SlideShare a Scribd company logo
1 of 26
Vai cilvēks
spēj
ietekmēt dabu?
KAS IR «VIDE»?
Vide ir visi nosacījumi un faktori, kas ietekmē
dzīvo organismu vai to kopumu
tā dzīves laikā
Cilvēka iekšējā
(mentālā) vide
Sociālā vide
Cilvēka pārveidotā
vide
Dabas vide
Daba ietekmē mūs –
bet kāda var
būt katra no mums
ietekme uz to?
Cilvēka ietekmes
sfēras
• Ražošanas pieaugums
• Patēriņa pieaugums
• Procesu globalizācija
Cilvēces attīstībai
raksturīgo rādītāju
mainība pēdējās
simtgadēs
Iedzīvotāju skaits
pasaulē
Pilsētu iedzīvotāju
skaits
CO2 koncentrācija
atmosfērā
Nacionālais
kopprodukts
Ūdens patēriņš
Minerālmēslu
patēriņš
Upju aizsprosti
Papīra patēriņš
Pārmaiņu ātrums ir
atšķirīgs, bet kopējā
tendence –
eksponenciāla izaugsme
– turpinās
Katrs cilvēks mūsdienās
izmanto 4 reizes vairāk resursu
nekā 20.gs. sākumā
• Pasaules iedzīvotāju skaits pieaudzis vairāk kā
4 reizes (no 1,5 līdz 6,9 miljardiem)
• Pasaules ekonomiskais apgrozījums palielinājies
14 reizes
• Ražošanas apjoms pieaudzis 40 reizes
• Enerģijas izmantošana palielinājusies 16 reizes
• Oglekļa dioksīda izmešu apjoms pieaudzis 17 reizes
• Sēra dioksīda izmešu apjoms pieaudzis 13 reizes
• Okeāna nozvejas apjoms pieaudzis 35 reizes
• Cūku skaits pieaudzis 9 reizes
Cilvēces izaugsme nevar turpināties
bezgalīgi – izaugsmei ir ierobežojumi –
tos nosaka mūsu planēta
Eksponenciālā izaugsme ir virzošais spēks,
kas izraisa sabiedrības ekonomikas
tuvošanos planētas fizikālajām robežām
RESURSU
IEROBEŽOJUMS
Neatjaunojamo
resursu
izmantojums
Belhatovas lignīta (brūnogļu) spēkstacija Polijā
– ES lielākais vides piesārņotājs
Rīgas TEC-1 kā galveno kurināmo izmanto dabasgāzi,
patērējot apmēram 230 m3 gāzes gadā, bet kā rezerves
kurināmais ir paredzēta dīzeļdegviela
Naftas un naftas
ogļūdeņražu ieguves
apjoms un
izmantojamo
resursu novērtējums
nākotnē
Cilvēces pastāvēšana ir
atkarīga no resursiem, kuru
avots ir Zeme
Izaugsmi ierobežo ne tikai resursu
izsīkšana, bet arī piesārņojuma uzkrāšanās
un planētas ierobežotā spēja absorbēt
atkritumus un piesārņojumu
Resursu pārmērīgas
izmantošanas piemēri
Milzīgi lauksaimniecības monokultūru sējumi,
kur apdraudēta bioloģiskā daudzveidība un
vide piesārņota ar ķīmiskām vielām
Lielpilsētas ar nerimstošām satiksmes
plūsmām, kas patērē neatjaunojamos
enerģijas resursus un piesārņo atmosfēru
Ūdens ir viena no cilvēka visvairāk
patērētajām vielām – tiek
izmantots gan sadzīves
vajadzībām, gan arī ražošanā
Pasaulē visvairāk
ūdens tiek patērēts:
Ūdens patēriņš
• Lauksaimniecībā (69%)
• Rūpniecībā (23%)
• Mājsaimniecībās un pakalpojumu
sniegšanā (aptuveni 8%)
Cilvēka negatīvo ietekmi uz
ūdens aprites procesiem ilustrē
Arāla jūras izsīkšana
Cilvēces darbība spēj ietekmēt
vielu un savienojumu plūsmas
vidē, piemēram, ūdens aprites
ciklu – hidroloģisko ciklu
• Hidroloģiskais cikls parāda saistību
starp galvenajiem ūdens avotiem
• Atspoguļo iztvaikošanas un arī
atmosfēras nokrišņu izkrišanas procesu
lomu ūdens bilances veidošanā
• Galvenais enerģijas avots, kas nosaka
ūdens iesaistīšanos globālās aprites
ciklā, ir Saule
Uz Zemes notiek nemitīga
elementu, vielu un enerģijas
aprite, kuru apraksta vielu
aprites cikli
Vielu aprites ciklus sauc par
bioģeoķīmiskiem cikliem, jo tie
ietver daudzas ķīmiskās pārvērtības,
ģeoloģiskos procesus, un to
veidošanā aktīvi piedalās dzīvie
organismi – biota
Bioģeoķīmiskie cikli
Ogleklis Fosfors Slāpeklis Ūdens Skābeklis
Biosfēra
Siltuma izdale vidē
Slāpekļa
bioģeoķīmiskās aprites
cikls
• Slāpeklis veido 76% no atmosfēras masas
• Bet litosfērā un hidrosfērā slāpekļa
savienojumu koncentrācija ir zema un tiešā
veidā lielākā daļa dzīvo organismu nespēj
slāpekli izmantot
• Saprites ciklā norit dažādi procesi, kas
nodrošina atmosfēras slāpekļa saistīšanu
tādu savienojumu veidā, kas ir pieejami
dzīvajiem organismiem
Slāpekļa fiksēšanas apjoms
dabiskajos un cilvēka darbības
procesos pasaules mērogā
Ja izaugsme kādā sistēmā turpinās
nepārtraukti, tā nenovēršami patērē
vairāk resursu, nekā saražo – un kādā
brīdī var sabrukt
Patēriņš un sabrukums
IZAUGSMES
ROBEŽU
MODELĒŠANA
Pastāv uzskats, ka stāvokli var mainīt
tehnoloģijas, taču arī tās nevar novērst
izaugsmes beigšanos vai situācijas
pasliktināšanos
Cilvēces attīstības rādītāju
iespējamā mainība
Lai panāktu labāku iznākumu, nepieciešamas
izmaiņas sabiedrībā
Planētas robežas novērtētas
deviņiem dažādiem procesiem un
resursiem – trīs no šīm robežām jau
ir pārkāptas:
Planētas robežu koncepcija
• Siltumnīcefekta gāzu koncentrācija
atmosfērā
• Ātrums, ar kādu samazinās bioloģiskā
daudzveidība
• Slāpekļa un fosfora savienojumu
daudzums biosfērā
BIOLOĢISKĀS
DAUDZVEIDĪBAS
SAMAZINĀŠANĀS
Baltijas jūrā apdraudēta vienīgās delfīnu
sugas – cūkdelfīna – pastāvēšana
Tinis jeb āmrija – suga, kas kādreiz bijusi
sastopama Latvijā, tomēr divi vietējie savvaļas
tiņi nomedīti 1875.-1876. gadā
Pēc zinātnieku prognozēm
21.gadsimtā sugu izzušanas ātrums
varētu pieaugt līdz 100 sugām dienā
Cilvēka ietekme uz dabas
vidi ir salīdzināma ar dabas
spēku ietekmēm
Zemes evolūcija ir pārgājusi jaunā attīstības fāzē:
antropocēnā, kuru raksturo aktīva ietekme uz
visiem uz Zemes noritošajiem procesiem
Pasaules nākotnes
virzība
Ir jārada «vienas planētas sabiedrība», tas ir,
sabiedrība, kurai nav nepieciešams vairāk
resursu kā vien tie,
ko spēj nodrošināt planēta Zeme
Paldies
par uzmanību!

