālās principiem, kas kohēzijas raksturo teritoriālo definīciju kohēziju
  51. 51. Teritoriālās kohēzijas izpratneMērķis – veicināt visu teritoriju saskaņotu un ilgtspējīgu attīstību, pamatojoties uz to iezīmēm un resursiemPamatprincipi:• Resursu efektīva izmantošana• Subsidiaritāte• Integrēta pieeja• Nozaru un jomu ciešāka sasaiste• Sadarbība• Koncentrācija
  52. 52. Kādas ir teritoriālās kohēzijas īstenošanas iespējas šobrīd?
  53. 53. Teritoriālās kohēzijas sekmēšanas nosacījumi un iespējas Kohēzijas politikā ES mērogs Nacionālais mērogsKopienas kohēzijas 1.mērķis (konverģence) stratēģiskās pamatnostādnes (2006) Teritoriju līdzsvarota attīstība noteikta kā horizontāla teritoriālās kohēzijas prioritāte ieviešot ES KF un sekmēšanai ir jābūt daļai no struktūrfondu aktivitātes plānotā atbalsta Izveidota un tiek ieviesta teritoriālai kohēzijai ir jāņem ERAF prioritāte “Policentriska vērā katras valsts individuālā attīstība” situācija Eiropas teritoriālās sadarbības 3.mērķis (teritoriālā sadarbība) mērķim ir būtiska nozīme Eiropas teritoriālo mērķu Tiek ieviestas 8 teritoriālās sasniegšanā sadarbības programmas
  54. 54. Prioritāte “Policentriska attīstība” Mērķis - veicināt valsts policentrisku attīstību sniedzot atbalstu pilsētvides un pilsētreģionu konkurētspējas, sasniedzamības/pieejamības un pievilcības attīstībai saskaņā ar integrētām pašvaldību attīstības programmām 55
  55. 55. Teritoriālās pieejas priekšrocības• Dod iespēju koordinēt laikā ar dažādām nozarēm saistītas investīcijas• Ļauj veikt kompleksas investīcijas, kas skar vairākas nozares• Investīcijas tiek balstītas uz reālām teritoriju vajadzībām, kas identificētas to attīstības programmās• Tiek palielināta vietējās plānošanas nozīme, jo tiek sniegts atbalsts plānošanas dokumentu ieviešanai 56
  56. 56. Pašvaldību projektu atlases konkursi Projektu iesniegumu atlases beigu termiņš Atbildīgā 2008.gads 2009.gads 2010.gads iestāde I II III IV I II III IV I II III IV3.2.1.2.aktivitāte „Tranzītielu SMsakārtošana pilsētu teritorijās”3.2.1.3.1.apakšaktivitāte„Satiksmes drošības uzlabojumi SMapdzīvotās vietās ārpus Rīgas”3.5.1.1. aktivitāte„Ūdenssaimniecības infrastruktūras VidMattīstība aglomerācijās ar cilvēkuekvivalentu lielāku par 2000”3.5.2.1.aktivitāte „Pasākumicentralizētās siltumapgādes EMsistēmu efektivitātespaaugstināšanai”3.6.1.1.aktivitāte „Nacionālas unreģionālas nozīmes attīstības RAPLMcentru izaugsmes veicināšanalīdzsvarotai valsts attīstībai” 57
  57. 57. Integrēto projektu piemēriJelgavas Prioritāte: Projekts: Atbalstītās darbības:pilsētas Pilsēta ar Transportadome mūsdienīgu un infrastruktūras 1. Lielās ielas posma rekonstrukcija ilgtspējīgu dzīves sakārtošana satiksmes vidi drošības paaugstināšanai 2. Komunikāciju rekonstrukcija vai jaunu un pilsētas centra un izbūve (t.sk. esošo ūdensvada ārējo tīklu un apkārtējo teritoriju to atzaru pilna rekonstrukcija ielas sarkano sasniedzamības līniju robežās, jaunu ūdensvada ārējo tīklu un uzlabošanai to atzaru izbūve, jaunu virszemes hidrantu izbūve; esošo / jaunu kanalizācijas ārējo tīklu izbūve posmā starp Atmodas ielu un Māras ielu, paredzot kanalizācijas izvadus uz visām zemes vienībām, lietus ūdens kanalizācijas tīklu rekonstrukcija un drenāžas ierīkošana) (ielu sakārtošana + inženierkomunikācijas)Valmieras Prioritārās darbības Projekts: Atbalstītās aktivitātes:pilsētas jomas: Matīšu šosejasdome • „Infrastruktūra” rekonstrukcija 1. Matīšu šosejas rekonstrukcija posmā no Rīgas ielas līdz Valmieras pilsētas robežai • „Uzņēmējdarbība” 2. Paplašinātu ražošanas telpu izbūve Valmieras Biznesa un Inovāciju inkubatora darbības nodrošināšanai (ielu sakārtošana + uzņēmējdarbības infrastruktūras paplašināšana) 58
