3. Saragosas pilsēta atrodas pussausajā klimata joslā Spānijas ZA – tās saņemtais
vidējais nokrišņu daudzums ir tikai 314 mm gadā un tāpēc lielāko daļu
ūdens apgādei ņem no Spānijas lielākās upes Ebro
Sakarā ar to, ka upes līmenis svārstās atkarībā no
sezonas, bet ūdens kvalitāte ir zema, kā arī ilgstošā
sausuma dēļ, 1996.g. tika uzsākta Saragosas pilsētas
«Ūdens taupīšanas programma», lai risinātu
ūdens trūkuma problēmu
Pilsētas pieaugošais iedzīvotāju skaits un ekonomikas
straujā attīstība, bija papildu faktori, kas vēl vairāk
pastiprināja ūdens taupīšanas programmas
nepieciešamību
Bez tam vajadzēja paaugstināt pilsētas noturību un
elastību saistībā ar klimata pārmaiņām 21.gs.
4. Saragosas «Ūdens taupīšanas programmas» galvenais mērķis bija samazināt ūdens
patēriņu un piesārņojumu no dažādām patērētāju grupām, arī pašvaldības,
uzņēmumiem un vietējiem iedzīvotājiem
Programma paredzēja arī palielināt ieņēmumus no ūdens
patērētājiem, lai pilnībā segtu izmaksas par ūdens
apgādi un notekūdeņu attīrīšanu
Palielinātie ieņēmumi bez tam palīdzētu segt izmaksas, lai
uzlabotu novecojošo pilsētas ūdens saimniecības
infrastruktūru
5. Lai samazinātu ūdens patēriņu tika izmantotas
trīs atšķirīgas pieejas:
1) Pamatojoties uz sociālām un kultūras iniciatīvām, tika
veicināta «ūdens taupīšanas kultūra», kas kļuva par
daļu no pilsētas un iedzīvotāju identitātes
2) Izmantojot ekonomiskos līdzekļus, ūdens patērētāji
kļuva jutīgāki pret ūdens trūkumu, vides
piesārņojumu un ūdens pārmērīgu lietošanu
3) Tika veikti pasākumi, lai atjaunotu un uzlabotu
ūdensapgādes infrastruktūru, izmantojot dažādas
modernās tehnoloģijas un atbilstošus materiālus
«Ūdens taupīšanas kultūras» veicināšanai tika izveidotas izstādes un stendi
sabiedriskās vietās, piemēram, parkos un dārzos, lai pārliecinātu iedzīvotājus
par pievēršanos labas ūdens izmantošanas praksei
6. Ūdenspatēriņš,miljonim3
Iedzīvotājuskaits
Ūdens
patēriņš
Iedzīvotāju
skaits
Izmaiņas tika veiktas arī attiecībā uz ūdens
tarifiem, kas tika paaugstināti, lai vēl vairāk
samazinātu patēriņu
Pilsētas pašvaldība ieviesa atlaidi par patērēto ūdeni tām
mājsaimniecībām, kas bija samazinājušas savu ikgadējo
ūdens patēriņu par 10% vai vairāk
Savukārt pārmērīga ūdens lietošana tika sodīta ar augstu
maksu par virsnormatīvo patēriņu
Izmantojot papildu ienākumus no izmaiņām ūdens tarifos,
kā arī pašvaldības ieguldījumu, tika veikts pilsētas
ūdensapgādes cauruļvadu remonts un
likvidētas ūdens noplūdes
Tika uzsākta ūdens spiediena kontrole un uzstādīta
atbilstoša aparatūra, lai samazinātu ūdens zudumus, bet
ūdens uzglabāšanas rezervuāru bojājumi tika salaboti
vai aizstāti ar jauniem rezervuāriem
Saragosas ūdens patēriņa un iedzīvotāju skaita
izmaiņas no 1980.-2009.g.
7. Šāda daudzšķautnaina pieeja, kas apvienoja sociālos, finansiālos un
tehniskos pasākumus, lai palielinātu pilsētas noturību pret ūdens
trūkumu, izrādījās ļoti veiksmīga
Saragosā diennakts ūdens patēriņš uz vienu iedzīvotāju
samazinājās no 180 litriem 1980.g. līdz 136 litriem 2000.g.
un nokritās zem 100 litriem 2010.g.
