5.eirokodekss Koka konstrukciju projektēšana

Seminārs

5. Eirokodekss
«Koka konstrukciju projektēšana»
Doc. Imants Mieriņš, RTU
Imants.Mierins@rtu.lv

2013. gada 22. novembrī

Semināra programma:
14:00 – 15:00

Ievads. Koka konstrukciju projektēšanai paredzētā EN 1995 vispārējs
raksturojums un saistība ar citām EC daļām un standartiem. Koka
konstrukciju LBN 206 – 99 un EC 1995 nacionālais pielikums.
Prasības koka konstrukciju koksnei. Koka konstrukciju ilgmūžība.

15:00 – 15:30

Kafijas pauze 15:00 – 15:30 (+15 min.)

15:30 – 16:30

Koka konstrukciju aprēķina pamatnoteikumi. Nestspējas robežstāvoklis.
Vienas galvenās ass virzienā slogotu elementu šķērsgriezumu
projektēšana. Elementu šķērsgriezumu projektēšana saliktā slogojumā.
Sijas, kas pakļautas liecei vai apvienotai liecei ar spiedi (noturība darba
plaknē). Mainīga šķērsgriezuma vai liektas formas elementi. Elementi
ar iegriezumiem balstos. Lietojamības robežstāvoklis. Nobīde mezglos.
Siju izlieces. Pārsegumu līganums.

16:30 – 16:45

Kafijas pauze

16:45 – 17:45

Savienojumi ar metāla savienotājlīdzekļiem. Tapveida metāla
savienotājlīdzekļi. Naglotie savienojumi. Savienojumi ar skavām.
Bultskrūvju savienojumi. Pretbīdņi. Kombinētie būvelementi.

17:45 – 18:00

Dažādi

RTU Doc. Imants Mieriņš

5.Eirokodekss 22.11.2013.

2

Ievads

EN 1995-1-1 saistība ar EN1990 un EN1991



3

Ievads

5.Eirokodeksu grupa sastāv no:
1) LVS EN 1995 -1-1 «5. Eirokodekss: Koka konstrukciju projektēšana. 1-1. daļa:
Vispārīgi. Vispārīgie noteikumi un noteikumi būvēm.»

2) LVS EN 1995 -1-2 «5. Eirokodekss: Koka konstrukciju projektēšana. 1-2. daļa:
Vispārīgi. Ugunsdrošu konstrukciju projektēšana.»
1) 3) LVS EN 1995 -2 «5. Eirokodekss: Koka konstrukciju projektēšana. 2. daļa:
Tilti.»



4

Ievads



5

Ievads

LVS EN1995-1-1 Saturs un struktūra:
1. nodaļa:
Vispārīgā informācija, galvenās definīcijas, terminoloģija
2. nodaļa :
Projektēšanas pamatnoteikumi
3. nodaļa :
Materiālu īpašības
4. nodaļa :
Ilgizturība
5. nodaļa :
Konstrukciju aprēķina pamatnoteikumi
6. nodaļa :
Nestspējas robežstāvokļi
7. nodaļa :
Lietojamības robežstāvokļi
8. nodaļa :
Savienojumi ar metāla savienotājlīdzekļiem
9. nodaļa :
Kombinētie būvelementi un būvkonstrukcijas
10. nodaļa : Konstruktīvie nosacījumi un kvalitātes kontrole
A Pielikums Blokveida sabrukšanas gadījumi savienojumos
B Pielikums Saliktas sijas ar mehāniskiem savienotājlīdzekļiem
C Pielikums Saliktas kolonnas



6

Ievads
Nacionālā izvēle EN 1995-1-1 ir pieļauta punktos:
2.3.1.2 (2)P
2.4.1 (1)P

Slodžu iedalījums slodzes iedarbības ilguma klasēs
Drošuma koeficienti materiālu īpašībām

6.4.3 (7)
Divslīpņu sijas, liektas sijas un mainīga šķērsgriezuma sijas ar liektu
apakšmalu

7.2 (2)

Deformāciju robežlielumi

7.3.3 (2)

Vibrāciju (svārstību) robežlielumi

7.3.3 (5)

Aprēķina metodes grīdām attiecībā uz vibrācijām (svārstībām)

8.3.1.2 (7)

Naglotie koka elementu savienojumi

9.2.4.1 (7)

Sienu diafragmas

9.2.5.3 (1)

Saites siju vai kopņu sistēmās

10.9.2 (3)

Montāža

10.9.2 (4)


7

Ievads

Standartā LVS EN 1995-1-1:2004/AC/A1 zemāk uzskaitītos punktos,
kuros pieļaujama nacionālā izvēle, jālieto rekomendējamās vērtības
un procedūras:
2.4.1(1)P
6.1.7(2)

6.4.3(8)
7.3.3(2)
8.3.1.2(4)
8.3.1.2(7)
9.2.4.1(7)
9.2.5.3(1)



8

Ievads

Standartā LVS EN 1995-1-1:2004/AC/A1 zemāk uzskaitītiem
apakšpunktiem doti nacionālajā līmenī noteiktie parametri:
2.3.1.2(2)P
2.3.1.3(1)P
7.2(2)
10.9.2(3)

10.9.2(4)


Slodžu iedalījums slodzes iedarbības ilguma klasēs (Assigment of
loads to load- duration classes)
Būvju iedalījums lietojamības klasēs (Assigment of structures to
service classes)
Deformāciju robežlielumi (Limiting values for deflections)
Montāža kopnēm ar perforētām metāla plāksnēm mezglos:
Maksimālā izliece (Erection of trusses with punched metal plate
fasteners: Maximum bow)
Maksimālā novirze (Erection of trusses with punched metal plate
fasteners: Maximum deviation)


9

Ievads
Slodžu iedalījums slodzes iedarbības ilguma klasēs (Assigment of
loads to load- duration classes)

2.3.1.2(2)P

Slodzes iedarbības ilguma klase
Pastāvīgā
Ilgstošā

Vidēja ilguma

Īslaicīgā

Acumirklīgā

Piemērojamie slodžu veidi
pašsvars, grunts spiediens,
starpsienas
materiāli noliktavās, tehnoloģiskās
iekārtas, ūdens rezervuāri
lietderīgā slodze uz pārsegumu,
sniega slodze, mitruma izmaiņu
slodzes
vēja slodze, slodzes uz kāpnēm,
horizontālās slodzes uz margām,
apkopes darbību izraisītās slodzes,
transportlīdzekļu slodzes un montāžu
slodzes
vēja brāzmas, avārijas (ārkārtas)
slodzes un gadījuma slodzes


10

Ievads
2.3.1.3(1)P

service classes)

Papildinformācija par konstrukciju sadalījumu (2)P, (3)P un (4)P punktam
atbilstīgās izmantošanas klasēs:
Pie 1. lietojamības klases pieskaitāma koka konstrukcija, kas atrodas apsildītā
iekštelpā vai tam pielīdzināmā mitruma situācijā.
Pie 1. lietojamības klases parasti var pieskaitīt arī siltumizolācijas slānī esošās
konstrukcijas un sijas, kuru stiepto pusi aptver siltumizolācija.

Pie 2. lietojamības klases pieskaitāma āra apstākļos esoša sausa koka konstrukcija.
Konstrukcijai ir jāatrodas apjumtā un ventilētā telpā, tāpat tai ir jābūt arī labi
aizsargātai no mitruma gan apakšā, gan sānos. Pie šīs izmantošanas klases parasti
pieskaitāmas, piemēram, ventilējamu grīdas sistēmu un neapsildāmu bēniņu telpu
esošas koka konstrukcijas.



11

Ievads
2.3.1.3(1)P

service classes) (turpinājums).

Pie 3. lietojamības klases pieskaitāmas ārējo laika apstākļu ietekmei pakļautas,
mitrā telpā esošas vai tiešai ūdens ietekmei pakļautas koka konstrukcijas.
Nosakot koka konstrukcijas saglabāšanu, 3.izmantošanas klase, atkarībā no tā, cik
lielā mērā konstrukcijas ir pakļauta mitruma ietekmei, papildus tiek sadalīta divās
dažādās apakšgrupās (skat. EN 335-1:2005).
Papildus koksnes līdzsvara mitrumam, izmantošanas klases noteikšanā jāpievērš
uzmanība arī mitruma izmaiņām. Mitruma izmaiņu ietekme uz koka konstrukciju
var būt lielāka nekā pat augsta līmeņa pastāvīga mitruma ietekme.
1. izmantošanas klasē īpašu uzmanību jāpievērš koksnes plaisāšanas riskam.



12

Ievads
7.2(2)

Deformāciju robežlielumi (Limiting values for deflections)

Sijas
Spāres u.c.
atšķirīgi liekti
elementi


winst
ℓ/400

wnet,fin
ℓ/300

wfin
ℓ/200

ℓ/250

ℓ/200

ℓ/150


13

Ievads
10.9.2(3)

Maksimālā izliece (Erection of trusses with punched metal plate
fasteners: Maximum bow)

Noteikt, ka samontētā būvelementa pieļaujamā izliece abow,perm =15 mm.
Maksimāli pieļaujamais sāniskais izliekums visas malas garumā abow,perm - ne
vairāk kā 50 mm vai ℓ/300, kur ℓ ir liektā elementa laidums.
10.9.2(4)

Maksimālā novirze (Erection of trusses with punched metal plate
fasteners: Maximum deviation)

Noteikt, ka kopnes maksimāli pieļaujamā novirze no vertikāles adev,perm - ne vairāk
kā 0,02h, kur h ir kopnes augstums un tā maksimālā vērtība - 50 mm.



