Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Komunikācijas daļas galvenās sabiedrisko attiecību speciālistes Ievas Uplejas prezentācija Latvijas Bankas organizētajā ekonomikas skolotāju seminārā "Ekonomikas aktualitātes" 2017. gada 22. augustā.

1. DIGITĀLĀ
REVOLŪCIJA
VAI EVOLŪCIJA?
Ieva Upleja
FKTK Komunikācijas daļa
22.08.2017.

2. Nav vairs finanšu pratības bez
digitālās pratības!
2

3. DIGITĀLĀ FINANŠU PRATĪBA
Informācijas atrašana Spēja sazināties
Digitāla satura radīšana
Kiberdrošība Digitāla domāšana
(kam kas der, ko var izmantot, kā kaut ko uzlabot, efektivizēt, kā citus
iedrošināt un pamācīt, no kā izvairīties)
3
Finanšu pratība Digitālā pratībaHolistiskā
pieeja/
Dzīves
prasmes
Digitālā finanšu pratība

4. DIGITĀLAIS OKEĀNS
4

5. • Mobilos (vied)tālruņus lieto 5 miljardi; līdz 2020.
gadam šajā vidē būs 8 miljardi potenc. klientu
• Digital Financial Services (DFS) ik 2 gados sasniedz ap
700 milj. jaunu klientu - pieaugušo (+20%)
• DFS ir pieejami ap 60% + pasaules iedzīvotāju
• Zviedrijā: no 9 milj. iedzīvotāju 4 milj. izmanto tikai e-
vidi (lietotni) finansēm, 80% darījumu ir neklātienes un
bezskaidras naudas (Stokholma FinTech ziņā otrā aiz Londonas)
• Prognozes - 2030. gadā Zviedrija kļūs par pirmo
bezskaidras naudas ekonomiku
Ziemeļvalstis kā FinTech laboratorijas...
5
GLOBĀLĀ DIGITĀLĀ REVOLŪCIJA

6. REVOLŪCIJAS IESPĒJAS
6
PATĒRĒTĀJIEM:
jauni pakalpojumi
izpildes ātrums
izplatība bez robežām
pieejamība ikvienam
zemākas izmaksas
iespēja apgūt finanšu pratību
digitāli:
spēles/rīki/paraugi
SEKTORAM:
jauni tirgi
jauni klienti
jauna konkurences vide
zemākas pakalpojumu
apkalpošanas izmaksas
laukums inovācijām
iespēja veicināt finanšu pratību
digitāli

7. KAS IR FinTech UN CITI SPĒLĒTĀJI?
• Regulētais finanšu sektors,
• Nebanku sektors (nereti cits regulējums vai tā izstrāde)
• Citas nozares – mobilie operatori, datu
glabāšana&apstrāde, tirdzniecības tīkli u.c.
•Inovācijas/perspektīva:
Just miles – automašīnu apdrošināšanas polises cena saistībā ar
nobrauktajiem kilometriem
Facebook –naudas pārskatīšana starp lietotājiem
Robo Advice – mākslīgais intelekts novirza pie speciālista vai personīgais
robo-konsultants, kurš savieno ieguldījuma mērķus ar riska pakāpi
SETL – platforma ar blockchain tehnoloģiju maksājumu veikšanai
Smart Savings – algoritms analizē īpašnieka uzvedību, palīdz izvairīties no
liekiem pirkumiem, uzliek «sodu» un ieskaita to īpašnieka krājkontā (piedāvā
HSBC bank)
Risinājumi visiem klienta finanšu darījumiem vienkopus lietotnē vai
citādi e-vidē
7

8. DIGITĀLIE REĢIONI/ EKONOMIKAS
8

9. PREZIDENTŪRA EESTI 2017
• Igaunija ir pasludinājusi digitālos jautājumus par vienu
no prezidentūras prioritātēm
• Tallinas deklarācija (18.07.2017. 28 ES valstis + Norvēģija)
apstiprina vēlmi Eiropu virzīt kā 5G tirgus līderi
• The Telegraph: Igaunijas prezidente pārstāv vienīgo
īsteni digitālo sabiedrību, kurai ir sava valsts. K.
Kaljulaida: «Mūsu pilsoņu saziņu ar valdību, balsošanu, uzņēmumu
dibināšanu un vadību var veikt tiešsaistē .Vērojot šo digitālo revolūciju
klātienē, man radies jautājums, vai valsts, kādu mēs to pašlaik zinām, ir
piemērota 21.gadsimtam?"
• EK prezidents Junkers Tallinā:«Jūsu valsts DNS ir
digitāla, un tai ir jākļūst par daļu no Eiropas DNS.»
9