More Related Content

What's hot

Dzīvo būtņu klasifikācija
Dzīvo būtņu klasifikācijaDzīvo būtņu klasifikācija
Dzīvo būtņu klasifikācijaAndris Ziemelis
 
Dzimumorgānu sistēma un vairošanās
Dzimumorgānu sistēma un vairošanāsDzimumorgānu sistēma un vairošanās
Dzimumorgānu sistēma un vairošanāsDace Kaurāte
 
463258043-Biologija-Homeostazė-2020-04-17-pdf.pdf
463258043-Biologija-Homeostazė-2020-04-17-pdf.pdf463258043-Biologija-Homeostazė-2020-04-17-pdf.pdf
463258043-Biologija-Homeostazė-2020-04-17-pdf.pdfssuser26ea86
 
Vielu izvadīšana. Ādas uzbūve un funkcijas.11 29 izvadiisana_aada
Vielu izvadīšana. Ādas uzbūve un funkcijas.11 29 izvadiisana_aadaVielu izvadīšana. Ādas uzbūve un funkcijas.11 29 izvadiisana_aada
Vielu izvadīšana. Ādas uzbūve un funkcijas.11 29 izvadiisana_aadaDaina Birkenbauma
 
F 11 24_cietu vielu ipasibas
F 11 24_cietu vielu ipasibasF 11 24_cietu vielu ipasibas
F 11 24_cietu vielu ipasibasDaina Birkenbauma
 
лекцIя вступ до фаху крохмаль
лекцIя  вступ до фаху   крохмальлекцIя  вступ до фаху   крохмаль
лекцIя вступ до фаху крохмальcit-cit
 
