1. Depresija grūtniecības
laikā
Laura Vanka
RSU, IV kurss
17.04.14

2. Depresija
 Depresija ir bieži sastopama psihiska saslimšana, kas bieži izraisa cilvēka nespēju
veikt ikdienas pienākumus. Tā ir ārstējama saslimšana. 1
 Pēc epidemioloģiskiem pētījumiem, aptuveni 12% grūtnieču saskaras ar depresiju
grūtniecības laikā.2 Citos literatūras avotos ir minēts 3%-5%.
 Visbiežāk sastopams pirmajā trimestrī 11%, mazāk otrajā un trešajā trimestrī 8,5%
gadījumu.
1. Kessler RC, Berglund P, Demler O, et al. The epidemiology of major depressive disorder: results from the National Comorbidity Survey Replication (NCS-R). JAMA 2003;289:3095-
3105
2.Bennett HA, Einarson A, Taddio A, Koren G,Einarson TR. Prevalence of depression during pregnancy: systematic review. Obstet Gynecol2004;130:698-709[Erratum, Obstet Gynecol
2004;103:1344.
3. Chapter 13. Psychosocial Issues and Female Sexuality. In: Hoffman BL, Schorge JO, Schaffer JI, Halvorson LM, Bradshaw KD, Cunningham F, Calver LE.eds. Williams Gynecology,
2e. New York, NY: McGraw-Hill; 2012.http://accessmedicine.mhmedical.com/content.aspx?bookid=399&Sectionid=41722301. Accessed April 05, 2014

3. Depresija izraisa:
Psihiskos traucējumus;
Somatiskā stāvokļa traucējumus;
Augstāks risks saslimt ar kādu no
somatiskajām saslimšanām.

4. Depresijas riska faktori grūtniecībā
 Jau bijusi depresijas epizode( sievietes ar vislielāko risku)
 Ja sieviete jau lietojusi antidepresantus 60% iespējamība, ka grūtniecības laikā attīstīsies depresija;
 Ģimenē bijusi depresija vai bipolāra saslimšana;
 Vardarbība bērnībā;
 Vientuļā māte;
 Vairāk par trīs bērniem ģimenē;
 Smēķētāja,
 Zemi ienākumi;
 Jaunāka par 20 gadiem;
 Nepietiekams sociāls atbalsts, īpaši no bērna tēva;
 Smēķēšana pirms grūniecības.
http://www.nejm.org/doi/full/10.1056/NEJMcp1102730

5. Depresijas etioloģijas teorijas
 Ģenētiskā teorija
Ja vienam no monozigotiskajiem dvīņiem ir novērota depresija , otrajam dvīnim iespēja
saslimt ar affektīviem traucējumiem ir 52-69%, dizigotieskiem dvīņiem šāda iespēja ir 13-
28%.(Wender, 1986)
Ir konstatēti iespējamie gēnu 12-18 hromosomā, kuri atbild par afektīvu traucējumu
rašanos.
Pacientam ar izmaiņām genomā ir risks uz neiromediatroru darbības izmaiņām, kas var
manifestēties, ārēju vides faktoru ietekmē.
Latvijas Psihiatru asociācija, Klīniskās vadlīnijas «Depresijas norise un ārstēšanas vadlīnijas»
Rīga, 2011

6. Depresijas etioloģijas teorijas
 Bioloģiskā teorija
 Monoamīnu teorija, kuras pamatā ir pētījumu rezultāti par to, ka depresijas
gadījumā ir pazemināta monoamīnu – serotonīna un norepinefrīna
koncentrācija sinapsē.
 Dažādos smadzeņu rajonos, kā arī likvorā endogēnās depresijas pacientiem ir
konstatēts, samazināts serotonīna daudzums.
 Uzlabojoties depresijas klīniskajai ainai konstatē seratonīna līmeņa
palielināšanos.
Latvijas Psihiatru asociācija, Klīniskās vadlīnijas «Depresijas norise un ārstēšanas
vadlīnijas» Rīga, 2009

7. Depresijas etioloģijas teorijas
 Hormonālās teorijas
 Depresijas gadījumā tiek pārmērīgi aktivēta: hipotalama- hipofīzes- virsnieru
darbības ass.
 Konstatē aplielinātu AKTH un kortizola daudzumu. Kortizols rada negatīvu
ietekmi uz CNS stuktūrām.
Latvijas Psihiatru asociācija, Klīniskās vadlīnijas «Depresijas norise un ārstēšanas
vadlīnijas» Rīga, 2009

