7.Eirokodekss lietojamība un attīstība_b

7. Eirokodekss,
lietojamība un attīstība
Pāreja no LBN uz Eirokodekss
projektēšanas normatīviem.
01/11/2013
RTU BF Civilo ēku būvniecības katedras
Asoc. prof., Dr.sc.ing. Kaspars Bondars
LZP, LBS, LBPA, LĢTS, ISSMGE
Dr.sc.ing. K.Bondars

1

Eirokodekss sniegtās
aprēķina metodikas un to
sasaiste ar LBN.


2

Eirokodekss sniegtās
aprēķina metodikas un to
sasaiste ar LBN.


3

LBN207, nestspējas
aprēķins
Nu = b′ l′ (Nγ ξγ b′ γI + Nq ξq γI′ d + Nc ξc cI)
Berezanceva (1961) nestspējas formulējums

R = γc1 . γc2[MγkzbγII + Mqd1γII' + (Mq – 1)dbγII' + MccII]/k


4

GEO nestspējas aprēķins
R/A' = c' ·Nc · bc · sc · ic + q' · Nq · bq · sq · iq +
+ 0,5 · γ' · B ' · Nγ · bγ · sγ · iγ
Tercagi (1943)
Meierhof (1951; 1963)
Hansen (1970)
Vesic (1974)
Bowles (1988)
http://www.globalspec.com/referenc
e/39877/203279/4-5-meyerhof-sbearing-capacity-theory


5

GEO nestspējas aprēķins

http://www.abuildersengineer.com/201
2/11/the-general-bearing-capacityequation.html


6

EN1997-1, nestspējas
aprēķins, pielikums D
D.1. D pielikumā izmantotie simboli
A' = B' × L‘ aprēķinātais efektīvais pamatu laukums
b pamata pēdas slīpuma faktoru lielumi, ar apakšējiem indeksiem c, q un g
B pamata platums
B‘ pamata efektīvais platums
D pamata iestrādāšanas dziļums
e iedarbju kopspēka ekscentritāte, ar apakšējiem indeksiem B un L
i slodzes slīpuma faktori ar apakšējiem indeksiem c (saiste), q (virsmas
slodze) un γ (īpatnējais svars)
L pamata garums
L’ pamata efektīvais garums
m kāpinātājs formulās slīpuma faktoram i
N nestspējas faktori, ar apakšējiem indeksiem c, q un g
q dabīgais vai virsmas slodzes (pieslodzes) spiediens pamatu pēdas līmenī
q’ aprēķina pieslodzes spiediens pamatu pēdas līmenī
s pamata pēdas formas faktori ar apakšējiem indeksiem c, q un g
V vertikālā slodze pamatu pēdas slīpums attiecībā pret horizontāli
α pamatu pēdas slīpums attiecībā pret horizontāli
γ‘ grunts aprēķina efektīvais īpatnējais svars zem pamatu pēdas līmeņa
θ horizontālās slodzes (H) virziena leņķis

7

D.3. Nedrenēti grunts apstākļi
Aprēķina nestspēju var noteikt no vienādojuma:
R/A` = (π + 2) · cu · bc · sc · ic + q
•

ar bezdimensiju faktoriem:
pamatu pēdas slīpumam: bc = 1 - 2α / (π + 2);
pamata formai:
sc = 1+ 0,2 (B'/L'), taisnstūra pamatam;
sc = 1,2, kvadrāta vai apaļam pamatam.
horizontālās slodzes H izraisītais slodzes slīpums:

1
H
ic = 1 + 1 − '
2
A cu







, ja H ≤ A’cu


8

D.4 Drenēti grunts apstākļi
Aprēķina nestspēju var noteikt no vienādojuma:
R/A' = c' ·Nc · bc · sc · ic + q' · Nq · bq · sq · iq + 0,5 · γ' · B ' · Nγ · bγ · sγ · iγ
ar aprēķinātiem bezdimensiju faktoriem:
spiedes pretestībai:
Nq = eπtanφ` · tan2(45+ φ'/2)
Nc = (Nq - 1) cot φ'
Nγ = 2 (Nq- 1) tan φ', kur d ≥ φ '/2 (nelīdzenai virsmai)
pamatu pēdas slīpumam:
bc = bq - (1 - bq) / (Nc · tan φ’ )
bq = bγ = (1 - a · tan φ’)2
pamata formai: sq = 1 + (B' / L' ) sin φ', taisnstūra pamatam;
sq = 1 + sin φ', kvadrāta vai apaļam pamatam;
sγ = 1 – 0,3·(B'/L‘ ), taisnstūra pamatam;
sγ = 0,7, kvadrāta vai apaļam pamatam.
sc = (sq · Nq -1)/(Nq - 1), taisnstūra, kvadrāta vai apaļam pamatam;
horizontālās slodzes H izraisītais slodzes slīpums:
ic = iq - (1 - iq) / (Nc. tan φ' );
iq = [1 - H/(V + A'c'cot φ')]m;
iγ = [1 - H/(V + A'c'cot φ')]m+1.
kur:
m = mB = [2 + (B '/ L' )]/[1 + (B' / L' )], ja slodze H vērsta virzienā B';
m = mL = [2 + (L' / B' )]/[1 + (L' / B' ], ja slodze H vērsta virzienā L'.
Ja horizontālās slodzes komponente darbojas virzienā, kas veido leņķi θ ar L' virzienu, tad m
nosaka šādi: m = mθ = mL cos2θ + mB sin2 θ