LABORATORIJAS DARBS RAUGA ŠŪNU ELPOŠANU IETEKMĒJOŠIE FAKTORI
LABORATORIJAS DARBS RAUGA ŠŪNU ELPOŠANU IETEKMĒJOŠIE FAKTORILABORATORIJAS DARBS RAUGA ŠŪNU ELPOŠANU IETEKMĒJOŠIE FAKTORI
LABORATORIJAS DARBS RAUGA ŠŪNU ELPOŠANU IETEKMĒJOŠIE FAKTORIVladislavs Babaņins
 

What's hot (20)

šūNu uzbūve un funkcijas
šūNu uzbūve un funkcijasšūNu uzbūve un funkcijas
šūNu uzbūve un funkcijas
 
B 10 3_ievads
B 10 3_ievadsB 10 3_ievads
B 10 3_ievads
 
Dzīvo būtņu klasifikācija
Dzīvo būtņu klasifikācijaDzīvo būtņu klasifikācija
Dzīvo būtņu klasifikācija
 
B 11 4_mutacijas
B 11 4_mutacijasB 11 4_mutacijas
B 11 4_mutacijas
 
10 32 oglhidrati
10 32 oglhidrati10 32 oglhidrati
10 32 oglhidrati
 
Dzimumorgānu sistēma un vairošanās
Dzimumorgānu sistēma un vairošanāsDzimumorgānu sistēma un vairošanās
Dzimumorgānu sistēma un vairošanās
 
Segsēkļu dzimtas
Segsēkļu dzimtasSegsēkļu dzimtas
Segsēkļu dzimtas
 
Augi - Segsēkļi
Augi - SegsēkļiAugi - Segsēkļi
Augi - Segsēkļi
 
Protisti
ProtistiProtisti
Protisti
 
Augi - augu pazimes
Augi - augu pazimesAugi - augu pazimes
Augi - augu pazimes
 
Biocenozu ekologija
Biocenozu ekologijaBiocenozu ekologija
Biocenozu ekologija
 
11 35 biotehnologijas
11 35 biotehnologijas11 35 biotehnologijas
11 35 biotehnologijas
 
3.7.elposana
3.7.elposana3.7.elposana
3.7.elposana
 
463258043-Biologija-Homeostazė-2020-04-17-pdf.pdf
463258043-Biologija-Homeostazė-2020-04-17-pdf.pdf463258043-Biologija-Homeostazė-2020-04-17-pdf.pdf
463258043-Biologija-Homeostazė-2020-04-17-pdf.pdf
 
10 22 populacijas
10 22 populacijas10 22 populacijas
10 22 populacijas
 
Vielu izvadīšana. Ādas uzbūve un funkcijas.11 29 izvadiisana_aada
Vielu izvadīšana. Ādas uzbūve un funkcijas.11 29 izvadiisana_aadaVielu izvadīšana. Ādas uzbūve un funkcijas.11 29 izvadiisana_aada
Vielu izvadīšana. Ādas uzbūve un funkcijas.11 29 izvadiisana_aada
 
Sēnes un mikroorganismi
Sēnes un mikroorganismiSēnes un mikroorganismi
Sēnes un mikroorganismi
 
F 11 24_cietu vielu ipasibas
F 11 24_cietu vielu ipasibasF 11 24_cietu vielu ipasibas
F 11 24_cietu vielu ipasibas
 
лекцIя вступ до фаху крохмаль
лекцIя  вступ до фаху   крохмальлекцIя  вступ до фаху   крохмаль
лекцIя вступ до фаху крохмаль
 
LABORATORIJAS DARBS RAUGA ŠŪNU ELPOŠANU IETEKMĒJOŠIE FAKTORI
LABORATORIJAS DARBS RAUGA ŠŪNU ELPOŠANU IETEKMĒJOŠIE FAKTORILABORATORIJAS DARBS RAUGA ŠŪNU ELPOŠANU IETEKMĒJOŠIE FAKTORI
LABORATORIJAS DARBS RAUGA ŠŪNU ELPOŠANU IETEKMĒJOŠIE FAKTORI
 

Viewers also liked

Latvijas klimats un tā mainības raksturs (2.daļa)
Latvijas klimats un tā mainības raksturs (2.daļa)Latvijas klimats un tā mainības raksturs (2.daļa)
Latvijas klimats un tā mainības raksturs (2.daļa)ZalaBriviba
 
Augšanas sezonas izmaiņas un tās ietekme uz mežsaimniecību un lauksaimniecību...
Augšanas sezonas izmaiņas un tās ietekme uz mežsaimniecību un lauksaimniecību...Augšanas sezonas izmaiņas un tās ietekme uz mežsaimniecību un lauksaimniecību...
Augšanas sezonas izmaiņas un tās ietekme uz mežsaimniecību un lauksaimniecību...ZalaBriviba
 
