2018.gada 27.aprīlī notika informatīvās kampaņas "Turi grožos bīstamās vielas" atklāšanas konference
VDI Darba aizsardzības nodaļas vadītājas Sandras Zariņas prezentācija
Valsts darba inspekcija sadarbībā ar Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru ir izstrādājusi jaunu bezmaksas OiRA rīku latviešu valodā, kura mērķis ir dot iespēju pašam uzņēmumam novērtēt savas darba vides gatavību COVID-19 un atlasīt piemērotākos veicamos pasākumus, lai samazinātu darbinieku risku inficēties darba vietā. Atšķirībā no citiem rīkiem, šis rīks nav nozares specifisks, to var izmantot jebkuras nozares darba devējs, izņemot veselības un sociālo aprūpi. Līdzīgi kā citos rīkos, ari šajā ir iekļautas saites uz skaidrojošiem materiāliem, vadlīnijām, valsts iestāžu mājaslapām, kur iespējams iegūt papildus informāciju.
Rīks ir pieejams šeit. https://oiraproject.eu/oira-tools/lv/latvia-test/covid-19
Vairāk informācijas par OiRA rīku ir pieejama šeit: https://www.vdi.gov.lv/lv/oira
Riska novērtēšana tiešsaistē ar interaktīvo darba vides riska novērtēšanas rī...State Labour Inspectorate
Prezentācija, kas izmantojama, lai ērtāk būtu lietot interaktīvo darba vides riska novērtēšanas rīku OiRA. Tā ir atjaunota ar statistikas datiem, piekļuves informāciju, kā arī jaunajām funkcionalitātēm attiecībā uz pasākumu plāna izstrādi.
2020.gada decembris.
Valsts darba inspekcija sadarbībā ar Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru ir izstrādājusi jaunu bezmaksas OiRA rīku latviešu valodā, kura mērķis ir dot iespēju pašam uzņēmumam novērtēt savas darba vides gatavību COVID-19 un atlasīt piemērotākos veicamos pasākumus, lai samazinātu darbinieku risku inficēties darba vietā. Atšķirībā no citiem rīkiem, šis rīks nav nozares specifisks, to var izmantot jebkuras nozares darba devējs, izņemot veselības un sociālo aprūpi. Līdzīgi kā citos rīkos, ari šajā ir iekļautas saites uz skaidrojošiem materiāliem, vadlīnijām, valsts iestāžu mājaslapām, kur iespējams iegūt papildus informāciju.
Rīks ir pieejams šeit. https://oiraproject.eu/oira-tools/lv/latvia-test/covid-19
Vairāk informācijas par OiRA rīku ir pieejama šeit: https://www.vdi.gov.lv/lv/oira
Riska novērtēšana tiešsaistē ar interaktīvo darba vides riska novērtēšanas rī...State Labour Inspectorate
Prezentācija, kas izmantojama, lai ērtāk būtu lietot interaktīvo darba vides riska novērtēšanas rīku OiRA. Tā ir atjaunota ar statistikas datiem, piekļuves informāciju, kā arī jaunajām funkcionalitātēm attiecībā uz pasākumu plāna izstrādi.
2020.gada decembris.
VDI konstatētais kampaņā par ķīmisko vielu un maisījumu drošu lietošanu darba...State Labour Inspectorate
2020. gada decembrī notika RSU Darba drošības un vides veselības institūta organizētais seminārs par kancerogēnajām vielām darba vidē. Tajā Valsts darba inspekcija prezentēja savas inspicēšanas kampaņas rezultātus par ķīmisko vielu un maisījumu lietošanu.
2020.gada 5.novembrī notika Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības Darba tiesību forums, kurā Valsts darba inspekcijas direktora vietniece Andra Auziņa uzstājās ar prezentāciju par VDI pieredzi COVID-19 ārkārtējās situācijas laikā.
2020.gada septembrī notika Valsts darba inspekcijas organizēts seminārs "Digitalizācija un darba aizsardzība", kurā Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja Linda Matisāne uzstājās ar prezentāciju.
2020.gada 17.jūnija prezentācija par attālinātā darba organizāciju
Valsts darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vadītājas Sandras Zariņas un Darba tiesību nodaļas vadītājas Mārītes Noriņas prezentācija
Distancēšanās darba vietā - Latvijas uzņēmumu īstenotie tehniski organizatori...State Labour Inspectorate
2020.gada 17.jūnijā Valsts darba inspekcija un Ekonomikas ministrija organizēja vebināru “Darba vide - pielāgošanās jauniem izaicinājumiem".
Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas vadītājas Lindas Matisānes prezentācija
2020.gada 27.februārī notika konference darba aizsardzībā kompetentajām institūcijām un kompenetajiem speciālistiem, kurā VDI direktors Renārs Lūsis informēja konferences dalībniekus par VDI aktualitātēm.
2019.gada 2.maijā notika Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības organizēta konference par darba aizsardzību, kurā Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis informēja par darba aizsardzības aktualitātēm
2019.gada martā pēc Latvijas Kosmētiķu un Kosmetologu asociācijas uzaicinājum VDI pārstāvji stāstīja apr svarīgākajiem darba aizsardzības jautājumiem skaistumkopšanas nozarē.
Valsts darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vadītājas Sandras Zariņas prezentācija par darba aizsardzības jautājumiem, kas ietverti dažādu uzņēmumu koplīgumos.
2018.gada 15.oktobrī notika konferene "HR Personāls un darba tiesības", kuras laikā VDI direktors Renārs Lūsis uzstājās ar prezentāciju par biežākajām darba devēju pieļautajām kļūdām darba tiesību jomā.
VDI darba aizsardzības nodaļas Sandras Zariņas un Sadarbības un attīstība snodaļas vadītājas Lindas Matisānes prezentācija Valsts vides dienestu inspekoriem projekta " Kapacitātes stiprināšana ķīmisko vielu pārvaldībai" ietvaros 2018.gada 21.maijā
2018.gada aprīlī Latvijas brīvo arodbiedrību savienība rīkoja konferenci par darba aizsardzību, kurā Valsts darba isnpekcijas direktors Renārs Lūsis uzstājās ar prezentāciju.
2018.gada 25.aprīlī tika atklāta Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras informatīvā kampaņa "Turi grožos ķīmiskās vielas", kas notika uzņēmumā AS "Grindeks"
OiRA ir rīks darba vides riska novērtēšanai. 2018.gada Digitālās nedēļas ietvaros VDI piedāvā reģionos organizēt seminārus mazo uzņēmumu darba devējiem.
2017.gada 11. un 12.oktobrī notika starptautiska konference darba aizsardzībā „Ikviens nelaimes gadījums darbā ir par daudz”, kurā Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis uzstājās ar prezentāciju "Skaitļi un attēli – darba vides izmaiņas Latvijā"
VDI konstatētais kampaņā par ķīmisko vielu un maisījumu drošu lietošanu darba...State Labour Inspectorate
2020. gada decembrī notika RSU Darba drošības un vides veselības institūta organizētais seminārs par kancerogēnajām vielām darba vidē. Tajā Valsts darba inspekcija prezentēja savas inspicēšanas kampaņas rezultātus par ķīmisko vielu un maisījumu lietošanu.
2020.gada 5.novembrī notika Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības Darba tiesību forums, kurā Valsts darba inspekcijas direktora vietniece Andra Auziņa uzstājās ar prezentāciju par VDI pieredzi COVID-19 ārkārtējās situācijas laikā.
2020.gada septembrī notika Valsts darba inspekcijas organizēts seminārs "Digitalizācija un darba aizsardzība", kurā Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja Linda Matisāne uzstājās ar prezentāciju.
2020.gada 17.jūnija prezentācija par attālinātā darba organizāciju
Valsts darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vadītājas Sandras Zariņas un Darba tiesību nodaļas vadītājas Mārītes Noriņas prezentācija
Distancēšanās darba vietā - Latvijas uzņēmumu īstenotie tehniski organizatori...State Labour Inspectorate
2020.gada 17.jūnijā Valsts darba inspekcija un Ekonomikas ministrija organizēja vebināru “Darba vide - pielāgošanās jauniem izaicinājumiem".
Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas vadītājas Lindas Matisānes prezentācija
2020.gada 27.februārī notika konference darba aizsardzībā kompetentajām institūcijām un kompenetajiem speciālistiem, kurā VDI direktors Renārs Lūsis informēja konferences dalībniekus par VDI aktualitātēm.
2019.gada 2.maijā notika Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības organizēta konference par darba aizsardzību, kurā Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis informēja par darba aizsardzības aktualitātēm
2019.gada martā pēc Latvijas Kosmētiķu un Kosmetologu asociācijas uzaicinājum VDI pārstāvji stāstīja apr svarīgākajiem darba aizsardzības jautājumiem skaistumkopšanas nozarē.
