SlideShare a Scribd company logo
1 of 30
Piemērošanās
klimata pārmaiņām
Eiropā II
Saragosas «Ūdens
taupīšanas programma»
Spānijā
Saragosas pilsēta atrodas pussausajā klimata joslā Spānijas ZA – tās saņemtais
vidējais nokrišņu daudzums ir tikai 314 mm gadā un tāpēc lielāko daļu
ūdens apgādei ņem no Spānijas lielākās upes Ebro
Sakarā ar to, ka upes līmenis svārstās atkarībā no
sezonas, bet ūdens kvalitāte ir zema, kā arī ilgstošā
sausuma dēļ, 1996.g. tika uzsākta Saragosas pilsētas
«Ūdens taupīšanas programma», lai risinātu
ūdens trūkuma problēmu
Pilsētas pieaugošais iedzīvotāju skaits un ekonomikas
straujā attīstība, bija papildu faktori, kas vēl vairāk
pastiprināja ūdens taupīšanas programmas
nepieciešamību
Bez tam vajadzēja paaugstināt pilsētas noturību un
elastību saistībā ar klimata pārmaiņām 21.gs.
Saragosas «Ūdens taupīšanas programmas» galvenais mērķis bija samazināt ūdens
patēriņu un piesārņojumu no dažādām patērētāju grupām, arī pašvaldības,
uzņēmumiem un vietējiem iedzīvotājiem
Programma paredzēja arī palielināt ieņēmumus no ūdens
patērētājiem, lai pilnībā segtu izmaksas par ūdens
apgādi un notekūdeņu attīrīšanu
Palielinātie ieņēmumi bez tam palīdzētu segt izmaksas, lai
uzlabotu novecojošo pilsētas ūdens saimniecības
infrastruktūru
Lai samazinātu ūdens patēriņu tika izmantotas
trīs atšķirīgas pieejas:
1) Pamatojoties uz sociālām un kultūras iniciatīvām, tika
veicināta «ūdens taupīšanas kultūra», kas kļuva par
daļu no pilsētas un iedzīvotāju identitātes
2) Izmantojot ekonomiskos līdzekļus, ūdens patērētāji
kļuva jutīgāki pret ūdens trūkumu, vides
piesārņojumu un ūdens pārmērīgu lietošanu
3) Tika veikti pasākumi, lai atjaunotu un uzlabotu
ūdensapgādes infrastruktūru, izmantojot dažādas
modernās tehnoloģijas un atbilstošus materiālus
«Ūdens taupīšanas kultūras» veicināšanai tika izveidotas izstādes un stendi
sabiedriskās vietās, piemēram, parkos un dārzos, lai pārliecinātu iedzīvotājus
par pievēršanos labas ūdens izmantošanas praksei
Ūdenspatēriņš,miljonim3
Iedzīvotājuskaits
Ūdens
patēriņš
Iedzīvotāju
skaits
Izmaiņas tika veiktas arī attiecībā uz ūdens
tarifiem, kas tika paaugstināti, lai vēl vairāk
samazinātu patēriņu
Pilsētas pašvaldība ieviesa atlaidi par patērēto ūdeni tām
mājsaimniecībām, kas bija samazinājušas savu ikgadējo
ūdens patēriņu par 10% vai vairāk
Savukārt pārmērīga ūdens lietošana tika sodīta ar augstu
maksu par virsnormatīvo patēriņu
Izmantojot papildu ienākumus no izmaiņām ūdens tarifos,
kā arī pašvaldības ieguldījumu, tika veikts pilsētas
ūdensapgādes cauruļvadu remonts un
likvidētas ūdens noplūdes
Tika uzsākta ūdens spiediena kontrole un uzstādīta
atbilstoša aparatūra, lai samazinātu ūdens zudumus, bet
ūdens uzglabāšanas rezervuāru bojājumi tika salaboti
vai aizstāti ar jauniem rezervuāriem
Saragosas ūdens patēriņa un iedzīvotāju skaita
izmaiņas no 1980.-2009.g.
Šāda daudzšķautnaina pieeja, kas apvienoja sociālos, finansiālos un
tehniskos pasākumus, lai palielinātu pilsētas noturību pret ūdens
trūkumu, izrādījās ļoti veiksmīga
Saragosā diennakts ūdens patēriņš uz vienu iedzīvotāju
samazinājās no 180 litriem 1980.g. līdz 136 litriem 2000.g.
un nokritās zem 100 litriem 2010.g.
Pilsētas mērogā, neskatoties uz pieaugošo iedzīvotāju
skaitu, ūdens patēriņš samazinājās par 27% 15 gadu laikā
– tik ievērojams patēriņa samazinājums bija īstenoto
risinājumu rezultāts visos līmeņos, mērķtiecīgi piedaloties
visiem Saragosas ūdens patērētājiem
Ūdens tarifu pārstrukturēšana palielināja ieņēmumus no
ūdens patērētājiem – 2006.g. ieņēmumi sedza 90% no
ūdens piegādes un notekūdeņu attīrīšanas izmaksām,
salīdzinot ar 70% 1997.g.
Freiburga – Vācijas Saules
enerģijas galvaspilsēta
Freiburgas pilsēta, ceturtā lielākā (220 000 iedzīvotāju) Vācijas pilsēta Bādenes-
Virtembergas federālajā zemē, atrodas Vācijas DR – ir labs piemērs
ilgtspējīgai pilsētas attīstībai, kas sākās jau 1970.g.
Sadarbojoties ar dažādām sociālajām grupām pilsētai ir
veiksmīgi izdevies paplašināt «zaļo» ekonomiku, īstenojot
vairākas iniciatīvas, tai skaitā, ierobežotu automašīnu
izmantošanu un uzlabotu sabiedriskā transporta sistēmu
Freiburga ir augstu standartu pilsēta attiecībā uz mājokļiem, kas
ir panākts uzlabojot vides kvalitāti, enerģijas un ūdens
izmantošanu, kā arī rūpējoties par dabas saglabāšanu
Freiburga zināmā mērā ir unikāla, jo veiksmīgi izmanto vietējos
faktorus – pašvaldības politiku, pilsoņu apņemšanos un
iesaistīšanos, apkārtējo dabu un klimatu, kā arī
zināšanas un inovācijas
1996.g. pilsētas pašvaldība izvirzīja mērķi samazināt CO2 emisijas par 25% līdz
2010.g. – emisijas tika būtiski samazinātas, jo īpaši satiksmes un
enerģētikas nozarē, piemērojot virkni pasākumu
Tika uzlabota sabiedriskā transporta sistēma, uzlabojot
velosipēdistu iespējas, paaugstināta energoefektivitāte
ēkās, izmantojot ilgtspējīgus būvmateriālus
un Saules paneļus
Pilsētas kodolenerģijas izmantošanas īpatsvars tika
samazināts no 60% līdz 30% un pašlaik kombinētās
apkures sistēmas un elektrostacijas nodrošina gandrīz pusi
no pilsētai nepieciešamās elektroenerģijas
Tika īstenota pāreja uz atjaunojamās enerģijas
izmantošanu pilsētā kopumā
Kopš 1986.g. Freiburgā tiek atbalstīta Saules enerģijas
izmantošana ar projektiem, finansēšanas programmām
un izvietošanas vietām
Saules paneļi tagad atrodas daudzās vietās
gan uz privātām, gan sabiedriskām ēkām
un var izmantot vairāk nekā 1800 stundu
saulainā laika gadā, jo Freiburga ir viena
no saulainākajām pilsētām Vācijā
Atkritumu daudzums uz vienu iedzīvotāju Freiburgā ir zemāks nekā vidēji Vācijā – 2003.g.