Ilgtspējīgas attīstības pamati (1.daļa)
Ilgtspējīgas attīstības pamati (1.daļa)Ilgtspējīgas attīstības pamati (1.daļa)
Ilgtspējīgas attīstības pamati (1.daļa)ZalaBriviba
 
Klimata pārmaiņas dzīvesveids un patēriņš (1.daļa)
Klimata pārmaiņas dzīvesveids un patēriņš (1.daļa)Klimata pārmaiņas dzīvesveids un patēriņš (1.daļa)
Klimata pārmaiņas dzīvesveids un patēriņš (1.daļa)ZalaBriviba
 
Piemērošanās klimata pārmaiņām Eiropā (2.daļa)
Piemērošanās klimata pārmaiņām Eiropā (2.daļa)Piemērošanās klimata pārmaiņām Eiropā (2.daļa)
Piemērošanās klimata pārmaiņām Eiropā (2.daļa)ZalaBriviba
 
Klimata pārmaiņas dzīvesveids un patēriņš (2.daļa)
Klimata pārmaiņas dzīvesveids un patēriņš (2.daļa)Klimata pārmaiņas dzīvesveids un patēriņš (2.daļa)
Klimata pārmaiņas dzīvesveids un patēriņš (2.daļa)ZalaBriviba
 
Klimata izmaiņas un biodaudzveidība (2.daļa)
Klimata izmaiņas un biodaudzveidība (2.daļa)Klimata izmaiņas un biodaudzveidība (2.daļa)
Klimata izmaiņas un biodaudzveidība (2.daļa)ZalaBriviba
 
Piemērošanās klimata pārmaiņām Eiropā (1.daļa)
Piemērošanās klimata pārmaiņām Eiropā (1.daļa)Piemērošanās klimata pārmaiņām Eiropā (1.daļa)
Piemērošanās klimata pārmaiņām Eiropā (1.daļa)ZalaBriviba
 
Globālā sasilšana un tās sekas (2.daļa)
Globālā sasilšana un tās sekas (2.daļa)Globālā sasilšana un tās sekas (2.daļa)
Globālā sasilšana un tās sekas (2.daļa)ZalaBriviba
 
Ilgtspējīgas attīstības īstenošana (1.daļa)
Ilgtspējīgas attīstības īstenošana (1.daļa)Ilgtspējīgas attīstības īstenošana (1.daļa)
Ilgtspējīgas attīstības īstenošana (1.daļa)ZalaBriviba
 
Klimata ietekmes mainība uz cilvēka veselību (2.daļa)
Klimata ietekmes mainība uz cilvēka veselību (2.daļa)Klimata ietekmes mainība uz cilvēka veselību (2.daļa)
Klimata ietekmes mainība uz cilvēka veselību (2.daļa)ZalaBriviba
 
Adaptācija - piemērošanās klimata pārmaiņām (1.daļa)
Adaptācija - piemērošanās klimata pārmaiņām (1.daļa)Adaptācija - piemērošanās klimata pārmaiņām (1.daļa)
Adaptācija - piemērošanās klimata pārmaiņām (1.daļa)ZalaBriviba
 
Klimata ietekmes mainība uz cilvēka veselību (1.daļa)
Klimata ietekmes mainība uz cilvēka veselību (1.daļa)Klimata ietekmes mainība uz cilvēka veselību (1.daļa)
Klimata ietekmes mainība uz cilvēka veselību (1.daļa)ZalaBriviba
 
Adaptācija - piemērošanās klimata pārmaiņām (2.daļa)
Adaptācija - piemērošanās klimata pārmaiņām (2.daļa)Adaptācija - piemērošanās klimata pārmaiņām (2.daļa)
Adaptācija - piemērošanās klimata pārmaiņām (2.daļa)ZalaBriviba
 
Ilgtspējīgas attīstības pamati (2.daļa)
Ilgtspējīgas attīstības pamati (2.daļa)Ilgtspējīgas attīstības pamati (2.daļa)
Ilgtspējīgas attīstības pamati (2.daļa)ZalaBriviba
 
Ilgtspējīgas attīstības īstenošana (2.daļa)
Ilgtspējīgas attīstības īstenošana (2.daļa)Ilgtspējīgas attīstības īstenošana (2.daļa)
Ilgtspējīgas attīstības īstenošana (2.daļa)ZalaBriviba
 
Globālā sasilšana un tās sekas (1.daļa)
Globālā sasilšana un tās sekas (1.daļa)Globālā sasilšana un tās sekas (1.daļa)
Globālā sasilšana un tās sekas (1.daļa)ZalaBriviba
 
Augšanas sezonas izmaiņas un tās ietekme uz mežsaimniecību un lauksaimniecību...
Augšanas sezonas izmaiņas un tās ietekme uz mežsaimniecību un lauksaimniecību...Augšanas sezonas izmaiņas un tās ietekme uz mežsaimniecību un lauksaimniecību...
Augšanas sezonas izmaiņas un tās ietekme uz mežsaimniecību un lauksaimniecību...ZalaBriviba
 
