Lekciju materiāli par klimata pārmaiņām

1. Globālā sasilšana
un tās sekas II

2. Prognozētais Zemes vidējās
temperatūras pieaugums laika
posmiem 2020.-2029.g. un 2090.-
2099.g. attiecībā pret temperatūru
laikā no 1980. līdz 1999.g.
Atkarībā no iespējamiem sabiedrības
attīstības un klimata mainības
scenārijiem: B1; A1B; A2

3. Prognozētā nokrišņu daudzuma
mainība laika posmiem 2020-2029
un 2090-2099 attiecībā pret
nokrišņu daudzumu laikā
no 1980. līdz 1999.g.
Atbilstoši iespējamajam sabiedrības
attīstības un klimata mainības
scenārijam A1B
DJF – decembris, janvāris, februāris / JJA – jūnijs, jūlijs, augusts

4. Nākotnes klimata izmaiņu scenāriji paredz, ka globālā vidējā temperatūra pieaugs
par 1,4-5,8 ºC un paredzamais sasilšanas temps būs daudz straujāks,
nekā tas bija novērots 20.gs. un pēdējo 10 000 gadu laikā
Saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu Zemes temperatūra var
ievērojami pieaugt, turklāt temperatūras celšanās ir izteikti
nevienmērīga un maksimāli var palielināties
Arktikā un ekvatoriālajos apgabalos
Globālā sasilšana neizbēgami ietekmēs nokrišņu daudzumu, un klimata
mainības modeļi paredz, ka 21.gs. laikā pieaugs globālā vidējā ūdens
tvaiku koncentrācija atmosfērā un nokrišņu daudzums
Turklāt ir paredzama lielāka nokrišņu daudzuma mainība no gada uz
gadu reģionos ar pieaugošu prognozēto nokrišņu daudzumu

5. Izmaiņas musonu klimatā saistītas ar pasiltināšanos un pieaugošu nokrišņu
mainību vasaras musonu laikā Āzijā. Āfrikā, kā arī Vidusjūras reģionā
paredzama nokrišņu daudzuma samazināšanās
Šie modelētie rezultāti sakrīt ar jau 20.gs. novērotajām nokrišņu
daudzuma mainības tendencēm, kas apliecina izstrādāto klimata
mainības modeļu spēju prognozēt klimatu nākotnē
Kopējā nokrišņu daudzuma mainība saistās ar nokrišņu
intensitātes pieaugumu, bet tai pašā laikā ar sausuma periodu
risku – šajā gadījumā ietekmes ir izteikti reģionālas, bet visvairāk
ietekmētajos reģionos izmaiņas var būt ļoti nozīmīgas
Piemēram, nokrišņu daudzuma pieaugums polārajos reģionos
var ietekmēt ledāju stabilitāti un līdz ar to arī okeānu ūdeņu
straumju raksturu, bet Vidusjūras reģionā un Āfrikas dienvidu
daļā nokrišņu daudzuma samazināšanās var ietekmēt
pārtuksnešošanās procesus

6. Prognozētās nokrišņu intensitātes un
sausuma riska izmaiņas laika posmam līdz
2100.g. attiecībā pret stāvokli laikā
no 1980. līdz 1999.g.
Atbilstoši iespējamajam sabiedrības
attīstības un klimata mainības
scenārijam A1B

7. Klimata mainības modeļi paredz, ka iespējama jūru un okeānu
līmeņu celšanās no 0,09 līdz 0,88 m laika posmā
līdz 2100. gadam
Globālā vidējā jūru un okeānu ūdeņu virsmas
temperatūra pieaugs un jūras līmeņa celšanās no okeāna
siltuma ekspansijas turpināsies pat simtiem gadu pēc
siltumnīcefekta gāzu stabilizēšanās perioda (pat ja
saglabāsies tagadējais gāzu koncentrācijas līmenis)
Tajā pašā laikā pašreizējie modeļi neparedz pilnīgu
termohalīnās cirkulācijas izbeigšanos līdz 2100.g., kas
varētu izraisīt straujas klimata izmaiņas

