"Latvijas klimats globālo pārmaiņu kontekstā" Agrita Briede
1. Latvijas klimats globālo
pārmaiņu kontekstā
Agrita Briede, Zane Vincēviča-Gaile
LU ĢZZF
Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009. - 2014. gada perioda programmas "Nacionālā klimata politika" neliela apjoma grantu
shēmas projekts «Klimata izglītība visiem» noslēguma konference. 2016. gada 25. maijs, Latvijas Universitāte
2. Klimatiskos apstākļus Latvijā ietekmē teritorijas
novietojums Eirāzijas
kontinenta ziemeļrietumos, kas nosaka
kontinentālā klimata ietekmi
Savukārt gaisa masu pārnese ar atmosfēras
cirkulāciju no Atlantijas okeāna nosaka
jūras ietekmi klimata veidošanā
Pēc V.Kepena (W.Köppen) klimatu klasifikācijas
Latvijas teritorija atrodas mitrajā klimata zonā ar
siltu vasaru un sniega nokrišņiem ziemā.
Mitrais kontinentālais klimats
Sita, Balvu novads (Flickr: Māris Pehlaks)
5. Gada vidējā gaisa temperatūra Latvijā
(1950.-2010.g.)
(pēc LVĢMC datiem)
6. Marienburga, Alūksnes novads (Flickr: Māris Pehlaks)
Vidējā gada gaisa temperatūra Latvijas teritorijā
pēc ilglaicīgiem novērojumiem no 1950.-2010.g. ir
bijusi 6,0 ºC, bet, aprēķinot to pēdējo 30 gadu
periodam (1981.-2010.g.) tā ir pieaugusi līdz 6,4 ºC
7. Vasara Latvijā (Flickr: Reinis Pauliņš)
Vissiltākais mēnesis Latvijas
teritorijā ir jūlijs
Vidējā jūlija gaisa temperatūra Latvijas
teritorijai ir 16,9ºC (1950.-2010.g.)
Vidējā jūlija gaisa temperatūra variē
robežās no +16,3ºC (Zosēni) līdz
+18,2ºC (Rīga)
Aprēķinot vidējo jūlija temperatūru
normas periodam no 1981.-2010.g. –
tā ir pieaugusi līdz 17,4 ºC
(pēc LVĢMC datiem)
8. Ziema Rīgā (Flickr: Marcus Grbac)
Pēdējās desmitgadēs (1981.-2010.g.)
zemākā vidējā gaisa temperatūra Latvijas
teritorijā visās novērojumu stacijās
kopumā ir februārī -3,6ºC
Vidējā februāra temperatūra ir
robežās no -2,5 ºC (Ventspils) līdz
-6,5ºC (Alūksne)
(pēc LVĢMC datiem)
9. Vidējās gada gaisa temperatūras ilgtermiņa
izmaiņas pēc Rīga-LU
(1795.-2010.g.)
10. Annual and seasonal mean surface air temperature anomalies for the
Baltic Sea Basin 1871-2011, Blue colour comprises the Baltic Sea
basin to the north of 60°N, and red colour to the south of that
latitude.
Gaisa temperatūras pieaugums
atmosfēras zemākajā daļā Baltijas jūras
reģionā ir lielāks nekā globāli par laika
periodu 1871.-2011.