10. GLOBĀLIE RISKI
• Starptautisko tiesību un regulatīvās lomas
mazināšanās e-vidē
• Viltus ziņas, viltus pakalpojumu sniedzēji (Brexit - melu
projekta iznākums, reputācijas graušana ikdiena - arī pakalpojumu
sniedzējiem)
• Sabiedrība segmentējas pēc individuālās e-vides,
dzīves «tuneļos» un «burbuļos»
• Digital Footprint un «noplūdes» (ietekmē apdr. prēmiju
lielumu, atsaka, iekļauj privātos datus par dzīvesveidu-soc tīkli)
• E-vides atkarība no infrastruktūru drošības līmeņa
(terorisms, kiberzuzbrukumi, elektrība, dabas katastrofas u.c.)
• Datu analīze kā uzņēmējdarbības forma (palīdz
kreditoriem, investoriem iegūt datus (arī jutīgos) īpaši par MMVU)
10

11. DIGITĀLAJĀ ĒNĀ
• Valstis, kur 2/3 iedz.
nav konta bankā (Jordānijā,
bet arī Armēnijā...)
• Valstis, kur konts ir 2/3, taču ar zemu pratību ir 70%,
tātad puse FinTech lietotāju taustās tumsā (Indonēzija)
• 58 milj. ES iedzīvotāju nav pat konta bankā, ASV 16 milj.
pieaugušo ir «unbanked»...
• Reģioni, sociālās grupas slāņi ar ļoti zemu digitālo
pratību - bailes, aizspriedumi (dzimumu prasmju atšķirības 9-10%)
• Kopumā ES 170 milj. Iedzīvotāju un 86 milj. ES
darbaspēka (37%) nav pietiekamas digitālās pratības
(DESI, 2017)
11

12. DIGITĀLĀ NOSLĀŅOŠANĀS
• Augstāks finanšu pratības rezultāts (+89 punkti no vid. ap
400+) ir tiem jauniešiem, kas nāk no ģimenēm ar
augstāku sociālekonomiski stāvokli (PISA 2015)
• Ierīču dārdzība daļai liedz iesaisti FinTech vidē
(Latvijā iedzīvotāji arī distancējas, jo neuzticas tehnoloģijām un/vai
bankām, finanšu sektoram kopumā)
• Neiekļaušanās risks demogrāfiskām grupām (seniori,
lauku un nabadzīgi iedzīvotāji, daļa VMMU u.c.)
Tirgus dabiskā vēlme ir paplašināt klientu loku, arī
tad, ja tiem nav pietiekamu zināšanu...
12

13. REVOLŪCIJA ELITEI?
13

14. LATVIJA – ELITES REĢIONS
• Latvija pieder tehnoloģiski attīstīto valstu saimei -
īpaši IT jomā un finansēs
• Maz incidentu - droša e-vide, augsti standarti (stingrā
autentifikācija - līdzsvars starp riskiem zaudēt naudu un drošību)
• Internetbankas/lietotnes e-norēķiniem izmanto 80-
85% kontu īpašnieki
• aktīvākie Smart ID un citu lietotņu izmantotāji Baltijā
(83 000 Swedbank klientu no miljona...,100 000 SEB klientu)
• Zibmaksājumi uz sliekšņa - pārskaitījums
«24/7/365» tūlīt nonāk saņēmēja kontā
14

15. MANU FINANŠU DIGITALIZĀCIJA
• Latvijas bankas ir e-pārvaldes flagmaņi (reizēm vienīgā e-
identifikācijas iespēja)
• 55-62% lieto viedtālruņus ikdienā, bet e- vide nav
visiem pieejama (sociālā atstumtība, pārklājums, dārgas ierīces,
nedrošība, zema pratība, principi u.c. )
• Katrs desmitais iedzīvotājs viedtālruni izmanto tikai
zvanīšanai un īsziņām
• Analogo autentifikācijas rīku saglabāšana -
izaicinājums finanšu sektoram
• 50% iedzīvotāju finanšu sektorā ir tikai saistībā ar
bāzes pakalpojumiem (94% ir konts, 91% - kartes)
15

16. MANU FINANŠU DIGITALIZĀCIJA
• Citus finanšu pakalpojumus izmanto apm. 1/3
iedzīvotāju (34% ir OCTAA polises, 27% - kredītkartes, 14% - PPF
dalībnieki, 13% - citas apdr. polises, 11% - krājkonti, 11% - KASKO, 10%
-32% nebanku kredīti)
• Liels akcents uz kreditēšanas pakalpojumiem
• Tikai 25% iekšzemes klientu apsver iespēju ieguldīt
brīvo līdzekļus papildu ienākumu gūšanai
...
• Darbiniekiem nav droša lietojuma sajūtas, jo nav
apguvuši IT prasmes
• Darba devēji «taupa» uz tālākizglītību
• IT speciālistiem nav pedagoģiskās dimensijas
16

17. MŪSU NĀKOTNES TEMATI
• kā digitālā laikmetā veidot finansiālo brīvību?
• kā gudri pārvaldīt savas e-finanses?
• kas jāzina par darba tirgus digitalizāciju?
• kā apvienot digitālo un finanšu kompetenci?
• kā būt/noturēties konkurētspējīgam?
17

18. PALDIES
Mēs esam sasniedzami:
www.fktk.lv
www.klientuskola.lv