Pilsētas mērogā, neskatoties uz pieaugošo iedzīvotāju
skaitu, ūdens patēriņš samazinājās par 27% 15 gadu laikā
– tik ievērojams patēriņa samazinājums bija īstenoto
risinājumu rezultāts visos līmeņos, mērķtiecīgi piedaloties
visiem Saragosas ūdens patērētājiem
Ūdens tarifu pārstrukturēšana palielināja ieņēmumus no
ūdens patērētājiem – 2006.g. ieņēmumi sedza 90% no
ūdens piegādes un notekūdeņu attīrīšanas izmaksām,
salīdzinot ar 70% 1997.g.
9. Freiburgas pilsēta, ceturtā lielākā (220 000 iedzīvotāju) Vācijas pilsēta Bādenes-
Virtembergas federālajā zemē, atrodas Vācijas DR – ir labs piemērs
ilgtspējīgai pilsētas attīstībai, kas sākās jau 1970.g.
Sadarbojoties ar dažādām sociālajām grupām pilsētai ir
veiksmīgi izdevies paplašināt «zaļo» ekonomiku, īstenojot
vairākas iniciatīvas, tai skaitā, ierobežotu automašīnu
izmantošanu un uzlabotu sabiedriskā transporta sistēmu
Freiburga ir augstu standartu pilsēta attiecībā uz mājokļiem, kas
ir panākts uzlabojot vides kvalitāti, enerģijas un ūdens
izmantošanu, kā arī rūpējoties par dabas saglabāšanu
Freiburga zināmā mērā ir unikāla, jo veiksmīgi izmanto vietējos
faktorus – pašvaldības politiku, pilsoņu apņemšanos un
iesaistīšanos, apkārtējo dabu un klimatu, kā arī
zināšanas un inovācijas
10. 1996.g. pilsētas pašvaldība izvirzīja mērķi samazināt CO2 emisijas par 25% līdz
2010.g. – emisijas tika būtiski samazinātas, jo īpaši satiksmes un
enerģētikas nozarē, piemērojot virkni pasākumu
Tika uzlabota sabiedriskā transporta sistēma, uzlabojot
velosipēdistu iespējas, paaugstināta energoefektivitāte
ēkās, izmantojot ilgtspējīgus būvmateriālus
un Saules paneļus
Pilsētas kodolenerģijas izmantošanas īpatsvars tika
samazināts no 60% līdz 30% un pašlaik kombinētās
apkures sistēmas un elektrostacijas nodrošina gandrīz pusi
no pilsētai nepieciešamās elektroenerģijas
Tika īstenota pāreja uz atjaunojamās enerģijas
izmantošanu pilsētā kopumā
11. Kopš 1986.g. Freiburgā tiek atbalstīta Saules enerģijas
izmantošana ar projektiem, finansēšanas programmām
un izvietošanas vietām
Saules paneļi tagad atrodas daudzās vietās
gan uz privātām, gan sabiedriskām ēkām
un var izmantot vairāk nekā 1800 stundu
saulainā laika gadā, jo Freiburga ir viena
no saulainākajām pilsētām Vācijā
12. Atkritumu daudzums uz vienu iedzīvotāju Freiburgā ir zemāks nekā vidēji Vācijā – 2003.g.
pilsētas atkritumu pārstrādes līmenis bija 62% , salīdzinot ar 42% valstī kopumā, bet
2011.g. kopējais pārstrādes apjoms Freiburgā bija pieaudzis līdz 69%
1991.g. tika ieviesta atkritumu apsaimniekošanas koncepcija, kas
radīja sistēmu, kurā atbilstoša atkritumu apsaimniekošana
tika atalgota ar stimuliem
Freiburgas nepārstrādājamie atkritumi tiek sadedzināti
uzņēmumā, aptuveni 20 km uz D no pilsētas – sadedzināšanas
iekārtu darbībai tiek uzturēti augsti vides standarti un
uzņēmums apgādā ar elektroenerģiju 25 000 mājsaimniecības
Atlaides tika piemērotas, piemēram, ja iedzīvotāji izmantoja
audumu bērnu autiņi, kā arī par kolektīvo atkritumu
apglabāšanu un atlaides cilvēkiem, kuri kompostē
«zaļos» (pārtikas un dārza) atkritumus
13. Velosipēdu braucienu skaits ir trīskāršojies, sabiedriskā
transporta izmantošana ir dubultojies, bet automašīnu
izmantošanas īpatsvars ir samazinājusies no 38% līdz 32%
Ar projektēšanas palīdzību pilsēta padarīta kompaktāka –
to var ātri šķērsot, un, izveidojot spēcīgus pakalpojumu
centrus nomalēs, transporta nepieciešama
krasi mazinājusies
Tagad automobiļu blīvums Freiburgā ir ļoti zems – 428
automobiļi uz 1000 iedzīvotājiem, toties izveidotas
jaunas tramvaju līnijas
Neraugoties uz ekonomikas izaugsmi, CO2
transporta emisijas uz vienu iedzīvotāju Freiburgā ir
samazinājušās kopš 1990.g.