14

Ievads

• Nosaka materiālu koeficientus
attiecīgajos izstrādājumu standartos
• Nosaka modifikācijas koeficientus
– materiāliem
– slodzēm
– lietojamības klasēm

• Nosaka materiālu pretestības
aprēķiniem
• Veic konstrukciju aprēķinus



15

Ievads

Nosaka materiālu koeficientus attiecīgajos izstrādājumu standartos
EN 300 Oriented Strand Board (OSB) – Definition, classification and specifications
[Orientētā dzīslojuma plāksnes - Definīcijas, klasifikācija un specifikācijas]
EN 301 Adhesives, phenolic and aminoplastic for load-bearing timber structures;
Classification and performance requirements [Līmes, fenoplasts un aminoplasts
noslogotām koka konstrukcijām - Klasifikācijas un izpildījuma prasības]
EN 312 Particleboards – Specifications [Koka skaidu plāksnes – Specifikācijas]
EN 335-1 Durability of wood and wood-based products – definition of hazard
classes of biological attack - Part 1: General [Koka un koka izstrādājumu ilgizturība
- Bioloģiskās iedarbības riska klašu definīcija - 1. daļa: Vispārīgi]
EN 335-2 Durability of wood and wood-based products – definition of hazard classes
of biological attack - Part 2: Application to solid wood [Koka un koka izstrādājumu
ilgizturība - Bioloģiskās iedarbības riska klašu definīcija - 2. daļa: Masīvā koksne]
EN 335-3 Durability of wood and wood-based products – Definition of hazard classes
of biological attack - Part 3: Application to wood-based panels [Koka un koka
izstrādājumu ilgizturība - Bioloģiskās iedarbības riska klašu definīcija
- 3. daļa: Koka skaidu plāksnes]

utt. pavisam atsauce uz 26 EN standartiem.


16

Masīvās koksnes īpašību noteikšana
LBN 206 - 99 Koka konstrukciju projektēšanas normas



17

LBN 206 - 99 Koka konstrukciju projektēšanas normas

Prasības koka konstrukciju koksnei
1. Koksnei koka konstrukcijās jāatbilst Latvijā piemērojamo standartu
prasībām par skujkoku un lapkoku zāģmateriālu un apaļkoku kvalitāti, kā arī papildus
jāievēro šādas prasības:
1.1. gadskārtu platums koksnē nedrīkst būt lielāks par 5 mm; vēlīnās
koksnes daudzumam gadskārtās jābūt ne mazāk kā 20% no kopējā apjoma;
1.2. serdes koksne nedrīkst atrasties pirmās un otrās šķiras zāģmateriālu
sagatavēs, kas paredzētas līmētu liektu elementu malējai zonai (15/100 no
šķērsgriezuma augstuma); kā arī pirmās, otrās un trešās šķiras dēļos, kuru biezums ir
60 mm un mazāks un kuri darbojas liecē vai stiepē un ir novietoti uz šķautnes.



18


LVS 184 - 2000 “Konstrukciju kokmateriāli. Šķirošana. Prasības
vizuāli pēc stiprības šķirotiem skujkoku zāģmateriāliem. drošības
kritēriji”
1.1. Iedalījums stiprības grupās izdarīts tā, lai noteiktai grupai (A, B vai C) atbilstošie
zāģmateriāli pēc stiprības un kvalitātes rādītājiem orientējoši atbilstu Eiropā plaši
lietoto Lielbritānijas un Vācijas vizuālās šķirošanas standartos noteiktajam iedalījumam.
3.2. Vizuāli šķiroti materiāli, kuri orientējoši atbilst standarta LVS EN 338 noteiktām
stiprības klašu prasībām.
A stiprības grupa – paaugstinātas stiprības zāģmateriāli, kuri orientējoši
atbilst stiprības klasei C30.
B stiprības grupa – vidējas stiprības zāģmateriāli, kuri orientējoši atbilst
stiprības klasei C24.
C stiprības grupa – mazas stiprības zāģmateriāli, kuri orientējoši atbilst
stiprības klasei C16.



19

Vizuālas šķirošanas prasības skujkoku zāģmateriāliem (W = 20±2%)
Šķirošanas
pazīmes

Pieļaujamās koksnes vainas un defekti
pa stiprības grupām
A

1. Stiprību samazinošās vainas
1.1. Zari
1.2. Greizšķiedrainība

C

Zaru aizņemtais laukums zāģmateriāla kritiskajā
šķēlumā nedrīkst pārsniegt
10%

20%

30%

10 %

16 %

Nedrīkst pārsniegt:
7%

1.3. Gadskārtu platums

B

Nedrīkst pārsniegt:

4 mm

5 mm

utt.



20


Kvalitātes noteikšana atbilstoši 5. Eirokodeksam:
1) Vizuālā šķirošana atbilstoši LVS EN 1611-1.
2) Iedalījums atbilstoši stiprībai LVS EN 338.



21

Iedalījums atbilstoši stiprībai LVS EN 338.
Mehāniskā klasifikācija:
Laufrichtung

F

Lieces princips:
w

Pašsvārstību frekvences
noteikšana:

Starojums:



22


Stiprības klases masīvai koksnei (EN 338)



23

ft,0,k = 0,6 fm.k
fc,0,k = 5( fm.k)0.45

3,8
𝑓 𝑣,𝑘 = min 0,2(𝑓 )0,8
𝑚,𝑘
𝑓𝑡,90,𝑘 = min

0,6
0,0015ρk

fc,90,k = 0,007ρk - mīkstkoksnei
fc,90,k = 0,015ρk - cietkoksnei
E0,05 = 0,67 Eo,mean - mīkstkoksnei

c – spiede (compression)
t – stiepe (tension)
m – liece (bending)
v – skalde (shear)
0 – pa šķiedrai (along fibre direction)
90 – šķērsām šķiedrām (across fibres)
k – normatīvais, raksturīgais (characteristic)
d – aprēķina (design)
mean – vidējā vērtība

E0,05 = 0,84 Eo,mean - cietkoksnei
E90,mean = Eo,mean /30 - mīkstkoksnei
E90,mean = Eo,mean /15 - cietkoksnei

Gmean = Eo,mean /16



24




25

Vizuālā šķirošana:
Saskaņā ar EN 1611-1, šķirojot var
pārbaudīt tikai abas platās skaldnes,
vai visas četras skaldnes. Šķiras apzīmē
attiecīgi G2 vai G4.
Šķiras apzīmējumu papildina skaitlis no
0 – 4, kas nosaka zāģmateriāla
kvalitāti. Ar 0 apzīmē augstāko kvalitāti



26

Līmētas koksnes īpašību noteikšana

Līmētai koksnei jāatbilst standartam LVS EN 1194
Līmētas koksnes šķērsgriezumu veidi:



27

Līmētās koksnes īpašību noteikšana
Stiprības klases



28

Līmētas koksnes īpašību noteikšana

Stiprības klases – līmēta koksne (DIN 1052)

brīdinājums –
nelietot citu
valstu tabulas



29

Koksnes materiālu īpašību noteikšana

Koksnes materiālu plākšņu īpašības nosaka atbilstošos EN
un ražotāju specifikācijās.
EC5 neattiecas uz materiāliem:
plāksnes uz cementa bāzes,
plāksnes uz ģipša bāzes,
X – lam (cross laminated glulam) ….



30

Saplāksnis EN 636

LVL EN 14374

Skaidu plāksnes
EN 312


OSB EN 300

Cietās kokšķiedru
plāksnes EN 662-2


31


Materiālu īpašību raksturīgie (normatīvie) lielumi
• 5% fraktīle - stiprībai, piem.,
Lieces stiprība
Stiepes stiprība
Savienojuma nestspēja

• Vidējās vērtības - stingumu raksturojošiem lielumiem,
piem.,
Elastības modulis
(izņemot: deformāciju radītās piepūles, garenlieci)



32


Materiāla īpašību aprēķina vērtība Xd

kmod • Xk •kh
Xd =

M

Xk - stiprības īpašību raksturīgā vērtība
M – materiāla īpašības parciālais koeficients
kmod – modifikācijas koeficients, ar kuru ievērtē slodzes darbības ilguma un mitruma
Kh

satura ietekmi
– šķērsgriezuma ietekmes koeficients stiepē un liecē



33


Materiāla īpašības parciālais koeficients M
Slodžu pamatkombinācijas:
Masīva koksne

1.3

Līmēta koksne

1.25

LVL, saplāksnis, OSB

1.2

Kokskaidu plātnes

1.3

Cietās kokšķiedru plātnes

1.3

Vidēji cietās kokšķiedru plātnes

1.3

MDF tipa kokšķiedru plātnes

1.3

Mīkstās kokšķiedru plātnes

1.3

Savienojumi

1.3

Perforēto metāla plākšņu savienojumi

1.25

Slodžu sevišķās kombinācijas:

1.0

Rekomendētais materiāla drošuma koeficients M = 1,3


34


Modifikācijas koeficients (kmod un kdef ), ar kuriem ievērtē slodzes
darbības ilguma un mitruma satura ietekmi:
3.1. tabula. Koeficienta kmod vērtības


3.2. tabula. Koeficienta kdef vērtības


35


2.3.2.1.(2)Ja savienojumu veido divi koksnes materiālu elementi ar atšķirīgu
laikdarbību, tad nestspējas aprēķinā jāizmanto šāds modifikācijas faktors (koeficients)
kmod:

k mod  k mod,1k mod,2
kur:
kmod,1 un kmod,2

(2.6)

ir modifikācijas faktori (koeficienti) diviem koka elementiem.

3.1.3.(2) Ja slodžu kombinācija sastāv no iedarbēm, kas pieder atšķirīgām slodzes
iedarbības ilguma klasēm, tad kmod vērtība jāizvēlas atbilstoši mazākā ilguma iedarbei,
piemēram, pastāvīgās un īslaicīgās slodzes kombinācijai kmod vērtību pieņem atbilstoši
īslaicīgajai slodzei.



36


2.3.2.2.(3) Ja savienojumu sastāda divi koksnes materiālu elementi ar vienādu
laikatkarīgu darbību, tad jālieto divkāršota kdef vērtība.
2.3.2.2.(4) Ja savienojumu sastāda divi koksnes materiālu elementi ar atšķirīgām
laikdarbības īpašībām, tad galīgās deformācijas aprēķinam jālieto šāds deformāciju
faktors (koeficients) kdef:

k def  2 k def ,1k def ,2
kur:
kdef,1 un kdef,2

(2.13)

ir deformāciju faktori (koeficienti) diviem koka elementiem.

3.2.(4) Koksnei, kuru iebūvē ar mitruma saturu, kas atbilst vai tuvs šķiedru
piesātinājuma punktam un kam iespējama žūšana slogotā stāvoklī, 3.2. tabulā dotās
kdef vērtības jāpalielina par 1,0.