8. Depresiju etioloģijas teorijas
 Depresija biežums sievietēm ir 1,5-3 reižu biežāks nekā vīriešiem.
 To skaidro ar progesterona un estrogēna ietekmi, gan sociālās lomas atšķirībām.
 Ir novērojumi, ka vecumā pēc klimaksa attīstības, depresijas sastopamība abiem dzimumiem ir
vienāda.
 Estrogēns modulē serotonīnerģisko funkciju. Sievietes, kuras piedzīvo pēcdzemdību depresiju bieži
ir ar augstākiem estrogēnu, progestrogēna līmeņiem, piedzīvo smagāku pēcdzemdību
garastāvokļa nomākumu . (Ahokas and co-workers, 1999).1
Latvijas Psihiatru asociācija, Klīniskās vadlīnijas «Depresijas norise un ārstēšanas vadlīnijas» Rīga, 2009
1 Chapter 30. The Puerperium. In: Cunningham F, Leveno KJ, Bloom SL, Hauth JC, Rouse DJ, Spong CY. eds. Williams Obstetrics, 23e. New York, NY:
McGraw-Hill; 2010. http://accessmedicine.mhmedical.com/content.aspx?bookid=350&Sectionid=41680596. Accessed April 05, 2014

9. Hormonālās teorijas
 Melatonīna teorija
 Tumšajā diennnakts laikā melatonīns tiek producēts biežāk.
 Ja pacientam tiek traucēts miega/nomoda ritms rodas dopomīna, seratonīna sistēmu
darbības traucējumi.
 Normalizējot melatonīna daudzumu CNS iespējams sekmīgi ārstēt depresiju.
 Raksturīgi sezonālām depresijām.
Latvijas Psihiatru asociācija, Klīniskās vadlīnijas «Depresijas norise un ārstēšanas
vadlīnijas» Rīga, 2011

10. Psihosomatiskā teorija
 Teorijas pamatā ir Z. Freida uzskats (1917) par to, ka depresijas dinamikas
pamatkomponents ir objekta zaudēšana, kas veido predispozīciju turpmākai
depresijas attīstībai – var attīstīties tādi simptomi, kā
 psihomotors gausums,
 apātija,
 agresija,
 vainas apziņa vai pašapsūdzības domas.
Nav būtiski vai objekta zaudējums pacientam ir bijis saistīts ar materiālu vai
idealizētu zaudējumu, šis objekts pacientam bijis ļoti nozīmīgs.
Zaudējot objektu pacients zaudē «es», vērtību un pašapziņu.
Latvijas Psihiatru asociācija, Klīniskās vadlīnijas «Depresijas norise un ārstēšanas vadlīnijas» Rīga,
2011

11. Depresijas diagnostika
• Edinburgas pēcdzemdību depresijas skala
(The Edinburgh Postnatal Depression
Scale -EPDS).
• Pēc tās rezultātiem nevar noteikt
diagnozi- depresija, bet gan to var
izmantot, kā skrīningu.
• Efektīvs tests, ka atpazīt sievietes, kuras
ir ar risku attīstīties depresijai
grūtniecībā un pēcdzemdību periodā.
• Ja rezultāts ir >= 9 punktiem, vai
sieviete atzīst jebkad domas par
pašnāvību ir nepieciešama padziļinātāka
izmeklēšana.
Chapter 13. Psychosocial Issues and Female Sexuality. In: Hoffman BL, Schorge JO,
Schaffer JI, Halvorson LM, Bradshaw KD, Cunningham F, Calver LE.eds. Williams
Gynecology, 2e. New York, NY: McGraw-Hill;
2012.http://accessmedicine.mhmedical.com/content.aspx?bookid=399&Sectionid=
41722301. Accessed April 05, 2014.
http://www2.aap.org/sections/scan/practicingsafety
/Toolkit_Resources/Module2/EPDS.pdf

12. Depresijas kritēriji SSK-10
Traucējumu ilgums ar dažādu intensitāti, lielāko dienas
daļu tiek novērots vismaz 2 nedēļas. Ja traucējumi strauji
progresē un ir ļoti smagi, depresijas diagnoze var tikt
uzstādīta arī ātrāk.
1. Traucējumus neizsauc intoksikācija ar
psihoaktīvām vielām vai organisks CNS
bojājums.
2. Depresijas pamatsimptomi:
 pazemināts garastāvoklis lielāko
dienas daļu bez noteikta iemesla;
 pazeminātas intereses un spēja
izjust prieku;
 nogurdināmība, enerģijas trūkums.
3. Depresijas papildus simptomi:
 pašapsūdzības domas, neadekvāta vainas sajūta;
 pazemināts pašnovērtējums;
 suicidālas domas vai uzvedība;
 neizlēmība, grūtības plānot vai koncentrēties;
 psihomotorās aktivitātes traucējumi – ažitācija vai
kavēšana;
 jebkādi miega traucējumi;
 pazemināta apetīte
Latvijas Psihiatru asociācija, Klīniskās vadlīnijas
«Depresijas norise un ārstēšanas vadlīnijas» Rīga, 2011

