ērnu un pusaudžu psihoemocionālā labklājība Latvijā: fakti un risinājumi. Toms Pulmanis, Mg. sc. sal., Slimību profilakses un kontroles centra Psihiskās veselības veicināšanas nodaļas vadītājs.
Similar to ērnu un pusaudžu psihoemocionālā labklājība Latvijā: fakti un risinājumi. Toms Pulmanis, Mg. sc. sal., Slimību profilakses un kontroles centra Psihiskās veselības veicināšanas nodaļas vadītājs.
Ieskats seminārā "Radošas un Nelineāras prezentācijas"Artis Ivanovs
Similar to ērnu un pusaudžu psihoemocionālā labklājība Latvijā: fakti un risinājumi. Toms Pulmanis, Mg. sc. sal., Slimību profilakses un kontroles centra Psihiskās veselības veicināšanas nodaļas vadītājs. (10)
Ieskats seminārā "Radošas un Nelineāras prezentācijas"
ērnu un pusaudžu psihoemocionālā labklājība Latvijā: fakti un risinājumi. Toms Pulmanis, Mg. sc. sal., Slimību profilakses un kontroles centra Psihiskās veselības veicināšanas nodaļas vadītājs.
1. Bērnu un pusaudžu psihoemocionālā
labklājība Latvijā:
fakti un risinājumi
Toms Pulmanis, Mg. sc. sal., SPKC Psihiskās veselības veicināšanas
nodaļas vadītājs
11.04.2016.
2. Psihiskā veselība ir labklājības
stāvoklis, kad indivīds spēj:
2
īstenot savu
potenciālu
tik galā ar
ikdienas
stresu
produktīvi
strādāt
dot
ieguldījumu
sabiedrībā
būt daļa no
drošas,
stabilas un
labklājīgas
sabiedrības
Veselība ir pilnīga fiziska, garīga un
sociāla labklājība.
3. Psihiskā veselība un psihoemocionālā labklājība bērna un
pusaudža vecumā ir fundamentāls pamats veselīgai
personības izaugsmei.
Laba somatiskā un psihiskā veselība bērniem un pusaudžiem dod
iespēju daudz labāk pārvarēt bioloģiskās, emocionālās,
intelektuālās un sociālās pārmaiņas un grūtības, kas šim
periodam.
Bērna un pusaudža gadi ir svarīgi dzīves prasmju attīstībā -
psihiskās veselības problēmas, kas sākušās bērna un
pusaudža vecumposmā, izteikti paaugstina risku
sarežģījumiem arī pieaugušo vecumā.
Bērna un pusaudža vecums ir nozīmīgs periods sākotnēju riska
faktoru un problēmu novēršanai.
3
Avots: Joint Action on Mental Health and Well-being. Mental health and schools.
Psihoemocionālā labklājība bērna
un pusaudža vecumā
4. Bērni un pusaudži ar labu psihisko veselību spēj
sasniegt un uzturēt optimālu psiholoģisku, sociālu
funkcionēšanu un labklājību.
4
identitātes
izjūta
pozitīvas
attiecības ar
ģimeni un
vienaudžiem
produktīvs
mācīšanās
process
problēmu
risināšanas
spējas
izaicinājumu
pieņemšana
resursu
izmantošana
izaugsmes
veicināšanai
iesaistīšanās
sociālajā un
ekonomiskajā
dzīvē
Avots: Joint Action on Mental Health and Well-being. Mental health and schools.
5. Psihisko veselību un psihoemocionālo
labklājību ietekmējošie faktori (piemēri)
5
Bioloģiskie
* iedzimtība
* nepietiekams
uzturs
* kaitīgu vielu
iedarbe
* pēcdzemdību
komplikācijas
Psiholoģiskie
* zema pašcieņa
* problemātiska
uzvedība
* traumatiska
pieredze
* rakstura iezīmes
Sociālie
Ģimene
* atstāšana novārtā,
komunikācijas, vecāku
atbalsta trūkums
* vardarbība ģimenē
* konflikti ģimenē
* vecāku atkarību
izraisošo vielu lietošana
* slikti
socālekonomiskie
apstākļi
* zaudējums ģimenē
* vecāku
psihopatoloģijas
Sociālie
Skola
* ņirgāšanās skolā
* nespēja iekļauties
skolas un klases
kolektīvā
* sliktas attiecības ar
vienaudžiem, draugu
trūkums
* nespēja īstenot
mācību prasības
skolā
* nelabvēlīga
mācību vide
Sociālie
Sabiedrība
* diskriminācija
un aizspriedumi
* sociālā
nevienlīdzība
* migrācija u.c.
sociālie procesi
7. Fakti: veselības pašvērtējums
7
Avots: Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums. SPKC.
Attēls: http://www.sunderlandcommunitycamhs.nhs.uk/about-us/
Labs/teicams veselības pašvērtējums 11, 13 un 15 gadus veciem skolēniem
2009./2010. gads 2013./2014. gads
Zēni Meitenes Kopā Zēni Meitenes Kopā
86,3% 76,3% 81,1% 85,5% 71,6% 78,2%
8. Fakti: skolēnu veselības sūdzības
(vismaz reizi nedēļā) 11, 13 un 15 gadus
veciem skolēniem
8
Nomāktība
2009./2010. gads 2013./2014. gads
Zēni Meitenes Kopā Zēni Meitenes Kopā
20,9% 32,1% 26,5% 22,4% 39,5% 31,4%
Slikts garastāvoklis
2009./2010. gads 2013./2014. gads
Zēni Meitenes Kopā Zēni Meitenes Kopā
44,8% 54,7% 49,8% 44,2% 58,8% 51,9%
Nervozitāte
2009./2010. gads 2013./2014. gads
Zēni Meitenes Kopā Zēni Meitenes Kopā
30,0% 38,1% 34,1% 31,6% 43,1% 37,6%
Avots: Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums. SPKC.