pilsētas atkritumu pārstrādes līmenis bija 62% , salīdzinot ar 42% valstī kopumā, bet
2011.g. kopējais pārstrādes apjoms Freiburgā bija pieaudzis līdz 69%
1991.g. tika ieviesta atkritumu apsaimniekošanas koncepcija, kas
radīja sistēmu, kurā atbilstoša atkritumu apsaimniekošana
tika atalgota ar stimuliem
Freiburgas nepārstrādājamie atkritumi tiek sadedzināti
uzņēmumā, aptuveni 20 km uz D no pilsētas – sadedzināšanas
iekārtu darbībai tiek uzturēti augsti vides standarti un
uzņēmums apgādā ar elektroenerģiju 25 000 mājsaimniecības
Atlaides tika piemērotas, piemēram, ja iedzīvotāji izmantoja
audumu bērnu autiņi, kā arī par kolektīvo atkritumu
apglabāšanu un atlaides cilvēkiem, kuri kompostē
«zaļos» (pārtikas un dārza) atkritumus
Velosipēdu braucienu skaits ir trīskāršojies, sabiedriskā
transporta izmantošana ir dubultojies, bet automašīnu
izmantošanas īpatsvars ir samazinājusies no 38% līdz 32%
Ar projektēšanas palīdzību pilsēta padarīta kompaktāka –
to var ātri šķērsot, un, izveidojot spēcīgus pakalpojumu
centrus nomalēs, transporta nepieciešama
krasi mazinājusies
Tagad automobiļu blīvums Freiburgā ir ļoti zems – 428
automobiļi uz 1000 iedzīvotājiem, toties izveidotas
jaunas tramvaju līnijas
Neraugoties uz ekonomikas izaugsmi, CO2
transporta emisijas uz vienu iedzīvotāju Freiburgā ir
samazinājušās kopš 1990.g.
Lai veicinātu riteņbraukšana, pilsēta tagad ir 500 km
velosipēdistu joslu un iekārtotas 9 000 velosipēdu stāvvietas
Pielāgošanās paaugstinātam
plūdu riskam pie Temzas
Paisuma plūdi no Ziemeļjūras ir ar zemu risku, Temzas un
tās pieteku plūdi ir ar vidēju risku, bet pastāv liels risks, ja
plūdi veidojas no virszemes ūdens noteces
Teritorijas ap Temzu ir īpaši jutīgas pret plūdiem, lai gan trīs galvenie plūdu
veidi – upju, paisuma un virsmas – ietekmē visu Londonas apgabalu
Pašlaik Londonu aizsargā pretplūdu aizsardzības sistēma,
kas ietver aizsargsienas, uzbērumu vaļņus, vārtu caurteces
un Temzas barjeru, kā arī kanalizācijas tīklus
Londona ir pakļauta pieciem dažādiem plūdu avotiem – iekļaujot
upes un paisuma plūdus, plūdmaiņu līmeņa pārsniegumu;
jārēķinās arī ar virszemes plūdiem, ko izraisa lietusgāzēs, ar
kanalizācijas ūdeņu plūdiem, ja notekas ir aizsērējušas un
gruntsūdeņu plūdiem, ja ceļas gruntsūdens līmenis
Tomēr riska faktors visiem iespējamiem Londonas plūdu veidiem var
palielināties ilgtermiņā līdz ar prognozēto jūras līmeņa celšanos,
tādējādi palielinot plūdmaiņu līmeņa pārsniegumu (uzbangojumu)
Temzas barjera ir ūdens šķērslis, kas uzbūvēts pāri Temzai pie Vūlvičas – barjera sastāv
no izliektiem plūdu vārtiem, kas var rotēt 90 grādu leņķī no zemūdens stāvokļa – ja ir
sagaidāms, ka būs ekstremāli augsta plūdmaiņa, tiek nodrošināta barjeras darbība
Jārēķinās arī ar ierobežoto drenāžas spēju un straujo ūdens
noplūdes pieaugumu zema spiediena sistēmās
Lai to izdarītu, pašvaldībai jāizstrādā adaptācijas stratēģijas,
jo klimata pārmaiņas jau ir jūtamas – un, iespējams, kļūs
pat draudīgākas, tāpēc ir vajadzīga rīcība
Londonas pašvaldības uzdevumi ir samazināt Londonas SEG emisijas par 60% līdz 2025.g.
un sagatavot Londonu gaidāmajām klimata pārmaiņām un ekstremāliem laika apstākļiem,
uzlabot pilsētas dzīves kvalitāti un nodrošināt pieejamu, kvalitatīvu mājokli
Mainīgais klimats nozīmē arvien lielāku risku ietekmi uz
Londonu, ieskaitot, bet neaprobežojoties tikai ar sausumu,
biežākiem karstuma viļņiem un plūdiem
Plūdu aizsardzības sistēma Temzas iztekā ir veidota simtiem
gadu un ir veiksmīgi pārvarējusi plūdu briesmas, kas
notikušas gadiem ejot, paaugstinot pretplūdu aizsardzības
sienu un uzbērumu augstumu
Mūsdienu pasākumi tika veikti no 1970.-80.g., reaģējot uz
lielajiem plūdiem, kas notika 1953.g.
Temza rada lielu plūdu risku un, lai samazinātu tās ietekmi un mazinātu
iespējamo kaitējumu, Londonas Klimata pārmaiņu pielāgošanās
stratēģijā tiek uzsvērtas trīs prioritātes:
1. Izstrādāt efektīvākus plūdu pārvaldības paņēmienus,
uzlabojot izpratni par plūdu riskiem Londonā
2. Identificēt un aizsargāt mazāk aizsargātās kopienas, jo
tām trūkst zināšanu sakarā ar ierobežoto valsts
atbalstu, kā arī novērst saziņas nepilnībām starp
aģentūrām, kas ir atbildīgas par šo jautājumu risināšanu
3. Palielināt sabiedrības informētību un izpratni, lai
uzlabotu noturība un elastību gan indivīdiem, gan
kopienām, ko var izdarīt tikai izprotot sabiedrības
attieksmi un vērtējumu par iespējamiem plūdu riskiem
un apdraudējumiem
Pretplūdu sistēma tika izstrādātas ņemot vērā zināšanas par paredzamo jūras līmeņa paaugstināšanos un
tiek lēsts, ka tā efektīvi veiks paredzētās funkcijas līdz 2030.g., tomēr pēc tam gan aizsardzības
līmenis samazināsies, ja vien netiks veikti citi pasākumi
Londonas Vides aģentūra ir izstrādājusi Temzas iztekas pilnveidošanas
projektu līdz 2100.g., paredzot plūdu pārvaldību, kas nepieciešama,
palielinoties plūdu radītai ietekmei tuvākajā nākotnē
Projekta darbības plāns ir sadalīts dažādām
darbības zonām un ir identificēti četri
iespējamie varianti:
1. variants – uzlabot esošo aizsargsistēmu
2. variants – mazināt plūdmaiņas plūdu risku
3. variants – būvēt jaunu barjeru
4. variants – būvēt barjeras ar aizvariem
Pielāgošanās klimata pārmaiņām
Nīderlandes lauksaimniecības nozarē
Kaut arī augsnei ir laba kvalitāte, klimata pārmaiņas rada
bažas lauksaimniecības nozarei
Nīderlande atrodas Atlantijas ekoreģionā un tās lielākā zemes daļa ir pārvērsta
par lauksaimniecībā izmantojamu zemi, kas satur barības vielām bagātu