Klimats un enerģētika (1.daļa)
Klimats un enerģētika (1.daļa)Klimats un enerģētika (1.daļa)
Klimats un enerģētika (1.daļa)ZalaBriviba
 
Klimata mainība un klimata pārmaiņas (2.daļa)
Klimata mainība un klimata pārmaiņas (2.daļa)Klimata mainība un klimata pārmaiņas (2.daļa)
Klimata mainība un klimata pārmaiņas (2.daļa)ZalaBriviba
 

Viewers also liked (20)

Latvijas klimats un tā mainības raksturs (2.daļa)
Latvijas klimats un tā mainības raksturs (2.daļa)Latvijas klimats un tā mainības raksturs (2.daļa)
Latvijas klimats un tā mainības raksturs (2.daļa)
 
Augšanas sezonas izmaiņas un tās ietekme uz mežsaimniecību un lauksaimniecību...
Augšanas sezonas izmaiņas un tās ietekme uz mežsaimniecību un lauksaimniecību...Augšanas sezonas izmaiņas un tās ietekme uz mežsaimniecību un lauksaimniecību...
Augšanas sezonas izmaiņas un tās ietekme uz mežsaimniecību un lauksaimniecību...
 
Ilgtspējīgas attīstības pamati (1.daļa)
Ilgtspējīgas attīstības pamati (1.daļa)Ilgtspējīgas attīstības pamati (1.daļa)
Ilgtspējīgas attīstības pamati (1.daļa)
 
Klimata pārmaiņas dzīvesveids un patēriņš (1.daļa)
Klimata pārmaiņas dzīvesveids un patēriņš (1.daļa)Klimata pārmaiņas dzīvesveids un patēriņš (1.daļa)
Klimata pārmaiņas dzīvesveids un patēriņš (1.daļa)
 
Piemērošanās klimata pārmaiņām Eiropā (2.daļa)
Piemērošanās klimata pārmaiņām Eiropā (2.daļa)Piemērošanās klimata pārmaiņām Eiropā (2.daļa)
Piemērošanās klimata pārmaiņām Eiropā (2.daļa)
 
Klimata pārmaiņas dzīvesveids un patēriņš (2.daļa)
Klimata pārmaiņas dzīvesveids un patēriņš (2.daļa)Klimata pārmaiņas dzīvesveids un patēriņš (2.daļa)
Klimata pārmaiņas dzīvesveids un patēriņš (2.daļa)
 
Klimata izmaiņas un biodaudzveidība (2.daļa)
Klimata izmaiņas un biodaudzveidība (2.daļa)Klimata izmaiņas un biodaudzveidība (2.daļa)
Klimata izmaiņas un biodaudzveidība (2.daļa)
 
Piemērošanās klimata pārmaiņām Eiropā (1.daļa)
Piemērošanās klimata pārmaiņām Eiropā (1.daļa)Piemērošanās klimata pārmaiņām Eiropā (1.daļa)
Piemērošanās klimata pārmaiņām Eiropā (1.daļa)
 
Globālā sasilšana un tās sekas (2.daļa)
Globālā sasilšana un tās sekas (2.daļa)Globālā sasilšana un tās sekas (2.daļa)
Globālā sasilšana un tās sekas (2.daļa)
 
Ilgtspējīgas attīstības īstenošana (1.daļa)
Ilgtspējīgas attīstības īstenošana (1.daļa)Ilgtspējīgas attīstības īstenošana (1.daļa)
Ilgtspējīgas attīstības īstenošana (1.daļa)
 
Klimata ietekmes mainība uz cilvēka veselību (2.daļa)
Klimata ietekmes mainība uz cilvēka veselību (2.daļa)Klimata ietekmes mainība uz cilvēka veselību (2.daļa)
Klimata ietekmes mainība uz cilvēka veselību (2.daļa)
 
Adaptācija - piemērošanās klimata pārmaiņām (1.daļa)
Adaptācija - piemērošanās klimata pārmaiņām (1.daļa)Adaptācija - piemērošanās klimata pārmaiņām (1.daļa)
Adaptācija - piemērošanās klimata pārmaiņām (1.daļa)
 
Klimata ietekmes mainība uz cilvēka veselību (1.daļa)
Klimata ietekmes mainība uz cilvēka veselību (1.daļa)Klimata ietekmes mainība uz cilvēka veselību (1.daļa)
Klimata ietekmes mainība uz cilvēka veselību (1.daļa)
 
Adaptācija - piemērošanās klimata pārmaiņām (2.daļa)
Adaptācija - piemērošanās klimata pārmaiņām (2.daļa)Adaptācija - piemērošanās klimata pārmaiņām (2.daļa)
Adaptācija - piemērošanās klimata pārmaiņām (2.daļa)
 
