Reģionālie publicitātes semināri, Rēzekne, 20.04.2016

1. Latvijas klimata
pārmaiņu raksturs un
ietekmes
Māris Kļaviņš
LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte

2. Klimata pārmaiņas ir intensificējušās!
 9 no 10 siltākiem gadi 134 gadu novērojuma vēsturē ir
novēroti XXI gs. 2013.g.(arī 2003.g.).-4. siltākais un
2012.gads- 9.siltākais kopš 1880.gada. 2010.un
2005.g.ir siltākie gadi visā novērojuma vēsturē.
Globālā vid. temperatūra kopš 1880.gada ir pieaugusi
par 0,8oC
 Vidējā ūdens tvaiku koncentrācija atmosfērā virs
sauszemes un okeāniem, kā arī augšējos troposfēras
slāņos kopš 1980-tiem ir pieaugusi. Pieaugums ir
saistīts ar papildus ūdens daudzumu, ko var saturēt
siltāks gaiss (+1oC=7% ūd.tv.);
 Veiktie novērojumi kopš 1961.g. parāda, ka globālā
okeāna vidējā temperatūra ir pieaugusi līdz pat 3000m
dziļumam.

3. Gaisa
temperatūra
(Baltijas jūras reģions)
Gaisa temperatūras
pieaugums atmosfēras
zemākajā daļā Baltijas
jūras reģionā ir lielāks
nekā globāli par laika
periodu 1871.-2011.
Pēdējo dekāžu ToC
pasiltināšanās raksturs:
nav novērota ziemās
lielāka pavasaros
lielāka BJR
ziemeļu teritorijās
Annual and seasonal mean surface air temperature
anomalies for the Baltic Sea Basin 1871-2011, Blue
colour comprises the Baltic Sea basin to the north of
60°N, and red colour to the south of that latitude.

4. Latvijā
LVĢMC; www.meteo.lv

5. Gaisa temperatūras raksturs
Gada vidējā gaisa temperatūra un novērotās absolūtās
maksimālās/ minimālās gaisa temperatūras
Vid.6,1 oC
(1971.-2000.)
Visā Latvijas
teritorijā no 5oC
(Zosēnos) līdz
7oC ( Kolka) 
izmaiņas
meridionālā
virzienā,
absolūtā min
/max amplitūda
63,5oC
min amplit.
79,6oC
max amplit.

6. Mēneša vidējo temperatūru pieaugums Rīgā
1851.-2006.
T, o
C
0
0,5
1
1,5
2
2,5
I
II
III
IV
V
VI
VII
VIII
IX
X
XI
XII
Lizuma, 2008

7. 0
10
20
30
40
50
60
70
1852
1858
1864
1870
1876
1882
1888
1894
1900
1906
1912
1918
1924
1930
1936
1942
1948
1954
1960
1966
1972
1978
1984
1990
1996
2002
2008
year
numberofdays(Riga)
0
5
10
15
20
25
30
35
numberofdays(Latvia)
Riga 5-year moving average (Riga) Latvia 5-year moving average (Latvia)
Ilglaicīgās izmaiņas vasaras dienu skaitā
Rīgā un Latvijā kopumā
(diennakts maksimālā TX > 25 0C)

8. Vasaras dienu izmaiņas Latvijā no 1961.-2010.g.
Diennakts maksimālā temperatūra ir >par 25oC
Olders, 2011

9. Dienu skaits ar tropiskajām naktīm no 1961. – 2009. (2010.) g.
Olders, 2011
Diennakts minimālā gaisa temperatūra ir augstāka par 20 0C

10. Dienu skaits ar tropiskajām naktīm Latvijā no
1961. – 2010. gadam
Olders, 2011

11. Ilglaicīgās izmaiņas tropiskajām naktīm
LU-Rīga
14
0
2
4
6
8
10
12
14
1851
1857
1863
1869
1875
1881
1887
1893
1899
1905
1911
1917
1923
1929
1935
1941
1947
1953
1959
1965
1971
1977
1983
1989
1995
2001
2007
2013
year
days
Diennakts minimālā gaisa temperatūra ir augstāka par 20 0C

12. Sala dienu izmaiņas Latvijā no 1961.-2009.(2010.) g.
Olders, 2011
Minimālā diennakts gaisa temperatūra ir zemāka par 0 oC

13. Augšanas grādu dienu ilgtermiņa izmaiņas,
Rīga-Universitāte
2000
2200
2400
2600
2800
3000
3200
3400
3600
1795
1803
1811
1819
1827
1835
1843
1851
1859
1867
1875
1883
1891
1899
1907
1915
1923
1931
1939
1947
1955
1963
1971
1979
1987
1995
2003
gads
augšanasgrāduduenusumma,0
C
Lizuma, 2008
Notikušas būtiskas pārmaiņas sezonalitātes rādītājos: a) pieaugušas
augšanas grādu dienu vērtības. Laika periodā 1900.-2006.g.
augšanas grādu dienu vērtības palielinājušās par 367oC un
augšanas sezonas garums – par 26 dienām; b) sala dienu skaits
gadā samazinājies par 30 dienām (1851.-2006.). Ziemas periodā
sala dienu samazināšanās tendence īpaši spilgti izteikta kopš 20.gs.
70-tajiem gadiem