augsni un atrodas labvēlīga klimata zonā
Sakarā ar mitrākām ziemām, augsne valsts D daļā kļūs pārāk mitra
pavasarī un rudenī, lai varētu veikt tās labu apsaimniekošanu
(mēslošana, sēšana, stādīšana, audzēšana), jo nebūs iespējams izmantot
esošo aprīkojuma un tehniku
Savukārt sausākās vasarās paaugstinātās virsmas daļās var
samazināties kultūraugu ražība sakarā ar nokrišņu
samazināšanos un biežākiem augstas intensitātes lietiem
Tāpat sausākajos vasaras mēnešos, purvainās pļavās, kas atrodas valsts rietumu daļā varētu rasties vairākas savstarpēji
saistītas problēmas – zemes nosēšanās, ūdens trūkumu laikā sausā vasaras periodā, liekais ūdens
mitrajos periodos, kā arī sālsūdens intrūzija, saistībā ar jūras līmeņa celšanos
Tas pastiprina izkliedēto gruntsūdeņu līmeņu izmaiņas
starp lauksaimniecības zemēm un dabas teritorijām
Tā kā Nīderlandes lauksaimniecības zemēs tiek uzturēts zems gruntsūdens līmenis, tas
rada paātrinātu kūdras oksidēšanos un augsnes nosēšanos – tas pastiprina izkliedēto
gruntsūdeņu līmeņu izmaiņas starp lauksaimniecības zemēm un dabas teritorijām
Pašreizējā gada vidējā temperatūra Nīderlandē ir
aptuveni 1ºC augstāka nekā bija 20.gs. sākumā – tā
rezultātā, augu veģetācijas sezona ir pieaugusi vidēji par
vairāk nekā 3 nedēļām
CO2 koncentrācijas palielināšanās var novest pie 15-20%
ražas pieauguma kopumā Nīderlandē
Augstāks CO2 līmenis arī pastiprinās ūdens
izmantošanas efektivitāti, taču paaugstinātas
iztvaikošanas dēļ augstākas temperatūras neitralizēs
šo efektu
Jūras līmeņa celšanās radīs virszemes ūdeņu pārsāļošanās
pieauguma risku, kas var kaitēt sāls jutīgām kultūrām
lauksaimniecībā
Klimata pārmaiņām varētu būt gan pozitīva, gan arī negatīva
ietekme uz lauksaimniecisko ražošanu un lauksaimniecības
ekonomisko stāvokli Nīderlandē
Kaitēkļu un slimību riska iespējas nākotnē būs lielāks un
Nīderlandē ir īpaši neaizsargāta sakarā ar augsto
dzīvnieku blīvumu un lielo mijiedarbību ar ārzemēm
Lauksaimnieciskās situācijas pasliktināšanās D-Eiropas
valstīs var radīt priekšrocības holandiešu lauksaimniekiem
Eiropas un pasaules tirgos
Tomēr pozitīvā ietekme kādā brīdī var sasniegt plato, pēc kura labības raža sāks
ievērojami samazināsies – tātad pastiprināsies negatīvā ietekme, jo arvien vairāk būs
ārkārtēju laika un klimatisko apstākļu, kas kļūs gan biežāki, gan intensīvāki
Lai sagatavotos gaidāmajām pārmaiņām, 2007.g.
Nīderlandes valdība izstrādāja Nacionālo programmu par
pielāgošanos klimata pārmaiņām, kas iesaka:
• Sakarā ar temperatūras izmaiņām, augu veģetācijas periods palielinās,
tāpēc lauksaimniekiem jāpielāgo tam augu sekas shēmas, sēšanas vai
stādīšanas, kā arī ražas novākšanas laiks
• Lai risinātu ūdens pārsāļošanās, mitruma, sausuma, kaitēkļu, slimību,
salnu, augu augšanas sezonas Izmaiņas jautājumus, nepieciešams veikt
kultūraugu šķirņu un genotipu atbilstošu atlasi
• Lai samazinātu sauso vasaras periodu ietekmi, jāizmato augsnes mitruma
saglabāšanas labākā pieredze, piemēram, saudzējošā augsnes apstrāde
• Jāregulē summāro apūdeņošanu visā gada garumā, lai samazinātu sauso
vasaru ietekmi un optimizētu ūdens izmantošanu
Piekrastes plānošana
Horvātija
Horvātijas piekrastes garums gar Adrijas jūru ir apmēram 5800 km un ietver vairāk
nekā tūkstoš salas un saliņas, 47 no kurām ir apdzīvotas – piekraste nodrošina
dinamisku telpu, kurā attīstītās dažādas tautsaimniecības nozares –
lauksaimniecība, tūrisms, zivsaimniecība u.c.
Globālā sasilšana un jūras līmeņa celšanās rada tiešus
draudus Horvātijas piekrastei un ekonomikai
Jūras līmeņa celšanās varētu padarīt ostas mazāk drošas,
jo īpaši vētru laikā, piesārņot ar sālsūdeni saldūdens
ieguves vietas piekrastē, kaitēt ekosistēmām –
Piemēram, mitrājiem un purviem, tādējādi
apdraudot vietējo bioloģisko daudzveidību, kā arī
radīt kaitējumu vēsturiskām un tūristu atpūtas
vietām, kas ir svarīgas kultūras un
ekonomiskās vērtības
Šibenikas-Kninas apgabals, atrodas starp Adrijas jūru un Bosniju-Hercegovinu – sadarbībā ar
Pasaules Vides fondu, ANO Vides programmu (UNEP) un Horvātijas piekrastes zonas
apsaimniekošanas programmu ir izstrādājis savu «Piekrastes plānu», lai pētītu un
mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi piekrastes teritorijās
«Piekrastes plāna» mērķis ir panākt ilgtspējību attīstību
Šibenikas-Kninas apgabalā septiņās plašās jomās: iedzīvotāji,
teritorija, piekraste, jūra, ūdens, daba un tautsaimniecība
Plāns paredz izstrādāt vadlīnijas un rekomendācijas politikas
veidotājiem, kā arī paplašinot iedzīvotāju līdzdalību un
izglītības līmeņa paaugstināšanu, īpaši par vietējās piekrastes
kopienu pārvaldību
Ieteikumi
Latvijas galvaspilsēta Rīga atrodas Daugavas krastos pie Rīgas līča – galvenie plūdu riski
galvaspilsētā ietver vētras ziemā, ledus kušanas laiku pavasarī un ūdens līmeņa
paaugstināšanos, ko izraisa ūdens nopludināšana pa Daugavu
2010.g. Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments sāka īstenot
«integrētu stratēģiju, lai Rīgas pilsēta pielāgotos hidroloģisko
procesu izmaiņām saistībā ar klimata pārmaiņām»
Ievērojamais ekonomiskais kaitējums, ko ir radījuši plūdi,
visticamāk palielināsies klimata pārmaiņas dēļ
Jāveic detalizēti pētījumi par klimata pārmaiņu ietekmi uz plūdu
norises procesiem, kā arī jāņem vērā citu valstu pieredze, lai
izstrādātu atbilstošu adaptācijas stratēģiju
Lauksaimniecības nozares IKP īpatsvars Latvijā nav augsts, bet tā nozīme tautsaimniecībā ir
liela - tā ir svarīga nozare, ar kuru jārēķinās, lai pielāgotos klimata pārmaiņām
Paldies
par uzmanību!