9. Fakti: ņirgāšanās izplatība
(vismaz 2-3 reizes pēdējo pāris mēnešu laikā)
Ņirgāšanās
Zēni Meitenes Kopā
2010. gads 2014. gads 2010. gads 2014. gads 2010. gads 2014. gads
Cietēji 11,7% 12,7% 13,3% 14,4% 12,5% 13,6%
Pāridarītāji 20,1% 18,4% 13,3% 10,4% 16,7% 14,2%
9
Avots: Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums. SPKC.
10. Fakti: ņirgāšanās izplatība
1
0
• 6,5% pusaudžu (11, 13 un 15 gadi) pēdējo pāris
mēnešu laikā ir cietuši no kiberņirgāšanās
(ņirgāšanās interneta vidē)
Avots: Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums. SPKC.
11. Fakti: skolā gūtā pieredze
1
1
Avots: Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums. SPKC.
Attēls: http://blog.bondbrandloyalty.com/back-to-school-for-students-and-retailers
Skolēni, kuriem patīk viņu skola
2009./2010. gads 2013./2014. gads
Zēni Meitenes Kopā Zēni Meitenes Kopā
66,5% 79,0% 73,0% 76,5% 78,5% 77,6%
Skolēni, kuri uzskata, ka vairums viņu klasesbiedru ir laipni un izpalīdzīgi
2009./2010. gads 2013./2014. gads
Zēni Meitenes Kopā Zēni Meitenes Kopā
54,4% 55,3% 55,0% 57,6% 52,5% 54,9%
12. Fakti: skolā gūtā pieredze
1
2
Skolēni, kuri «diezgan daudz/ļoti daudz» izjūt apgrūtinājumu, spriedzi mācībās
2009./2010. gads 2013./2014. gads
Zēni Meitenes Kopā Zēni Meitenes Kopā
22,8% 20,9% 21,8% 26,2% 30,5% 28,4%
Avots: Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums. SPKC.
Attēls: http://www.cwsn.in/2015/11/types-of-learning-disabilities.html
13. 1
3
Fakti: pusaudža ģimene
Skolēnu īpatsvars Latvijā, kuri dzīvo ģimenē ar abiem vecākiem,
1998.-2014., (%)
Avots: Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums. SPKC.
14. 1
4
Ar māti Ar tēvu
Fakti: pusaudža ģimene
(Skolēnu īpatsvars Latvijā, kuri var ļoti viegli vai
viegli runāt ar vecākiem par lietām, kuras viņus
satrauc, 1994.- 2014., (%)
Avots: Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums. SPKC.
16. Fakti: Pašnāvības
1
6
15
5
6 6 6
5
4
7
2
3
0
2
4
6
8
10
12
14
16
2005. 2006. 2007. 2008. 2009. 2010. 2011. 2012. 2013. 2014.
Mirušobērnuunpusaudžuskaits
Gads
Pašnāvībās mirušo bērnu skaits absolūtos skaitļos dinamikā Latvijā
2005. – 2014. gadā
Avots: Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datu bāze. SPKC.
17. SPKC aktivitātes: sociālā kampaņa
«Nenovērsies!»
2014. un 2015. gadā - sabiedrības informēšanas kampaņa
«Nenovērsies!» psihisko traucējumu simptomu atpazīšanai,
aizspriedumu mazināšanai pret vēršanos pēc palīdzības un
cilvēkiem, kuri ar šiem traucējumiem slimo.
1
7
18. «Nenovērsies!» galvenie
vēstījumi
1
8
Uzzini vairāk par psihisko veselību un atpazīsti
simptomus!
Ieklausies, palīdzi, atbalsti, motivē!
Vērsies pēc palīdzības!
Nenovērsies no līdzcilvēkiem ar psihiskiem
traucējumiem!
21. 2
1
SPKC aktivitātes: mācību filmas
Pievērs uzmanību ņirgāšanās problēmai!
Atpazīsti ņirgāšanās pazīmes un uzzini par
ņirgāšanās negatīvajām sekām!
Iesaisties, nenovērsies, atbalsti ņirgāšanās upurus
un nostājies pret ņirgāšanos!
Neignorē ņirgāšanās problēmu, neklusē un dari
visu iespējamo, lai to risinātu!
22. SPKC aktivitātes: mācību filma
ņirgāšanās mazināšanai skolā
«Katrīna»
2
2
Filma pieejama: Slimību profilakses un kontroles centra Youtube kontā.
23. SPKC aktivitātes: mācību filma
ņirgāšanās mazināšanai internetā
«Roberts»
2
3
Filma pieejama: Slimību profilakses un kontroles centra Youtube kontā.
24. SPKC aktivitātes: ieteikumi
pedagogiem darbam ar mācību
filmām ņirgāšanās mazināšanai
Resurss darbam ar
skolēniem par ņirgāšanās
jautājumu;
Resurss mācību filmās
ietverto vēstījumu un
informācijas izprašanai.
2
4