37


Lai noteiktu modifikācijas koeficientus jānosaka materiāla
lietojamības apstākļus un slodzes iedarbības klases:
Materiālu darbības apstākļi
Lietojamības
klase

Vidējais mitruma
saturs um

Apkārtējās vides apstākļi

1

u  12%

20°C un 65% rel. mitrums

2

u  20%

20°C un 85% rel. mitrums

3

u > 20%

Augstāks mitrums salīdzinot ar 2.klasi



38




39


2.2. tabula. Piemēri slodzes iedarbības ilguma klases noteikšanai

Slodzes iedarbības ilguma
klase

Slogojuma piemēri

Pastāvīgā

pašsvars

Ilgstošā

materiālu uzglabāšana

Vidēja ilguma

lietderīgā slodze uz pārsegumu,
sniegs

Īslaicīgā

vējš

Acumirklīgā

vējš, gadījuma slodze



40


Izmēra koeficienti ievērtē apjoma ietekmi

Masīva koksne

kh

Līmēta koksne

LVL

ir mainīgs koeficients saistībā ar references
augstumu liecē un stiepē



41

Koksnes materiālu ilgmūžība



42

Apdraudējuma klases atbilstoši EN 335-1
APDRAUDĒJUMA KLASES
Apdraudējuma klase

1


Apdraudējums
Neatrodas gruntī,
nosegts no virspuses.
Vienmēr sauss.
Vienmēr mitruma
saturs <18%

Zemāk izvietotā tabula dod skaidrojumu atšķirīgām apdraudējuma (riska)
klasēm, kurām var būt pakļauta koksne, atbilstoši, EN 335-1,
Galvenā bioloģiskā
iedarbe

Parastais (raksturīgais)
ekspluatācijas gadījums

Piemēri

Insekti

Iekštelpas bez koksnes
samitrināšanas, un bez
kondensāta veidošanās
riska

Visi kokmateriāli
standarta slīpuma
jumtos, izņemot dēļus
kārniņu jumtu segumos
un sateku elementos.
Pārseguma (grīdas)
dēļi, apmales,
savienojumi iekštelpās,
kājlīstes.
Visa koksne augšējos
stāvos, kura nav
iebūvēta masīvās ārējās
sienās.


43


Zemāk izvietotā tabula dod skaidrojumu atšķirīgām apdraudējuma (riska)
klasēm, kurām var būt pakļauta koksne, atbilstoši, EN 335-1,

Apdraudējuma
klase

Apdraudējums

Galvenā
bioloģisk
ā iedarbe

2

Neatrodas gruntī,
nosegts no virspuses.
Risks dažreiz samitrināt.
Laiku pa laikam
mitruma saturs >20%

Trupe
Insekti

Iekštelpas ar koksnes
samitrināšanos un ar risku
veidoties kondensātam

Kārniņu segumu dēļi, karkasa
elementu koksne koka karkasu
ēkās1, koksne slīpajos jumtos ar
augstu kondensāta veidošanās
risku, koksne plakanajos jumtos,
apakšējā stāva pārseguma sijas1,
atbalsta plātes virs izolācijas (dpc),
koka vaiņagsijas grīdas atbalstam
izbūvētas ārējās sienās.

3

Neatrodas gruntī, nav
nosegtas no virspuses.
Pakļautas biežai
samitrināšanai.
Bieži mitruma saturs
>20%

Trupe

A
Ārpuse, virs
hidroizolācijas kārtas (dpc)
– nosegts.

Ārējie būvkoku izstrādājumi,
ietverot jumtu klājus un frontonus,
jumta zelmenis utt. apšuvuma,
satekņu un no- tekņu koksne. Žogu
šķērskoki, vārti, apmales, klāja
apmales, balustrādes.
Lauksaimniecības koksne, kura nav
saskarē ar augsni/mēsliem.



B
Ārpuse, virs
hidroizolācijas kārtas (dpc)
– nenosegts.


Piemēri

44



Zemāk izvietotā tabula dod skaidrojumu atšķirīgām apdraudējuma (riska) klasēm,
kurām var būt pakļauta koksne, atbilstoši BS EN 335-1,

Apdraudējuma klase

Galvenā
bioloģiskā
iedarbe


Piemēri

Trupe

A Saskarē ar augsni
Koksne pastāvīgā saskarē ar
grunti vai zem izolācijas (dpc)

Sētas mieti, grants apmales, klāju
atbalsti, lauksaimniecības koksne
saskarē ar augsni/mēsliem, pāļi, gulšņi,
rotaļu aprīkojums, autoceļu un
maģistrāļu nožogojums, atbalsta
plātnes zem izolācijas (dpc).

B Saskarē ar ūdeni.
Koksne pastāvīga saskarē
ar atklātu ūdeni.

Slūžu aizvari, apšuvums.

C Dzesēšanas torņa
blīvējums, Koksne atklāta
sevišķi bīstamā vidē
dzesēšanas torņos.

Dzesēšanas torņa blīvējums (atklāts
ūdens).

4

Apdraudējums

Saskarē ar grunti vai
vaļēju ūdeni.
Pastāvīgi pakļauti
samitrināšanai.
Pastāvīgi mitruma saturs
virs > 20%.



45



Zemāk izvietotā tabula dod skaidrojumu atšķirīgām apdraudējuma (riska) klasēm,
kurām var būt pakļauta koksne, atbilstoši BS EN 335-1,

Apdraudējuma klase

Galvenā
bioloģiskā
iedarbe

5

Apdraudējums

Pastāvīgi pakļauti
samitrināšanai ar sāļu
jūras ūdeni.
Pastāvīgi mitruma saturs
virs > 20%.


Jūras
ķirmji.
Trupe


Visi elementi pastāvīgā
saskarē ar ūdeni


Piemēri

Jūras pāļi, piestātnes un moli, doku
vārti, jūras aizsargi, kuģu korpusi,
dzesēšanas torņu blīvējums (jūras
ūdens)

46




47




48




49




50




51


Minimālās korozijaizsardzības vai materiālu specifikāciju piemēri
dažādām lietojamības klasēm (skatīt 2.3.1.3.) ir doti 4.1. tabulā.
4.1. tabula. Piemēri savienotājlīdzekļa materiāla minimālās korozijaizsardzības
noteikumiem (atbilstoši ISO 2081)
Savienotājlīdzeklis

1

Lietojamības klaseb
2

Nav

Fe/Zn 12ca

3
Fe/Zn 25ca

Nav

Nav

Fe/Zn 25ca

Skavas

Fe/Zn 12ca

Fe/Zn 12ca

Nerūsējošais
tērauds

Perforēto metāla plākšņu savienotāj-līdzekļi un
tērauda plāksnes ar biezumu līdz 3 mm

Fe/Zn 12ca

Fe/Zn 12ca

Nerūsējošais
tērauds

Nav

Fe/Zn 12ca

Fe/Zn 25ca

Nav

Nav

Fe/Zn 25ca

Naglas un skrūves, ar d  4 mm
Bultskrūves, tapas, naglas un skrūves, ar d > 4 mm

Tērauda plāksnes ar biezumu no 3 mm līdz 5 mm
Tērauda plāksnes ar biezumu, lielāku par 5 mm
a

Ja pielieto karsto cinkojumu, tad Fe/Zn 12c jāaizvieto ar Z275 un Fe/Zn 25c ar Z350 saskaņā ar EN 10147.

b

Apstākļos, kas sevišķi veicina koroziju, jāapsver jautājums par biezāka slāņa karsto cinkojumu vai nerūsējošā
tērauda pielietošanu.



52

Koka konstrukciju aprēķina vispārīgie principi

5.1.(1)P Aprēķini jāveic, lietojot atbilstošus aprēķina modeļus (papildinātus, ja
nepieciešams, ar pārbaudēm), ietverot visus svarīgākos mainīgos. Modeļiem jābūt
pietiekami precīziem, lai prognozētu konstrukcijas darbību, atbilstošu būvdarbu
kvalitātes standartiem un ar projektēšanai izmantoto datu ticamību.

5.1.(2)P Vispārējā konstrukcijas darbība jānovērtē, aprēķinot iedarbju efektus ar
lineāru materiāla modeli (elastīgā darbībā).

5.1.(4)P Konstrukcijas vai tās daļas iekšējo spēku aprēķina modelim jāņem vērā
savienojumu deformāciju ietekme.



53

Koka konstrukciju aprēķina pamatnoteikumi elementiem
5.2.(1)P Konstrukciju aprēķinā jāņem vērā sekojošais:
•novirzes no taisnuma;
•materiāla neviendabīgums.
Piezīme. Novirzes no taisnuma un materiāla neviendabīgums tiek netieši ievērtēti
aprēķina metodēs, kas dotas EC 5.
5.2.(2)P Elementa stiprības pārbaudē jāņem vērā šķērsgriezuma vājinājumi.
5.2.(3) Šķērsgriezuma vājinājumus var ignorēt šādos gadījumos:
•ja vājinājumus izraisa naglas un skrūves ar diametru 6 mm un mazāk, iestrādātas bez
iepriekšējas caurumu urbšanas;
•caurumi atrodas elementu spiestajā daļā, ja caurumi ir aizpildīti ar materiālu, kam ir
augstākas stinguma īpašības nekā koksnei.
5.2.(4)Nosakot efektīvo šķērsgriezumu pie savienojuma ar vairākiem savienotājlīdzekļiem,
visus caurumus, kas atrodas posmā, kura garumu šķiedru virzienā (no dotā šķērsgriezuma
abām pusēm) pieņem vienādu ar pusi no minimālā savienotājlīdzekļu attāluma, uzskata kā
izvietotus šajā šķērsgriezumā. (Atšķiras no LBN 206)


54

Koka konstrukciju aprēķina pamatnoteikumi savienojumiem
5.3.(1)P Savienojumu nestspēja jāpārbauda, ņemot vērā ar globālo strukturālo analīzi
noteiktos spēkus un momentus starp elementiem.
5.3.(2)P Savienojuma deformācijai jāatbilst globālajā analīzē pieņemtajai
deformācijai.
5.3.(3)P Savienojuma aprēķinā jāņem vērā visu savienojumu veidojošo elementu
darbība.