Pēdējo dekāžu ToC pasiltināšanās raksturs:
nav novērota ziemās
lielāka pavasaros
lielāka BJR ziemeļu teritorijās
(The BACC Author Team (2015) Assessment of Climate Change for the Baltic Sea Region
Gaisa temperatūras
ilglaicīgās izmaiņas
(Baltijas jūras reģions)
11. Temperatūras ilgtermiņa mainību raksturo izteiktas gada vidējo
temperatūru svārstības– dati liecina, ka temperatūras mainību kopš
20.gs. vidus raksturo izteikta
tās palielināšanās tendence
Gada vidējais temperatūras pieaugums Rīgā laika
posmā no 1795.g. līdz 2010.g. ir 1,3ºC , bet augstākais
tas ir pavasara mēnešos (maijā, aprīlī, martā), kā arī
ziemas sākumā (decembrī)
Gaisa temperatūru Rīgā raksturo ievērojama
mainības amplitūda – minimālā mēneša vidējā
temperatūra (-17,1 ºC) novērota 1803.g. janvārī, bet
maksimālā (+22,8 ºC) – 1914.g. jūlijā
2002., 2010. un 2011.g. vasaras sezonas
ir bijušas vienas no siltākajām meteoroloģisko
novērojumu vēsturē Latvijas teritorijā
(Lizuma, 2008)
12. Nokrišņi un to
daudzuma mainība
Nokrišņu daudzumu Latvijā
nosaka atmosfēras liela mēroga
cirkulācija, kas ietekmē gaisa
masu pārnesi no Atlantijas okeāna
pāri Baltijas jūrai, galvenokārt,
cikloniskās darbības dēļ
Tādējādi Latvijas teritorijai
ir pietiekami liels nokrišņu
daudzums – vidēji 685 mm
(pēc LVĢMC datiem)
14. Vidējais dienu skaits ar
sniega segu laika posmā no
1966. līdz 2009. gadam
Latvijā variē no 62 dienām
Rucavā līdz 131 dienai
Alūksnē.
Vidējais dienu skaits ar sniega segu Latvijā
(1950.-2010.g.)
15. K.Pāps, 2014
Ķemeri, 2014.gada ziemā
(Flickr: Chris)
Samazinājums dienām ar sniega segu (1966. -
2009.) variē no 1 līdz 2 dienām Zīlānos, Alūksnē,
Rīgā un Gulbenē līdz 60 dienām Lielpečos
16. Max vēja ātrums
48 m/s
18.10.1967.
Liepājā
Max diennakts
nokr.išņu summa
160 mm 09.07.1973
Ventspilī
Max sniega sega
130 cm
16.03.1931
Gaiziņkalns
Min gaisa ToC :
-43.2 °C 08.02.1956
Daugavpils
Agrākā sniega sega
23. 09.1973
3 cm, Rēzekne
Ilgākais sausuma periods
50 – 55 dienas
VII – IX 2002
Zemgale
Lielākie krusa graudi
40 – 50 mm
13.07.1959
Kolka
Max ToC:
+37,8 °C
04.08.2014
Ventspils
Klimata
rekordi
Latvijā
17. Vētra Tūjā (Flickr: Helmuts Guigo)
Ekstremālas parādības jeb ekstremālie laika
apstākļi raksturo laika apstākļu notikumus, kas
ir ekstrēmi vēsturiskā griezumā, īpaši netipiski,
bargi vai sezonai neraksturīgi laika apstākļi
Ekstrēmi laika apstākļi to izpausmes veida un
ietekmes dēļ visbiežāk tiek definēti lokāli, jo
raksturojas kā specifiski un atšķirīgi katrai vietai
Ekstremālās parādības
un to izmaiņas
19. Vasaras dienu izmaiņas Eiropā
(1951.-2014.g.)
Lielākajā daļā Eiropas vasaras
dienas ir palielinājušās vidēji par
4 dienām dekādē
Lielāks vasaras dienu pieaugums dienvidu rajonos,
kur vasaras dienas palielinājušās aptuveni par
4-6 dienām dekādē, bet Eiropas centrālajos
rajonos – par 2-4 dienām desmit gados
21. Ikgadējais dienu skaits ar stipriem nokrišņiem
Eiropā (1951.-2014.g.)