Lai veicinātu riteņbraukšana, pilsēta tagad ir 500 km
velosipēdistu joslu un iekārtotas 9 000 velosipēdu stāvvietas
15. Paisuma plūdi no Ziemeļjūras ir ar zemu risku, Temzas un
tās pieteku plūdi ir ar vidēju risku, bet pastāv liels risks, ja
plūdi veidojas no virszemes ūdens noteces
Teritorijas ap Temzu ir īpaši jutīgas pret plūdiem, lai gan trīs galvenie plūdu
veidi – upju, paisuma un virsmas – ietekmē visu Londonas apgabalu
Pašlaik Londonu aizsargā pretplūdu aizsardzības sistēma,
kas ietver aizsargsienas, uzbērumu vaļņus, vārtu caurteces
un Temzas barjeru, kā arī kanalizācijas tīklus
Londona ir pakļauta pieciem dažādiem plūdu avotiem – iekļaujot
upes un paisuma plūdus, plūdmaiņu līmeņa pārsniegumu;
jārēķinās arī ar virszemes plūdiem, ko izraisa lietusgāzēs, ar
kanalizācijas ūdeņu plūdiem, ja notekas ir aizsērējušas un
gruntsūdeņu plūdiem, ja ceļas gruntsūdens līmenis
16. Tomēr riska faktors visiem iespējamiem Londonas plūdu veidiem var
palielināties ilgtermiņā līdz ar prognozēto jūras līmeņa celšanos,
tādējādi palielinot plūdmaiņu līmeņa pārsniegumu (uzbangojumu)
Temzas barjera ir ūdens šķērslis, kas uzbūvēts pāri Temzai pie Vūlvičas – barjera sastāv
no izliektiem plūdu vārtiem, kas var rotēt 90 grādu leņķī no zemūdens stāvokļa – ja ir
sagaidāms, ka būs ekstremāli augsta plūdmaiņa, tiek nodrošināta barjeras darbība
Jārēķinās arī ar ierobežoto drenāžas spēju un straujo ūdens
noplūdes pieaugumu zema spiediena sistēmās
17. Lai to izdarītu, pašvaldībai jāizstrādā adaptācijas stratēģijas,
jo klimata pārmaiņas jau ir jūtamas – un, iespējams, kļūs
pat draudīgākas, tāpēc ir vajadzīga rīcība
Londonas pašvaldības uzdevumi ir samazināt Londonas SEG emisijas par 60% līdz 2025.g.
un sagatavot Londonu gaidāmajām klimata pārmaiņām un ekstremāliem laika apstākļiem,
uzlabot pilsētas dzīves kvalitāti un nodrošināt pieejamu, kvalitatīvu mājokli
Mainīgais klimats nozīmē arvien lielāku risku ietekmi uz
Londonu, ieskaitot, bet neaprobežojoties tikai ar sausumu,
biežākiem karstuma viļņiem un plūdiem
Plūdu aizsardzības sistēma Temzas iztekā ir veidota simtiem
gadu un ir veiksmīgi pārvarējusi plūdu briesmas, kas
notikušas gadiem ejot, paaugstinot pretplūdu aizsardzības
sienu un uzbērumu augstumu
Mūsdienu pasākumi tika veikti no 1970.-80.g., reaģējot uz
lielajiem plūdiem, kas notika 1953.g.