More Related Content

Viewers also liked

Klimata pārmaiņas dzīvesveids un patēriņš (2.daļa)
Klimata pārmaiņas dzīvesveids un patēriņš (2.daļa)Klimata pārmaiņas dzīvesveids un patēriņš (2.daļa)
Klimata pārmaiņas dzīvesveids un patēriņš (2.daļa)ZalaBriviba
 
Klimats un to veidojošie apstākļi
Klimats un to veidojošie apstākļiKlimats un to veidojošie apstākļi
Klimats un to veidojošie apstākļiZalaBriviba
 
Ilgtspējīgas attīstības īstenošana (1.daļa)
Ilgtspējīgas attīstības īstenošana (1.daļa)Ilgtspējīgas attīstības īstenošana (1.daļa)
Ilgtspējīgas attīstības īstenošana (1.daļa)ZalaBriviba
 
Globālā sasilšana un tās sekas (2.daļa)
Globālā sasilšana un tās sekas (2.daļa)Globālā sasilšana un tās sekas (2.daļa)
Globālā sasilšana un tās sekas (2.daļa)ZalaBriviba
 
Klimata ietekmes mainība uz cilvēka veselību (2.daļa)
Klimata ietekmes mainība uz cilvēka veselību (2.daļa)Klimata ietekmes mainība uz cilvēka veselību (2.daļa)
Klimata ietekmes mainība uz cilvēka veselību (2.daļa)ZalaBriviba
 
Adaptācija - piemērošanās klimata pārmaiņām (1.daļa)
Adaptācija - piemērošanās klimata pārmaiņām (1.daļa)Adaptācija - piemērošanās klimata pārmaiņām (1.daļa)
Adaptācija - piemērošanās klimata pārmaiņām (1.daļa)ZalaBriviba
 
Ilgtspējīgas attīstības īstenošana (2.daļa)
Ilgtspējīgas attīstības īstenošana (2.daļa)Ilgtspējīgas attīstības īstenošana (2.daļa)
Ilgtspējīgas attīstības īstenošana (2.daļa)ZalaBriviba
 
Adaptācija - piemērošanās klimata pārmaiņām (2.daļa)
Adaptācija - piemērošanās klimata pārmaiņām (2.daļa)Adaptācija - piemērošanās klimata pārmaiņām (2.daļa)
Adaptācija - piemērošanās klimata pārmaiņām (2.daļa)ZalaBriviba
 
Klimata ietekmes mainība uz cilvēka veselību (1.daļa)
Klimata ietekmes mainība uz cilvēka veselību (1.daļa)Klimata ietekmes mainība uz cilvēka veselību (1.daļa)
Klimata ietekmes mainība uz cilvēka veselību (1.daļa)ZalaBriviba
 
Ilgtspējīgas attīstības pamati (2.daļa)
Ilgtspējīgas attīstības pamati (2.daļa)Ilgtspējīgas attīstības pamati (2.daļa)
Ilgtspējīgas attīstības pamati (2.daļa)ZalaBriviba
 
Globālā sasilšana un tās sekas (1.daļa)
Globālā sasilšana un tās sekas (1.daļa)Globālā sasilšana un tās sekas (1.daļa)
Globālā sasilšana un tās sekas (1.daļa)ZalaBriviba
 
Augšanas sezonas izmaiņas un tās ietekme uz mežsaimniecību un lauksaimniecību...
Augšanas sezonas izmaiņas un tās ietekme uz mežsaimniecību un lauksaimniecību...Augšanas sezonas izmaiņas un tās ietekme uz mežsaimniecību un lauksaimniecību...
Augšanas sezonas izmaiņas un tās ietekme uz mežsaimniecību un lauksaimniecību...ZalaBriviba
 
Klimats un enerģētika (1.daļa)
Klimats un enerģētika (1.daļa)Klimats un enerģētika (1.daļa)
Klimats un enerģētika (1.daļa)ZalaBriviba
 
Latvijas klimats un tā mainības raksturs (1.daļa)
Latvijas klimats un tā mainības raksturs (1.daļa)Latvijas klimats un tā mainības raksturs (1.daļa)
Latvijas klimats un tā mainības raksturs (1.daļa)ZalaBriviba
 
Klimata mainība un klimata pārmaiņas (2.daļa)
Klimata mainība un klimata pārmaiņas (2.daļa)Klimata mainība un klimata pārmaiņas (2.daļa)
Klimata mainība un klimata pārmaiņas (2.daļa)ZalaBriviba
 
Klimata politika (1.daļa)
Klimata politika (1.daļa)Klimata politika (1.daļa)
Klimata politika (1.daļa)ZalaBriviba
 
Klimats un enerģētika (2.daļa)
Klimats un enerģētika (2.daļa)Klimats un enerģētika (2.daļa)
Klimats un enerģētika (2.daļa)ZalaBriviba
 