9

Nestspējas aprēķinu
salīdzinājuma piemērs


10

LVS EN 1997-1 2.4.1 (2) Jāņem vērā, ka zināšanas par grunts pamatnes
apstākļiem ir atkarīgas no ģeotehniskās izpētes apjoma un kvalitātes. Šādas
zināšanas un darba kvalitātes kontrole parasti ir daudz nozīmīgāka
pamatprasību izpildīšanā par aprēķinu modeļu un parciālo faktoru precizitāti.

http://www.mei1inc.com/Services.html

11

Eiropas savienības DA izvēle,
seklas iebūves pamati


12

6.5 Robežstāvokļu
projektēšana GEO
LVS EN 1997-1 6.5.2
Nestspēja
(1)P Sekojošai nevienādībai
jāizpildās, lai tiktu apmierināti
visi galējie robežstāvokļi:
Vd ≤ Rd

(6.1)

(2)P Rd aprēķina pēc 2.4.
(3)P Vd jāietver pamatu pašsvars, aizbērto materiālu
svaru, visus grunts spiedienus, kā arī labvēlīgās un
nelabvēlīgās slodzes. Ūdens spiediens, kurš nav pamatu
iedarbības radīts jāietver kā slodze.

13

Projektēšanas pieeju apvienotā tabula EN
1990 un EN 1997-1
Simbo
ls

Parametrs

UPL

HY
D

GEO/STR - Drošības koeficientu komplekti

EQU
A1

Pastāvīgā slodze (G)

A2

Nelabvēlīga

1.0

1.35

1.1

1.35

γG, stb

0.9

0.9

0.9

1.0

γQ, dst

1.5

1.5

1.5

1.5

-

-

γA, dst

1.0

1.0

1.0

-

-

-

R3

-

-

Labvēlīga
Ārkārtas slodze (A)

R2

1.3

-

R1

1.0

Nelabvēlīga

M2

1.0

Labvēlīga
Mainīgā slodze (Q)

γG, dst

M1

Nelabvēlīga
Labvēlīga

Koeficients efektīvajam iekšējās berzes
leņķim (tanφ')

γφ'

1.25

1.25

1.0

1.25

Efektīvā sasaiste (c')

γc'

1.25

1.25

1.0

1.25

Grunts nedrenētā bīdes pretestība (cu)

γcu

1.4

1.4

1.0

1.4

Brīvas spiedes stiprībah (qu)

γqu

1.4

1.0

1.4

Svara blīvums (γ)

γγ

1.0

1.0

1.0

Pāļu stiepes pretestība (R)

γs;t

1.4

Enkurojuma pretestība (R)

γa

1.4

Nestspējas pretestība (Rv)

γRv

1.0

1.4

1.0

Slīdes pretestība (Rh)

γRh

1.0

1.1

1.0

Grunts pretestība (Re)

γRe

1.0

1.4

1.0

Projektēšanas pieeja
DA 2

(A1 + M1 + R2)



Ed = γEd ⋅ E ∑ γ g,j ⋅ Gk,j" + "γ P ⋅ Pk" +"γ q ,1 ⋅ Qk,1" + " ∑ ψ 0 ,i ⋅ γ q ,i ⋅ Qk,i 
i f1
 j ≥1


14

GEO, Piemērs 1:
Kvadrātisks pamats uz
mīksta māla pamatnes
VGk = 270 kN

VQk = 70 kN

Grunts
raksturlielumi:


15

GEO, Piemērs 1
Nedrenēti apstākļi: DA 2
Prasības Vd ≤ Rd pamatu pēdai tiek pārbaudītas ar izmēru
2.0 x 2.0 m. Slodzes aprēķina vērtība tiek iegūta pielietojot
iedarbju koeficientu komplektu A1 no Tabulas A.3:
Vd = γG ⋅ (VGk + Gpad,k) + γQ ⋅ VQk
Vd = 1.35 ⋅ (270 + 86) + 1.50 ⋅ 70 = 585 kN


16

GEO, Piemērs 1
Vertikālās nestspējas aprēķina vērtība tiek aprēķināta
pielietojot formulu D.1 pēc Pielikuma D. Aprēķina
situācijai 2 (DA 2) grunts raksturlielumu parciālo faktoru
komplekts pieņemts M1 no Tabulas A.4 un nestspējas
drošības koeficients komplekts R2 no Tabulas A.5.
Rd/ A´ = ((π + 2) ⋅ cu;d ⋅ bc ⋅ sc ⋅ ic + qd ) / γR,v

D.1

cu;d = cu;k / γcu= 30 kPa / 1.0 = 30 kPa
sc = 1.2 (kvadrātiskai pamatu pēdai : B/L = 1)
bc =1 (horizontāla pamata atbalsta plakne un grunts
virsma);
ic =1 (vertikāla slodze)
qd = D ⋅ γk / γγ = 1m ⋅ 18kN/m3 / 1.0 = 18 kPa