Valsts darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vadītājas Sandras Zariņas prezentācija par darba aizsardzības jautājumiem, kas ietverti dažādu uzņēmumu koplīgumos.
2018.gada 15.oktobrī notika konferene "HR Personāls un darba tiesības", kuras laikā VDI direktors Renārs Lūsis uzstājās ar prezentāciju par biežākajām darba devēju pieļautajām kļūdām darba tiesību jomā.
VDI darba aizsardzības nodaļas Sandras Zariņas un Sadarbības un attīstība snodaļas vadītājas Lindas Matisānes prezentācija Valsts vides dienestu inspekoriem projekta " Kapacitātes stiprināšana ķīmisko vielu pārvaldībai" ietvaros 2018.gada 21.maijā
2018.gada aprīlī Latvijas brīvo arodbiedrību savienība rīkoja konferenci par darba aizsardzību, kurā Valsts darba isnpekcijas direktors Renārs Lūsis uzstājās ar prezentāciju.
2018.gada 25.aprīlī tika atklāta Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras informatīvā kampaņa "Turi grožos ķīmiskās vielas", kas notika uzņēmumā AS "Grindeks"
OiRA ir rīks darba vides riska novērtēšanai. 2018.gada Digitālās nedēļas ietvaros VDI piedāvā reģionos organizēt seminārus mazo uzņēmumu darba devējiem.
2017.gada 11. un 12.oktobrī notika starptautiska konference darba aizsardzībā „Ikviens nelaimes gadījums darbā ir par daudz”, kurā Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis uzstājās ar prezentāciju "Skaitļi un attēli – darba vides izmaiņas Latvijā"
2. Ar ķīmisko vielu (ĶV) un ķīmisko
maisījumu (ĶM) saistīto nelaimes
gadījumu darbā īpatsvars
2013 2014 2015 2016 2017
1748 1766 1727
1854 1905
23 21 17 18 10
Kopējais NG skaits NG ar ĶV un ĶM
2
4. Nozares, kurās visbiežāk notikuši nelaimes gadījumi, lietojot
ķīmiskas vielas vai ķīmiskos maisījumus
4
Apstrādes rūpniecība – 36%
Lauksaimniecība – 18%
Izmitināšana un ēdināšana – 9%
Veselības un sociālās aprūpes
nozare – 7% Izglītība – 7%
5. Nelaimes gadījumu darbā sadalījums pēc traumas
gūšanas veida (2015. – 2017. gads)
36%
29%
22%
13%
ieelpojot
iešļakstoties acīs
ķīmiskie apdegumi
iedzerot
5
9. Iegūti ķīmiski apdegumi, kuri
radušies darba procesā ar:
• Akumulatoru skābi
• Tionilhlorīdu
• Skābi
• Mazgāšanas
līdzekļa
koncentrātu
• Nātrija sārmu
9
10. Pārkāpumu skaits VDI izdotajos
rīkojumos saistībā ar ķīmisko vielu (ĶV)
un maisījumu (ĶM) izmantošanu darba
vidē
2013 2014 2015 2016 2017
13658
11031
16905
15547
13246
211 174 211 256 162
Pārkāpumi kopā Pārkāpumi saistībā ar ĶV un ĶM
1
0
11. Nozares, kurās visbiežāk konstatēti pārkāpumi,
lietojot ķīmiskās vielas un ķīmiskos maisījumus
42%
25%
8%
7%
5%
13%
apstrādes rūpniecība
tirdzniecība
būvniecība
lauksaimniecība un
mežsaimniecība
transports un
uzglabāšana
citas nozares
1
1
Visvairāk darba vidē notiek nesmagie NG:
2017-9 NS, 1 SMAGS
2016-14 NS, 4-letāli (Jaunbērze, kur 4 darbinieki , ieelpojot metāna gāzi, gāja boja-18.04.Zemgales rajona tiesa sāk izskatīt lietu)
2015-16 NS, 1 smags
Visbiežāk NG notiek apstrādes nozarē-pārtikas un dzērienu ražošanas nozarē, kokapstrādē, lauksaimniecībā
Uzņēmumi, kuru pamatdarbība nav saistīta ar ķīmisko vielu/ maisījumu ražošanu, neapzinās šo risku:
Viesnīcā-trauks ar hloru uzkopējai iešļakst acī
Piena lopkopība –ķīmiskā viela apdedzina roku
Metālapstrāde-šķīdinātāja šļakata acī-nav brilles
Būvniecība-betona maisītāja mazgāšanas laikā iešļakst masa acī
Depo-kanalizācijas tir. Līdz. «Kurmis» uzlīst uz sejas
Piena pārstrāde- mazgāšanas līdz. Koncentrāts iešļakstās zābakā