Ilgtspējīgas attīstības pamati (2.daļa)
Ilgtspējīgas attīstības pamati (2.daļa)Ilgtspējīgas attīstības pamati (2.daļa)
Ilgtspējīgas attīstības pamati (2.daļa)
 
Ilgtspējīgas attīstības īstenošana (2.daļa)
Ilgtspējīgas attīstības īstenošana (2.daļa)Ilgtspējīgas attīstības īstenošana (2.daļa)
Ilgtspējīgas attīstības īstenošana (2.daļa)
 
Globālā sasilšana un tās sekas (1.daļa)
Globālā sasilšana un tās sekas (1.daļa)Globālā sasilšana un tās sekas (1.daļa)
Globālā sasilšana un tās sekas (1.daļa)
 
Augšanas sezonas izmaiņas un tās ietekme uz mežsaimniecību un lauksaimniecību...
Augšanas sezonas izmaiņas un tās ietekme uz mežsaimniecību un lauksaimniecību...Augšanas sezonas izmaiņas un tās ietekme uz mežsaimniecību un lauksaimniecību...
Augšanas sezonas izmaiņas un tās ietekme uz mežsaimniecību un lauksaimniecību...
 
Klimats un enerģētika (1.daļa)
Klimats un enerģētika (1.daļa)Klimats un enerģētika (1.daļa)
Klimats un enerģētika (1.daļa)
 
Klimata mainība un klimata pārmaiņas (2.daļa)
Klimata mainība un klimata pārmaiņas (2.daļa)Klimata mainība un klimata pārmaiņas (2.daļa)
Klimata mainība un klimata pārmaiņas (2.daļa)
 

More from ZalaBriviba

Klimata politika (2.daļa)
Klimata politika (2.daļa)Klimata politika (2.daļa)
Klimata politika (2.daļa)ZalaBriviba
 
Klimata politika (1.daļa)
Klimata politika (1.daļa)Klimata politika (1.daļa)
Klimata politika (1.daļa)ZalaBriviba
 
Klimata pārmaiņas un ekonomika (2.daļa)
Klimata pārmaiņas un ekonomika (2.daļa)Klimata pārmaiņas un ekonomika (2.daļa)
Klimata pārmaiņas un ekonomika (2.daļa)ZalaBriviba
 
Klimata pārmaiņas un ekonomika (1.daļa)
Klimata pārmaiņas un ekonomika (1.daļa)Klimata pārmaiņas un ekonomika (1.daļa)
Klimata pārmaiņas un ekonomika (1.daļa)ZalaBriviba
 
Klimats un enerģētika (2.daļa)
Klimats un enerģētika (2.daļa)Klimats un enerģētika (2.daļa)
Klimats un enerģētika (2.daļa)ZalaBriviba
 
Klimata izmaiņas un biodaudzveidība (1.daļa)
Klimata izmaiņas un biodaudzveidība (1.daļa)Klimata izmaiņas un biodaudzveidība (1.daļa)
Klimata izmaiņas un biodaudzveidība (1.daļa)ZalaBriviba
 
Latvijas klimats un tā mainības raksturs (1.daļa)
Latvijas klimats un tā mainības raksturs (1.daļa)Latvijas klimats un tā mainības raksturs (1.daļa)
Latvijas klimats un tā mainības raksturs (1.daļa)ZalaBriviba
 
Klimata mainība un klimata pārmaiņas (1.daļa)
Klimata mainība un klimata pārmaiņas (1.daļa)Klimata mainība un klimata pārmaiņas (1.daļa)
Klimata mainība un klimata pārmaiņas (1.daļa)ZalaBriviba
 
Ilze Prūse "Latvijas nacionālā klimata politika"
Ilze Prūse "Latvijas nacionālā klimata politika"Ilze Prūse "Latvijas nacionālā klimata politika"
Ilze Prūse "Latvijas nacionālā klimata politika"ZalaBriviba
 

More from ZalaBriviba (9)

Klimata politika (2.daļa)
Klimata politika (2.daļa)Klimata politika (2.daļa)
Klimata politika (2.daļa)
 
Klimata politika (1.daļa)
Klimata politika (1.daļa)Klimata politika (1.daļa)
Klimata politika (1.daļa)
 
Klimata pārmaiņas un ekonomika (2.daļa)
Klimata pārmaiņas un ekonomika (2.daļa)Klimata pārmaiņas un ekonomika (2.daļa)
Klimata pārmaiņas un ekonomika (2.daļa)
 
Klimata pārmaiņas un ekonomika (1.daļa)
Klimata pārmaiņas un ekonomika (1.daļa)Klimata pārmaiņas un ekonomika (1.daļa)
Klimata pārmaiņas un ekonomika (1.daļa)
 
