1. Novadu izglītības
plānošana – rīcība pret
pārmaiņām
Miķelis Grīviņš
Sociālo un politisko pētījuma institūta pētnieks

2. Ziņojuma mērķis
- Šis ziņojums atspoguļo plašāka pētījuma daļu,
kurā es gribētu demonstrēt izglītības finansējuma
reformu sekas.
- Ziņojuma mērķis ir demonstrēt kā vispārējās
izglītības sistēmā kopējie politikas mērķi tiek
aizstāti ar lokālu interpretāciju par vēlamo
izglītības rezultātu.
- Kā mērķu un uzdevumu maiņa noved pie dažādām
interpretācijām par izglītības plānošanā
ietvertajiem pienākumiem.

3. Izglītības finansējuma reforma
- 2009. gadā tiek pieņemti noteikumi, kuri
paredz jaunu kārtību kā aprēķināt finansējumu
pedagogu darba algām.
MK (2009a). Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību vispārējās
pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās
apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Ministru kabineta noteikumi Nr.837. Rīgā 2009.gada 28.jūlijā
MK (2009b) Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību un privātajām
izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu
darba samaksai un pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu
pedagogu darba samaksai. Ministru kabineta noteikumi Nr.1616. Rīgā 2009.gada 22.decembrī, 2010.gada
1.septembra redakcijā
- Finansējuma reforma paredz lielāku novadu
iesaisti izglītības plānošanā.
IZM (2009). Izglītības funkciju nodrošināšana pēc Administratīvi teritoriālās reformas un finansēšanas
modeļa „Nauda seko skolēnam” ieviešanas. Ieteikumi pašvaldībām un izglītības darba vadītājiem. Sk.:
2011. 27. sept.: http://izm.izm.gov.lv/upload_file/rokasgramata-nauda-seko-skolenam-001.pdf
- Tomēr tā neskar centralizētos kontroles
mehānismus.

4. Izglītības reformas argumenti (1)
- Dokumentu teksts:
Reformas veicinās izglītības kvalitāti, skolu konkurenci,
daudzveidīgu izglītības piedāvājums. Novadu un pagastu
pašvaldībām ir iespēja plānot optimālu skolu tīklu,
caurskatāmi novirzīt resursus prioritātēm.
IZM (2009). Izglītības funkciju nodrošināšana pēc Administratīvi teritoriālās reformas un finansēšanas
modeļa „Nauda seko skolēnam” ieviešanas. Ieteikumi pašvaldībām un izglītības darba vadītājiem. Sk.:
2011. 27. sept.: http://izm.izm.gov.lv/upload_file/rokasgramata-nauda-seko-skolenam-001.pdf

5. Izglītības reformas argumenti (2)
- Mēs nevaram runāt par vienotām
decentralizācijas sekām.
Ir dažādi decentralizācijas līmeņi. Parasti (arī Latvijā), lai arī
tiek runāts par decentralizāciju, patiesībā var runāt par
kvazi-decentralizāciju, kuras ietvaros visi kontroles
mehānismi koncentrējas augstākās pārvaldes rokās.
- Decentralizācija veicina virkni blakus efektus,
kuri nav bijuši paredzēti pieņemot noteikumus.
Whitty, P., Power, S., (2007). Marketization and Privatization in Mass Education Systems. In: Sociology of
Education: A Critical Reader. (red.) Alan R. Sadovnik. p. 534
Power, S., Halpin, D., Whitty, G. (1997). Managing the State and the Market: ‘New’ Education
Management in Five Countries. British Journal of Education Studies. 45(4): 342-362
Grīviņš, M., (2011). „Nauda seko skolēnam”: sociālo pakalpojumu organizācija reģionā. Nepublicēts
materiāls
- Latvijas izglītības politika neņem vērā, ka
izglītības iestādes atrodas specifiskā kontekstā.
Grīviņš, M. (2011). Izglītības pētījumi un politika Latvijā: kritisks izvērtējums. In: Latvijas universitātes
raksti. 2011, 769.sēj. Socioloģija. (Red.) Baiba Bela. Rīga. Akadēmiskie raksti. p. 102.-119.

6. Vāji saistītas sistēmas
Teorētiskās perspektīvas pamatā ir pieņēmums:
Institūciju saikne un atkarība no vides rada to
formas un prakses, kuras ir vāji saistītas ar politikas
veidotāju nodomiem.
Jautājums:
Kā ir veidojies process, ka novados ir dažāda
interpretācija par izglītības plānošanas procesu,
mērķiem un uzdevumiem?