13. Viegla
• Divu nedēļu periodā 2 pamat simptomi + 3 papildus simptomi
• Depresija viegli izteikta, var ārstēt ambulatori.
Mērena
• Divu nedēļu periodā 2 pamat simptomi + 4 papildus simptomi,
vismaz viens no simptomiem smagi izteikts
• Traucēta sociālā funkcionēšana.
Smaga
• Spilgti izteikti visi 3 pamat simptomi, 4 papildus simptomi
• Pacientei trauksme un apātija
• Jālemj jautājums par stacionāru ārstēšanu.
Smaga
epizode ar
psihotiskie
m
simptomiem
• Smagu depresijas klīnisko ainu papildina murgu idejas,
halucinācijas, iespējams stupors.

14. Depresijas klīniskās izpausmes
Kā endogēna
saslimšana
Bipolāri
affektīvo
traucējumu
ietvaros
Rekurentu
depresīvu
traucējumu
ietvaros
Kā sindroma
sastāvdaļa
Pavada citus
psihiskus
traucējumus
Vai somātisku
un neiroloģisku
saslimšanu

15. Depresija grūtniecības laikā
Klīniskie simptomi grūtniecības laikā ir tādi paši, kā pārējā
populācijā.
Morse DS, Walsh J, Jelley M. Chapter 13. Women. In: Feldman MD, Christensen JF. eds. Behavioral Medicine: A Guide for
Clinical Practice, 3e. New York, NY: McGraw-Hill;
2008. http://accessmedicine.mhmedical.com/content.aspx?bookid=373&Sectionid=39732010. Accessed April 05, 2014.

16. Sekas neārstētai depresijai grūtniecības laikā
Grūtības veikt ikdienas aktivitātes;
Palielināts risks uz pēcdzemdību depresiju, nespēju parūpēties par jaundzimušo;
Alkohola, narkotiku, lietošana, smēķēšana;
Nepietiekams uzturs;
Risks, ka sieviete plāno sev nodarīt pāri t.sk. pašnāvība;
Var iespaidot jaundzimušā intrauterīno augšanu;
Samazināts dzimšanas svars jaundzimušajam;
Novērots, ka bērniem, kuri dzimuši sievietēm ar depresiju ir lielāka uzbudināmība, mazāk sejas
mīmikas, augstāki kortizola līmeņi asinīs;
Palielināts risks uz spontāno abortu, priekšlaicīgam dzemdībām.
http://www.nejm.org/doi/full/10.1056/NEJMcp1102730

17. Klīniskā depresijas triāde
(E. Kreapelin, 1883)
Nomākts garastāvoklis
Palēnināta domāšana.
Pazemināta kustību aktivitāte
Latvijas Psihiatru asociācija, Klīniskās vadlīnijas «Depresijas norise un ārstēšanas vadlīnijas» Rīga, 2011

18. Ārstēšana
Ja pacientei viegla depresija < 2 nedēļām.
• Novērošana, ieteikt nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, kā pastaigas svaigā gaisā.
Ja nav uzlabojumu 2 nedēļu laikā.
• Iesaka psihoterapiju, kognitīvi- biheivorālo, interpersonālo
Apsver antidepresantu lietošanu, ja:
• Pacientei nav pieejama psihoterapija,
• Ja nav uzlabojumu 8 nedēļu laikā( iespējams arī pēc īsāka perioda, ja sievietei smaga depresija,
iepriekš uzlabojums no antidepresantiem)
Ja ir aizdomas par pašnāvības mēģinājumiem antidepresantu lietošana būtu
jāapsver jau no simptomu konstatēšanas brīža.
Ja depresija ir rezistenta pret antidepresantiem, kā arī ir suicidālas domas.
• Kā pēdējo ārstēšanas metodēm var apsvērt elektrokonvulsīvo terapiju.