Slimnīca-medmāsai dezinfekc. Līdzeklis trāpa acī
Alus ražošana-pārlejot sārma šķīdumu, trāpa acī (nav IAL)
Ķekava—mazg. Līdzeklis trāpa acī-nelietoja IAL
Zivju pārstrāde-mazgāšanas līdzeklis apdedzina roku-nelietoja cimdus
Lauksaimniecības-graudu novietnē pelējuma sēnīte izraisa 2 darbn. Alerģisku reakciju
Lauksaimniecība-tīrot minerālmēslu rezervuāru, saindējās ar amonija nitrītu
Lauksaimniecība- 4 letālie Jaunbērzē
Ēku apsaimniekošana-iesūcot ar cauruli atdzelžošanas šķidrumu-trāpa mutē
Slimnīca-apkopēja iedzēra maz. Līdz «Belizna»
Transports-atslēdznieks iedzēra sārmu
Izglītība-apkopēja iedzēra maz. Līdz.
Būvniecība- strādnieks iedzēra benzīnu, ielietu PET pudelē
Vidējie
Lielie
mazie
Vēl NG notikuši Transporta, vairumtirdzniecības, Ēku apsaimniekošanas, siltumapgādes u.c. nozarēs
Izplūdes gāzes-saindēšanās notikusi darba procesā kokapstrādes cehā ar autoiekrāvēja izplūdes gāzēm, (degviela: propāna-butāna gāze
Tosols-Neapstādinot traktora dzinēja darbību un nesagaidījis uzkarsušā dzesēšanas šķidruma atdzišanu cietušais izkāpa no traktora kabīnes un atverot motora pārsegu uzreiz atvēra dzesēšanas šķidruma radiatora vāciņu. Tūlīt pēc vāciņa atvēršanas traktorists saindejās ar tosola tvaikiem
Dezinfekc. Līdzekļi-slimnīcā saimniecības māsa iegāja procedūru kabinetā, kurā tika veikta telpas dezinfekcija. Darbiniecei pēkšņi sākās stipras sāpes krūšu rajonā, elpas trūkums, sejas un kakla rajonā ādu pārklāja sarkani pleķi., -cēlonis neatrasies telpās, kur bija notikusi dezinfekcija
Amonjaka gāzes noplūdes brīdī, atradās tualetē un mazgāja rokas. Pēkšņi viņa sajuta spēcīgu smaku un viņai kļuva grūti elpot, cēlonis bojātas caurule dēļ notika tvaika noplūde
Amonija hidroksīda tvaiki-uzņēmumā tika uzbūvēts rezervuārs, kurā glabājās 10 000 litru augu mēslošanai izmantojamais amonija nitrāta šķīdums. 2016.gada rudenī pēc plāna jāveic rezervuāra remonts, Pirms remonta rezervuārs ir jāiztīra,2 darbinieki nokāpa tukšajā rezervuārā un centās novērtēt tīrīšanas darbu apjomu un tehnoloģiju. Uz rezervuāra grīdas bija aptuveni 15 cm šķidrā amonija nitrāta kārta. Aptuveni 40 minūtes abi darbinieki veica uzdoto un viņiem abiem aizsvīda gāzmaskas brilles. (elpa kondensējās uz brillēm). K.Bogustovs noņēma gāzmasku un J.Logins arī darīja to pašu. Viņiem likās, ka amonija smaka nav sevišķi jūtama, acīs arī nekožot. Darbinieki secināja, ka amonjaks rezervuārā ir maz. Kamēr atradās stāvus, tikmēr amonjaks netraucēja. Abi darbinieki aptuveni vēl 20 minūtes mēģināja lauzt minerālmēslu nogulsnes, bieži noliecās, bija notupušies un tad esot bijusi jūtama amonjaka smaka, esot sākušas asarot acis. Darbinieki saprata, ka tad, kad viņi staigā pa amonija nitrāta šķīdumu un veic tā jaukšanu, vairāk sāk izdalīties amonija hidroksīda tvaiki (lietoja IAL)
Metāna gāze-Jaunbērze
Hlors-virtuves strādniece, sniedzoties pēc švammes aizķēra trauku ar hloru, kurš gāžoties, iešļakstīja acī (viesnīca)
Šķīdinātājs-veicot krāsošanas sistēmas skalošanu (izvadot no šļūtenes šķīdinātāju utalizācijas tvertnē) šķīdinātāja šļakata trāpīja krāsotājam acī. –nelietoja IAL
Betona masa-pabeidzot darbu ar sausā betona maisītāju, Eduards Krupski uzsāka tā mazgāšanas darbus. Gatavojoties maisītāja padeves cauruļvada tīrīšanai, t.i., mazgāšanai ar ūdeni no iekšpuses, Eduards izvilka cauruļvadu uz vietu, kur bija plānojis veikt cauruļvada mazgāšanu.