17

GEO, Piemērs 1
Rd/ A´ = ((π + 2) ⋅ cu;d ⋅ bc ⋅ sc ⋅ ic + qd ) / γR,v
π

D.1

Rd /A’ = (3.14 + 2) ⋅ 30 ⋅ 1.2 ⋅ 1 ⋅ 1 + 18 ⋅ 1.0)/1.40
Rd /A’ = 145 kPa
Pēdas laukums A´ = 2.0 x 2.0 m²
Rd = 203 ⋅ 2 ⋅ 2 = 580 kN
GEO robežstāvokļa prasības Vd ≤ Rd izpildās:
585 kN ≅580 kN


18

GEO, Piemērs 2:
smilšainas pamatnes
VGk = 270 kN

VQk = 70 kN

h2 = 1.0 m

Grunts raksturlielumi: γk = 18.0 kN/m3
γwater = 10 kN/m3
γk’ = 8.0 kN/m3
φk’ = 30º
ck’ = 2 kPa

19

GEO, Piemērs 2
Drenēti apstākļi: DA 2
Prasības Vd ≤ Rd pamatu pēdai tiek pārbaudītas ar
izmēru 1.5 x 1.5 m. Slodzes aprēķina vērtība tiek
iegūta pielietojot iedarbju koeficientu komplektu A1 no
Tabulas A.3:
Vd = 1.35 ⋅ (270 + 68.5) + 1.50 ⋅ 70 = 562 kN
ed = ∑Md / ∑Vd = 0 / 585 = 0,0m
L’ = L – 2 ⋅ eL = L
B’ = B – 2 ⋅ eB = B


20

GEO, Piemērs 2
Vertikālās nestspējas aprēķina vērtība tiek aprēķināta
pielietojot formulu D.4 pēc Pielikuma D. Aprēķina
situācijai 2 (DA 2) grunts raksturlielumu parciālo faktoru
komplekts pieņemts M1 no Tabulas A.4 un nestspējas
drošības koeficients komplekts R2 no Tabulas A.5.
R/A' = c'·Nc·bc·sc·ic + q'·Nq·bq·sq·iq + 0,5·γ'·B'·Nγ·bγ·sγ·iγ
D.2
cd ’ = ck’ / γc’ = 2kPa / 1.0 = 2kPa
tan φd‘ = tan φk‘ / γφ’= tan 30º / 1.0 = > φd‘ = 30º
tan φd‘ = tan 30º = 0.58
γd‘ = γk‘ / γγ = 8.0kN/m3 / 1.0 = 8.0kN/m3
qd’ = γk / γγ ⋅ D = 8.0kN/m3 / 1.0 ⋅ 1.5m = 12 kPa

21

GEO, Piemērs 2
Nq = eπtanφ` ⋅ tan2 (45+ φ'/2) = 2,723,14.0.58 ⋅ 1,7322 = 18,55
Nc = (Nq - 1) cot φ‘ = 17,55 ⋅ 1,733 = 30,41
Nγ = 2 ( Nq - 1 ) tanφ’ = 2 · 17,55 · 0,58 = 20,36
bq = bγ = (1 - α · tan φ’)2 = 1 (pamatu pēdas leņķis α = 0º)
bc = bγ = bq - (1 - bq) / (Nc · tan φ’ ) = 1
sq = 1 + sinφ’ = 1 + 0,5 = 1,5
sγ = 0,7 kvadrāta vai apaļam pamatam.
sc = ( sq · Nq - 1 ) / (Nq – 1 ) = (27,83 – 1 ) / 17,55 = 1,53
ic = iq = iγ = 1 (vertikāla slodze)


22

GEO, Piemērs 2
R/A' = c'·Nc·bc·sc·ic + q'·Nq·bq·sq·iq + 0,5·γ'·B'·Nγ·bγ·sγ·iγ
R/A’ = 2kPa ⋅ 30.41 ⋅ 1 ⋅ 1.53 ⋅ 1 +
+ 12kPa ⋅ 18.55 ⋅ 1 ⋅ 1.5 ⋅ 1 +
+ 0.5 ⋅ 8.0kN/m3 ⋅ 1.5m ⋅ 20.36 ⋅ 1 ⋅ 0.7 ⋅ 1 = 512kN/m2
Rk = R/A’ ⋅ A’ = 512kN/m2 ⋅ 1.5m ⋅ 1.5m = 1152kN
Rd = Rk / γRv = 1152kN / 1,4 = 822 kN
GEO robežstāvokļa prasības Vd ≤ Rd izpildās:
534kN = Vd ≤ Rd = 822kN (rezerve 35%)

23

EQU, Piemērs 3:
VGk = 270 kN

VQk = 70 kN
HQk = 10 kN
h2 = 1.0 m

γwater = 10 kN/m3
γk’ = 8.0 kN/m3
φk’ = 30º
ck’ = 2 kPa
B = L = 1.25m

24

Projektēšanas pieeju apvienotā tabula EN
1990 un EN 1997-1
Simbo
ls

Parametrs

UPL

HY
D

GEO/STR - Drošības koeficientu komplekti

EQU
A1

Pastāvīgā slodze (G)