18. Temza rada lielu plūdu risku un, lai samazinātu tās ietekmi un mazinātu
iespējamo kaitējumu, Londonas Klimata pārmaiņu pielāgošanās
stratēģijā tiek uzsvērtas trīs prioritātes:
1. Izstrādāt efektīvākus plūdu pārvaldības paņēmienus,
uzlabojot izpratni par plūdu riskiem Londonā
2. Identificēt un aizsargāt mazāk aizsargātās kopienas, jo
tām trūkst zināšanu sakarā ar ierobežoto valsts
atbalstu, kā arī novērst saziņas nepilnībām starp
aģentūrām, kas ir atbildīgas par šo jautājumu risināšanu
3. Palielināt sabiedrības informētību un izpratni, lai
uzlabotu noturība un elastību gan indivīdiem, gan
kopienām, ko var izdarīt tikai izprotot sabiedrības
attieksmi un vērtējumu par iespējamiem plūdu riskiem
un apdraudējumiem
Pretplūdu sistēma tika izstrādātas ņemot vērā zināšanas par paredzamo jūras līmeņa paaugstināšanos un
tiek lēsts, ka tā efektīvi veiks paredzētās funkcijas līdz 2030.g., tomēr pēc tam gan aizsardzības
līmenis samazināsies, ja vien netiks veikti citi pasākumi
19. Londonas Vides aģentūra ir izstrādājusi Temzas iztekas pilnveidošanas
projektu līdz 2100.g., paredzot plūdu pārvaldību, kas nepieciešama,
palielinoties plūdu radītai ietekmei tuvākajā nākotnē
Projekta darbības plāns ir sadalīts dažādām
darbības zonām un ir identificēti četri
iespējamie varianti:
1. variants – uzlabot esošo aizsargsistēmu
2. variants – mazināt plūdmaiņas plūdu risku
3. variants – būvēt jaunu barjeru
4. variants – būvēt barjeras ar aizvariem
21. Kaut arī augsnei ir laba kvalitāte, klimata pārmaiņas rada
bažas lauksaimniecības nozarei
Nīderlande atrodas Atlantijas ekoreģionā un tās lielākā zemes daļa ir pārvērsta
par lauksaimniecībā izmantojamu zemi, kas satur barības vielām bagātu
augsni un atrodas labvēlīga klimata zonā
Sakarā ar mitrākām ziemām, augsne valsts D daļā kļūs pārāk mitra
pavasarī un rudenī, lai varētu veikt tās labu apsaimniekošanu
(mēslošana, sēšana, stādīšana, audzēšana), jo nebūs iespējams izmantot
esošo aprīkojuma un tehniku
Savukārt sausākās vasarās paaugstinātās virsmas daļās var
samazināties kultūraugu ražība sakarā ar nokrišņu
samazināšanos un biežākiem augstas intensitātes lietiem
Tāpat sausākajos vasaras mēnešos, purvainās pļavās, kas atrodas valsts rietumu daļā varētu rasties vairākas savstarpēji
saistītas problēmas – zemes nosēšanās, ūdens trūkumu laikā sausā vasaras periodā, liekais ūdens
mitrajos periodos, kā arī sālsūdens intrūzija, saistībā ar jūras līmeņa celšanos
22. Tas pastiprina izkliedēto gruntsūdeņu līmeņu izmaiņas
starp lauksaimniecības zemēm un dabas teritorijām
Tā kā Nīderlandes lauksaimniecības zemēs tiek uzturēts zems gruntsūdens līmenis, tas
rada paātrinātu kūdras oksidēšanos un augsnes nosēšanos – tas pastiprina izkliedēto
gruntsūdeņu līmeņu izmaiņas starp lauksaimniecības zemēm un dabas teritorijām
Pašreizējā gada vidējā temperatūra Nīderlandē ir
aptuveni 1ºC augstāka nekā bija 20.gs. sākumā – tā
rezultātā, augu veģetācijas sezona ir pieaugusi vidēji par
vairāk nekā 3 nedēļām
CO2 koncentrācijas palielināšanās var novest pie 15-20%
ražas pieauguma kopumā Nīderlandē
Augstāks CO2 līmenis arī pastiprinās ūdens
izmantošanas efektivitāti, taču paaugstinātas
iztvaikošanas dēļ augstākas temperatūras neitralizēs
šo efektu
23. Jūras līmeņa celšanās radīs virszemes ūdeņu pārsāļošanās
pieauguma risku, kas var kaitēt sāls jutīgām kultūrām
lauksaimniecībā
Klimata pārmaiņām varētu būt gan pozitīva, gan arī negatīva
ietekme uz lauksaimniecisko ražošanu un lauksaimniecības
ekonomisko stāvokli Nīderlandē
Kaitēkļu un slimību riska iespējas nākotnē būs lielāks un
Nīderlandē ir īpaši neaizsargāta sakarā ar augsto
dzīvnieku blīvumu un lielo mijiedarbību ar ārzemēm
Lauksaimnieciskās situācijas pasliktināšanās D-Eiropas
valstīs var radīt priekšrocības holandiešu lauksaimniekiem
Eiropas un pasaules tirgos
24. Tomēr pozitīvā ietekme kādā brīdī var sasniegt plato, pēc kura labības raža sāks
ievērojami samazināsies – tātad pastiprināsies negatīvā ietekme, jo arvien vairāk būs
ārkārtēju laika un klimatisko apstākļu, kas kļūs gan biežāki, gan intensīvāki
Lai sagatavotos gaidāmajām pārmaiņām, 2007.g.