Raksturīgi, ka Z-Eiropā dienu skaits
ar stipriem nokrišņiem kopumā ir
palielinājies no 1-3 dienām dekādē
Savukārt visbūtiskākā stipro nokrišņu dienu skaita
samazināšanās novērota Eiropas dienviddaļā –
no 1 līdz 3 un vairāk dienām dekādē
22. 0
5
10
15
20
25
30
I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII
mēneši
%
Latvijā
Austrumu
Ziemeļu
Centrālais
Rietumu
1951-1987
0
5
10
15
20
25
30
I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII
mēneši
%
Latvijā
Rietumu
Centrālais
Ziemeļu
Austrumu
1988-2006
Rietumu
Centrālais
Ziemeļu
Austrumu
E.Apsīte, 2012
Latvijas upju gada noteces sadalījums %:
1951.-2009. mūsdienu klimata apstākļos
“nav būtiskas klimata pārmaiņas” līdz 1990.
“būtiskas klimata pārmaiņas” pēc 1990.
Klimata pārmaiņu ietekme uz Latvijas upju
hidroloģisko režīmu
23. Vātra Rīgā 2010.g. 18.jūlijā (Flickr: David Holt)
Nesenu ekstremālu laika apstākļu
piemēri Latvijā:
2005.g. 8.-9.janvārī – ļoti spēcīga vētra – maksimālais vēja
ātrums brāzmās bija 40 m/s Ventspilī. Rīgas ostā ūdens
līmenis pakāpās līdz 213 cm virs «0» punkta atzīmes
2005.g. septembris – pretēja hidrometeoroloģiskā situācija:
augstas ūdens temperatūras un zems ūdens līmenis – sliktā
ūdens kvalitāte veicināja ekoloģisko katastrofu:
zivju masveida noslāpšanu Lielupē
Ūdens līmeņa celšanās rezultātā tika appludinātas lielas
platības Rīgā, Pierīgā un Jūrmalā
Spēcīgā vēja dēļ daudzās vietās tika pārtraukta elektrības
piegāde un sakari, tika sagāzti un izrauti ar saknēm koki,
norauti jumti, kā arī nodarīti milzīgi zaudējumi daudziem
zemes īpašumiem, lauksamniecībai, īpaši mājlopu dēļ
24. Ļoti stipras lietusgāzes Sigulldā 2014.g. 29.jūlijā
Ļoti stipras pērkona lietusgāzes Siguldā 2014.g. 29.jūlijā – pēc ilgstoša karstuma
viļņa Latviju skāra ļoti spēcīgas pērkona lietusgāzes – nokrišņu daudzums
Siguldā sešās stundās sasniedza 123 mm
Nesenu ekstremālu laika apstākļu
piemēri Latvijā:
Vislielākā ūdens līmeņa celšanās tika novērota Ogres upē Ogres pilsētas tuvumā.
Aprēķini liecina, ka tur sasniegtā maksimālā ūdens līmeņa (24,5 m, kas ir
4 metrus virs ilggadīgā vidējā) varbūtība ir 0,5% - t.i., reizi 200 gados
Ekstremāla sniega segas biezumi 2013.g. pavasarī un plūdi – martā
Austrumlatvijas augstieņu rajonos sniega segas biezums līdz pat 2,5 reizēm
pārsniedza normu, atsevišķās dienās sasniedzot 50-60 cm, bet aprīļa pirmajā
dekādē Austrumlatvijā vidējais sniega segas biezums bija 40 cm,
kas 10 reizes pārsniedza normu
Laika apstākļi ir atmosfēras stāvoklis kādā noteiktā laika momentā. Klimats ir ilggadējs laikapstākļu režīms, kas veidojas Saules radiācijas, Zemes virsmas rakstura un atmosfēras cirkulācijas procesu rezultātā.
Biežā laika apstākļu mainība ir saistīta ar aktīvu ciklonisko darbību Latvijas teritorijā
Kopumā vidēji Saule spīd 1981.-2010.g 1800 stundas gadā – variējot Latvijas teritorijā no 1600 līdz 1970 stundām. Vislielākais Saules spīdēšanas ilgums gadā novērojams Baltijas jūras piekrastē (Kolka, Ventspils, Liepāja) ir 1840-1940 stundu gadā
22nd of June (17-18 hours) and the shortest on the 22nd of December (6-7 hours). According to the 1981-2010 data, in Latvia the sun shines on average about 1800 hours per year with variation in territory of about 1600-1970 hours per year.