A2

Nelabvēlīga

1.0

1.35

1.1

1.35

γG, stb

0.9

0.9

0.9

1.0

γQ, dst

1.5

1.5

1.5

1.5

-

-

γA, dst

1.0

1.0

1.0

-

-

-

R3

-

-

Labvēlīga
Ārkārtas slodze (A)

R2

1.3

-

R1

1.0

Nelabvēlīga

M2

1.0

Labvēlīga
Mainīgā slodze (Q)

γG, dst

M1

Nelabvēlīga
Labvēlīga

Koeficients efektīvajam iekšējās berzes
leņķim (tanφ')

γφ'

1.25

1.25

1.0

1.25

Efektīvā sasaiste (c')

γc'

1.25

1.25

1.0

1.25

Grunts nedrenētā bīdes pretestība (cu)

γcu

1.4

1.4

1.0

1.4

Brīvas spiedes stiprībah (qu)

γqu

1.4

1.0

1.4

Svara blīvums (γ)

γγ

1.0

1.0

1.0

Pāļu stiepes pretestība (R)

γs;t

1.4

Enkurojuma pretestība (R)

γa

1.4

Nestspējas pretestība (Rv)

γRv

1.0

1.4

1.0

Slīdes pretestība (Rh)

γRh

1.0

1.1

1.0

Grunts pretestība (Re)

γRe

1.0

1.4

1.0

Projektēšanas pieeja
DA 2

(A1 + M1 + R2)



Ed = γEd ⋅ E ∑ γ g,j ⋅ Gk,j" + "γ P ⋅ Pk" +"γ q ,1 ⋅ Qk,1" + " ∑ ψ 0 ,i ⋅ γ q ,i ⋅ Qk,i 
i f1
 j ≥1


25

EQU, Piemērs 3
horizontālā noturība
drenētos apstākļos
Prasības Hd ≤ Rd pamatu pēdai tiek pārbaudītas ar
izmēru 1.25 x 1.25m (pamatu pēdas izmēram nav
nozīmes EQU robežstāvokļa pārbaudē). Slodzes
aprēķina vērtība tiek iegūta pielietojot iedarbju
koeficientus no Tabulas A.17:
Vd = 0.9 ⋅ (270 + 47.7) + 0.0 ⋅ 70 = 286kN
Hd = 1.5 ⋅ 10kN = 15kN
Hd ≤ (V’d · tanδk ) / γRh

6.5.3 (8)P formula 6.3b

= 286 · 0.55 / 1.1 = 143kN
Hd = 15kN ≤ Rd = 143kN

26

SLS, Piemērs 4
apgāšanās aprēķins
Prasības Hd ≤ Rd pamatu pēdai tiek pārbaudītas ar
izmēru 1.25 x 1.25m (pamatu pēdas izmēram nav
nozīmes EQU robežstāvokļa pārbaudē). Slodzes
aprēķina vērtība tiek iegūta pielietojot iedarbju
koeficientu komplektu A1 no Tabulas A.3:
Vd = 0.9 ⋅ (270 + 47.7) + 0.0 ⋅ 70 = 286kN
Md = γQ ⋅ HQk ⋅ D = 1.5 ⋅ 10 ⋅ 1.5m = 22.5kN*m
ed = ∑Md / ∑Vd = 22.5kN*m / 286kN = 0,08m
ed = L / 3 = 0,08m ≤ 1.25m / 3 = 0.42m 6.5.4 (1)P
Rekomendē lietot ed ≤ L / 6

27

SLS Seklas iebūves pamata
sēšanās aprēķins
2.4.8. Ekspluatējamības robežstāvokļi
(1)P Pārbaudot ekspluatējamības robežstāvokļus gruntī vai konstrukcijas
daļā, elementā un savienojumā, ir jāpārliecinās, ka:
Ed ≤ Cd
(2.10.)
vai arī jāizmanto 2.4.8.(4) punktā dotā metode.
(2) Ekspluatējamības robežstāvokļu parciālo faktoru lielumi parasti ir vienādi
ar 1,0.
PIEBILDE- Parciālo faktoru lielumus var noteikt Nacionālajā pielikumā.
2.4.9. Pamatu pārvietojumu robežlielumi
(1)P Projektējot pamatus, ir jānosaka pamatu pārvietojumu robežlielumi.
PIEBILDE- Pieļaujamos pamatu pārvietojumus var noteikt Nacionālajā
pielikumā.