  58. 58. Teritoriālās kohēzijas sekmēšanas nosacījumi un iespējas Kopējā lauksaimniecības politikā ES mērogs Nacionālais mērogsKopienas stratēģiskās Lauku attīstības programmas pamatnostādnes lauku 3.ass vērsta uz dzīves attīstībai (2006) kvalitātes uzlabošanu lauku teritorijās un ekonomikas ES lauku attīstības programma dažādošanu var sekmēt teritoriālo kohēziju Atsevišķas Lauku attīstības programmas aktivitātes tiek ieviestas saskaņā ar LEADER pieeju
  59. 59. Izmaksātais sabiedriskais finansējums dalījumā pareģioniem un LAP asīm ZM dati, 2010.gada 10.decebris
  60. 60. Trūkumi līdzšinējā teritoriālā atbalsta īstenošanā• Sadrumstalots un nekoordinēts atbalsts• Nepietiekošs atbalsts teritoriju specifisko prioritāšu īstenošanai• Atsevišķos gadījumos formāli pielietoti teritoriālie principi un kritēriji atbalsta sniegšanai nozaru atbalsta pasākumos• Atbalsta projekti nav vērsti uz ienākumu gūšanu ilgākā laika periodā• Mazs uzsvars uz uzņēmējdarbības stimulēšanu un nodarbinātības celšanu
  61. 61. Kādas ir teritoriālās kohēzijas īstenošanas iespējas nākotnē? Kāds ir Eiropas Savienības starpvaldību redzējums?
  62. 62. ES Teritoriālās attīstības darba kārtība 2020 TA 2020 – ES līmeņa politisku uzstādījumu dokuments teritoriālās kohēzijas īstenošanai Vērsts uz: – Dažādu teritoriju lielāku ieguldījumu kopējo ES prioritāšu īstenošanā – Ciešāku sadarbību starp teritorijām, mijiedarbību starp politikām, teritoriālo aspektu ievērtēšanu nozaru politikās – Teritoriālās daudzveidības atzīšanu un vietējās identitātes stiprināšanu – Teritoriālā potenciāla atraisīšanu un optimālu izmantošanu – Teritoriālo solidaritāti – Place based pieejas plašāku izmantošanu
  63. 63. ES izaicinājumi• Globalizācija/ekonomiskā krīze• ES integrācija/reģionu savstarpējā atkarība• Demogrāfiskie un sociālie izaicinājumi• Izolētās teritorijas, kas ietver ievainojamas sociālās grupas• Izaicinājumi enerģētikas jomā• Klimata izmaiņas• Bioloģiskās daudzveidības zudums, ievainojamā daba un kultūras mantojums
  64. 64. ES prioritātes• Policentriska un līdzsvarota teritoriālā attīstība• Kompleksa attīstība pilsētās, laukos, reģionos• Teritoriālā savienojamība – transports, IKT, enerģētika• Teritoriālā sadarbība pārrobežu un transnacionālajos reģionos• Globālā konkurētspēja, balstoties uz spēcīgu vietējo ekonomiku• Reģionu ekoloģisko un kultūras vērtību saglabāšana
  65. 65. Politiku rekomendācijas• Teritoriālo dažādību atzīšana un ievērtēšana veidojot un īstenojot politikas• Dažādu nozaru un jomu ciešāka sasaiste• Teritoriālās ietekmes analīze un uzraudzība
  66. 66. TK ieviešanas mehānismi (I) ES līmenī• Veicināt teritoriālo attīstību ar fondu atbalstu• Nodrošināt teritoriālās attīstības novērtēšanu un uzraudzību• Nodrošināt metodoloģisku atbalstu un zināšanu apmaiņu politiku veidošanā un uzraudzībā• Veicināt politiku veidošanu balstoties uz faktiem un analīzi• Organizēt ikgadējas konferences par teritoriālās attīstības jautājumiem
  67. 67. TK ieviešanas mehānismi (II)Pārrobežu, transnacionālā, starpreģionu līmenī• Atvieglot projektu ieviešanas nosacījumus• Sekmēt teritoriālo plānošanu ilgtermiņā (makro-reģionu stratēģijas)• Sekmēt zināšanu un pieredzes apmaiņu
  68. 68. TK ieviešanas mehānismi (III) Dalībvalstu līmenī• Izstrādāt integrētas attīstības stratēģijas un piemērotus atbalsta pasākumus• Iekļaut teritoriālās kohēzijas principus plānošanas dokumentos• Veikt teritoriālās attīstības novērtēšanu un uzraudzību• Nodrošināt datu apkopošanu un uzraudzību reģionālā iedalījumā
  69. 69. Kādas ir teritoriālās kohēzijas īstenošanas iespējas nākotnē? Kādi ir Eiropas Komisijas priekšlikumi?