19. Psihoterapija
 Pirmās izvēles ārstēšanas metode.
 Ir pierādīts, ka psihoterapija var būt vienlīdz iedarbīga, kā antidepresanti.
 Bieži psihoterija koncentrējas uz iemaņu iemācīšanu, kas ļautu rūpēties par jaundzimušo, lai
sievietei nav bail par jauno lomu savā dzīvē.
 Koģenitīvi biheivorālā terapija, interpersonālā psihoterapija.
Morse DS, Walsh J, Jelley M. Chapter 13. Women. In: Feldman MD, Christensen JF. eds. Behavioral Medicine: A Guide for Clinical Practice, 3e. New York, NY: McGraw-
Hill; 2008. http://accessmedicine.mhmedical.com/content.aspx?bookid=373&Sectionid=39732010. Accessed April 05, 2014.
Chapter 13. Psychosocial Issues and Female Sexuality. In: Hoffman BL, Schorge JO, Schaffer JI, Halvorson LM, Bradshaw KD, Cunningham F, Calver LE.eds. Williams
Gynecology, 2e. New York, NY: McGraw-Hill; 2012.http://accessmedicine.mhmedical.com/content.aspx?bookid=399&Sectionid=41722301. Accessed April 05, 201

20. Kognitīvi – biheiviorālā terapija
Kognitīvā terapija.
Īsveida terapija (12–16 vizītes). Pamatojas uz pieņēmumu,ka depresijas afektu uztur traucēta sevis un
citu uztvere un domas par to. Ārsts iedrošina pacientu apzināties šīs negatīvās automātiskās domas un
pārbaudīt to nozīmīgumu.
Ārsts nekomentē pacientam vai viņa domas ir pareizas vai nepareizas,bet jautā, iesaistās dialogā, kura
mērķis ir ļaut pacientam pašam nonākt pie secinājuma,cik viņa negatīvās domas ir vērtīgas.
Biheiviorālā terapija.
Pamatojas uz novērojumu, ka depresijas pacientiem ārējā vidē ir maz pozitīvo pastiprinājumu. Pieejas
būtība – paaugstināt pacientu aktivitātes līmeni un iesaistīt pacientu tādos pasākumos, kas ļauj viņam
justies varošam un priecīgam(Dobson et al., 2006). Lieto kopā ar kognitīvajām tehnikām.
Latvijas Psihiatru asociācija, Klīniskās vadlīnijas «Depresijas norise un ārstēšanas vadlīnijas» Rīga, 2009

21. Interpersonālā terapija
Interpersonālā terapija
 Īsveida terapija (12–16 vizītes).
 Fokusējas uz sociālajiem faktoriem un interpersonālajām problēmām (P.
Ravitz,2004).
 Pamatojas uz novērojumu, ka depresijas gadījumā ir interpersonālo attiecību
traucējumi.
 Tiek diagnosticētas galvenās attiecību problēmas un meklēti to risinājumi.
Pacientus iedrošina, veidojot attiecības, izteikt savas jūtas, sevišķi, ja ir runa
par sērām vai zaudējumu, trenētas sociālās prasmes, kas nepieciešamas,lai
samazinātu izolāciju, problēmu.
Latvijas Psihiatru asociācija, Klīniskās vadlīnijas «Depresijas norise un ārstēšanas vadlīnijas» Rīga, 2009

22. Papildus ārstēšanas metodes
 Omega-3 tauksskābju lietošana
 Akupunktūra
 Masāža
Chapter 13. Psychosocial Issues and Female Sexuality. In: Hoffman BL, Schorge JO, Schaffer JI, Halvorson LM, Bradshaw KD,
Cunningham F, Calver LE.eds. Williams Gynecology, 2e. New York, NY: McGraw-Hill;
2012.http://accessmedicine.mhmedical.com/content.aspx?bookid=399&Sectionid=41722301. Accessed April 05, 2014.

23. Antidepresantu lietošana
Lēmums vai lietot antidepresantus grūtniecības laikā vienmēr ir
sarežģīts, jo jāizsver «par» /«pret», kā arī iespējamos riskus
bērnam, ja lietos medikamentus, kā arī riskus, ja tos nelietos.
Morse DS, Walsh J, Jelley M. Chapter 13. Women. In: Feldman MD, Christensen JF. eds. Behavioral Medicine: A Guide for
Clinical Practice, 3e. New York, NY: McGraw-Hill;
2008. http://accessmedicine.mhmedical.com/content.aspx?bookid=373&Sectionid=39732010. Accessed April 05, 2014.

