1. Pašvaldību sadarbības juridiskie un praktiskie aspekti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību attīstības departamenta Attīstības nodaļas vadītājs Arnis Šults Tālr.67770452 [email_address] Vidzemes reģiona izaugsmes forums Cēsis 10.11.2011. "Pašvaldību sadarbība Latvijā"
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
Editor's Notes
Eiropas vietējo pašvaldību harta Latvijā ratificēta ar likumu "Par 1985.gada 15.oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartu" [spēkā 28.02.1996.] 10.pants: (1) Realizējot savas pilnvaras, vietējām varām ir tiesības sadarboties un likumā noteiktās robežās veidot konsorcijus ar citām vietējām varām ar mērķi īstenot uzdevumus, par kuriem tām ir kopīga interese Valsts pārvaldes iekārtas likums [spēkā no 01.01.2003.] V nodaļā : Atsevišķu pārvaldes uzdevumu deleģēšana” reglamentē pārvaldes uzdevumu deleģēšanas pamatnoteikumus un kārtību citām publiskām personām un privātpersonām, savukārt VII nodaļā „Sadarbība valsts pārvaldē” noteikti sadarbības pamatnoteikumi Likums par pašvaldībām 10.pants (grozījumi šim pantam 2000.gadā, tāpēc iet runa par funkcijas nodošanu) 15.pantā precīzāka norma, jo ir 2009.gada redakcija un šeit iet runa par pārvaldes uzdevumiem. Savukārt 13.nodaļas atsevišķu pantu normas arī ir novecojušas.
Saskaņā ar likumu Par pašvaldībām kopīgu uzdevumu risināšanai pašvaldības, savstarpēji vienojoties, var izveidot kopīgas iestādes. Šādas iestādes darbojas uz attiecīgo domju apstiprināta nolikuma pamata , kurā noteikta iestādes kompetence, tās finansēšanas, uzraudzības, likvidēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā notiek izstāšanās no kopīgās iestādes, un citus pašvaldību kopīgās iestādes darbības jautājumus Kopīgās iestādes pārraudzību šo iestādi izveidojušās pašvaldības īsteno ar uzraudzības padomes starpniecību. Ja pašvaldības izveido vairākas kopīgās iestādes, to pārraudzībai var izveidot vienu uzraudzības padomi Uzraudzības padomes sastāvā ir vismaz trīs locekļi, bet ne mazāk par kopīgo iestādi veidojošo pašvaldību skaitu. Katra pašvaldība darbam uzraudzības padomē deleģē domes priekšsēdētāja vietnieku, kā arī pēc saviem ieskatiem — citas amatpersonas Liepājas reģiona novadu būvvalde 2010. gada 11. februārī reģistrēta pašvaldību kopīgā iestāde "Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas pārvalde« (kopīgi risina plānošanas un uzņēmējdarbības veicināšanas jautājumus
Kopīgajai iestādei īpašumā, valdījumā vai lietošanā var būt kustama manta. Nekustamais īpašums kopīgajai iestādei var būt valdījumā vai lietošanā Kopīgajai iestādei ir patstāvīgs budžets Par kopīgās iestādes nodarītajiem zaudējumiem publisko vai privāto tiesību jomā atbild kopīgo iestādi veidojošās pašvaldības proporcionāli to skaitam, ja pašvaldības nevienojas citādi. Kopīga iestāde var izdot administratīvo aktu, bet atbildība būs attiecīgai pašvaldībai, uz kuras teritoriju AA attieksies Ja pašvaldības nolikumā vai citā ārējā normatīvajā aktā nav noteikts kopīgās iestādes administratīvā akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšanas pienākums, kopīgās iestādes administratīvos aktus un faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 17.augusta noteikumu Nr.777 „Gada pārskata sagatavošanas kārtība” 26.2 apakšpunktu, pašvaldības konsolidētajā gada pārskatā iekļauj pašvaldības budžeta iestāžu un kopīgo iestāžu gada pārskatus . Kopīgās iestādes pārskatu pašvaldības konsolidētajā pārskatā iekļauj tā pašvaldība, kurai šāds pienākums noteikts kopīgās iestādes nolikumā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 17.augusta noteikumu Nr.776 „Mēneša pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtība” 10.2.apakšpunktu, pašvaldības konsolidētajā mēneša pārskatā iekļauj pašvaldības budžeta iestāžu un kopīgo iestāžu mēneša pārskatus . Kopīgās iestādes pārskatu konsolidētajā pārskatā iekļauj tā pašvaldība, kurai tas noteikts kopīgās iestādes nolikumā .