28

sēšanās aprēķins
LVS EN 1997-1 6.6.2. Sēšanās
(1) Sēšanās aprēķinos iekļaujama gan pamatu sākotnējā sēšanās, gan
ilgstošā sēšanās.
(2) Daļēji vai pilnībā ar ūdeni piesātinātām gruntīm jāņem vērā šādi trīs
sēšanās komponenti:
s0: pamatu sākotnējā sēšanās; attiecībā uz pilnībā ūdens piesātinātu grunti saistībā ar bīdes deformāciju nemainīgam tilpumam un daļēji ar ūdeni
piesātinātām gruntīm - saistībā gan ar bīdes deformāciju, gan arī ar tilpuma
samazināšanos;
s1: konsolidācijas radīta sēšanās;
s2: šļūdes izraisīta sēšanās.
(3) Sēšanās novērtēšanai izmantojamas vispāratzītas metodes.
PIEBILDE- Sēšanās komponentu s0 un s1 novērtēšanai var izmantot F
pielikumā dotās paraugmetodes.
(5) Saspiežamā grunts slāņa dziļums, kas jāņem vērā, aprēķinot sēšanos, ir
atkarīgs no pamatu izmēra un formas, grunts stingrības variācijām atkarībā no
dziļuma un attāluma starp atsevišķiem pamatu elementiem.
(6) Šo dziļumu parasti var pieņemt kā dziļumu, kurā pamatu slodzes efektīvais
vertikālais spriegums ir 20 % no efektīvā dabiskā sprieguma. = LBN 207-01,
2.pielikums, 6.punkts. Dr.sc.ing. K.Bondars
29

sēšanās aprēķins LVS EN
1997-2

Pielikums D:
Pārbaudes ar statisko zondēšanu ar un bez porūdens spiediena
mērīšanas
D.1 Piemēri iekšējā berzes leņķa un drenētas grunts deformācijas moduļa
noteikšanai
D.3 Piemērs seklo pamatu sēšanās aprēķina metodikai
D.4 Piemēri korelācijai starp deformācijas moduli un konusa pretestību
D.5 Piemēri no spriegumiem atkarīga deformācijas moduļa noteikšanai no CPT
– rezultātiem
Pielikums E:
Pārbaude ar presiometru (PMT)
E.2 Piemērs seklo pamatu sēšanās aprēķina metodikai
Pielikums F:
Pārbaude ar standarta penetrāciju (SPT)
F.3 Seklo pamatu sēšanās aprēķina metodikas piemērs


30

sēšanās aprēķins LVS EN
1997-2

Pielikums G:
Pārbaude ar dinamisko zondēšanu (DP)
G.3 Piemērs no spriegumiem atkarīga kompresijas moduļa iegūšanai no DP
rezultātiem
Pielikums H:
Pārbaude ar svarzondēšanu (WST)
Iekšējā berzes leņķa vērtības (ϕ′) un drenētas grunts elastības modulis (E′)
′
dabīgu kvarca un laukšpata smiltīm
Pielikums J:
Pārbaude ar plakano dilatometru (DMT)
Šis pielikums dod piemēru korelācijai starp Eoed un DMT rezultātiem
Pielikums K:
Pārbaude ar spiedogu seklajiem pamatiem (PLT)
K.2 Piemērs deformācijas moduļa vērtību iegūšanai
K.3 Piemēri nosēšanās moduļa aprēķinam
K.4 Piemērs plātņveida pamatu sēšanās aprēķinam smiltī

31

SLS Piemērs 5:
VGk = 270 kN

VQk = 70 kN

h2 = 1.0 m

γwater = 10 kN/m3
γk’ = 8.0 kN/m3
φk’ = 30º
ck’ = 2 kPa
Eoed = 28MPa
B = L = 1.25m

32

,

SLS Piemērs 5:


33

SLS Piemērs 5:
σV;0 = (γE · VGk + γE · VQk + γE · Gpam) / A – q’ =
= (1.0 · 270kN + 1.0 · 70kN +
+ 1.0 · 1.25m · 1.25m · 25kN/m3 · 0.5m +
+ 1.0 · 1.25 · 1.25 · 18kN/m3 · 1m) / (1.25 · 1.25) - 8kN/m3 · 1.5m = 388kN
γE = 1 (LVS EN 1997-1 2.4.8 (2) vai NA)
n

σ ′ ,i hi
zp

i =1

Eoed

s = 0.8∑


34

LVS EN 1997-1 un LVS EN
1997-2 piedāvā sēšanās
aprēķinu metodes
•

•

– Piemērs seklo pamatu sēšanās aprēķina metodikai
(Schmertmann, 1970) (LVS EN 1997-2, D.3)
LVS EN 1997-2, D.3 pielikumā dots piemērs seklo pamatu sēšanās
aprēķina metodikai (Schmertmann, 1970). Salīdzinājumā ar LBN 207-01, 2.
pielikumā I. doto sēšanās aprēķina metodiku, šī metode paredz
ierobežojumus uz dažādu grunts izmantošanu, t.i. metode paredzēta rupjai
gruntij (coarse soil, saskaņā ar EN ISO 14688-1). Attiecīgi metodē
pielietojams tikai Junga elastības modulis (Young's modulus of elasticity
(E')), kurš tiek korelatīvi noteikts no konusa pretestības (qc) no CPT (Cone
Penetration Test) rezultātiem.
– Pārbaude ar presiometru (PMT) - Piemērs seklo pamatu sēšanās
aprēķina metodikai (LVS EN 1997-2, E.2).
Dotā metode dod iespēju sarēķināt seklas iebūves pamatu (ar kvadrāta,
riņķa un taisnstūra ar malu attiecību L>B) sēšanos, ja ir pieejami rezultāti
no grunts testēšanas ar presiometru. Pielikumā dotā informācija ir pietiekoši
detalizēta, lai varētu veikt sēšanās aprēķinu.