Klimata mainība un klimata pārmaiņas (1.daļa)
Klimata mainība un klimata pārmaiņas (1.daļa)Klimata mainība un klimata pārmaiņas (1.daļa)
Klimata mainība un klimata pārmaiņas (1.daļa)ZalaBriviba
 
Klimata politika (2.daļa)
Klimata politika (2.daļa)Klimata politika (2.daļa)
Klimata politika (2.daļa)ZalaBriviba
 
Klimata pārmaiņas un ekonomika (2.daļa)
Klimata pārmaiņas un ekonomika (2.daļa)Klimata pārmaiņas un ekonomika (2.daļa)
Klimata pārmaiņas un ekonomika (2.daļa)ZalaBriviba
 

Viewers also liked (20)

Klimata pārmaiņas dzīvesveids un patēriņš (2.daļa)
Klimata pārmaiņas dzīvesveids un patēriņš (2.daļa)Klimata pārmaiņas dzīvesveids un patēriņš (2.daļa)
Klimata pārmaiņas dzīvesveids un patēriņš (2.daļa)
 
Klimats un to veidojošie apstākļi
Klimats un to veidojošie apstākļiKlimats un to veidojošie apstākļi
Klimats un to veidojošie apstākļi
 
Ilgtspējīgas attīstības īstenošana (1.daļa)
Ilgtspējīgas attīstības īstenošana (1.daļa)Ilgtspējīgas attīstības īstenošana (1.daļa)
Ilgtspējīgas attīstības īstenošana (1.daļa)
 
Globālā sasilšana un tās sekas (2.daļa)
Globālā sasilšana un tās sekas (2.daļa)Globālā sasilšana un tās sekas (2.daļa)
Globālā sasilšana un tās sekas (2.daļa)
 
Klimata ietekmes mainība uz cilvēka veselību (2.daļa)
Klimata ietekmes mainība uz cilvēka veselību (2.daļa)Klimata ietekmes mainība uz cilvēka veselību (2.daļa)
Klimata ietekmes mainība uz cilvēka veselību (2.daļa)
 
Adaptācija - piemērošanās klimata pārmaiņām (1.daļa)
Adaptācija - piemērošanās klimata pārmaiņām (1.daļa)Adaptācija - piemērošanās klimata pārmaiņām (1.daļa)
Adaptācija - piemērošanās klimata pārmaiņām (1.daļa)
 
Ilgtspējīgas attīstības īstenošana (2.daļa)
Ilgtspējīgas attīstības īstenošana (2.daļa)Ilgtspējīgas attīstības īstenošana (2.daļa)
Ilgtspējīgas attīstības īstenošana (2.daļa)
 
Adaptācija - piemērošanās klimata pārmaiņām (2.daļa)
Adaptācija - piemērošanās klimata pārmaiņām (2.daļa)Adaptācija - piemērošanās klimata pārmaiņām (2.daļa)
Adaptācija - piemērošanās klimata pārmaiņām (2.daļa)
 
Klimata ietekmes mainība uz cilvēka veselību (1.daļa)
Klimata ietekmes mainība uz cilvēka veselību (1.daļa)Klimata ietekmes mainība uz cilvēka veselību (1.daļa)
Klimata ietekmes mainība uz cilvēka veselību (1.daļa)
 
Ilgtspējīgas attīstības pamati (2.daļa)
Ilgtspējīgas attīstības pamati (2.daļa)Ilgtspējīgas attīstības pamati (2.daļa)
Ilgtspējīgas attīstības pamati (2.daļa)
 
Globālā sasilšana un tās sekas (1.daļa)
Globālā sasilšana un tās sekas (1.daļa)Globālā sasilšana un tās sekas (1.daļa)
Globālā sasilšana un tās sekas (1.daļa)
 
Augšanas sezonas izmaiņas un tās ietekme uz mežsaimniecību un lauksaimniecību...
Augšanas sezonas izmaiņas un tās ietekme uz mežsaimniecību un lauksaimniecību...Augšanas sezonas izmaiņas un tās ietekme uz mežsaimniecību un lauksaimniecību...
Augšanas sezonas izmaiņas un tās ietekme uz mežsaimniecību un lauksaimniecību...
 
Klimats un enerģētika (1.daļa)
Klimats un enerģētika (1.daļa)Klimats un enerģētika (1.daļa)
Klimats un enerģētika (1.daļa)
 
Latvijas klimats un tā mainības raksturs (1.daļa)
Latvijas klimats un tā mainības raksturs (1.daļa)Latvijas klimats un tā mainības raksturs (1.daļa)
Latvijas klimats un tā mainības raksturs (1.daļa)
 
Klimata mainība un klimata pārmaiņas (2.daļa)
Klimata mainība un klimata pārmaiņas (2.daļa)Klimata mainība un klimata pārmaiņas (2.daļa)
Klimata mainība un klimata pārmaiņas (2.daļa)
 
Klimata politika (1.daļa)
Klimata politika (1.daļa)Klimata politika (1.daļa)
Klimata politika (1.daļa)
 
Klimats un enerģētika (2.daļa)
Klimats un enerģētika (2.daļa)Klimats un enerģētika (2.daļa)
Klimats un enerģētika (2.daļa)
 
Klimata mainība un klimata pārmaiņas (1.daļa)
Klimata mainība un klimata pārmaiņas (1.daļa)Klimata mainība un klimata pārmaiņas (1.daļa)
Klimata mainība un klimata pārmaiņas (1.daļa)
 
Klimata politika (2.daļa)
Klimata politika (2.daļa)Klimata politika (2.daļa)
Klimata politika (2.daļa)
 
Klimata pārmaiņas un ekonomika (2.daļa)
Klimata pārmaiņas un ekonomika (2.daļa)Klimata pārmaiņas un ekonomika (2.daļa)
Klimata pārmaiņas un ekonomika (2.daļa)
 

Piemērošanās klimata pārmaiņām Eiropā (2.daļa)