Likuma par pašvaldībām 100. pantā noteikts, ka Sadarbības apvienība ir iestāde, kuru pašvaldības izveido, noslēdzot sadarbības līgumu (2001.gada redakcija) Lai noslēgtu sadarbības līgumu, katras pašvaldības dome pieņem lēmumu par sadarbības līguma noslēgšanu. Sadarbības līgumā norāda: 1) sadarbības mērķi; 2) sadarbības formu; 3) katras pašvaldības finansiālo un mantisko līdzdalību kopīga mērķa sasniegšanā; 4) sadarbības padomes izveidošanas kārtību un kompetenci, ja attiecīgo pašvaldību domes šādas padomes izveidošanu uzskata par nepieciešamu; 5) sadarbības līguma izbeigšanas kārtību; 6) citus jautājumus, kurus attiecīgo pašvaldību domes uzskata par nepieciešamiem Sadarbības padome nevar pieņemt lēmumus, kas ir pašvaldības domes ekskluzīvā kompetencē Šobrīd nav informācijas, ka darbotos kāda sadarbības apvienība, tas bija aktuāli pirms grozījumiem ATR likumā, kad sadarbība bija kā alternatīva forma apvienošanai. Tajā laikā bija atbalsts no valsts 1% apmērā no kopbudžeta. Kā veksmīgākās sadarbības apvienības jāmin: Dagdas fēnikss (projekti), Rūja - 7 (plānošana) Ziemeļkurzeme un Bērzes krasti plašs spektrs: Laikraksts Kurzemnieks 2003.gada 3.decembris: «Tur jau no 1999. gada veiksmīgi sadarbojas četras pašvaldības: Bērze un Jaunbērze no Dobeles rajona, Līvbērze un Glūda no Jelgavas rajona. Pašvaldības vieno Bērzes upe un nevēlēšanās pievienoties ne Jelgavai, ne Dobelei. Lai veicinātu iedzīvotāju saskarsmi, kopīgiem spēkiem uzcelts tilts pāri upei.» Uz to brīdi nebija regulējuma šādu apvienību veidošanai, pašvaldības pašas mācījās viena no otras Likuma par pašvaldībām 100 panta norma visticamāk pielāgota, lai legalizētu sadarbības apvienību darbību un saglabājusies līdz šai dienai. Jautājums diskusijai, ko darīt? Es uzskatu, ka sadarbības apvienību kā iestādi, veiksmīgi aizstāj pašvaldību veidota kopīga iestāde. Pirms ATR
Atbilstoši Likuma Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām 1.pantam kapitālsabiedrības atkarībā no kapitāla daļu vai balsstietīgo akciju piederības iedala: valsts kapitālsabiedrības - kapitālsabiedrības, kurās visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder valstij pašvaldības kapitālsabiedrības - kapitālsabiedrības, kurās visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder pašvaldībai privātā kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas vai akcijas pieder valstij vai pašvaldībai un citām personām (izņemot personāla akciju īpašniekus); 6 1 ) publiski privātā kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas vai akcijas pieder: a) vairākām pašvaldībām, b) valstij un pašvaldībai, c) valstij un vairākām pašvaldībām;
Iespējams, ka neiesūtīšanas iemels varētu būt RAPLM atteikumi saskaņo’t deleģēšanas līgumu, iekams nebija veikti grozījumi VPI likumā par iespēju deleģēt arī tādus pārvaldes uzdevumus, kas nesatur pārvaldes lēmuma izdošanu
![Pašvaldību sadarbības juridiskie un praktiskie aspekti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību attīstības departamenta Attīstības nodaļas vadītājs Arnis Šults Tālr.67770452 [email_address] Vidzemes reģiona izaugsmes forums Cēsis 10.11.2011. "Pašvaldību sadarbība Latvijā"](https://image.slidesharecdn.com/varamarnissults-111114103727-phpapp02/85/varam-arnis-sults-1-320.jpg)
![Pašvaldību sadarbību regulējošie normatīvie akti ,[object Object],[object Object],[object Object],[object Object],[object Object],[object Object],[object Object],[object Object]]()