55

Nestspējas robežstāvoklis – vienas galvenās ass virzienā slogotu elementu šķērsgriezumu
projektēšana

Galveno asu apzīmējumi:

Vispārīgie noteikumi:

Vienas galvenās ass virzienā slogotu elementu projektēšanas
noteikumi attiecas uz masīvas koksnes, līmētas koksnes un koksnes
materiālu elementiem:
• ar taisnu, nemainīgu šķērsgriezumu;
• šķiedru virziens sakrīt ar garenass virzienu;
• spriegumi darbojas tikai šķēluma vienas galvenās ass
virzienā.



56

projektēšana

Stiepe paralēli
šķiedrām

t,0,d  ft,0,d
vai

𝜎 𝑡,𝑜,𝑑
≤1
𝑓𝑡,0,𝑑


Stiepe
perpendikulāri
šķiedrām

Spiede paralēli
šķiedrām

Jāņem vērā
izmēru
ietekme

c,0,d  fc,0,d

t,90,d  ft,90,d


vai

𝜎 𝑐,𝑜,𝑑
≤1
𝑓𝑐,0,𝑑

57

projektēšana

Spiede perpendikulāri šķiedrām:

Elements uz (a) nepārtrauktiem un (b) uz atsevišķiem balstiem

c,90,d  kc,90 fc,90,d

 c,90,d 

Fc ,90,d
Aef

Aef jānosaka faktisko saskarsmes garums ℓ katrā pusē ir pagarinot par 30 mm,
bet ne vairāk kā a, ℓ vai ℓ1/2,
Variantam (a), ja ℓ1≥2h:
Variantam (b), ja ℓ1≥2h:
•kc,90 = 1,25 masīvai skujkoku koksnei; •kc,90 = 1,5 masīvai skujkoku koksnei;
•kc,90 = 1,5 līmētai skujkoku koksnei; •kc,90 = 1,75 līmētai skujkoku koksnei;


58

projektēšana

Liece:

σ m, y,d
f m, y,d
km

 km

σ m, y ,d
f m, y ,d



σ m,z,d
f m , z ,d
σ m, z ,d
f m, z ,d

1

1

Ar koeficientu km tiek ievērtēta spriegumu pārdalīšanās un materiāla neviendabīguma
ietekme šķērsgriezumā.
km vērtība jāpieņem - masīvai koksnei, līmētai koksnei un LVL:
•taisnstūra šķērsgriezumiem km = 0.7;
•citas formas šķērsgriezumiem km = 1.0.
Pārējiem koksnes materiālu būvizstrādājumiem visu formu šķērsgriezumiem km = 1.0.



59

projektēšana

Skalde:

(a) elements ar skaldes sprieguma komponenti
paralēli šķiedrām,
(b) elements ar abām skaldes sprieguma
komponentēm perpendikulāri šķiedrām
(skalde vērpē)

d  fv,d
Lai pārbaudītu liektu elementu skaldes pretestību, jāņem vērā plaisu ietekme,
izmantojot elementa efektīvo platumu, kuru nosaka:
bef = kcr b
kur b ir elementa atbilstošā posma platums.
kcr rekomendētā vērtība ir:
kcr = 0,67 masīvai koksnei;
kcr = 0,67 līmētai koksnei;
kcr = 1,0 citiem koksnes produktiem atbilstoši EN 13986 un EN 14374.


60

projektēšana

Skalde:
Balstījuma nosacījumi,
kuriem var neņemt vērā
koncentrētā spēka F ietekmi,
aprēķinot skaldes spriegumu

1) Pie balstiem, nosakot šķērsspēka pilno vērtību, koncentrētu spēku F, pieliktu sijas
augšējai malai attālumā h vai hef no balsta malas, var neņemt vērā.
2) Sijām ar iecirtumu virs balsta šis šķērsspēka samazinājums ir pieļaujams tikai tad, ja
iecirtums izvietots balstījumam pretējā pusē.



61

projektēšana

Vērpe:

tor,d  kshape fv,d
kur:
1.2

h


k shape  
1  0.15
b
min 
2.0





apaļiem šķērsgriezumiem
taisnstūra šķērsgriezumiem


62

Nestspējas robežstāvoklis – elementu šķērsgriezumu projektēšana saliktā slogojumā
Attiecas uz taisniem elementiem ar nemainīgu šķērsgriezumu, kam šķiedru virziens
sakrīt ar elementa garumu.
Pieņem, ka elements ir pakļauts saliktam slogojumam vai spriegumiem, kas darbojas
divu vai trīs galveno asu virzienos.
Spiedes spriegumi leņķī pret šķiedru virzienu

σ c , ,d 

f c , 0,d
f c , 0,d
k c ,90f c ,90,d

sin 2 α  cos 2 α

Variantam (a), ja ℓ1≥2h:
•kc,90 = 1,25 masīvai skujkoku koksnei;
•kc,90 = 1,5 līmētai skujkoku koksnei;
Variantam (b), ja ℓ1≥2h:
•kc,90 = 1,5 masīvai skujkoku koksnei;
•kc,90 = 1,75 līmētai skujkoku koksnei;



63

Nestspējas robežstāvoklis – elementu šķērsgriezumu projektēšana saliktā slogojumā
Saliktais slogojums liecē un aksiālā stiepē (stiepti liekts):

σ t ,0,d
f t ,0,d

σ t ,0,d
f t ,0,d



σ m, y,d
f m, y,d

 km

 km

σ m, y,d
f m, y,d



σ m,z,d
f m,z,d

σ m,z,d
f m,z,d

1

1

Saliktais slogojums liecē un aksiālā spiedē (spiesti liekts)
2

 σ c,0,d

f
 c , 0, d
 σ c,0,d

f
 c , 0, d


σ
σ
  m, y,d  k m m,z,d  1

f m, y,d
f m , z ,d


σ
σ
  k m m, y,d  m,z,d  1

f m, y,d f m,z,d


2


64

Nestspējas robežstāvoklis – elementu noturība
Kolonnas, kas pakļautas spiedei vai apvienojot spiedi ar lieci:

λrel,y 

λy

f c,0,k

π

E0.05

λrel,z 

λz


f c,0,k
E0.05

2


σ
σ
  m, y,d  k m m,z,d  1

f m, y,d
f m , z ,d


 σ c,0,d

f
 c , 0, d

Ja λrel,z ≤ 0,3 un λrel,y ≤ 0,3, tad:

 σ c,0,d

f
 c , 0, d


σ
σ
  k m m, y,d  m,z,d  1

f m, y,d f m,z,d


2

Visos pārējos gadījumos:

σ c,0,d
k c, y f c,0,d

σ c , 0,d
k c , z f c , 0,d



σ m, y,d
f m, y,d

 km


 km

σ m, y ,d
f m, y ,d



σ m,z,d
f m,z,d

σ m, z ,d
f m, z ,d

1

1
65

Kolonnas, kas pakļautas spiedei vai apvienojot spiedi ar lieci (turpinājums):
𝜆 𝑦,𝑧

ℓ 𝑒𝑓
𝜇∙ℓ
=
=
𝑖 𝑦,𝑧
𝑖 𝑦,𝑧

EC 5 nav dota
noteikšanas kārtība

Teorētiski:
(pēc matr. pret.)

LBN (SNiP)

1

0,8

0,65

2,2

DIN

1

0,71

0,5

2

BS

1

0,85

0,7

2

NDS (Kanāda)

1,2

0,8

0,65

2,1



66

Kolonnas, kas pakļautas spiedei vai apvienojot spiedi ar lieci (turpinājums):

k c,y 

1
2
2
k y  k y  λrel,y

k y  0.5 (1  β c (λ rel, y  0.3)  λ 2 y )
rel,

k c,z 

1
2
2
k z  k z  λrel,z

k z  0.5 (1  β c (λ rel, z  0.3)  λ 2 z )
rel,

0.2 masīvai koksnei
βc  
0.1 līmētai koksnei un LVL.
10.2.(1) Kolonnām un sijām, kurām var rasties sāniska nestabilitāte, vai rāmju
elementiem, kam iespējama sāniskā izkļaušanās, pieļaujama sākotnējā novirze, kas
mērīta vidū no taisnes starp diviem elementa nostiprinājuma punktiem, ne lielāka par
1/500 no posma garuma līmētiem vai LVL elementiem un ne vairāk par 1/300 no
posma garuma masīvai koksnei.



67

Sijas, kas pakļautas liecei vai apvienotai liecei ar spiedi (noturība darba plaknē)

m,d  kcrit fm,d

k crit

σ m,crit 



1

 1,56  0,75λ rel, m
 1
 2
 λ rel,m

M y ,crit
Wy



pie rel,m  0.75
pie 0.75 < rel,m  1.4

λrel,m 

f m, k
σ m, crit

pie 1.4 < rel,m

π E 0.05I z G 0.05I tor

vai

 ef Wy

σ m,crit

0.78b 2

E 0.05
h  ef

ℓ 𝑒𝑓 =(koef)∙ 𝐿 + 2ℎ


68

Sijas, kas pakļautas liecei vai apvienotai liecei ar spiedi (noturība darba plaknē)
Efektīvais garums kā laiduma proporcija
Sijas tips
Brīvi balstīta sija

Konsolsija

Slogojuma veids
Konstants lieces moments
Vienmērīgi sadalīta slodze
Koncentrēts spēks laiduma vidū

1.0
0.9
0.8

Koncentrēts spēks konsoles brīvajā galā

0.5
0.8

ℓef/ℓa

a

Efektīvā garuma ℓef un laiduma ℓ attiecība ir spēkā sijām, kas balstos ir nostiprinātas pret savērpšanos
un slodze ir pielikta smagumcentrā. Ja slodze ir pielikta sijas spiestajai malai, tad ℓef jāpalielina par 2h
un to var samazināt par 0.5h, ja slodze pielikta sijas stieptajai malai.