Kopumā vidējā gaisa temperatūra (1951.-2010.g.) Latvijas teritorijā mainās no 4,8 ºC (Zosēnos, Alūksnē) līdz 7,0 ºC (Liepājā). Vid.6,4 oC (1981.-2010.)
Visaugstākā gada vidējā gaisa temperatūra ir Baltijas jūras piekrastē, viszemākā – Vidzemes un Latgales augstienes teritorijā
Līdz šim absolūtais temperatūras maksimums +37,8 ºC fiksēts 2014.g. 8.augustā Ventspilī
Februāra mēneša gaisa temperatūru sadalījumā uzskatāmi iezīmējas Baltijas jūras un Rīgas līča ietekme
Gaisa temperatūra ir klimata mainības indikators, kas visbiežāk tiek izmantots, lai raksturotu globālās sasilšanas procesus
Vid max 1826: 9,1 oC; vid min 1875: 3,9 oC. Rīgā laika posmā no 1795.g. līdz 2010.g. ir 1,3ºC ,
Klimata mainības izpētē mainības tendenču izvērtēšanai izmanto Manna-Kendala testu, kas ir īpaši izstrādāts klimatisko parametru mainības tendenču (trendu) izpētei
Kaut arī Latvijas augstienes nav pārāk augstas, tās tomēr ietekmē temperatūras un nokrišņu sadalījumu vietējā mērogā Lielākie mēnešu nokrišņu daudzumi (>80 mm mēnesī) tiek novēroti vasaras periodā, aukstajā gada laikā parasti nokrišņu daudzums ir ievērojami mazāks (apmēram 20 mm mēnesī)
Lielākais nokrišņu daudzums 853 mm Latvijas teritorijā ir reģistrēts 2010. gadā, un tas bija nokrišņiem bagātākais gads ne tikai laika periodā no 1950. līdz 2010. gadam, bet arī 89 gadu meteoroloģisko novērojumu vēsturē . Taču ir reģistrēti vairāki gadi, piemēram,1975. un 1951. gads, kad vidējais nokrišņu daudzums Latvijas teritorijā ir attiecīgi bijis 511 un 531 mm.
Sniega sega uzskatāma par jutīgu klimata izmaiņu rādītāju, jo ir tieši atkarīga no gaisa temperatūras un nokrišņu daudzuma. Pirmā sniega sega parādās laikā no 1. līdz 23. novembrim.
Pastāvīga sniega sega vidēji Latvijā (1966.-2009.) parādās par 34 līdz 50 dienām vēlāk nekā pirmā sniega
Statistiski būtiskas izmaiņas dienu skaitā ar sniega segu ir bijušas tikai Lielpečos. Turpretim izteiktas samazinājuma tendences parādās arī Ainažos, Lubānā un Ventspilī.
~ pēc 70 gadiem pārspēts karstuma rekords , kas bija kopš 1943.g. +36.4 °C 04.08.1943 Daugavpilī.
Ļoti stipras pērkona lietusgāzes Siguldā 2014. gada 29. jūlijā. Nokrišņu daudzums Siguldā 6 st. sasniedza 123 mm. Ventspilī 160 mm- 12 st.
Ekstrēmi laika apstākļi pēc norises veida var būt pēkšņi (intensīva lietusgāze, vētra) vai ilglaicīgi (karstuma viļņi, sausumi)
2010.Gada 29.jūlijā Latvija piedzīvoja pamatīgas lietusgāzes - 29.jūlijā Sigulda novērojumu stacijā sešu stundu laikā nolija 122,8 milimetri lietus. Šāds nokrišņu daudzums Siguldas novērojumu stacijā ir ar atkārtošanās varbūtību 0,01% jeb reizi 1000 gados.