  • 3. Saragosas pilsēta atrodas pussausajā klimata joslā Spānijas ZA – tās saņemtais vidējais nokrišņu daudzums ir tikai 314 mm gadā un tāpēc lielāko daļu ūdens apgādei ņem no Spānijas lielākās upes Ebro Sakarā ar to, ka upes līmenis svārstās atkarībā no sezonas, bet ūdens kvalitāte ir zema, kā arī ilgstošā sausuma dēļ, 1996.g. tika uzsākta Saragosas pilsētas «Ūdens taupīšanas programma», lai risinātu ūdens trūkuma problēmu Pilsētas pieaugošais iedzīvotāju skaits un ekonomikas straujā attīstība, bija papildu faktori, kas vēl vairāk pastiprināja ūdens taupīšanas programmas nepieciešamību Bez tam vajadzēja paaugstināt pilsētas noturību un elastību saistībā ar klimata pārmaiņām 21.gs.
  • 4. Saragosas «Ūdens taupīšanas programmas» galvenais mērķis bija samazināt ūdens patēriņu un piesārņojumu no dažādām patērētāju grupām, arī pašvaldības, uzņēmumiem un vietējiem iedzīvotājiem Programma paredzēja arī palielināt ieņēmumus no ūdens patērētājiem, lai pilnībā segtu izmaksas par ūdens apgādi un notekūdeņu attīrīšanu Palielinātie ieņēmumi bez tam palīdzētu segt izmaksas, lai uzlabotu novecojošo pilsētas ūdens saimniecības infrastruktūru
  • 5. Lai samazinātu ūdens patēriņu tika izmantotas trīs atšķirīgas pieejas: 1) Pamatojoties uz sociālām un kultūras iniciatīvām, tika veicināta «ūdens taupīšanas kultūra», kas kļuva par daļu no pilsētas un iedzīvotāju identitātes 2) Izmantojot ekonomiskos līdzekļus, ūdens patērētāji kļuva jutīgāki pret ūdens trūkumu, vides piesārņojumu un ūdens pārmērīgu lietošanu 3) Tika veikti pasākumi, lai atjaunotu un uzlabotu ūdensapgādes infrastruktūru, izmantojot dažādas modernās tehnoloģijas un atbilstošus materiālus «Ūdens taupīšanas kultūras» veicināšanai tika izveidotas izstādes un stendi sabiedriskās vietās, piemēram, parkos un dārzos, lai pārliecinātu iedzīvotājus par pievēršanos labas ūdens izmantošanas praksei
  • 6. Ūdenspatēriņš,miljonim3 Iedzīvotājuskaits Ūdens patēriņš Iedzīvotāju skaits Izmaiņas tika veiktas arī attiecībā uz ūdens tarifiem, kas tika paaugstināti, lai vēl vairāk samazinātu patēriņu Pilsētas pašvaldība ieviesa atlaidi par patērēto ūdeni tām mājsaimniecībām, kas bija samazinājušas savu ikgadējo ūdens patēriņu par 10% vai vairāk Savukārt pārmērīga ūdens lietošana tika sodīta ar augstu maksu par virsnormatīvo patēriņu Izmantojot papildu ienākumus no izmaiņām ūdens tarifos, kā arī pašvaldības ieguldījumu, tika veikts pilsētas ūdensapgādes cauruļvadu remonts un likvidētas ūdens noplūdes Tika uzsākta ūdens spiediena kontrole un uzstādīta atbilstoša aparatūra, lai samazinātu ūdens zudumus, bet ūdens uzglabāšanas rezervuāru bojājumi tika salaboti vai aizstāti ar jauniem rezervuāriem Saragosas ūdens patēriņa un iedzīvotāju skaita izmaiņas no 1980.-2009.g.
  • 7. Šāda daudzšķautnaina pieeja, kas apvienoja sociālos, finansiālos un tehniskos pasākumus, lai palielinātu pilsētas noturību pret ūdens trūkumu, izrādījās ļoti veiksmīga Saragosā diennakts ūdens patēriņš uz vienu iedzīvotāju samazinājās no 180 litriem 1980.g. līdz 136 litriem 2000.g. un nokritās zem 100 litriem 2010.g. Pilsētas mērogā, neskatoties uz pieaugošo iedzīvotāju skaitu, ūdens patēriņš samazinājās par 27% 15 gadu laikā – tik ievērojams patēriņa samazinājums bija īstenoto risinājumu rezultāts visos līmeņos, mērķtiecīgi piedaloties visiem Saragosas ūdens patērētājiem Ūdens tarifu pārstrukturēšana palielināja ieņēmumus no ūdens patērētājiem – 2006.g. ieņēmumi sedza 90% no ūdens piegādes un notekūdeņu attīrīšanas izmaksām, salīdzinot ar 70% 1997.g.
  • 8. Freiburga – Vācijas Saules enerģijas galvaspilsēta
  • 9. Freiburgas pilsēta, ceturtā lielākā (220 000 iedzīvotāju) Vācijas pilsēta Bādenes- Virtembergas federālajā zemē, atrodas Vācijas DR – ir labs piemērs ilgtspējīgai pilsētas attīstībai, kas sākās jau 1970.g. Sadarbojoties ar dažādām sociālajām grupām pilsētai ir veiksmīgi izdevies paplašināt «zaļo» ekonomiku, īstenojot vairākas iniciatīvas, tai skaitā, ierobežotu automašīnu izmantošanu un uzlabotu sabiedriskā transporta sistēmu Freiburga ir augstu standartu pilsēta attiecībā uz mājokļiem, kas ir panākts uzlabojot vides kvalitāti, enerģijas un ūdens izmantošanu, kā arī rūpējoties par dabas saglabāšanu Freiburga zināmā mērā ir unikāla, jo veiksmīgi izmanto vietējos faktorus – pašvaldības politiku, pilsoņu apņemšanos un iesaistīšanos, apkārtējo dabu un klimatu, kā arī zināšanas un inovācijas
  • 10. 1996.g. pilsētas pašvaldība izvirzīja mērķi samazināt CO2 emisijas par 25% līdz 2010.g. – emisijas tika būtiski samazinātas, jo īpaši satiksmes un enerģētikas nozarē, piemērojot virkni pasākumu Tika uzlabota sabiedriskā transporta sistēma, uzlabojot velosipēdistu iespējas, paaugstināta energoefektivitāte ēkās, izmantojot ilgtspējīgus būvmateriālus un Saules paneļus Pilsētas kodolenerģijas izmantošanas īpatsvars tika samazināts no 60% līdz 30% un pašlaik kombinētās apkures sistēmas un elektrostacijas nodrošina gandrīz pusi no pilsētai nepieciešamās elektroenerģijas Tika īstenota pāreja uz atjaunojamās enerģijas izmantošanu pilsētā kopumā
  • 11. Kopš 1986.g. Freiburgā tiek atbalstīta Saules enerģijas izmantošana ar projektiem, finansēšanas programmām un izvietošanas vietām Saules paneļi tagad atrodas daudzās vietās gan uz privātām, gan sabiedriskām ēkām un var izmantot vairāk nekā 1800 stundu saulainā laika gadā, jo Freiburga ir viena no saulainākajām pilsētām Vācijā