  70. 70. Teritoriju specifisko jautājumu risināšana KP ietvaros • ES fondu plānošanas dokumentos jāparedz pilsētu atbalsta pasākumi • Jānodrošina ciešāka sasaiste starp ieguldījumiem pilsētās un lauku teritorijās • Uzmanība jāpievērš arī teritorijām ar specifiskām ģeogrāfiskām vai demogrāfiskām problēmām un makroreģionu stratēģijām • Jāsaglabā un jāstiprina teritoriālā sadarbība
  71. 71. Partnerības principa uzlabošana KP ietvaros, LEDER pieejas pārņemšana • KP izstrādē un ieviešanā ir jānostiprina dažādu pušu iesaiste – t.sk., vietējās un reģionālās pārvaldes, sociālo partneru un sabiedrības • KP ietvaros jāstiprina vietējās attīstības (LEADER) pieeja, – piedāvājot attiecīgu ES regulējumu (mērķa teritorijas, atbalstāmās jomas, finansējuma apjoms) – padarot šo pieeju pievilcīgu potenciālajiem atbalsta saņēmējiem • Atbalsts jāpiedāvā vietējo rīcības grupu stratēģijām, kas izstrādātas teritorijām ar noteiktu minimālo un maksimālo iedzīvotāju skaitu • Stratēģijām jāatbilst nacionālajiem/ reģionālajiem un ES līmeņa mērķiem • Vienlaikus jānodrošina koordinācija ar līdzīgām darbībām, ko atbalsta lauku attīstības un zivsaimniecības politikas ietvaros
  72. 72. Kādas ir teritoriālās kohēzijas īstenošanas iespējas nākotnē? Kādas ir iespējas Latvijā?
  73. 73. Vietējās attīstības programmas – pamatsteritoriālai attīstībaiAttīstības programmu loma:• Apzināti attīstības resursi• Noteikta skaidra nākotnes izaugsmes vīzija, prioritātes, specializācija• Komplekss atbalsts noteikto prioritāšu īstenošanai• Ieguldījumi nozaru politiku īstenošanā “uz vietām”
  74. 74. Pilsētu attīstības vīzijas
  75. 75. Reģionālās politikas ilgtermiņa mērķu rezultāti un rādītāji (LIAS 2030) 50• kāpināt attīstībā atpalikušo 2013.g. 40 reģionu attīstības tempu, lai 2030.g. maksimāli pietuvotos valsts 30 vidējā IKP līmenim, sekmējot 20 reģionālo atšķirību 10 samazināšanos 0 H o rv ā tija G rie ķ ija Z v ie d rija S lo v ā k ija N īd e rla n d e M a lta L a tv ija Ig a u n ija U n g ā rija Īrija V ā c ija L ie tu v a Itā lija A u s trija S lo v ē n ija B u lg ā rija P o lija R u m ā n ija L ie lb ritā n ija B e ļģ ija P o rtu g ā le Č e h ija F ra n c ija S p ā n ija D ā n ija S o m ija• veicināt policentrisku apdzīvojuma struktūru, saglabājot pilsētu/ lauku iedzīvotāju attiecību 70/30• ierobežot Rīgas plānošanas reģiona iedzīvotāju īpatsvara Iedzīvotāju blīvums novados un pilsētās 2008.gada sākumā palielināšanos Iedzīvotāju blīvums plānošanas reģionos 2008.gada sākumā
  76. 76. Teritoriālās attīstības perspektīva Latvijas ilgtermiņa uzstādījumi teritoriālās attīstības veicināšanaiApdzīvojuma struktūra Nacionālo interešu telpas
  77. 77. Reģionālās politikas pamatnostādnes 2011-2017 Reģionālās politikas vidēja termiņa rīcības virzieni: • Teritoriju atbalsta pasākumi – finansiāli un fiskālie – vietējās/reģionālās attīstības prioritātes – pakalpojumu “grozs” • Pašvaldību rīcībspēja/autonomija – pašvaldību budžetu finanšu avotu palielināšana un dažādošana – pašvaldību lomas palielināšana uzņēmējdarbībā • Reģionālās inovācijas sistēmas veidošana – teritoriju specializācija – sadarbība starp izglītības un zinātnes institūcijām, uzņēmējiem un vietējās pārvaldes institūcijām
  78. 78. Nepieciešamās rīcībasNodrošināt plašākas atbalsta iespējas Latvija 2030 noteiktajām reģionālās politikas mērķa teritorijām, t.sk.:• izveidot un īstenot specifiskas teritoriālās atbalsta programmas• dot iespējas atbalsta programmu ietvaros īstenot vietējās attīstības stratēģijas un iniciatīvas• atbilstoši teritoriju izaugsmes iespējām un resursiem, programmu ietvaros novirzīt atbalstu: – uzņēmējdarbības vides attīstībai – mobilitātes veicināšanai starp valsts teritorijām – publisko pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem

×