35

LVS EN 1997-1 un LVS EN
1997-2 piedāvā sēšanās
aprēķinu metodes
•

•

– Pārbaude ar standarta penetrāciju (SPT) - Seklo pamatu sēšanās
aprēķina metodikas piemērs (LVS EN 1997-2, F.3).
Līdzīgi kā iepriekšējā metode, arī šī dod iespēju sarēķināt seklas iebūves
pamatu (ar kvadrāta, riņķa un taisnstūra ar malu attiecību L>B) sēšanos, ja
ir pieejami rezultāti no grunts testēšanas ar standarta penetrāciju (SPT).
Pielikumā dotā informācija ir pietiekoši detalizēta, lai varētu veikt sēšanās
aprēķinu.
– Pārbaude ar spiedogu seklajiem pamatiem (PLT) - Piemērs
plātņveida pamatu sēšanās aprēķinam smiltī (LVS EN 1997-2, K.4).
Dotā metode ļauj noteikt pamata sēšanos, pēc spiedoga testa rezultātiem.
Pielikumā ir dota visa nepieciešamā informācija, lai novērtētu sēšanās
lielumu. Lai arī ar spiedoga testu iespējams iegūt deformējamības
raksturlielumus dažādās gruntīs un dziļumos, tomēr LVS EN 1997-2, K.4
sniegtā informācija ir tādā apjomā, kas dod iespēju sarēķināt sēšanos tikai
smilšainās gruntīs, turklāt dotā aprēķina korelācijas ir spēkā tikai tad, ja
pamatne zem pamata līdz dziļumam - lielākam kā divi tā platumi, ir tāda
pati kā zem spiedoga.

36

EN 1997-1,
pielikums H, (informatīvs)
Konstrukcijas deformāciju un pamatu pārvietojumu robežlielumi
(1) Pamatu pārvietojumu komponentēs, kuras vajadzētu ņemt vērā, ietilpst sēšanās,
relatīvā sēšanās (vai sēšanās starpība), pagriešanās, nosvēršanās, relatīvā izliece,
relatīvā pagriešanās, horizontālā nobīde un vibrāciju amplitūda. Dažu pamatu
pārvietojumu un deformācijas terminu skaidrojumi doti H.1. zīmējumā.
(2) Maksimālā pieļaujamā relatīvā pagriešanās bezatgāžņu konstrukcijām (open-frame
structures), karkasa aizpildījumam (infilled frame) un nesošajām vai vienlaidu ķieģeļu
sienām reti ir vienāda, bet, lai novērstu ekspluatējamības robežstāvokļa iestāšanos
konstrukcijā, tā parasti atrodas diapazonā no 1/2000 līdz 1/300. Maksimālā relatīvā
pagriešanās 1/500 ir pieļaujama daudzām konstrukcijām. Relatīvā pagriešanās
apmēram 1/150, var izsaukt nestspējas zaudēšanas robežstāvokli.
(3) (2) apakšpunktā dotās proporcijas kā parādīts H.1. zīmējumā attiecas uz
ieliekšanos (sagging). Izliekšanās (hogging) gadījumā (malu sēšanās vairāk nekā vidū)
maksimālā pieļaujamā vērtība jāsamazina uz pusi.
(4) Parastām konstrukcijām ar atsevišķiem pamatiem summārā sēšanās bieži ir
pieļaujama līdz 50 mm. Var pieļaut lielāku sēšanos, ja relatīvā pagriešanās
nepārsniedz pieļaujamās robežas un kopējā sēšanās nerada problēmas
inženierkomunikāciju savienojumiem ar konstrukcijām, neizraisa nosvēršanos un citu.
(5) Šie norādījumi par sēšanās robežstāvokļiem attiecināmi uz parastām
konstrukcijām. Tās nav ieteicams izmantot neparastām vai izteikti nevienmērīgi
slogotām konstrukcijām un ēkām.
a) sēšanās s, sēšanās starpība δs, pagriešanās leņķis θ un leņķiskā deformācija α ilustrācija
b) relatīvās izlieces un relatīvās izlieces attiecības /L ilustrācija
c) nosvēršanās ω un relatīvās pagriešanās (leņķiskā deformācija) β ilustrācija
H.1.zīmējums— Pamatu pārvietojumu definīcijas
37

Pamatnes galēji pieļaujamās
deformācijas
Nr.
p.k.

Būvju veids

1
1.
1.1.
1.2.
2.

2
Vienstāva un daudzstāvu pilna karkasa ražošanas būves un civilbūves:
dzelzsbetona karkass
tērauda karkass
Ēkas un būves, kuru konstrukcijās nevienmērīga sēšanās nerada papildu piepūles

3.