Ja uz elementu iedarbojas moments My pret šķērsgriezuma lielākā stinguma asi y
kombinācijā ar spiedes spēku Nc, tad spriegumiem jāizpilda šāds nosacījums:

 σ m, d

k f
 crit m, d


2


σ c , 0, d
 
1
 k f
c , z c , 0, d



69

Nestspējas robežstāvoklis – mainīga šķērsgriezuma vai liektas formas elementi

Vienslīpnes sijas

 m, ,d  m,0,d

6M d

bh 2

Spriegumiem slīpās malas malējā šķiedrā jāapmierina šāds nosacījums:

m,α,d  km, fm,d
Stiepes spriegumiem paralēli slīpai malai: Spiedes spriegumiem paralēli slīpai malai:
k m,  

1
2

 f m, d
  f m, d

1 
tg   
tg2  
 0.75 f
 f

v, d

  t ,90, d



2

k m,  


1
2

 f m, d
  f m, d

1 
tg   
tg 2  
 0.75 f
 f

v, d

  c,90, d


2

70

Divslīpņu sijas, liektas sijas un mainīga šķērsgriezuma sijas ar liektu apakšmalu
Virsotnes (kores) zonā lieces spriegumiem
jāapmierina šāda izteiksme:

m,d  kr fm,d
σ m ,d  k 

6M ap,d
bh 2
ap
2

 h ap 
h 
h 
  k 3  ap   k 4  ap 
k   k1  k 2 
 r 
 r 
 r 







3

k1 = 1 + 1.4 tgap + 5.4 tg2ap
k2 = 0.35 - 8 tgap
k3 = 0.6 + 8.3 tgap - 7.8 tg2ap
k4 = 6 tg2ap
r = rin + 0.5 hap

Taisnām divslīpņu sijām kr = 1,0.


71

Liektām un mainīga šķērsgriezuma divslīpņu sijām ar izliektu apakšmalu
parametru kr jāpieņem:
rin

1,
ja
 240


t
kr  
rin
0.76  0.001 rin
ja
 240

t
t

Virsotnes (kores) zonā maksimālajam stiepes spriegumam perpendikulāri šķiedrām
t,90,d jāapmierina šāds nosacījums:

t,90,d  kdis kvol ft,90,d
1

k vol   V0  0.2
 
 V 

k dis

1.4

1.7


masīvai koksnei
līmētai koksnei un LVL, kad visi slāņi ir
paralēli sijas asīm
divslīpņu un liektām sijām
mainīga šķērsgriezuma sijām ar liektu apakšmalu
apakšjosluapakšmalu


72

Apvienotu stiepes perpendikulāri šķiedrām un skaldes spriegumu darbību jānosaka:

d
f v,d
σ t ,90,d  k p



 t ,90,d
k dis k vol f t ,90,d

6M ap,d
bh 2
ap

vai

1

σ t ,90, d  k p

 hap 
h 

  k 7  ap 
k p  k5  k 6 

 r 
 r 



6M ap,d
2
bhap

 0.6

pd
b

2

k5 = 0,2 tgap
k6 = 0,25 – 1,5 tgap + 2,6 tg2ap
k7 = 2,1 tgap - 4 tg2ap



73

Nestspējas robežstāvoklis – iecirtumi balsta mezglos

1.5V
τd 
 k v f v ,d
bhef

kv




1




 min 
 1,1 i1,5

k n 1 


h




x
 h   (1 -  )  0,8

h




 = hef/h;


kv = 1.0





-2 



1

 4 .5

k n  5
6.5


LVL
masīvai koksnei

Iecirtumus var ignorēt, ja slīpums = 1:10

līmētai koksnei


74

Lietojamības robežstāvoklis – nobīde mezglos
Savienojuma nobīdi (SLS) nosaka:

u inst 

Fv ,d
K ser , j

;

Mezgliem ar tapveida (u.c.) savienotājlīdzekļiem nobīdes moduli Kser vienā nobīdes
plaknē uz vienu savienotājlīdzekli jāpieņem saskaņā ar tabulu:
Savienotājlīdzekļa veids
Tapas
Bultskrūves bez spēlesa
Skrūves
Naglas iepriekš urbtos caurumos

ρm1.5d/23

Naglas, iedzītas bez iepriekšējas caurumu urbšanas
Skavas
A tipa gredzenveida pretbīdņi saskaņā ar EN 912
B tipa pretbīdes plāksnes saskaņā ar EN 912
Zobotie pretbīdņi
- C1 līdz C9 tipi saskaņā ar EN 912
- C10 līdz C11 tipi saskaņā ar EN 912
a

Kser

ρm1.5d0.8/30
ρm1.5d0.8/80
ρmdc/2

1.5ρmdc/4
ρmdc/2

Spēle (brīvais pārvietojums) atsevišķi jāpieskaita deformācijai

Ja savienojumā ir divi dažādu koksnes materiālu elementi ar atšķirīgām blīvuma
vērtībām tad :
ρm  ρm,1 ρm,2


75

Lietojamības robežstāvoklis – siju izliece

Īslaicīgā (elastīgā) deformācija uinst ,jāaprēķina normatīvo iedarbju kombinācijai,
lietojot atbilstoši elastības, bīdes un slīdes moduļu vidējās vērtības .

Galīgo deformāciju ufin ,jāaprēķina ilgstoši pastāvīgai (quasi-permanent) slodžu
kombinācijai ievērtējot šļūdi.

wfin = wfin,G + wfin,Q1 + ∑wfin,Qi ;
wfin,G = winst,G (1 + kdef);
wfin,Q1 = winst,Q1 (1 +ψ2,1 kdef) ;


76

Lietojamības robežstāvoklis – siju izliece
Iedarbe
Lietderīgās slodzes ēkās, kategorija (skatīt standartu EN 1991-1.1)
Kategorija A: mājsaimniecības un dzīvojamās telpas (platības)
Kategorija B: biroju telpas
Kategorija C: pulcēšanās telpas
Kategorija D: tirdzniecības telpas
Kategorija E: noliktavu telpas
Kategorija F: platības transportlīdzekļu kustībai,
transportlīdzekļa svars ≤ 30 kN
Kategorija G: platības transportlīdzekļu kustībai,
30 kN < transportlīdzekļa svars ≤ 150 kN

0

1

2

0,7
0,7
0,7
0,7
1,0
0,7

0,5
0,5
0,7
0,7
0,9
0,7

0,3
0,3
0,6
0,6
0,8
0,6

0,7

0,5

0,3

NA šī vērtība ir 0,0
Kategorija H: jumti
Sniega slodzes uz ēkām (skatīt standartu EN 1991-1-3)*
Somija, Islande, Norvēģija, Zviedrija
Pārējās centrālās Eiropas Savienības dalībvalstis, kas atrodas augstumā H
> 1000 m virs jūras līmeņa

0

0

0

0,70
0,70

0,50
0,50

0,20
0,20

Pārējās centrālās Eiropas Savienības dalībvalstis, kas atrodas augstumā H
≤ 1000 m virs jūras līmeņa

0,50

0,20

0

Vēja slodzes uz ēkām (skatīt standartu EN 1991-1-4)
Temperatūra (izņemot ugunsgrēka gadījumus) ēkās (skatīt standartu EN
1991-1-5)

0,6
0,6

0,2
0,5

0
0

PIEZĪME. Parciālo faktoru  vērtības var būt noteiktas Nacionālajā Pielikumā.
* Valstīm, kas nav minētas zemāk, skatīt atbilstošos vietējos apstākļus.



77

Lietojamības robežstāvoklis – līganums
Dzīvojamo ēku pārsegumiem ar pamatfrekvenci lielāku par 8 Hz (f1 > 8 Hz)
jāizpildās šādiem nosacījumiem:

w
 a mm/kN
F

  b (f  1) m Ns 2 
1

w
ir maksimālais izlieces lielums vertikālā virzienā, ko izraisa vertikāls
koncentrēts statiskas iedarbes spēks F, pielikts jebkurā pārseguma punktā, ņemot vērā
slodzes sadalījumu;

ir vienības impulsa reakcijas ātrums, t.i., maksimālais sākotnējais grīdas
vertikālās vibrācijas ātrums (m/s), ko izraisījusi idealizēta impulsa vienība (1 Ns), kas
pielikta pārseguma punktā ar maksimālo reaktīvo ātrumu. Frekvences virs 40 Hz var
neņemt vērā;

ir modālais svārstību rimšanas koeficients.

π
fl  2
2

EI 
m


4 0,4  0,6n 40 
ν
mb  200

n 40

  40  2
 b  4 EI  

 

 
 f   1 l  EI  

b 
  1 
 



0.25

78

Savienojumi – gala iesējumi



79

Savienojumi – līmētas sijas un savienojumi
Līmētie savienojumi Eirokodeksā 5 netiek apskatīti
LVS EN 14080 Timber structures – Glued laminated timber – Requirements
[Koka konstrukcijas - Līmētā koksne – Prasības]
LVS EN 386 Glued laminated timber – Performance requirements and minimum
production requirements [Līmētā koksne – Izpildījuma prasības un minimālās ražošanas
prasības]
Līmētu konstrukciju izgatavošanai lieto gan neapstrādātu, gan apstrādātu koksni.
Neapstrādātas koksnes mitrums pie salīmēšanas 8% - 15%.
Apstrādātas koksnes (frēzētas) mitrums pie salīmēšanas 11% - 18%.
Atsevišķu lameļu mitrums pie salīmēšanas nevar atšķirties vairāk par 4%.
Koksnes
tips

1. liet. klase

2. liet. klase

3. liet. klase

t, mm

A, mm2

t, mm

A, mm2

t, mm

A, mm2

skujkoki

45

12 000

45

12 000

35

10 000

lapu koki

40

7 500

40

7 500

35

6 000



80

Savienojumi - līmētas sijas un savienojumi

a) Gadskārtu izvietojums 1 un 2
lietojamības klases konstrukcijās;
a) b) Gadskārtu izvietojums 3
lietojamības klases konstrukcijās;

Salīmējot lameles platākas par 200 mm,
to vidū jāveido 4mm plata grope ( max
dziļums 1/3 no biezuma)

Spiediens līmes cietēšanas laikā:
Lameļu biezums t, mm
Spiediens N/mm2


t ≤ 35

35 <t ≤ 45

0,6

O,6 ar gropi
1,0 bez gropes


81

Savienojumi

Līmētie savienojumi (netiek reglamentēti Eurocode 5)
Zobveida sadura
(EN 385)

Nepieciešams pieņemt nacionālos projektēšanas noteikumus



82


Savienojuma izmēri
ℓ x p x bt

Savienojuma
orientējums

kf

10 x 3,7 x 0,6

Vertikālais
zobveida sav.
Zobs redzams plat. malā

1,1

15 x 3,8 x 0,42
20 x 6,2 x 1,0

20 x 6,2 x 1,0
32 x 6,2 x 1,0

1,25
1,25

Horizontālais
zobveida sav.
Zobs šaur. malā

1,0
1,0

Savienojums jāsalīmē ne vēlāk par 24 st. pēc frēzēšanas.
Elementu temperatūra nevar būt mazāka par 15°C.
Mitrums no 8% līdz 18%. Mitruma starpība savienojumā ne lielāka par 5%.
Saspiešanas spiediens no 2 N/mm2 līdz 5 N/mm2 , vismaz 2 s.