7. Metodoloģija
Intervijas ar izglītības plānošanas speciālistiem
Latvijas novados.
- Kopumā veiktas 10 daļēji strukturētas intervijas
Interviju veikšanas process tiek turpināts. Respondenti ir atlasīti balstoties uz
novada lielumu (iedzīvotāju skaitu), izglītības iestāžu skaitu
novadā, pieejamo informāciju par sadarbību ar citiem novadiem. Intervijas
tiek veiktas arī ar lielo pilsētu izglītības plānošanas speciālistiem.
- Intervijas ir vāktas ilgākā laika posmā. Pirmās intervijas ir
veiktas 2011. gada pavasarī, bet pēdējās – 2011. gada
rudenī.
- Lauka darbs tiek turpināts

8. Plānotāju līdzšinējā pieredze
Vairums no plānotājiem nav ar ilgstošu pieredzi
izglītības plānošanā. Tie arī pastāv dažādas
grupas. Šie «eksperti» ir:
- Skolotāji
No vienas skolas ir izvirzīts skolotājs, kura turpmākajos pienākumos ir plānot
novada izglītības sistēmu. Intervijās novēroju, ka šie skolotāji atsevišķos
gadījumos ir ar kabinetu vienā no novada skolām un – atsevišķos gadījumos
turpina vadīt mācību stundas.
- Pašvaldības pārstāvji
Cilvēki bez iepriekšējas pieredzes izglītības jautājumos, kuriem arī šobrīd
izglītība ir tikai viens no ikdienas pienākumiem.
- Bijušo rajonu izglītības pārvalžu darbinieki
Iedzīvotāji, kuriem ir zināšanas izglītības jautājumos un kuriem ir kontakti ar
citiem izglītības speciālistiem.
- Cilvēki no malas
Speciāli šim amatam piesaistīti iedzīvotāji, kuriem nav kāda speciāla
sagatavotība.

9. Ietekmes avoti(1)
Novada
Demogrāfiskā pašvaldība
situācija,
finansējums
Iedzīvotāji
Citi plānotāji Ietekmes
avoti
Skolu vadība
Pagasta un mācībspēki
pašvaldība
Pieredze
IZM

10. Ikdienas prakses (1)
- Plānošanas speciālisti neatrodot atbalstu IZM
meklē citu aģentu palīdzību. Pienākumu apraksts
neatbilst ikdienas risināmajiem uzdevuemiem.
Kāda plānošanas speciālists norāda, ka viņš ir bijis pirmais, kas ir ieviesis
specifiskas izmaiņas – IZM nav spējis palīdzēt, jo nav bijis mehānisms, ka
šādas izmaiņas ieviest – ir bijis tikai ierosinājums, ka šādi problēmas var
risināt. Cits plānotājs norāda, ka vieglāk ir runāt ar citiem plānotājiem,
kurus viņš pazīst, nekā mēģināt atrast pareizo atbildi komunikācijā ar IZM.
- Izglītības plānošana prasa konstantu
iesaistīšanos. Iepriekš izdarītas kļūdas var būt par
iemeslu, kas kavē reformu ieviešanu.
Plānotāji, kuri nav palīdzējuši piesaistīt resursus iepriekš ir zaudējuši
noteiktas iespējas, kuru nozīmi saskata vēlāk. Piemēram, spēja piesaistīt
ķīmijas klases, saistīt metodoloģiskās komisijas ar blakus novadiem, veicināt
akadēmisko sadarbību – ja šie jautājumi nav savlaicīgi atrisināti, plānotājs
var attapties atstumtībā bez spējas turpmāk pildīt savus uzdevumus.

11. Ikdienas prakses (2)
- Dažādas iesaistītās puses aktīvi veicina savu
interešu aizstāvību tādā veidā bieži mazinot
iespēju sasniegt IZM definētos reformas mērķus
Izglītības institūcijā iesaistītie aģenti savā rīcībā uztur lielāko daļu resursu:
piemēram pedagoģiju, izglītības telpas, skolēni, utt. Vairums šo aģentu
darbojas ar savām interesēm: neslēgt skolas, saglabāt visiem skolotājiem
atalgojumu, likvidēt citas skolas, utt.
- Izglītības plānotājs tiek padarīts par mediatoru
starp iesaistītajām pusēm – konfliktējošiem
viedokļiem
- Bieži šiem speciālistiem pašvaldībā arī netiek
atvēlēti reāli instrumenti, kā pildīt savus
pienākumus.

12. Secinājumi
1) Esošās izmaiņas ir veicinājušas, ka izglītības sistēma ir
kļuvusi «vaļīgāka» - ar iespējām uz lielākām novirzēm
2) Esošās prakses skaidrojot izmantojot IZM perspektīvu,
mēs neiegūstam zināšanas, kas nosaka izglītības sistēmas
attīstību un pārvaldību novada līmenī.
3) Izglītības sistēmu ir daudzu iesaistīto pušu interešu
objekts.
4) IZM nesniedz atbalstu izglītības plānotājiem, kuru tie
sagaida. Rezultātā bieži izglītības plānotājiem nav skaidras
pārliecības kas vai kā viņiem ir jādara.

13. Paldies!
Miķelis Grīviņš
Sociālo un politisko pētījuma institūta pētnieks
mikelis.grivins@lu.lv