Pamatnes galēji pieļaujamās deformācijas
relatīvā sēšanās
sānsvere
vidējā smu un maksimālā smaxu
(Ds/L)u
iu
(iekavās) sēšanās (cm)
3
4
5

Daudzstāvu bezkarkasa ēkas ar nesošajām sienām:

3.1. lielpaneļu
3.2. lielbloku vai nestiegrotas ķieģeļu
3.3. stiegrotas ķieģeļu, arī stiegrotas dzelzsbetona joslas

0,0020
0,0040
0,0060

-

(8)
(12)
(15)

0,0016
0,0020
0,0024

0,0050
0,0050
0,0050

10
10
15

4.
Dzelzsbetona elevatori:
4.1. monolītas konstrukcijas silosi uz viena pamata
0,0030
40
4.2. saliekamas konstrukcijas silosi uz viena pamata
0,0030
30
4.3. atsevišķs darba korpuss
0,0040
25
5.
Dūmeņi augstumā H (m):
5.1. H≤100
0,0050
40
5.2. 100 < H< 200
1/(2H)
30
5.3. 200< H< 300
1/(2H)
20
5.4. H>300
1/(2H)
10
6.
Stingras konstrukcijas būves, kuru augstums ir līdz 100 metriem, izņemot 4. un 5.punktā minētās būves
0,0040
20
7.
Sakaru antenas:
7.1. sazemēti masti
0,0020
20
7.2. izolēti masti
0,0010
10
7.3. radiotorņi
0,0020
7.4. īsviļņu raidītāju radiotorņi
0,0025
7.5. torņi (atsevišķi bloki)
0,0010
8.
Gaisa elektropārvades līniju balsti:
8.1. taisni starpbalsti
0,0030
0,0030
8.2. enkurbalsti, stūru starpbalsti un enkurbalsti, gala balsti, atklāto sadales iekārtu portāli
0,0025
0,0025
8.3. speciālie pāreju balsti
0,0020
0,0020
Piezīmes.
1. Daudzstāvu bezkarkasa ēku (3.punkts) relatīvā izliece ir ( s/2L)u.
2. Nosakot ( s/L) saskaņā ar 8.punktu, L ir attālums starp pamata blokiem horizontālā spēka virzienā, bet balstiem ar atsaitēm – attālums starp enkura un spiestā pamata asīm.
3. Ja pamatni veido horizontāli (kritums ne vairāk kā 0,1) vienāda biezuma grunts slāņi, pamatnes galēji pieļaujamās vidējās un maksimālās deformācijas var palielināt 1,2 reizes.
4. Briestošu grunšu pamatnes galēji pieļaujamā pacelšanās ir vidējās un maksimālās deformācijas 25 % apmērā, bet relatīvā sēšanās - 50 % apmērā no šajā pielikumā minētajām pamatnes galēji pieļaujamās
deformācijas vērtībām.
5. Nepārtrauktas plātnes pamatiem, šīs tabulas 1., 2. un 3.punktā minētajām būvēm, pamatnes galēji pieļaujamo vidējo un maksimālo deformāciju var palielināt 1,5 reizes.
6. Var lietot citas pamatnes galēji pieļaujamās deformācijas, ja to apstiprina atsevišķu būvju projektēšanas, būvniecības un ekspluatācijas prakse.

38

Pāļu pamati projektēšanas
situācijas DA, EN 1997-1


39

LVS EN 1997-2 pāļu
aprēķina metodikas
Berzes pāļu aprēķins
Nestspēja saskaņā ar LVS EN 1997-2 pielikuma D punktu D.6
Šī metodika balstās uz Vācijas standartu DIN 1054.
Pilns izklāsts dots DIN 1054, bet eirokodeksa punkts D.6 faktiski tikai akceptē
šo metodi, nedodot visas tabulas, formulas un skaidrojumus. Šīs metodikas
izmantošana, izmantojot tikai standartu LVS EN 1997-2 bez DIN 1054, faktiski
nav iespējama.
Nestspēja saskaņā ar LVS EN 1997-2 pielikuma D punktu D.7
Šī metodika balstās uz Nīderlandes standartu NEN 6743-1. Dota pilnvērtīga
aprēķinu metode.
Salīdzinošie aprēķini smilšainām gruntīm parāda:
Punkta D.6. (DIN 1054) metodika kopumā ir par 30-40% konservatīvāka par
LBN 214-03;
Punkta D.7. (NEN 6743-1) metodika dod rezultātus, līdzīgus kā LBN 214-03.
Aprēķina nestspējas atšķiras par ±10%.


40

Pielikums D:
Pārbaudes ar statisko zondēšanu ar un bez porūdens spiediena
mērīšanas
D.6 Piemērs korelācijai starp atsevišķa pāļa pretestību statiski slogojot un
statiskās zondēšanas konusa pretestību
D.7 Piemērs atsevišķa pāļa aksiālas pretestības noteikšanas metodikai
Pielikums E:
Pārbaude ar presiometru (PMT)
E.3 Piemērs atsevišķa pāļa slogošanas pretestības aprēķina metodikai
LVS EN 1997-2 D.7
Piemērs
atsevišķa pāļa aksiālas pretestības
noteikšanas metodikai
0,8 Deq < dcrit < 4 Deq
aizvietots ar
0,7 Deq < dcrit < 4 Deq
LVS EN 1997-2 /AC 2010P

0,7

41

aprēķina metodikas D.7
(2)

Lielākā pāļa spiedes pretestība tiek noteikta ar vienādojumu:
Fmax = Fmax;base + Fmax;shaft

(3)
Lielāko pāļa gala pretestību pmax;base var noteikt no
sekojoša vienādojuma:

 q c;I;mean + qc;II;mean

p max;base = 0,5α p β s
+ q c;III;mean 


2



(4)

αs
qc;z;a

Maksimālā berze gar pāļa sānu virsmu pmax;shaft;z jānosaka sekojoši:
pmax;shaft;z = αs × qc;z;a
kur
koeficients atbilstoši D.5 un D.6 tabulai;
izlīdzinātā qc vērtība dziļumā z, MPa.