Brīdī, kad Eduards atlocīja, iepriekš noslēgtā, cauruļvada galu, cauruļvadā vēl palikušais maisījums ar spiedienu iešļācās Eduardam acīs, netika lietoti IAL -aizsargbrilles
t/l «Kurmis»-PII auklītei izsniedza un apmācīja, kā lietot kanalizācijas tīrīšanas šķīdumu”Kurmis”.Ir izsniegti atbilstoši IAL (cimdi gumijas, darba apģērbs,aizsargmaska, nepieciešamības gadījumā aizsargbrilles) un darbiniece iepazīstināta ar ķīmisko vielu drošības datu lapu. Lejot dušas kanalizācijas caurumā, kuram bija noņemts korķis, radās ķīmiska reakcija un šķidrums uzšļakstījās uz sejas. Pēc tam šķidrums radīja acs ābola traumu.
Terpentīns-Namu apsaimniekošanas apkopēja mazgāšanas līdzekļa vietā nolēma pievienot terpentīnu. Lejot terpentīnu spainī ar ūdeni, terpentīna šļakata nokļuva acī.
Nātrija sārms-alus ražošanas iek. Operators lēja no tvertnes nātrija sārma šķīdumu spainī. To darot, Jānis Valdmanis pieliecās, lai paskatītos, cik litri šķīduma ir satecējuši spainī. Tajā brīdī šķīduma šļakata Jānim Valdmanim trāpīja acī, jo, veicot darbu, neizmantoja IALun acu aizsardzībai.
Acetonu saturošs šķidrums-Tīrot darba instrumentus, šim mērķim paredzētajā traukā ar acetonu), nodarbinātais rīkojās steidzīgi un neuzmanīgi, kā rezultātā nodarbinātā acī trāpīja acetonu saturošās šļakatas Nebija apmācīts DA
Trauku mazgājamais līdzeklis-Pavāres darba uzdevumu izpildes ietvaros bija apkalpot trauku mazgāšanas iekārtu. Pārbaudot tās stāvokli un konstatējot, ka tai beidzies trauku mazgāšanas līdzeklis un veica tās tvertnes uzpildīšanu. Plkst. 9:30 noņemot tukšo tvertni aizskāra iekārtas mazgāšanas līdzekļa padeves cauruļvadu, tas atlēca un izšļācās mazgāšanas līdzekļa pilieni, nokļūstot darbiniecei kreisajā acī.
Dezinfekcijas līdzekļi-Medmāsa pagatavoja dezinfekcijas šķīdumu ar koncentrātu Stabimed. Pirms darba uzdevuma izpildes uzsākšanas, uzvilka nepieciešamos indiviuālos aizsardzības līdzekļus – aizsargbrilles, aizsargmasku, cimdus un halātu. Gatavojot dezinfekcijas šķīdumu, dezinfekcijas līdzekļa piliens trāpīja labā acī, jo aizsargbrilles cieši nepiegulēja pie sejas.
Atdzelžošanas šķidrumu-pārvaldnieks konstatēja nepieciešams papildināt ūdens atdzelzošanas iekārtu ar atdzelžošanas šķidrumu NALCO WT-100. Tā kā Konstantīnam Klaucenam tajā dienā sāpēja mugura, viņš nolēma kannu nevis pacelt un pārliet, bet pārpumpēt, izmantojot pie rokas esošo šļaukas gabalu, iesūcot šķīdumu ar muti. Tā rezultātā šķīdums nonāca K. Klaucēna mutē.