  • 12. Atkritumu daudzums uz vienu iedzīvotāju Freiburgā ir zemāks nekā vidēji Vācijā – 2003.g. pilsētas atkritumu pārstrādes līmenis bija 62% , salīdzinot ar 42% valstī kopumā, bet 2011.g. kopējais pārstrādes apjoms Freiburgā bija pieaudzis līdz 69% 1991.g. tika ieviesta atkritumu apsaimniekošanas koncepcija, kas radīja sistēmu, kurā atbilstoša atkritumu apsaimniekošana tika atalgota ar stimuliem Freiburgas nepārstrādājamie atkritumi tiek sadedzināti uzņēmumā, aptuveni 20 km uz D no pilsētas – sadedzināšanas iekārtu darbībai tiek uzturēti augsti vides standarti un uzņēmums apgādā ar elektroenerģiju 25 000 mājsaimniecības Atlaides tika piemērotas, piemēram, ja iedzīvotāji izmantoja audumu bērnu autiņi, kā arī par kolektīvo atkritumu apglabāšanu un atlaides cilvēkiem, kuri kompostē «zaļos» (pārtikas un dārza) atkritumus
  • 13. Velosipēdu braucienu skaits ir trīskāršojies, sabiedriskā transporta izmantošana ir dubultojies, bet automašīnu izmantošanas īpatsvars ir samazinājusies no 38% līdz 32% Ar projektēšanas palīdzību pilsēta padarīta kompaktāka – to var ātri šķērsot, un, izveidojot spēcīgus pakalpojumu centrus nomalēs, transporta nepieciešama krasi mazinājusies Tagad automobiļu blīvums Freiburgā ir ļoti zems – 428 automobiļi uz 1000 iedzīvotājiem, toties izveidotas jaunas tramvaju līnijas Neraugoties uz ekonomikas izaugsmi, CO2 transporta emisijas uz vienu iedzīvotāju Freiburgā ir samazinājušās kopš 1990.g. Lai veicinātu riteņbraukšana, pilsēta tagad ir 500 km velosipēdistu joslu un iekārtotas 9 000 velosipēdu stāvvietas
  • 15. Paisuma plūdi no Ziemeļjūras ir ar zemu risku, Temzas un tās pieteku plūdi ir ar vidēju risku, bet pastāv liels risks, ja plūdi veidojas no virszemes ūdens noteces Teritorijas ap Temzu ir īpaši jutīgas pret plūdiem, lai gan trīs galvenie plūdu veidi – upju, paisuma un virsmas – ietekmē visu Londonas apgabalu Pašlaik Londonu aizsargā pretplūdu aizsardzības sistēma, kas ietver aizsargsienas, uzbērumu vaļņus, vārtu caurteces un Temzas barjeru, kā arī kanalizācijas tīklus Londona ir pakļauta pieciem dažādiem plūdu avotiem – iekļaujot upes un paisuma plūdus, plūdmaiņu līmeņa pārsniegumu; jārēķinās arī ar virszemes plūdiem, ko izraisa lietusgāzēs, ar kanalizācijas ūdeņu plūdiem, ja notekas ir aizsērējušas un gruntsūdeņu plūdiem, ja ceļas gruntsūdens līmenis
  • 16. Tomēr riska faktors visiem iespējamiem Londonas plūdu veidiem var palielināties ilgtermiņā līdz ar prognozēto jūras līmeņa celšanos, tādējādi palielinot plūdmaiņu līmeņa pārsniegumu (uzbangojumu) Temzas barjera ir ūdens šķērslis, kas uzbūvēts pāri Temzai pie Vūlvičas – barjera sastāv no izliektiem plūdu vārtiem, kas var rotēt 90 grādu leņķī no zemūdens stāvokļa – ja ir sagaidāms, ka būs ekstremāli augsta plūdmaiņa, tiek nodrošināta barjeras darbība Jārēķinās arī ar ierobežoto drenāžas spēju un straujo ūdens noplūdes pieaugumu zema spiediena sistēmās
  • 17. Lai to izdarītu, pašvaldībai jāizstrādā adaptācijas stratēģijas, jo klimata pārmaiņas jau ir jūtamas – un, iespējams, kļūs pat draudīgākas, tāpēc ir vajadzīga rīcība Londonas pašvaldības uzdevumi ir samazināt Londonas SEG emisijas par 60% līdz 2025.g. un sagatavot Londonu gaidāmajām klimata pārmaiņām un ekstremāliem laika apstākļiem, uzlabot pilsētas dzīves kvalitāti un nodrošināt pieejamu, kvalitatīvu mājokli Mainīgais klimats nozīmē arvien lielāku risku ietekmi uz Londonu, ieskaitot, bet neaprobežojoties tikai ar sausumu, biežākiem karstuma viļņiem un plūdiem Plūdu aizsardzības sistēma Temzas iztekā ir veidota simtiem gadu un ir veiksmīgi pārvarējusi plūdu briesmas, kas notikušas gadiem ejot, paaugstinot pretplūdu aizsardzības sienu un uzbērumu augstumu Mūsdienu pasākumi tika veikti no 1970.-80.g., reaģējot uz lielajiem plūdiem, kas notika 1953.g.
  • 18. Temza rada lielu plūdu risku un, lai samazinātu tās ietekmi un mazinātu iespējamo kaitējumu, Londonas Klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijā tiek uzsvērtas trīs prioritātes: 1. Izstrādāt efektīvākus plūdu pārvaldības paņēmienus, uzlabojot izpratni par plūdu riskiem Londonā 2. Identificēt un aizsargāt mazāk aizsargātās kopienas, jo tām trūkst zināšanu sakarā ar ierobežoto valsts atbalstu, kā arī novērst saziņas nepilnībām starp aģentūrām, kas ir atbildīgas par šo jautājumu risināšanu 3. Palielināt sabiedrības informētību un izpratni, lai uzlabotu noturība un elastību gan indivīdiem, gan kopienām, ko var izdarīt tikai izprotot sabiedrības attieksmi un vērtējumu par iespējamiem plūdu riskiem un apdraudējumiem Pretplūdu sistēma tika izstrādātas ņemot vērā zināšanas par paredzamo jūras līmeņa paaugstināšanos un tiek lēsts, ka tā efektīvi veiks paredzētās funkcijas līdz 2030.g., tomēr pēc tam gan aizsardzības līmenis samazināsies, ja vien netiks veikti citi pasākumi
  • 19. Londonas Vides aģentūra ir izstrādājusi Temzas iztekas pilnveidošanas projektu līdz 2100.g., paredzot plūdu pārvaldību, kas nepieciešama, palielinoties plūdu radītai ietekmei tuvākajā nākotnē Projekta darbības plāns ir sadalīts dažādām darbības zonām un ir identificēti četri iespējamie varianti: 1. variants – uzlabot esošo aizsargsistēmu 2. variants – mazināt plūdmaiņas plūdu risku 3. variants – būvēt jaunu barjeru 4. variants – būvēt barjeras ar aizvariem
