Streiks – cīņa par profesionālu autonomiju – Norvēģija, 2014.gada pavasaris

1. Streiks – cīņa par profesionālu autonomiju –
Norvēģija, 2014.gada pavasaris

2. Streiks – cīņa par profesionālu autonomiju
• 2014.gada pavasarī notika pārrunu process par darba
koplīgumu un atalgojuma nosacījumiem darba līgumos.
Šīs vienošanās nosaka pārrunu procesu, pedagogu un
vadības darba apstākļus – darba laiku un atalgojumu.

3. Streiks – cīņa par profesionālu autonomiju
• Arodbiedrības centrālā valde pārrunā un vienojas par
koplīguma projektu ar darba devēja organizāciju
(pašvaldības darba devēja organizāciju), tad koplīguma
projektu nosūta visiem arodbiedrības biedriem
balsošanai.
• Pārrunas par pedagogu darba laika nosacījumiem tika
uzsāktas 2013.gada decembrī un koplīguma projekts
tika sastādīts 2014.gada aprīlī.

4. Streiks – cīņa par profesionālu autonomiju
2003.gada pārstrukturizācijas rezultātā pedagogi
Norvēģijā ir piederīgi pašvaldības darba devēju
organizācijai (iepriekš – valsts darba devēju
organizācijai)
Pašvaldības darba devēju organizācijai ir sekojoši mērķi:
• Atcelt visas vienošanās centrālā līmenī un aizvietot tās
ar vienošanām vietējā līmenī.
• Atgūt kontroli pār pedagogu darba laiku.

5. Slavens T-krekls – šādus varēja redzēt visā Norvēģijā
(“ļaujiet pedagogam būt pedagogam”)

6. Nosacījumi pedagogu streikam Norvēģijā
• Kas bija par iemeslu pedagogu neapmierinātībai:
– Viņi juta, ka darba devēji viņiem neuzticas.
– Sākotnējā darba koplīguma projektā pedagogiem bija
jāpavada darba vietā 7,5 stundas katru dienu.
– Ar katrām pārrunām palielinājās pedagogu darba laiks.
– Darba apjoms pedagogiem pieauga līdz ar birokrātiskā
sloga palielināšanos.

7. Vēsture
• Arodbiedrībā ir 95 000 biedru pašvaldības un lauku
teritorijās. Tie ir pedagogi un skolas vadība skolās un
bērnudārzos. Bērnudārzos ir atsevišķa vienošanās par
darba laiku.
• 61 200 biedru piedalījās balsošanā un 46 000 biedri pateica
NĒ.
• Nekad iepriekš nav bijis tik liels balsošanas dalībnieku
skaits un nekad iepriekš nav ticis pateikts NĒ.
• Balsošanas rezultāti bija zināmi 25.jūnijā, kad lielākā daļa
skolu bija brīvdienās. Streiks tika uzsākts 1.jūlijā ar 36
biedriem no pamatskolas Bergenā.
• Kad skolas atsāka savu darbību augustā, streikam
pievienojās 7700 biedru un no 2.septembra – 9000 biedru.

8. Nosacījumi pedagogu streikam Norvēģijā
• Streikā netika iesaistīti jaunāko klašu (1.-6.klase)
pedagogi
• 1.septembrī tika saņemts jaunais koplīguma projekts.
Notika jauna balsošana.
• Balsošanas rezultātā jaunais koplīgums tika atbalstīts.
• Mēs to uzskatām kā 97% uzvaru.
• Koplīguma ekonomiskā sadaļa nebija par iemeslu
streikam.
• Mēs vēl neesam izvērtējuši streika rezultātus, tomēr
varam dalīties ar sekojošu pieredzi:

9. Nosacījumi pedagogu streikam Norvēģijā
• Tas bija biedru-orientēts streiks. Pirmkārt, biedri bija
dusmīgi uz arodbiedrības valdi, jo viņi piedāvāja
nosacījumus, kas vēlāk pārtapa par darba devēju
nosacījumiem.
• Darba devēji zināja, ka mēs varam streikot ilgu laiku, jo
bijām ietaupījuši līdzekļus.
• Sabiedrības viedoklis bija mūsu pusē. Tālredzīgi bija
neiesaistīt streikā mazāko klašu pedagogus.
• Mēs streikojām, lai aizsargātu mūsu profesionālo
autonomiju. Pedagogi zina, kā profesionāli organizēt savu
laiku.
• Facebook un sociālie mēdiji spēlēja svarīgu lomu, lai
pirmajā balsošanā tiktu pateikts «NĒ».
• Svarīga ir gan iekšējā, gan ārējā komunikācija.

10. Ieskats pedagogu streikā Norvēģijā

11. Ieskats pedagogu streikā Norvēģijā

12. Ieskats pedagogu streikā Norvēģijā

13. Ieskats pedagogu streikā Norvēģijā

14. Ieskats pedagogu streikā Norvēģijā