83


Zarus ar diametru mazāku par 6 mm
var neņemt vērā, ja izpildīti sekojoši
nosacījumi:
1.

2.

3.


Savienojuma zonā t nedrīkst atrasties
zari, plaisas un šķiedras ar ievērojamām
novirzēm.
No savienojumam tuvākā zara līdz
elementa galam nedrīkst būt mazāk par
(ℓ + 3d).
Izzāģējot zara vietas, jānozāģē ne tuvāk
par 3d.


84


Lielzobu sadura (Large finger joints) EN 387

Lf = 50 mm; tf = 12 mm; bf = 2 mm;
Lf = 60 mm; tf = 15 mm; bf = 2,7 mm;
Nevar lietot 3. lietojamības klases apstākļos



85

Līme nesošām koka konstrukcijām (EN 301)
Līmēto nesošo konstrukciju izgatavošanai lieto divu tipu līmes:
Līmes tips

Max temp.

Klimatiskie apstākļi

> 50°C

Nav norādīts

I

≤ 50°C


Ilgstoši pakļauts augstai
temperatūrai

Relatīvais mitr. > 85% pie Pilnīgi pakļauts laika apstākļiem
20°C

I

II

Piemēri

Apkurināmas un vēdināmas
Relatīvais mitr. ≤ 85% pie
telpas. Āra apst. – aizsargātas.
20°C
Laika apst. Pakļautas
nelabvēlīgiem apst. neilgu laiku


86

RF – rezorcina-formaldefida līme
PRF – fenolrezorcīna līme

I tipa līme, augsta stiprība un ilgizturība

PF – fenolformaldehida līme

I tipa līme, augsta stiprība un ilgizturība
Cietē 140°C līdz 200°C temperatūrā

UF – urinvielas-formaldehida līme
MUF – melamīn- urinvielas-formaldehida
līme

II tipa līme, var lietot apkurināmās telpās

PUR 501 - poliuretāna līme

II tipa līme koka, plastmasu, betona un
citu materiālu salīmēšanai. Līmes
polimerizācija 60 min. Ūdens izturība D-4.

PUR 510 - poliuretāna līme

II tipa līme liekto konstrukciju un nesošo
koka karkasa brusu izgatavošanai.
Atvērtais izturēšanas laiks ~ 1h.

Epoksīda sveķi

Ar augstu ilgizturību, stiprību, bet ļoti
trausli, lieto tērauda stieņu ielīmēšanai



87

Savienojumi – mehāniskie savienošanas līdzekļi

Mehānisko savienošanas līdzekļu projektēšanas pamatprincipi
doti EC 5 - 8. nodaļā

Mehāniski savienojumi:
1. Tapu savienojumi ar:
•
•
•
•

Tapām un bultskrūvēm;
Naglām, skavām;
Skrūvēm;
Zobainām metāla plāksnēm.

2. Pretbīdņi (Konektori):
• Pretnobīdes gredzeni
• Pretnobīdes elementi;


88


Naglas < 8 mm (EN 14592)

Skrūves (kokskrūves)


Bultskrūves > 8mm

Tapas > 6 mm

89


Metāla plāksnes (perforētās un zobainās)
diametrs64 -104 mm

Bultskrūves
no M12 līdz M20
Pretnobīdes gredzeni


90

Savienojumi – – tapveida metāla savienotājlīdzekļu nestspēja bīdē
Savienošanas līdzekļiem momenta raksturīgā vērtība pie plūstamības robežas
nosaka:

Bultskrūvēm
Apaļām naglām
Kvadrātveida un
rievotām naglām
Skavām



91


Virsmas spiedes raksturīgo vērtību fh,k (N/mm2) ligzdas materiālā nosaka:
Saplāksnim

Naglām

Cietās kokšķiedru plāksnes
Skaidu plāksnes un OSB

Bultskrūvēm

Saplāksnim
Skaidu plāksnes un OSB
𝑓ℎ,𝑘 = 0,082𝜌 𝑘 𝑑 −0,3

Naglām (bez iepriekšēja
urbuma)
Masīva koksne
Naglām (ar iepriekšēju
urbumu)
Bultskrūvēm / tapām


𝑓ℎ,𝑘 = 0,082(1 − 0,01𝑑)𝜌 𝑘


92

Lai novērstu skaldes iespēju jāievēro minimālie
attālumi - savstarpējie un līdz galam/malai.



93

Minimālie naglu savstarpējie attālumi un attālumi no malas un gala
Minimālie savstarpējie attālumi, attālumi pie gala/malas
Attālums

Leņķis
α

bez iepriekš urbtiem caurumiem

ar iepriekš urbtiem
caurumiem

k  420 kg/m³

420 kg/m³ < k  500
kg/m³

0    360

d < 5 mm:
(5 + 5  cos ) d
d  5 mm:
(5 + 7  cos ) d

( 7 + 8  cos ) d

(4 +  cos )d

Attālums a2
(perpendikulāri
šķiedrām)

0    360

5d

7d

(3 +  sin )d

Attālums a3,t (slogotais
gals)

-90    90

(10 + 5 cos) d

(15 + 5 cos) d

(7 + 5 cos) d

Attālums a3,c
(neslogotais gals)

90    270

10 d

15 d

7d

0    180

d < 5 mm:
(5 + 2 sin) d
d  5 mm:
(5 + 5 sin) d

d < 5 mm:
(7 + 2 sin) d
d  5 mm:
(7 + 5 sin) d

d < 5 mm:
(3 + 2 sin) d
d  5 mm:
(3 + 4 sin) d

180  360

5d

7d

3d

Attālums a1 (paralēli
šķiedrām)

Attālums a4,t (slogotā
mala)

Attālums a4,c
(neslogotā mala)



94

Minimālie savstarpējie attālumi, malējie un gala attālumi bultskrūvēm

Minimālie savstarpējie, malējie un gala
attālumi

Leņķis

Minimālais savstarpējais attālums vai
atstatums

a1 (paralēli šķiedrām):

0    360

(4 +  cos ) d

a2 (perpendikulāri šķiedrām)

0    360

4d

a3,t (slogotais gals)

-90    90

max (7 d; 80 mm)

90   < 150

(1 + 6 sin) d;

a4,t (slogotā mala)
a4,c (neslogotā mala)


150   < 210

4d

210    270

a3,c (neslogotais gals)

(1 + 6 |sin|) d;

0    180

max [(2 + 2 sin) d; 3 d]

180    360

3d


95

Savienojumi – tapveida metāla savienotājlīdzekļu nestspēja bīdē

Koka ar koku un koksnes materiālu plātņu ar koku savienojumi
Naglu, skavu, bultskrūvju, apaļo tapu
un skrūvju nestspējas raksturīgo
vērtību vienā nobīdes plaknē uz
vienu savienotājlīdzekli nosaka kā
minimālo
no
vērtībām,
kas
aprēķinātas pēc šādām izteiksmēm:

Fv,Rk

 f h,1,k t1d

 f h,2,k t2 d

2
2



 f h,1,k t1d 
   2  2 1  t2   t2     3  t2     1  t2    Fax,Rk

 
 


t1  
4
 t1  t1  
 1  
 t1 











 min 1,05 f h,1,k t1d  2  (1   )  4  (2   )M y,Rk     Fax,Rk
2

2  
4
f h,1,k d t1





 F
4  (1  2  )M y,Rk
f td
1,05 h,1,k 2  2  2 (1   ) 
    ax,Rk
2
1  2 
4

f h,1,k d t2





F
2
2M y,Rk f h,1,k d  ax,Rk
1,15
1 
4





(a)
(b)
(c)



f h , 2, k
f h ,1, k

(d)

(e)

(f)

96

Savienojumi – tapveida metāla savienotājlīdzekļu nestspēja bīdē


 f h ,1,k t1 d

0.5 f h ,2,k t 2 d

 F
4 β (2  β ) M y,Rk
f h ,1,k t1 d 

ax ,Rk
 2 β (1  β ) 
 min 1.05
 β 
2
2 β 
4

f h ,1,k d t1




Fax ,Rk
2β

1.15
2 M y,Rk f h ,1,k d 

1 β
4


f h , 2, k
f h ,1, k

(g)
(h) Kreisais saskaitāmais ir

savienotājlīdzekļa nestspējas
Fv,Rk
( j) raksturīgā vērtība, balstoties
uz Johansena teoriju, bet
(k ) otrais saskaitāmais Fax,Rk/4
ievērtē pretestību izvilkšanai.
Šīs nestspējas komponentes vērtību jāierobežo līdz šādām proporcijām procentos no
nestspējas komponentes pēc Johansena:
•apaļām naglām 15 %
•kvadrātveida naglām 25%
•rievotām naglām 25%

•citām naglām 50 %
•skrūvēm 100%
•bultskrūvēm 25 %
•taām 0 %


97

Tērauda ar koku savienojumi
Tērauda plāksnes ar biezumu, mazāku vai vienādu ar 0.5d, tiek klasificētas kā plānas,
bet tērauda plāksnes ar biezumu, lielāku vai vienādu ar d un ar pielaidi caurumu
diametriem, mazāku par 0,1d, tiek klasificētas kā biezas plāksnes.
Nesimetriskam savienojumam ar vienu nobīdes plakni ar plānajām tērauda plāksnēm:

