1. RŪDOLFS KĀRLIS LEONĪDS
BLAUMANIS

2. Rūdolfs Blaumanis dzimis 1863. gada 1. janvārī
Ērgļu muižā, Cēsu apriņķī, Vidzemē
Mūžībā aizgājis 1908. gada 4. septembrī
Piecu gadu vecumā kopā ar vecākiem pārcēlās uz
dzīvi Brakos, Ērgļu pagastā, kur arī aizvadīja
lielāko daļu dzīves.

3. Deviņu gadu vecumā uzsāka mācības Rubīnu
Annas privātskolā Ogres pagastā, kur mācījās trīs
gadus no 1872. līdz 1875. gadam.
Laikā posmā no 1875. līdz 1881. gadam mācījās
2. Rīgas vācu apriņķa tirdzniecības skolā.
Pēc tirdzniecības skolas pabeigšanas R.
Blaumanis sāka strādāt Fārbaha tirdzniecības
kantorī kā kantorists.

4. Pirmos literāros darbus sāka rakstīt laikā, kad
mācījās tirdzniecības skolā. Pirmie darbi bija vācu
valodā.
Pirmo stāstu - Wiedergefunden ("Atkalatrastā")
viņš 1881. gadā iesniedza laikrakstam Zeitung für
Stadt und Land, kur arī tas tika publicēts.
1880. gadu sākumā atgriezās Brakos, tur uzsāka
latviešu valodas studijas.

5. 1886. gadā tika publicēts viņa pirmais darbs
latviski — dzejolis "Nakts".
Laikā no 1887. līdz 1889. gadam atkal dzīvoja
Brakos. Šajā laika posmā viņš aktīvi pievērsās
rakstniecībai. Sarakstīja tādus prozas darbus kā
"Pērkona negaiss", "Zirgs, govis un simts rubļu",
"Aizvien lillā", "Spijēnos", "Kā vecais Zemītis
pašu nelabo redzējis", "Nauda zeķēs" un
"Raudupiete".

6. 1889. gadā Blaumanis devās uz Rīgu. Tur kopā ar
Aspaziju, J.Poruku, A.Deglavu sāka strādāt "Mājas
Viesī" un "Mājas Viesa Mēnešrakstā".
No laikrakstiem aizgāja 1901. gadā "Mājas Viesa
Mēnešraksta" vadītāja Pētera Zālītes reakcionārās
nostājas un personisku iemeslu dēļ. Tāpat no "Mājas
Viesa Mēnešraksta" aizgāja arī J. Poruks.
1901. gadā sāka strādāt "Pēterburgas Avīzēs",Vēlāk
veselības un materiālo problēmu dēļ viņš pameta
laikrakstu. Laikā no 1904. gada marta līdz 1906.
gadam.

7. RŪDOLFA BLAUMAŅA NOVELES
• "Nezāle" (1887)
• "Pērkoņa negaiss" (1887)
• "Aizvien lillā" (1888)
• "Spijēnos" (1888)
• "Kā vecais Zemītis pašu nelabo
redzējis" (1889)
• "Raudupiete" (1889)
• "Laimes klēpī" (1898)
• "Purva bridējs" (1898)
• "Salna pavasarī" (1898)
• "Andriksons" (1899)
• "Nāves ēnā" (1899)
• "Velniņi"

8. NĀVES ĒNĀ
,,Nāves ēnā” (1899) ir viena no Rūdolfa
Blaumaņa meistarnovelēm (arī ekranizēta
Rīgas kinostudijā 1971). Tā top ļoti ātri –
trīs dienās.
Zemledus zveja rit pilnā sparā, līdz zvejnieki
uzzina, ka ledus gabals, uz kura viņi zvejo, ir
atlūzis no krasta un dodas arvien tālāk
atklātā jūrā.

10. RAUDUPIETE
R.Blaumaņa novelē „Raudupiete”(1889)
galvenajai varonei – bagātajai atraitnei pēc
vīra nāves jāizvēlas starp šķietamo laimi
kopā ar jaunu vīrieti vai sava dēla dzīvības
saglabāšanu un mātes pienākumu pildīšanu.

12. SALNA PAVASARĪ
Novelē «Salna pavasarī» R. Blaumanis
risinājis savu iemīļoto tēmu, proti, kā jauna
kalpu meita iziet par sievu pie bagāta veca
vīra, cerēdama iemantot vieglākas dienas.
«Salna pavasarī» tēmas risinājumā ir it kā
«Raudupietes» sākums.

14. RŪDOLFA BLAUMAŅA LUGAS
"Zagļi" (1891)
"Ļaunais gars" (1892)
"Pazudušais dēls" (1893)
"Potivāra nams" (1897)
"Trīnes grēki" (1897)
"No saldenās pudeles" (1901)
"Skroderdienas Silmačos" (1902)
"Indrāni" (1904)
"Ugunī" (1905)
"Sestdienas vakars" (1908)

15. SKRODERDIENAS SILMAČOS.
Silmaču saimniece Antonija Jāņos gatavojas
precēt Aleksi. Nedēļu pirms kāzām mājās ir liela
rosība.
Beigu beigās rezultātā vienu kāzu vietā gaidāmas
trīs - Antonijai ar Dūdaru, Aleksim ar Elīnu un
Joskem ar Zāru.

17. RŪDOLFA BLAUMAŅA DZEJA
"Tālavas taurētājs" (1902)
"Kā zagšus"
"Mana lūgšana"
"Memento!"
"Pērkons"
"Renatus"
"Šūpuļa dziesma"
"Tautasdziesma"
"Vēl tu nezini"
"Zelta jaunība"
"Ziedonis klāt"
"Ziema"

18. TĀLAVAS TAURĒTĀJS
„Tālavas taurētājs” ir dzejolis par 12. – 13.
gadsimtā bijušu senlatviešu pilsētvalsti – Tālavu
un tās sargu – Tālavas taurētāju, kas eglē
sēdēdams brīdināja par tuvojošām briesmām.
Varētu teikt, ka Rūdolfa Blaumaņa dzejolis nav
balstīts uz precīziem vēstures faktiem, jo zināms,
ka Tālavas valdnieks bijis Tālivaldis, nevis
Miervaldis, kā minēts dzejolī.

19. TĀLAVAS TAURĒTĀJS RŪJIENĀ.
Rūjienā, pašā pilsētas centrā kopš 1937. gada
rūjieniešu mieru sargā tēlnieka K. Zemdegas
Somijas granītā veidotais piemineklis
"Tālavas taurētājs". Tautas dotais
nosaukums izrādījies noturīgāks par autora
doto: "Rūjienas atbrīvošanas un kritušo
karavīru piemineklis".

21. PALDIES PAR UZMANĪBU!
9.A klases projekta grupa.
Dārta Lankovska
Laura Upīte
Artis Eglītis
Jēkabs Āboltiņš
Roberts Tuņa