Klimats un enerģētika (2.daļa)
Klimats un enerģētika (2.daļa)Klimats un enerģētika (2.daļa)
Klimats un enerģētika (2.daļa)
 
Klimata izmaiņas un biodaudzveidība (1.daļa)
Klimata izmaiņas un biodaudzveidība (1.daļa)Klimata izmaiņas un biodaudzveidība (1.daļa)
Klimata izmaiņas un biodaudzveidība (1.daļa)
 
Latvijas klimats un tā mainības raksturs (1.daļa)
Latvijas klimats un tā mainības raksturs (1.daļa)Latvijas klimats un tā mainības raksturs (1.daļa)
Latvijas klimats un tā mainības raksturs (1.daļa)
 
Klimata mainība un klimata pārmaiņas (1.daļa)
Klimata mainība un klimata pārmaiņas (1.daļa)Klimata mainība un klimata pārmaiņas (1.daļa)
Klimata mainība un klimata pārmaiņas (1.daļa)
 
Ilze Prūse "Latvijas nacionālā klimata politika"
Ilze Prūse "Latvijas nacionālā klimata politika"Ilze Prūse "Latvijas nacionālā klimata politika"
Ilze Prūse "Latvijas nacionālā klimata politika"
 

Vai cilvēks spēj ietekmēt dabu?