Fv,Rk

0.4 f h , k t1 d

 min 
Fax , Rk
1.15 2 M y, Rk f h , k d 
4


(a )
( b)

Nesimetriskam savienojumam ar vienu nobīdes plakni ar biezajām tērauda plāksnēm:

 f h,k t1 d



 F
4 M y,Rk

Fv,Rk  min  f h,k t1 d  2 
 1  ax,Rk
4
f h,k d t12 





F
2,3 M
f h,k d  ax,Rk
y,Rk


4


(c)
(d)
(e)

98

Simetriskam savienojumam ar divām nobīdes plaknēm arjebkura biezuma vidējo
tērauda plāksni:


 f h,1,k t1 d



 F
4 M y,Rk

Fv,Rk  min  f h,1,k t1 d  2 
 1  ax,Rk
4
f h,1,k d t12 





Fax,Rk
2,3 M
y,Rk f h,1,k d 


4

(f)
(g)
(h)

Simetriskam savienojumam ar divām nobīdes plaknēm ar plānām malējām tērauda
plāksnēm:
Fv,Rk


0.5 f h, 2,k t 2 d

 min 
Fax, Rk
1,15 2M y , Rk f h, 2,k d 
4



( j)
(k )

99

Simetriskam savienojumam ar divām nobīdes plaknēm ar biezām malējām tērauda
plāksnēm:
Fv,Rk


0.5 f h , 2, k t 2 d

 min 
Fax , Rk
2.3 M y, Rk f h , 2, k d 

4



( l)
( m)

100

Naglotie savienojumi
1) Koksnē iepriekš jāurbj caurumi, ja::
• koksnes blīvuma raksturīgā vērtība ir lielāka par 500 kg/m³;
• naglas diametrs pārsniedz 6 mm.
2) Naglām ar diametru lielāku par 8 mm lokālās spiedes stiprības raksturīgo vērtību
pieņem kā bultskrūvēm.
• Gludām naglām iedziļināšanas dziļumam
jābūt vismaz 8d.
• Naglām atšķirīgām no gludām
iedziļināšanas dziļumam jābūt vismaz 6d.
• Naglas, kas iedzītas elementā no gala
šķiedru virzienā, neparedz sāniskā spēka
pārnešanai.



101

Naglotie savienojumi

Trīs elementu savienojuma
vidējā elementā var būt daļējs
naglu savstarpējais pārlaidums,
nodrošinot, ka (t - t2) ir lielāks
par 4d

Aksiāli slogotas naglas

Naglām, kuras lieto, lai uzņemtu pastāvīgo vai mainīgo
ilgstošo slodžu aksiālās iedarbes, jābūt ar vītņojumu.
Gludo naglu iedziļinājumam elementā jābūt vismaz 8d.
Gludām naglām:
Fax,Rk

f ax ,k d t pen


2
f head ,k d h


f ax,k  20  10

6

Pārejām naglām:
Fax,Rk

2
ρk


f ax ,k d t pen


2
f head ,k d h


f head,k  70 106 ρ 2
k
102


Vienā rindā izvietotiem savienošanas līdzekļiem:
Spriegums ┴

Summārais spriegums

Grupas efekta rezultāts


savienotājlīdzekļu efektīvais skaits


103

Vienā rindā izvietotiem savienošanas līdzekļiem:
Grupas efekta rezultāts

Bultskrūvēm: nef

savienotājlīdzekļu efektīvais skaits

n

 min  0.9 a1
n 4
13d


Naglām:

nef  n kef

Parametra kef vērtības
kef
bez iepriekšējas caurumu
urbšanas

iepriekš urbtos caurumos

a1  14d

1.0

1.0

a1 = 10d

0.85

0.85

a1 = 7d

0.7

0.7

a1 = 4d

-

0.5

Attālumsa

a


attālumu starp vērtībām kef vērtību nosaka lineārās interpolācijas ceļā


104

Naglas kombinētā sāniskā un aksiālā slogojumā
Gludām naglām

Fax , Ed
Fax , Rd

Naglām, izņemot gludās




 Fax , Ed

F
 ax , Rd

Fv, Ed
Fv, Rd

2

1


F
   v, Ed

F

 v, Rd


2


 1



105

Savienojumi ar skavām
Skavas virsējās malas (muguras) garumam b jābūt
vismaz 6d un iedziļinājuma dziļumam t2 jābūt
vismaz 14d .

Skavas nestspējas aprēķina vērtība sāniskā
slogojumā vienā nobīdes plaknē uz vienu skavu
jāpieņem vienāda ar divu naglu nestspēju, kuru
diametrs vienāds ar skavas diametru, pie
nosacījuma, ka leņķis starp skavas muguras
līnijas un šķiedru virzienu zem tās ir lielāks par
30°.
Ja leņķis starp skavas muguras līnijas un
šķiedru virzienu zem tās ir vienāds vai mazāks
ar 30°, tad nestspējas aprēķina vērtību sāniskā
slogojumā reizina ar faktoru (koeficientu) 0,7.

M y, Rk  240d 2.6



106

Savienojumi – zobotie pretbīdņi
Zobotie pretbīdņi EN 912 un EN 14545
Savienojuma nestspējas raksturīgā vērtība jānosaka summējot pašu zoboto pretbīdņu
nestspējas raksturīgās vērtības un savienojošo bultskrūvju nestspējas raksturīgās
vērtības .
Vienpusējie pretbīdņi: tips C2,C4, C7, C9, C11;
Abpusējie pretbīdņi: tips C1, C3, C5, C6, C8,C10;
Fv , Rk


1
 t

k1  min  1
 3 he
 t2

 5 he


18k 1k 2 k 3 d1.5

c

25k 1k 2 k 3 d1.5
c


1.1d c

 max 7d
80 mm


tipiem C1 līdz C9

tipiem C10

1

k 2  min  a 3,t
 2, 0d
c


1

k 2  min  a3,t
1.5 d
c

a3,t

tipiem C1

a3,t

līīd

C9

un

C11

1.5

k 3  min  ρk
 350


1.5d c

 max 7d
80 mm


tipiem C10 un C11:


107

Savienojumi – zobotie pretbīdņi
Zobotie pretbīdņi EN 912 un EN 14545

Diametrs dc mm
Aprēķina pretestība uz vienu nobīdes plakni
Lietojamības klase 2, vidēja ilguma slodze



108

Savienojumi – Kombinētie būvelementi un būvkonstrukcijas

Kombinētie būvelementi un būvkonstrukcijas

f,c,max,d  fm,d
f,t,max,d  fm,d
f,c,d  kc fc,0,d
f,t,d  ft,0,d

Pielieto ekvivalentā šķērsgriezuma paņēmienu, reducējot uz vienu no materiāliem.
Reducēšanu veic ar elastības moduļu Emean attiecību.



109


Līmētas plānsieniņu sijas

Ekvivalentā šķēluma laukumu Aef,inst un inerces momentu Ief,inst nosaka:
Momentālas projektēšanas situācijas gadījumā (neņem vērā šļūdes efektu)

Situācijā izteiktā ar stinguma galīgo vidējo vērtību (ievērtējot šļūdi)
Gadījumos, kur pastāvīgās
slodzes ir noteicošās:


Gadījumos, kur mainīgās
slodzes ir noteicošas:


110


Līmētas plānplauktu sijas

dubult –T sijām
bef = bc,ef + bw
U – veida sijām
bef = 0.5bc,ef + bw


(vai bt,ef + bw)

(vai 0.5 bt,ef + bw),


111


Stieptā un spiestā plaukta stiprību pārbauda pēc nosacījumiem:

Ribas normālspriegumu stiprību pārbauda pēc nosacījumiem:

 w, d

Md

 z1  f w, d ,
I ew, y

kur z1 = max [(z – hf,t),(h – z – hf,c)];
Ribas tangenciālo spriegumu stiprību pārbauda pēc nosacījumiem
V S
 w,d  d ew  f v ,90,d ,
I ew, y  bw


112


Līmēto šuvju zonā pārbauda koksnes stiprību skaldē pēc nosacījuma:

 mean,d


 f v ,90, d
Vd  S f



I ef , y  bw  f v ,90, d


ja bw  8  h f
 8  hf 


bw 



ja bw  8  h f

113

Savienojumi – Piemērs grīdas sijas aprēķinam
Piemērs grīdas siju aprēķinam

1. Izejas dati, pieņēmumi , materiāli, slodzes.
1.1. Konstrukcijas veids.
Koka grīda no C27 klases koksnes.
Grīdas siju solis 0,60 m, siju laidums 3,00 m.
Grīdas siju izmērs b x h = 50 mm x 200 mm.
Grīdas dēļu biezums 32 mm.
1.2. Aprēķina nosacījumi.
Iekšējos spēkus aprēķina grīdas koka siju galos un laiduma vidū. Elastīgo izlieci aprēķina laiduma
vidū. Aprēķinu veic visām iespējamām slodžu kombinācijām atbilstoši EC0, EC1 un EC5.
Nestspējas (ULS) robežstāvokļa aprēķinus veic atbilstoši EN 1995-1-1:2004+A1:2008 §2.2.2.
Izlieces aprēķinu veic atbilstoši lietojamības robežstāvoklim (SLS) EN 1995-1-1:2004+A1:2008
§2.2.3. un 7.2. Grīdas līganuma pārbaudi veic atbilstoši EN 1995-1-1:2004+A1:2008 §7.3.