24. Iespējamā komplikācijas, uz kurām risku
palielina SSRI/ SNRI lietošana
Priekšlaicīgas dzemdības;
Spontānais aborts;
Jaundzimušā adaptācijas traucējumi;
Kardiovaskulārās malformācijas ( īpaši paroxetine)
Gestācijas diabēts;
Preeklampsija;
Placentācijas problēmas;
Priekšlaicīga augļūdeņu noplūšana.
http://www.nejm.org/doi/full/10.1056/NEJMcp1102730

25. Medikamenti
 Kā izvēles medikamenti tiek ieteikti : serotonīna atpakaļ saistes inhibitori, serotonīna noradrenalīna
atpakaļsaistes inhibitori tiek saistīt ar vairāk iespējamām blaknēm.
 Medikamenti fluoksetīns un sertralīns ir tikuši daudz pētīti un tiek uzskatīti par relatīvi drošiem
lietošanai.
 Netiek ieteikti tricikliskie antidepresanti.
 Iesaka uzsākt ārstēšanu ar mazākām devām, nepieciešamības gadījumā kāpināt. Iesaka monoterapiju.
Morse DS, Walsh J, Jelley M. Chapter 13. Women. In: Feldman MD, Christensen JF. eds. Behavioral Medicine: A Guide for Clinical Practice, 3e. New York, NY: McGraw-Hill;
2008. http://accessmedicine.mhmedical.com/content.aspx?bookid=373&Sectionid=39732010. Accessed April 05, 2014.
Chapter 13. Psychosocial Issues and Female Sexuality. In: Hoffman BL, Schorge JO, Schaffer JI, Halvorson LM, Bradshaw KD, Cunningham F, Calver LE.eds. Williams Gynecology, 2e. New
York, NY: McGraw-Hill; 2012.http://accessmedicine.mhmedical.com/content.aspx?bookid=399&Sectionid=41722301. Accessed April 05, 201

26. Paroxetinum lietošana
 Pēdējā laikā ir parādījušies dati, kas liecina par palielinātu risku jaundzimušajam uz
kardiovaskulārām malformācijām, ja māte lietojusi pirmajā trimestrī paroksetīnu,kā arī
serotonīna sindromu bērnam.
 Amerikas Ginekologu un Dzemdību speciālistu koledža iesaka izvairīties no paroksetīna
lietošanas , bet ja ir zināms, ka māte ir to lietojusi pirmajā trimestrī iesaka veikt augļa
ehokardiogrāfiju.
 Kopumā seratonīna atpakaļsaistes inhibītoru grupa netiek uzskatīti par teratogēniem, jo
absolūtais risks ir mazs.
Morse DS, Walsh J, Jelley M. Chapter 13. Women. In: Feldman MD, Christensen JF. eds. Behavioral Medicine: A Guide for Clinical Practice, 3e. New York, NY: McGraw-Hill;
2008. http://accessmedicine.mhmedical.com/content.aspx?bookid=373&Sectionid=39732010. Accessed April 05, 2014.
Chapter 13. Psychosocial Issues and Female Sexuality. In: Hoffman BL, Schorge JO, Schaffer JI, Halvorson LM, Bradshaw KD, Cunningham F, Calver LE.eds. Williams Gynecology, 2e. New York, NY: McGraw-Hill;
2012.http://accessmedicine.mhmedical.com/content.aspx?bookid=399&Sectionid=41722301. Accessed April 05, 201

27. Ietekme uz jaundzimušo
1. Serotonīna sindroms- nervozitāte, palielināts muskuļu
tonuss, grūtības pabarot jaundzimušo, uzbudināmība,
respiratorais distress, patstāvīga jaundzimušā pulmonālā
hipertensija. Reti sastopams.
Chapter 13. Psychosocial Issues and Female Sexuality. In: Hoffman BL, Schorge JO, Schaffer JI, Halvorson LM, Bradshaw KD, Cunningham F, Calver
LE.eds. Williams Gynecology, 2e. New York, NY: McGraw-Hill;
2012.http://accessmedicine.mhmedical.com/content.aspx?bookid=399&Sectionid=41722301. Accessed April 05, 201

28. Indikācijas , lai vērstos pie psihiatra
 Paciente atzīstas, ka domājusi, kā sev nodarīt pāri, domas ar pašnāvību;
 Depresija ar panikas lēkmēm, obsesīvi – kompulsīviem traucējumiem,
ģeneralizētu trauksmi, psihoaktīvu vielu atkarību.
 Depresijas epizode bipolāru afektīvu traucējumu ietvaros;
 Rezistence pret medikamentiem;
 Pacientei šizofrēnija.

29. Paldies, par uzmanību!

30. Izmantotā literatūra
1. Kessler RC, Berglund P, Demler O, et al. The epidemiology of major
depressive disorder: results from the National Comorbidity Survey
Replication (NCS-R). JAMA 2003;289:3095-3105
2. Bennett HA, Einarson A, Taddio A, Koren G,Einarson TR. Prevalence of
depression during pregnancy: systematic review. Obstet
Gynecol2004;130:698-709[Erratum, Obstet Gynecol 2004;103:1344.