  • 21. Kaut arī augsnei ir laba kvalitāte, klimata pārmaiņas rada bažas lauksaimniecības nozarei Nīderlande atrodas Atlantijas ekoreģionā un tās lielākā zemes daļa ir pārvērsta par lauksaimniecībā izmantojamu zemi, kas satur barības vielām bagātu augsni un atrodas labvēlīga klimata zonā Sakarā ar mitrākām ziemām, augsne valsts D daļā kļūs pārāk mitra pavasarī un rudenī, lai varētu veikt tās labu apsaimniekošanu (mēslošana, sēšana, stādīšana, audzēšana), jo nebūs iespējams izmantot esošo aprīkojuma un tehniku Savukārt sausākās vasarās paaugstinātās virsmas daļās var samazināties kultūraugu ražība sakarā ar nokrišņu samazināšanos un biežākiem augstas intensitātes lietiem Tāpat sausākajos vasaras mēnešos, purvainās pļavās, kas atrodas valsts rietumu daļā varētu rasties vairākas savstarpēji saistītas problēmas – zemes nosēšanās, ūdens trūkumu laikā sausā vasaras periodā, liekais ūdens mitrajos periodos, kā arī sālsūdens intrūzija, saistībā ar jūras līmeņa celšanos
  • 22. Tas pastiprina izkliedēto gruntsūdeņu līmeņu izmaiņas starp lauksaimniecības zemēm un dabas teritorijām Tā kā Nīderlandes lauksaimniecības zemēs tiek uzturēts zems gruntsūdens līmenis, tas rada paātrinātu kūdras oksidēšanos un augsnes nosēšanos – tas pastiprina izkliedēto gruntsūdeņu līmeņu izmaiņas starp lauksaimniecības zemēm un dabas teritorijām Pašreizējā gada vidējā temperatūra Nīderlandē ir aptuveni 1ºC augstāka nekā bija 20.gs. sākumā – tā rezultātā, augu veģetācijas sezona ir pieaugusi vidēji par vairāk nekā 3 nedēļām CO2 koncentrācijas palielināšanās var novest pie 15-20% ražas pieauguma kopumā Nīderlandē Augstāks CO2 līmenis arī pastiprinās ūdens izmantošanas efektivitāti, taču paaugstinātas iztvaikošanas dēļ augstākas temperatūras neitralizēs šo efektu
  • 23. Jūras līmeņa celšanās radīs virszemes ūdeņu pārsāļošanās pieauguma risku, kas var kaitēt sāls jutīgām kultūrām lauksaimniecībā Klimata pārmaiņām varētu būt gan pozitīva, gan arī negatīva ietekme uz lauksaimniecisko ražošanu un lauksaimniecības ekonomisko stāvokli Nīderlandē Kaitēkļu un slimību riska iespējas nākotnē būs lielāks un Nīderlandē ir īpaši neaizsargāta sakarā ar augsto dzīvnieku blīvumu un lielo mijiedarbību ar ārzemēm Lauksaimnieciskās situācijas pasliktināšanās D-Eiropas valstīs var radīt priekšrocības holandiešu lauksaimniekiem Eiropas un pasaules tirgos
  • 24. Tomēr pozitīvā ietekme kādā brīdī var sasniegt plato, pēc kura labības raža sāks ievērojami samazināsies – tātad pastiprināsies negatīvā ietekme, jo arvien vairāk būs ārkārtēju laika un klimatisko apstākļu, kas kļūs gan biežāki, gan intensīvāki Lai sagatavotos gaidāmajām pārmaiņām, 2007.g. Nīderlandes valdība izstrādāja Nacionālo programmu par pielāgošanos klimata pārmaiņām, kas iesaka: • Sakarā ar temperatūras izmaiņām, augu veģetācijas periods palielinās, tāpēc lauksaimniekiem jāpielāgo tam augu sekas shēmas, sēšanas vai stādīšanas, kā arī ražas novākšanas laiks • Lai risinātu ūdens pārsāļošanās, mitruma, sausuma, kaitēkļu, slimību, salnu, augu augšanas sezonas Izmaiņas jautājumus, nepieciešams veikt kultūraugu šķirņu un genotipu atbilstošu atlasi • Lai samazinātu sauso vasaras periodu ietekmi, jāizmato augsnes mitruma saglabāšanas labākā pieredze, piemēram, saudzējošā augsnes apstrāde • Jāregulē summāro apūdeņošanu visā gada garumā, lai samazinātu sauso vasaru ietekmi un optimizētu ūdens izmantošanu
  • 26. Horvātijas piekrastes garums gar Adrijas jūru ir apmēram 5800 km un ietver vairāk nekā tūkstoš salas un saliņas, 47 no kurām ir apdzīvotas – piekraste nodrošina dinamisku telpu, kurā attīstītās dažādas tautsaimniecības nozares – lauksaimniecība, tūrisms, zivsaimniecība u.c. Globālā sasilšana un jūras līmeņa celšanās rada tiešus draudus Horvātijas piekrastei un ekonomikai Jūras līmeņa celšanās varētu padarīt ostas mazāk drošas, jo īpaši vētru laikā, piesārņot ar sālsūdeni saldūdens ieguves vietas piekrastē, kaitēt ekosistēmām – Piemēram, mitrājiem un purviem, tādējādi apdraudot vietējo bioloģisko daudzveidību, kā arī radīt kaitējumu vēsturiskām un tūristu atpūtas vietām, kas ir svarīgas kultūras un ekonomiskās vērtības
  • 27. Šibenikas-Kninas apgabals, atrodas starp Adrijas jūru un Bosniju-Hercegovinu – sadarbībā ar Pasaules Vides fondu, ANO Vides programmu (UNEP) un Horvātijas piekrastes zonas apsaimniekošanas programmu ir izstrādājis savu «Piekrastes plānu», lai pētītu un mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi piekrastes teritorijās «Piekrastes plāna» mērķis ir panākt ilgtspējību attīstību Šibenikas-Kninas apgabalā septiņās plašās jomās: iedzīvotāji, teritorija, piekraste, jūra, ūdens, daba un tautsaimniecība Plāns paredz izstrādāt vadlīnijas un rekomendācijas politikas veidotājiem, kā arī paplašinot iedzīvotāju līdzdalību un izglītības līmeņa paaugstināšanu, īpaši par vietējās piekrastes kopienu pārvaldību
  • 29. Latvijas galvaspilsēta Rīga atrodas Daugavas krastos pie Rīgas līča – galvenie plūdu riski galvaspilsētā ietver vētras ziemā, ledus kušanas laiku pavasarī un ūdens līmeņa paaugstināšanos, ko izraisa ūdens nopludināšana pa Daugavu 2010.g. Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments sāka īstenot «integrētu stratēģiju, lai Rīgas pilsēta pielāgotos hidroloģisko procesu izmaiņām saistībā ar klimata pārmaiņām» Ievērojamais ekonomiskais kaitējums, ko ir radījuši plūdi, visticamāk palielināsies klimata pārmaiņas dēļ Jāveic detalizēti pētījumi par klimata pārmaiņu ietekmi uz plūdu norises procesiem, kā arī jāņem vērā citu valstu pieredze, lai izstrādātu atbilstošu adaptācijas stratēģiju Lauksaimniecības nozares IKP īpatsvars Latvijā nav augsts, bet tā nozīme tautsaimniecībā ir liela - tā ir svarīga nozare, ar kuru jārēķinās, lai pielāgotos klimata pārmaiņām