Nīderlandes valdība izstrādāja Nacionālo programmu par
pielāgošanos klimata pārmaiņām, kas iesaka:
• Sakarā ar temperatūras izmaiņām, augu veģetācijas periods palielinās,
tāpēc lauksaimniekiem jāpielāgo tam augu sekas shēmas, sēšanas vai
stādīšanas, kā arī ražas novākšanas laiks
• Lai risinātu ūdens pārsāļošanās, mitruma, sausuma, kaitēkļu, slimību,
salnu, augu augšanas sezonas Izmaiņas jautājumus, nepieciešams veikt
kultūraugu šķirņu un genotipu atbilstošu atlasi
• Lai samazinātu sauso vasaras periodu ietekmi, jāizmato augsnes mitruma
saglabāšanas labākā pieredze, piemēram, saudzējošā augsnes apstrāde
• Jāregulē summāro apūdeņošanu visā gada garumā, lai samazinātu sauso
vasaru ietekmi un optimizētu ūdens izmantošanu
26. Horvātijas piekrastes garums gar Adrijas jūru ir apmēram 5800 km un ietver vairāk
nekā tūkstoš salas un saliņas, 47 no kurām ir apdzīvotas – piekraste nodrošina
dinamisku telpu, kurā attīstītās dažādas tautsaimniecības nozares –
lauksaimniecība, tūrisms, zivsaimniecība u.c.
Globālā sasilšana un jūras līmeņa celšanās rada tiešus
draudus Horvātijas piekrastei un ekonomikai
Jūras līmeņa celšanās varētu padarīt ostas mazāk drošas,
jo īpaši vētru laikā, piesārņot ar sālsūdeni saldūdens
ieguves vietas piekrastē, kaitēt ekosistēmām –
Piemēram, mitrājiem un purviem, tādējādi
apdraudot vietējo bioloģisko daudzveidību, kā arī
radīt kaitējumu vēsturiskām un tūristu atpūtas
vietām, kas ir svarīgas kultūras un
ekonomiskās vērtības
27. Šibenikas-Kninas apgabals, atrodas starp Adrijas jūru un Bosniju-Hercegovinu – sadarbībā ar
Pasaules Vides fondu, ANO Vides programmu (UNEP) un Horvātijas piekrastes zonas
apsaimniekošanas programmu ir izstrādājis savu «Piekrastes plānu», lai pētītu un
mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi piekrastes teritorijās
«Piekrastes plāna» mērķis ir panākt ilgtspējību attīstību
Šibenikas-Kninas apgabalā septiņās plašās jomās: iedzīvotāji,
teritorija, piekraste, jūra, ūdens, daba un tautsaimniecība
Plāns paredz izstrādāt vadlīnijas un rekomendācijas politikas
veidotājiem, kā arī paplašinot iedzīvotāju līdzdalību un
izglītības līmeņa paaugstināšanu, īpaši par vietējās piekrastes
kopienu pārvaldību
29. Latvijas galvaspilsēta Rīga atrodas Daugavas krastos pie Rīgas līča – galvenie plūdu riski
galvaspilsētā ietver vētras ziemā, ledus kušanas laiku pavasarī un ūdens līmeņa
paaugstināšanos, ko izraisa ūdens nopludināšana pa Daugavu
2010.g. Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments sāka īstenot
«integrētu stratēģiju, lai Rīgas pilsēta pielāgotos hidroloģisko
procesu izmaiņām saistībā ar klimata pārmaiņām»
Ievērojamais ekonomiskais kaitējums, ko ir radījuši plūdi,
visticamāk palielināsies klimata pārmaiņas dēļ
Jāveic detalizēti pētījumi par klimata pārmaiņu ietekmi uz plūdu
norises procesiem, kā arī jāņem vērā citu valstu pieredze, lai
izstrādātu atbilstošu adaptācijas stratēģiju
Lauksaimniecības nozares IKP īpatsvars Latvijā nav augsts, bet tā nozīme tautsaimniecībā ir
liela - tā ir svarīga nozare, ar kuru jārēķinās, lai pielāgotos klimata pārmaiņām