14. => Sala dienu skaits Eiropā (1961. – 2010.) samazinājies vidēji
par 3-6 dienām dekādē (Latvijā -> 4-5)
=> Vasaras dienas Eiropā palielinājušās vidēji par 4 dienām
dekādē (Eiropas dienvidu daļā 4-6), Latvijā: 1 -2 dienām dekādē
=> Tropiskās naktis lielākajā daļā Eiropas palielinājušās par 0 -2
dienām dekādē, Eiropas D-daļā par 4-6 (Latvijā - > pozitīva
tendence)
Indeksu izmaiņas Eiropā salīdzinājumā ar Latviju
ECA&D (European Climate Assessment & Dataset
http://eca.knmi.nl/indicesextremes/index.php

15. Nokrišņu summas mainības tendences aukstajā
(XI-III) un siltajā (IV-X) sezonā
-2-1012345
Ainaži
Alūksne
Bauska
Dagda
Daugavpils
Dobele
Gulbene
Jelgava
Kolka
Kuldiga
Liepāja
Mērsrags
Pāvilosta
Priekuļi
Rēzekne
Rīga-LU
Rūjiena
Saldus
Skrīveri
Skulte
Stende
Ventspils
Zosēni
Zīlāni
IV-X
XI-III

16. Ekstremālie nokrišņi
2005. g. maijs
2008. g. 8. septembris Rīgā
Alūksne

17. Ekstremālo nokrišņu pārmaiņu tendences

18. Ekstremāli mitro dienu (R99p) skaita
ilgtermiņa pārmaiņas Rīgā
(oktobris-marts)
0
1
2
3
4
5
1851
1857
1863
1869
1875
1881
1887
1893
1899
1905
1911
1917
1923
1929
1935
1941
1947
1953
1959
1965
1971
1977
1983
1989
1995
2001
gads
dienuskaits

19. 10 siltākās un 10 aukstākās ziemas Rīgā
1821 1,6 1799 -10,4
1990 1,2 1841 -9,9
1989 1,1 1871 -9,9
2008 0,8 1803 -9,7
1822 0,7 1893 -9,7
1925 0,7 1838 -9,6
1825 0,6 1940 -9,6
1975 0,6 1809 -9,5
1961 0,3 1942 -9,3
1992 0,3 1929 -8,4
(Lizuma,2013)

20. 1826 21,1 1874 13,6
2010 19,9 1873 14,0
1798 19,8 1928 14,1
2002 19,7 1962 14,1
1939 19,7 1821 14,4
1972 19,6 1902 14,5
1834 19,3 1904 14,5
1868 19,2 1844 14,6
2011 19,2 1830 14,8
1973 19,1 1849 15,2
10 siltākās un 10 aukstākās vasaras Rīgā

21. Latvijas upju gada noteces sadalījums %:
1951.-2009. mūsdienu klimata apstākļos
0
5
10
15
20
25
30
I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII
mēneši
%
Latvijā
Austrumu
Ziemeļu
Centrālais
Rietumu
1951-1987
0
5
10
15
20
25
30
I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII
mēneši
%
Latvijā
Rietumu
Centrālais
Ziemeļu
Austrumu
1988-2006
Rietumu
Centrālais
Ziemeļu
Austrumu
“nav būtiskas klimata pārmaiņas” līdz 1990
“būtiskas klimata pārmaiņas” pēc 1990
E.Apsīte, 2012

22. Klimata pārmaiņu ietekmes uz
cilvēku veselību

23. Klimata pārmaiņu ietekmes uz cilvēku veselību
Klimata
pārmaiņas
Vides
apstākļi
Sociālā vide
Tiešās
ietekmes
Netiešās ietekmes
(izmaiņas, ūdens, gaisa,
pārtikas kvalitātē,
ekosistēmas, slimību
pārnesēju ekoloģija,
lauksaimnieciskā
ražošana)
Sociālās un
ekonomiskās
problēmas
Veselības
aprūpes
sistēma
Ietekmes uz
cilvēku
veselību
Pēc Confalonieri et al.
2007