Mazgāšanas un balināšanas līdzekli «Belizna» -apkopēja pamanīja ūdens pudeli, ko bija atstājusi strādājot 17.nodaļā 8.janvārī, un padzērās no tās. Saprotot, ka pudelē esošais šķidrums nav ūdens,
Sārmu-Atslēdznieks iegāja saunā. Saunā teica, ka grib dzert. Akumulatorists Juris Misjurevs pateica Nikolajam Grozdovam, ka viņa skapī kreisajā pusē ir pudele ar ūdeni. Nikolajs Grozdovs izgāja no saunas, atvēra Jura Misjureva skapi, bet kreisajā pusē nekādu pudeli neredzējis, nolēma atvērt skapja labo pusi, kur ieraudzīja plastmasas maisā ietītu plastmasas pudeli. Nikolajs Grozdovs paņēma pudeli, atvēra un iedzēra šķidrumu. Genādijs Verners un Juris Misjurevs, izdzirdot saucienu pēc palīdzības, iedzertais šķidrums ir sārms, kuru viņš paņēmis personīgām vajadzībām mājās kanalizācijas cauruļu attīrīšanai.
Degvielu-automehāniķis saņēma uzdevumu veikt degvielas nomaiņu automašīnai Toyota Lc 150, šāda veida uzdevumu darbinieks ir jau veicis. Lai ekonomētu laiku, darbinieks izvēlējās nedrošu veidu kā noliet degvielu. Neizmantojot tam paredzēto darba aprīkojumu, sāka degvielas noliešanu ar šļūteni pēc principa pārliet šķidrumu no augstāk stāvošā trauka uz zemāko ar uzsūkšanas metodi, kā rezultātā degviela nonāca mutē un daļa tika norīta.
Akumulatora skābe-- (atšķaidīta sērskābe un destilēts ūdens) Iedarbināšanas laikā uzsprāga akumulators, kā rezultātā autovadītājam E. Naumenko akumulatoru skābe nokļuva uz sejas
Tionilhlorīda -Laborants veica šķidras izejvielas tionilhlorīda (ķīmiskā formula - SOCl2, viela izraisa smagus ādas apdegumus un acu bojājumus) iesūkšanu ar vakuumu no taras (200 litru metāla mucas ar divām atverēm) mērtraukā. Iesūkšanas procesam izmanto lokanu gumijas cauruli, kuru iegremdē 200 litru lielā mucā. Parasti iesūkšanas cauruli ievieto lielākajā mucas atverē, taču šajā ražotāja piegādātajā mucā šo atveri nevarēja atvērt, tāpēc pieņemts lēmums iesūkt nepieciešamo izejvielu caur šauro mucas atveri. Lai varētu iesūkšanas cauruli iegremdēt mucā pašauro atveri, esošajai iesūkšanas caurulei tika pievienota šaura diametra aptuveni 0,5 m gara papildcaurule jeb uzgalis, bet papildus netika nostiprināts. Izejvielas iesūkšanas laikā tika iztukšota iepriekšējā muca un iesūkšanas caurule ar uzgali pārvietota uz citu mucu, lai iesūkšanas procesu turpinātu pa šauro atveri. Lai iztukšotu iesūkšanas līniju, no izejvielas gumijas caurule ar uzgali izņemta no mucas. Ceļot cauruli uz augšu, papildus uzgalis atvienojās no caurules un viss uzgalī palikušaiss šķidrums aptuveni 0,5 litri izšļakstījās uz laborantu. Darbinieks uzreiz novilka darba virsējo aizsargapģērbu un individuālos aizsardzības līdzekļus un sāka skaloties ar telpā pieejamo ūdeni. Cietušais pārlejot ķīmisku vielu nepārliecinājās vai darbā izmantojamais uzgalis ir droši savienots ar cauruli (šļūteni).