114


1.3. Materiālu (koksnes) īpašības.
Atbilstoši EC5 EN 1995-1-1:2004+A1:2008 nodaļai 3.
Koka elementi jāizpilda saskaņā ar EN 14081-1:2005+A1:2008. Stiprības klases nosaka pēc EN
338.
Koksnes klase:
C27;
Lietojamības klase:
2. klase, koksnes mitrums < 20% (EC5 § 3.1.3.)
Materiāla drošuma koeficents: M=1,3 (EC5 § 2.4.1.)
Koksnes normatīvās (raksturīgās) vērtības klasei C27 (EN 338):
fm,k=27,0 MPa; ft,0,k=16,0 MPa; ft,90,k=0,6 MPa;
fc,0,k=22,0 MPa; fc,90,k=2,6 MPa; fv,k=2,8 MPa;
E0,mean=11500 MPa; E0,05=7700MPa; E90,mean=380 MPa;
Gm=720 MPa; ρk=370 kg/m3; ρmean=450 kg/m3;


115


1.4. Vienmērīgi sadalīta laukuma slodze uz grīdas 1 m2.
Grīdas segums (dēlis 3,2 cm)
0,032x450x10 = 144 N/m2 = 0,144 kN/m2 G1= 0,144
kN/m2;
Grīdas aizpildījums (keramzīts 15 cm) 0,150x80x10 = 120 N/m2 = 0,120 kN/m2
G2= 0,120
2;
kN/m
Starpgriesti (dēlis 2,5 cm)
0,025x450x10 = 112,5 N/m2 = 0,1125 kN/m2 G3= 0,112
kN/m2;
Latas (5x5 cm)
2x0,05x0,05x450x10 = 22,5 N/m2 =0,0225kN/m2 G4= 0,023 kN/m2;
Griesti (dēlis 2,5 cm)
0,025x450x10 = 112,5 N/m2 = 0,1125 kN/m2 G5= 0,112
kN/m2;
Griesti (riģipsis 2x1,2 cm)
2x0,012x1500x10=360 N/m2
G6= 0,360 kN/m2;
Pašsvars sijām
Gw= 0,100 kN/m2;
Gw= 0,100 kN/m2;
Patstāvīgā slodze
Gs = 0,972 kN/m2;
Lietderīgā slodze
Qf = 2,000 kN/m2;


116


1.5. Lineārā slodze (kN/m) uz sijas 1 metru.
Pastāvīgā slodze Gk = d x Gs = 0,600 x 0,972 = 0,583 kN/m;
Mainīgā slodze Qk = d x Qf = 0,600 x 2,000 = 1,200 kN/m;
1.6. Sijas šķersgriezuma raksturigie lielumi
Sijas izmēri
b x h = 50 mm x 200 mm ;
Sijas laukums
A = b x h = 10 000 mm2;
Sijas inerces moments
Iy = b x h3/12 = 33 333 333 mm4;
Sijas pretestības moments Wy = b x h2/6 = 333 333 mm3;
Sijas aprēķina garums
Lef= 3,0 + 0,1 = 3,1 m; (nepieciešamais atbalsta garums 10 cm)



117


2. Sijas iekšējo spēku un izlieces maksimālās vērtības (Lef = 3,100 m).
No patstāvīgās slodzes Gk = 0,583 kN/m;
max Vk,G = Gk x Lef / 2 = 0,583x3,1/2 =0,90 kN;
max Mk,G = Gk x Lef2 / 8 = 0,583x3,12/8 =0,70 kNm;
wG,inst = (max Mk,G x Lef2)/(10 x E0,m x Iy) = (0,70x3,12x102)(10x12,0x33,3)=1,68 mm;
No pastāvīgās slodzes Gd = 1,35 x 0,583 = 0,787 kN/m; max Vd,G = 1,22 kN;
max Md,G = 0,945 kNm;

No mainīgās slodzes Qk = 1,200 kN/m;
max Vk,Q = Qk x Lef / 2 = 1,80 kN;
max Mk,Q = Qk x Lef2 / 8 = 1,35 kNm;
wQ,inst = (max Mk,Q x Lef2)/(10 x E0,m x Iy) = 3,16 mm;
No mainīgās slodzes Qd =1,5 x 1,2 = 1,8 kN/m;


max Vd,Q = 2,7 kN;
max Md,Q = 2,025 kNm;


118


3. Lietojamības robežstāvoklis (SLS)
Pārbauda izlieci sijas laiduma vidū.

Izlieces maksimālās vērtības:
w2,inst = 3,024 mm; w2,fin = 3,923 mm;
w3,inst = 4,8,84 mm; w3,fin = 6,947 mm;
Salīdzina ar pieļaujamām deformācijām:
w2,inst = 3,024 mm < L / 300 = 3000/300 = 10,000 mm;
w2,fin = 3,923 mm < L / 200 = 3000/200 = 15,000 mm;
w3,fin = 6,947 mm < L / 200 = 3000/200 = 15,000 mm;
Sijas izlieces nepārsniedz pieļaujamās


119


4. Nestspējas robežstāvoklis (ULS)
Slodzes
Fk
Gk
Qk
Gk + Qk

F

Slodzes lielums
kN/m
0,58
1,20
1,78

1,35
1.5

Slodzes
Fd
G Gk
Q Qk
G Gk + Q Qk

Slodzes lielums
kN/m
0,787
1,800
2,587

Maksimālie iekšējie spēki no aprēķina slodzes:
max Vd = Fd x Lef / 2 = 3,92 kN;
max Md = Fd x Lef2 / 8 = 2,97 kNm;
4.1. Aprēķins uz skaldi (bīdi).
Izejas dati:
Taisnstūra šķērsgriezums b= 50 mm; h= 200 mm; A= 10 000 mm2;
bef = kcr x b = 0,67 x 50 = 33,5 mm; Aef = 6700 mm2;
Modifikācijas koeficients kmod = 0,8; materiāla drošuma koeficients M = 1,3;
fv,k =2,80 N/mm2;
fv,d = kmod fv,k /M = 0,8 x 2,80 / 1,30 =1,72 N/mm2;
Fv,d = 3,92 kN; v,0,d = 1,5 Fv,d /Aef = 1,50 x 3920 / 6700 = 0,88 N/mm2 < 1,72 N/ mm2;
Stiprība bīdē nodrošināta.


120


4.2. Aprēķins uz lieci.
Izejas dati:
My,d = 2,97 kNm; Mz,d = 0,000 kNm;
Wy = 333 333 mm3; Wz = 83 333 mm3;
fm,y,k = 27,00 N/ mm2;
fm,y,d = kmod fm,y,k /M = 0,8 x 27,00 / 1,30 = 16,62 N/mm2;
fm,z,k = 27,00 N/ mm2;
fm,z,d = kmod fm,z,k /M = 0,8 x 27,00 / 1,30 = 16,62 N/mm2;
Taisnstūra šķērsgriezumam km = 0,7;
σm,y,d = My,d / Wy = 2,97 x 106 / 3,333 x 105 = 8,911 N/mm2;
σm,z,d = Mz,d / Wz = 0,000 x 106 / 8,333 x 104 = 0,000 N/mm2;
σm,y,d / fm,y,d + km x σm,z,d / fm,z,d = 8,911 / 16,62 + 0,7 x 0,000 / 16,62 = 0,54 < 1;
km x σm,y,d / fm,y,d + σm,z,d / fm,z,d = 0,7 x 8,911 / 16,62 + 0,000 / 16,62 = 0,38 < 1;
Sijas stiprība liecē nodrošinata.


121


4.3. Sijas stabilitāte vērpē (lieces gadījumā).
Izejas dati:
My,d = 2,97 kNm; Wy = 333 333 mm3;
fm,y,k = 27,00 N/ mm2; E0,05=7700MPa;
fm,y,d = kmod fm,y,k /M = 0,8 x 27,00 / 1,30 = 16,62 N/mm2;
σm,y,d = My,d / Wy = 2,97 x 106 / 3,333 x 105 = 8,911 N/mm2;
Efektīvais garums lef kā laiduma proporcija:
Sijas tips

Slogojuma veids
lef / l
Konstants lieces moments
1,0
Brīvi balstīta sija
0,9
Koncentrēts spēks laiduma vidū
0,8
Konsolsija
0,5
Koncentrēts spēks konsoles brīvajā
0,8
galā
Piezīme: 1. Efektīvā garuma un laiduma attiecība ir spēkā sijām, kas balstos ir nostiprinātas pret savērpšanos un slodze ir
pielikta šķēluma smagumcentrā.
2. Ja slodze ir pielikta sijas spiestajai malai, tad lielumu lef palielina par 2h, bet ja slodze pielikta sijas stieptai malai, to var
samazināt par 0,5h.



122


lef = 0,9 x L + 2h = 0,9 x 3000 + 2 x 200 = 3100 mm;
σm,crit = (0,78 x b2 x E0,05 ) / h x lef = (0.78 x 502 x 7700) / (200 x 3100) = 24,218 MPa;
λrel,m,y = (fm,k / σm,crit )0,5 = ( 27,000 / 24,218)0,5 = 1,115;
kcrit nosaka:
kcrit = 1
ja rel,m  0,75
kcrit = 1,56 – 0,75 rel,m ja 0,75 < rel,m  1,4
(λrel,m,y = 1,115)
kcrit =
ja rel,m > 1,4
kcrit = 1,56 – 0,75 rel,m = 1,56 - 0,75 x 1,115 = 0,783
σm,y,d / (kcrit x fm,y,d ) = 8,911 / (0,783 x 16,62) = 0,724 < 1;
Sijas stabilitāte vērpē (lieces gadījumā) nodrošināta.
4.4. Grīdas līganuma (vibrāciju) pārbaude.
Izejas dati:
Pārbaudi veic atbilstoši EN 1995-1-1: 2004+A1: 2008 § 7.3.3.
ℓ=3,0 m; E0,mean =1,15x1010 Nm2/m; Iy = 3,333x10-5 m4; m = 97,2 kg/m2;
Pārseguma pašsvārstību frekvenci nosaka:
𝑓1 =

𝜋
2𝑙2

𝐸0,𝑚𝑒𝑎𝑛 𝐼 𝑦
𝑚

=

3,14
2∙3,02

1,15∙1010 ∙3,333∙10−5
97.2

= 10,95 𝐻𝑧 > 8 𝐻𝑧;

Grīdas noturība pret līganumu nodrošināta.


123

5.eirokodekss Koka konstrukciju projektēšana

Recommended

Recommended

More Related Content

What's hot

What's hot (20)

Viewers also liked

Viewers also liked (20)

Similar to 5.eirokodekss Koka konstrukciju projektēšana

Similar to 5.eirokodekss Koka konstrukciju projektēšana (6)

5.eirokodekss Koka konstrukciju projektēšana