24. Biometeoroloģija – zinātne, kas pēta klimata
un laikapstākļu ietekmes uz cilvēka veselību
Pētījumu piemēri
Daily weather variables and affective
disorder admissions to psychiatric
hospitals
Impact of diurnal temperature range on
human health: a systematic review
The effect of the weather on pulmonary
exacerbations and viral infections
among adults with cystic fibrosis
The impact of heat, cold, and heat waves
on hospital admissions in eight cities
in Korea
Evaluation of the plan for surveillance and
controlling of the effects of heat
waves in Madrid
International
Journal of
Biometeorology
Grāmatu sērija
“Biometeorolog
y”
Andris
Auliciems
LU Goda
doktors

25. Karstuma viļņu ietekmes:
Francija 2003
Mirstības pārsniegums
Gaisa T, mirstības mainības
raksturs

26. Klimatisko faktoru ietekmes uz
mirstību Latvijā
T – mirstības mainības
kopsakarības
T ietekmes
20
40
60
80
100
120
140
160
180
200
-30
-20
-10
0
10
20
30
2000
2001
2002
2003
2004
Kopējāmirstība
Temperatūra,oC
y = -0.5419x + 53.75
R² = 0.2392
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
-30.0 -20.0 -10.0 0.0 10.0 20.0 30.0
Mirstība
dienā
Temperatūra, oC

27. Klimatisko faktoru ietekmes uz
mirstību
Atmosfēras spiediena
ietekmes uz mirstību
Mirstības ar sirds-
asinsrites slimībām
sezonālās mainības
raksturs
y = -0.0485x + 98.763
R² = 0.0028
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
960 980 1000 1020 1040 1060
Atmosfēras spiediens
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII
mea
n
max

28. Gaisa temperatūras
– mirstības
kopsakarības:
Karstuma viļņu
ietekmes uz
mirstību ir
novērojamas arī
Latvijā
-1.25
0.89 1.17 1.53
-2.33-4.82
3.60
-0.30
1.95
-0.43
-6.00
-5.00
-4.00
-3.00
-2.00
-1.00
0.00
1.00
2.00
3.00
4.00
5.00
2000
2001
2002
2003
2004
Vid. temperatūra Vid. mirstība
A
Temperatūra
Mirstība
-1.18 0.01
2.52
-1.57 0.22-1.87
2.77
1.06
-2.03 0.06
-3.00
-2.00
-1.00
0.00
1.00
2.00
3.00
4.00
2000
2001
2002
2003
2004
Vid. temperatūra Vid. mirstība
B

29. Klimata mainības ietekmes
uz ūdens ekosistēmu

30. Klimata mainības ietekmes:
 Fizikālās izmaiņas (ūdens temperatūras
pieaugums, ledstāves ilguma samazināšanās,
ūdens caurplūduma izmaiņas u.c.
 Ķīmiskās izmaiņas (samazināts skābekļa
daudzums, barības vielu palielināšanās, ūdens
krāsainības pieaugums )
 Bioloģiskās izmaiņas (izmaiņas aļģu sugu
sastāvā, izmaiņas makrofītu attīstībā, izmaiņas
zooplanktona sastāvā, izmaiņas zivju sugu
sastāvā)

31. Zilaļģu pieaugums kopējā aļģu
biomasā
Vairāk zilaļģu, jo:
• siltāks ūdens,
• garāka veģetācijas sezona,
• vairāk barības vielu
No:
Avots
:

32. Anabaena
Oscillatoria
Microcystis
Aphanizomenon

33. Cīņa ar zilaļģēm
Ķīnā

34. Masveidā savairojusies zaļaļģu suga Enteromorpha
intestinalis L., Lielupe,
2006.g. jūnijs

35. 35
Salacas upes baseins
Salacas baseins (baseina
kopējā platība 3570
km2, upes garums
95 km).
Tā ir ceturtā nozīmīgākā
lašu nārsta vieta
Baltijā un arī
starptautiski atzīta
kā hidroekosistēma
ar augstu bioloģisko
daudzveidību.

36. Klimata pārmaiņu ietekmes –
Salacas aizaugšana
Salacas ūdens virsma
grīvas rajonā ir
aizaugusi >80%
Sedimenti klāti ar
Potamogeton
pectinatus,
Myriophyllum spicatum
un Cladophora sp., kas
ir tipiskas eitrofām
ūdenstilpēm.

37. Laša mazuļu (smoltu) migrācijas
vecuma izmaiņas
1gadīgo smoltu īpatsvars Salacā (%)
0
20
40
60
80
100
1964 1974 1984 1994 2004
gads
smoltuīpatsvars(%)
1
Linear (1)
Pēc J.Birzaka datiem

38. Spidiļķa Rhodeus
sericeus izplatība Latvijā
1925.g. (A) un
mūsdienās (B)
A
B
Pēc J.Birzaka datiem

39. Bioģeogrāfiskās izmaiņas:
Sugu izplatības areāla maiņa
 no dienvidiem uz ziemeļiem;
 no zemienēm uz augstienēm.
?

40. Paldies par uzmanību!