0.7


42

Statņpāļu aprēķins
Statņpāļus balstītus klinšainās gruntīs parasti izmanto pie lielām slodzēm.
LVS EN standarti nedod detalizētas procedūras klinšainas grunts nestspējas
noteikšanai
LBN 214-03 aprēķina metodika ir identiska СНиП 2.02.03-85.
Jaunākajā Krievijas normatīvā СП 50-102-2010 ir ievērojami mainīta
statņpāļu aprēķina procedūra salīdzinājumā ar LBN 214-03 / СНиП 2.02.0385. Tā ievērtē klinšainas grunts plaisainību, līdz ar ko tiek iegūta mazāka
nestspēja.
Stiprības samazinājuma koeficients pie RQD 50% (punkts 7.2.1). Klinšainās
grunts kvalitātes rādītājs RQD (Rock Quality Designation)


43

Statņpāļu aprēķins
Nestspējas saskaņā ar Pile Design and Construction Practice (M.
Tomlinson - Taylor & Francis, 2008)
Aprēķina procedūra, kas dota šajā avotā, arī ievērtē klinšainas grunts
plaisainību, līdz ar to tiek iegūta mazāka nestspēja kā pēc LBN 214-03. Pie
tam tiek rekomendēts nopietni apsvērt iespēju rēķināties ar pāļa gala
nestspēju, ja izbūves tehnoloģija nenodrošina drošu balstījumu pāļa galā.


44

80000
70000

Nestspēja, kN

60000
50000
40000
30000
20000
10000
0
0.0

0.5

1.0

1.5

2.0

2.5

3.0

3.5

4.0

4.5

5.0

Pāļa iedziļinājums, m
Aprēķina nestspēja pēc LBN 214-03 / СНиП 2.02.03-85 / СП 50-102-2003
Aprēķina nestspēja pēc "Pile design..." un EC7 ignorējot gala nestspēju
Aprēķina nestspēja pēc "Pile design..." un EC7 ievērtējot gala nestspēju
Aprēķina nestspēja pēc СП 50-102-2010

Pāļa aprēķina nestspēja saskaņā ar dažādām metodikām
pie Rc = quc = 50MPa un RQD 50%

45

LVS EN 12699
Dzenamie pāļi
9.3. Testēšana
9.3.1. Pāļu testēšana jāveic saskaņā ar atbilstošo EN 1997-1 vai projekta
specifikācijām.
9.3.2. Pāļu testēšanu var izmantot:
– projekta parametru novērtēšanai;
– pāļa projekta pārbaudei;
– nestspējas - deformācijas raksturojumu pārbaudei vispārīgu specifisku
iedarbību diapazonā;
– lai noteiktu atbilstību specifikācijai;
– pāļa viengabalainības pārbaudei.


46

LVS EN 12699
Dzenamie pāļi
9.3.3. Pāļu testēšana var ietvert:
• pāļa statiskās slogošanas testus:
– pāļa statiskais tests ar pakāpjveidā pieaugošu slodzi;
– pāļa statiskais tests, iedziļinot pāli ar konstantu ātrumu;
• pāļa dinamiskās slogošanas testus (lielas deformācijas);


47

LVS EN 12699
Dzenamie pāļi
9.3.3. Pāļu testēšana var ietvert:
• viendabīguma testus:
– ultraskaņas tests, dinamiskais viendabīguma tests (nelielas
deformācijas);
– serdeņu ultraskaņas tests;
– dinamiskais viendabīguma tests (lielas deformācijas);
• kontroles testus:
– betona serdeņu urbšana materiāla paraugu iegūšanai;
– slīpummērītāja tests, lai pārbaudītu vertikalitāti, nolieci, pāļa izlieces no
iepriekš ievietotās cauruļu sistēmas.


48

Informācija:
1.
http://www.decodingeurocode7.com/
2.
http://www.bbri.be/antenne_norm/eurocodes/pdf/workedexamples-ec2-def080723.pdf
3.
http://www.eurocode7.com/etc10/ETC10%20Design%20Ex
amples%202.pdf
4.
http://uspace.shef.ac.uk/servlet/JiveServlet/previewBody/6
7258-102-1-129429/20%20%20Soil%20Bearing%20Capacity.pdf
5.
http://www.eurocodes.fi/1997/19971/background/Simpson_2007.pdf


49

7.Eirokodekss lietojamība un attīstība_b

Recommended

Recommended

More Related Content

What's hot

What's hot (20)

Viewers also liked

Viewers also liked (20)

More from Juris Orlovs

More from Juris Orlovs (10)

7.Eirokodekss lietojamība un attīstība_b