Nenoskaidrojot, kādi darba šķīdumi jālieto piena baseina mazgāšanai, cietušais ielēja mazgāšanai paredzētajā traukā skābi, kas paredzēta slaukšanas sistēmas mazgāšanai slaucamo govju novietnē ar piesieto turēšanu un slaukšanu piena vadā. Kompleksa vadītājai atgriežoties nelaimes gadījuma vietā, konstatēja, ka cietušais ir pakāpies uz piena baseina pakāpieniem un sācis piena baseina mazgāšanu. Pēc kompleksa v
adītājas rīkojuma pārtraukt šo procesu cietušais palūdza kompleksa vadītājai pasniegt ūdens šļūteni, lai noskalotu mazgāšanas šķīdumu no baseina virsmas, paziņoja par dedzinošu sajūtu uz roku apakšdelmu ādas. Koncentrāts-piena pārstrādes uzņēmumā uzsāka grīdas mazgāšanu. Ņemot no grīdas iepakojumu ar mazgāšanas līdzekļa koncentrātu, lai to pielietu pie mazgāšanai paredzētā ūdens, V. Meijerei samisējās un ķīmijas šķidrums uzšļakstījās uz abām kājām un ielija arī zābakos. Neskatoties uz negadījumu (ķīmiskai vielai esot uz darba apģērba un zābakos), turpināja strādāt līdz darba laika beigām, plkst. 17.00., kad ķīmijas skartais apģērbs tika novilkts un novietots pie mazgāšanai paredzētiem apģērbiem. Ķīmijas skartās ķermeņa vietas ar ūdeni tika noskalotas tikai darbiniecei mājās pārnākot. IAL netika lietoti
Nātrija sārms- piena pārstrādes uzņēmumā veica sanitāro apstrādi ķimeņu siera masas sagatavošanas iekārtai piena produktu ražotnē. Sanitārās apstrādes laikā tika izmantota ķīmiskā viela - Sodium hydroxide - KAUSTISKĀ SODA (anhidrāts). Pievienojot anhidrātu karstajam ūdenim, radās strauja ķīmiska reakcija, palielinājās mazgājamā šķīduma temperatūra, izveidojās ķīmiski tvaiki, kā rezultātā R> Hanks guva labās plaukstas un labās kājas ķīmisko apdegumu –IAL netika lietoti
Pārkāpumi pēdējo 3 gadu laikā ir nemainīgi: ķīmiskie riski netiek vērtēti, netiek veikti mērījumi, netiek izmantota DDL sniegtā informācija vai tādu vispār nav, netiek izvietotas drošības zīmes. Attiecīgi, ja riski nav vērtēti, tad uzņēmums neapzinās to bīstamību
Nav nodrošināta lietoto ķīmisko vielu iepakojuma marķējumu un drošības zīmju izvietošanu darba vietās un marķējuma atbilstību iepakojuma saturam atbilstoši normatīvajiem aktiem par ķīmisko vielu un maisījumu klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas kārtību un darba aizsardzības prasībām drošības zīmju lietošanā, saskaņā ar Ministru kabineta 15.05.2007. noteikumu Nr.325 "Darba aizsardzības prasības saskarē ar ķīmiskajām vielām darba vietās" 35. punktu
Veiktajā pārbaudē tika konstatēts, ka informējošās drošības zīmes par individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu nav uzstādītas pie visiem darba galdiem. Tika konstatēts, ka atsevišķās darba vietās atrodas nemarķēti trauki ar nezināmu šķidrumu, darbiniekiem nav pieejamas ķīmisko vielu drošības datu lapas. Iebraucamie/ izbraucamie paceļamie vārti no iekšpuses nav apzīmēti ar si gnālkrāsojumu. Servisa remontbedres ir apzīmētas ar signālkrāsojumu, bet vietām tas ir slikti pamanāms, kā arī remontbedres nav aprīkotas ar aizsargiem
. Darba procesā tiek izmantotas ķīmiskas vielas, kurām netika uzrādītas drošības datu lapas. Nav veikta darbinieku apmācība par risku darbā ar ķīmiskām vielām.
nav norādītas visas ķīmiskās vielas ar kādām darbiniekiem nākas saskarties darba procesā. Nav veikta darbinieku apmācība par risku darbā ar ķīmiskām vielām
Ķīmisko vielu un maisījumu uzglabāšanai nav ierīkota atsevišķa, slēdzama telpa, ķīmisko vielu un maisījumu iepakojumi un tvertnes atrodas brīvi pieejamās vietās darba telpās.-Nr.325 31.7.2. punkts. Atdalīt ķīmisko vielu un maisījumu noliktavu no darba telpām.
autokrāsošanas servisā krāsu pārpalikumi tiek glabāti (arī atvērtos traukos) uz !!! RADIATORA !!!
1. foto silda kokapstrādesuzņēmumā