  • 2. KAS IR «VIDE»? Vide ir visi nosacījumi un faktori, kas ietekmē dzīvo organismu vai to kopumu tā dzīves laikā Cilvēka iekšējā (mentālā) vide Sociālā vide Cilvēka pārveidotā vide Dabas vide
  • 3. Daba ietekmē mūs – bet kāda var būt katra no mums ietekme uz to?
  • 4. Cilvēka ietekmes sfēras • Ražošanas pieaugums • Patēriņa pieaugums • Procesu globalizācija
  • 5. Cilvēces attīstībai raksturīgo rādītāju mainība pēdējās simtgadēs Iedzīvotāju skaits pasaulē Pilsētu iedzīvotāju skaits CO2 koncentrācija atmosfērā Nacionālais kopprodukts
  • 6. Ūdens patēriņš Minerālmēslu patēriņš Upju aizsprosti Papīra patēriņš Pārmaiņu ātrums ir atšķirīgs, bet kopējā tendence – eksponenciāla izaugsme – turpinās
  • 7. Katrs cilvēks mūsdienās izmanto 4 reizes vairāk resursu nekā 20.gs. sākumā • Pasaules iedzīvotāju skaits pieaudzis vairāk kā 4 reizes (no 1,5 līdz 6,9 miljardiem) • Pasaules ekonomiskais apgrozījums palielinājies 14 reizes • Ražošanas apjoms pieaudzis 40 reizes • Enerģijas izmantošana palielinājusies 16 reizes • Oglekļa dioksīda izmešu apjoms pieaudzis 17 reizes • Sēra dioksīda izmešu apjoms pieaudzis 13 reizes • Okeāna nozvejas apjoms pieaudzis 35 reizes • Cūku skaits pieaudzis 9 reizes
  • 8. Cilvēces izaugsme nevar turpināties bezgalīgi – izaugsmei ir ierobežojumi – tos nosaka mūsu planēta Eksponenciālā izaugsme ir virzošais spēks, kas izraisa sabiedrības ekonomikas tuvošanos planētas fizikālajām robežām
  • 10. Neatjaunojamo resursu izmantojums Belhatovas lignīta (brūnogļu) spēkstacija Polijā – ES lielākais vides piesārņotājs Rīgas TEC-1 kā galveno kurināmo izmanto dabasgāzi, patērējot apmēram 230 m3 gāzes gadā, bet kā rezerves kurināmais ir paredzēta dīzeļdegviela
  • 11. Naftas un naftas ogļūdeņražu ieguves apjoms un izmantojamo resursu novērtējums nākotnē
  • 12. Cilvēces pastāvēšana ir atkarīga no resursiem, kuru avots ir Zeme Izaugsmi ierobežo ne tikai resursu izsīkšana, bet arī piesārņojuma uzkrāšanās un planētas ierobežotā spēja absorbēt atkritumus un piesārņojumu
  • 13. Resursu pārmērīgas izmantošanas piemēri Milzīgi lauksaimniecības monokultūru sējumi, kur apdraudēta bioloģiskā daudzveidība un vide piesārņota ar ķīmiskām vielām Lielpilsētas ar nerimstošām satiksmes plūsmām, kas patērē neatjaunojamos enerģijas resursus un piesārņo atmosfēru
  • 14. Ūdens ir viena no cilvēka visvairāk patērētajām vielām – tiek izmantots gan sadzīves vajadzībām, gan arī ražošanā Pasaulē visvairāk ūdens tiek patērēts: Ūdens patēriņš • Lauksaimniecībā (69%) • Rūpniecībā (23%) • Mājsaimniecībās un pakalpojumu sniegšanā (aptuveni 8%)
  • 15. Cilvēka negatīvo ietekmi uz ūdens aprites procesiem ilustrē Arāla jūras izsīkšana
  • 16. Cilvēces darbība spēj ietekmēt vielu un savienojumu plūsmas vidē, piemēram, ūdens aprites ciklu – hidroloģisko ciklu • Hidroloģiskais cikls parāda saistību starp galvenajiem ūdens avotiem • Atspoguļo iztvaikošanas un arī atmosfēras nokrišņu izkrišanas procesu lomu ūdens bilances veidošanā • Galvenais enerģijas avots, kas nosaka ūdens iesaistīšanos globālās aprites ciklā, ir Saule
  • 17. Uz Zemes notiek nemitīga elementu, vielu un enerģijas aprite, kuru apraksta vielu aprites cikli Vielu aprites ciklus sauc par bioģeoķīmiskiem cikliem, jo tie ietver daudzas ķīmiskās pārvērtības, ģeoloģiskos procesus, un to veidošanā aktīvi piedalās dzīvie organismi – biota Bioģeoķīmiskie cikli Ogleklis Fosfors Slāpeklis Ūdens Skābeklis Biosfēra Siltuma izdale vidē
  • 18. Slāpekļa bioģeoķīmiskās aprites cikls • Slāpeklis veido 76% no atmosfēras masas • Bet litosfērā un hidrosfērā slāpekļa savienojumu koncentrācija ir zema un tiešā veidā lielākā daļa dzīvo organismu nespēj slāpekli izmantot • Saprites ciklā norit dažādi procesi, kas nodrošina atmosfēras slāpekļa saistīšanu tādu savienojumu veidā, kas ir pieejami dzīvajiem organismiem
  • 19. Slāpekļa fiksēšanas apjoms dabiskajos un cilvēka darbības procesos pasaules mērogā
  • 20. Ja izaugsme kādā sistēmā turpinās nepārtraukti, tā nenovēršami patērē vairāk resursu, nekā saražo – un kādā brīdī var sabrukt Patēriņš un sabrukums
  • 21. IZAUGSMES ROBEŽU MODELĒŠANA Pastāv uzskats, ka stāvokli var mainīt tehnoloģijas, taču arī tās nevar novērst izaugsmes beigšanos vai situācijas pasliktināšanos Cilvēces attīstības rādītāju iespējamā mainība Lai panāktu labāku iznākumu, nepieciešamas izmaiņas sabiedrībā
  • 22. Planētas robežas novērtētas deviņiem dažādiem procesiem un resursiem – trīs no šīm robežām jau ir pārkāptas: Planētas robežu koncepcija • Siltumnīcefekta gāzu koncentrācija atmosfērā • Ātrums, ar kādu samazinās bioloģiskā daudzveidība • Slāpekļa un fosfora savienojumu daudzums biosfērā
  • 23. BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS SAMAZINĀŠANĀS Baltijas jūrā apdraudēta vienīgās delfīnu sugas – cūkdelfīna – pastāvēšana Tinis jeb āmrija – suga, kas kādreiz bijusi sastopama Latvijā, tomēr divi vietējie savvaļas tiņi nomedīti 1875.-1876. gadā Pēc zinātnieku prognozēm 21.gadsimtā sugu izzušanas ātrums varētu pieaugt līdz 100 sugām dienā
  • 24. Cilvēka ietekme uz dabas vidi ir salīdzināma ar dabas spēku ietekmēm Zemes evolūcija ir pārgājusi jaunā attīstības fāzē: antropocēnā, kuru raksturo aktīva ietekme uz visiem uz Zemes noritošajiem procesiem
  • 25. Pasaules nākotnes virzība Ir jārada «vienas planētas sabiedrība», tas ir, sabiedrība, kurai nav nepieciešams vairāk resursu kā vien tie, ko spēj nodrošināt planēta Zeme

Editor's Notes

  1. www.flickr.com/photos/28706810@N00/3603655092 (Creative Commons) http://www.latvenergo.lv/pls/portal/docs/PAGE/LATVIAN/IMAGES/razosana_tec.jpg
  2. http://www.flickr.com/photos/eleda/141423061/sizes/l/ http://www.flickr.com/photos/jpeepz/6333032/sizes/l/
  3. Attēls izveidots, izmantojot ar atļauju  Dennis Meadows 2004 materiālus no Meadows D., Randers J., Meadows D. (2008) Limits to Growth: The 30-year update. Earthscan: London
  4. www.flickr.com/photos/mprinke/522058084 (Creative Commons) http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Gulo_gulo_2.jpg (Creative Commons)
  5. Clip Art