8. Prognozētās jūras līmeņa izmaiņas (novirze no
vidējā jūras līmeņa laikā 1980.-1999.g.)
Atbilstoši iespējamajam sabiedrības
attīstības un klimata mainības
scenārijam A1B

9. Izvērtējot klimata mainības prognozēšanas iespējas,
jāpiebilst, ka klimata sistēma uzskatāma par nelineāru:
nelielas ietekmes var radīt būtiskas sekas
Līdz ar to, tāpat kā laikapstākļu prognozēšana, arī klimata
mainības modelēšana nenodrošina 100% precīzus rezultātus,
tādēļ jāizmanto jēdzieni «varbūtīgs», «iespējams»
un «ļoti iespējams»
To, ka klimata mainība var būt strauja, pierāda sugu bojāeja,
kas vēsturiski ir notikusi vairākas reizes, kā arī straujas klimata
izmaiņas pēdējā ledus laikmeta laikā
Straujas klimata izmaiņas var saistīties, piemēram, ar okeānu
cirkulācijas rakstura izmaiņām, putekļu un aerosolu nokļūšanu
atmosfērā vulkānu darbības vai kodolkara gadījumā

10. GLOBĀLĀS SASILŠANAS
IESPĒJAMĀS SEKAS
Pastāvošo klimata mainību raksturo straujš
temperatūras pieauguma ātrums, kas jau pašlaik var
radīt ievērojamas izmaiņas mūsu dzīves vidē
Kā iespējamās negatīvās sekas tiek minētas ievērojamas
laikapstākļu izmaiņas
Būtiski, ka globālā sasilšana nozīmē ne tikai
temperatūras pieaugumu, bet tās sekas saistāmas ar
klimata sistēmas stabilitātes ietekmēšanu
Piemēram, noteiktās teritorijās var būt novērojama arī
reģionāla temperatūras pazemināšanās un nokrišņu
daudzuma ievērojama mainība

11. Globālās sasilšanas sekas var būt jūru un okeānu līmeņu paaugstināšanās, krasta
joslas erozijas pastiprināšanās un mitrzemju pārplūšana,
veģetācijas mainība, upju un ezeru līmeņu un noteces mainība
Šīs ietekmes savukārt var skart cilvēka veselību, sabiedrībā
noritošos procesus un ražošanu, lauksaimniecību, zivsaimniecību,
mežsaimniecību, bet arī ietekmēt, piemēram, ostu sektoru
Īpaši dramatiskas klimata mainības ietekmes var būt zemieņu
reģionos (arī Latvijā) un Zemes tropiskajos reģionos, kuros
tuksneša zonas ievērojams pieaugums var būtiski
ietekmēt cilvēku izdzīvošanas iespējas
Arī Baltijas jūras reģionā veikta klimata mainības un tās iespējamo
seku izpēte un modelēšana, kā arī izstrādāti iespējamie
klimata mainības modeļi

12. Klimata mainības ietekmes uz piekrastes
joslas procesiem

13. Būtiskas ietekmes saistāmas ar temperatūras
izmaiņām un to ietekmēm uz biosfēru
Temperatūras pieaugums vispirms ietekmēs salnu
varbūtības samazināšanos un izraisīs būtisku augšanas
sezonas ilguma palielināšanos
Var pieaugt «karstuma viļņu» varbūtība, bet ekstremāli
karsti laikapstākļi var kļūt tipiski teritorijās, kurās
līdz šim tie nav bijuši raksturīgi
Tas visbūtiskāk ietekmēs lauksaimnieciskās ražošanas
iespējas Ziemeļamerikā un Eirāzijas ziemeļu daļā

14. Dienu skaita ar salnām, karstuma viļņu un
veģetācijas sezonas ilguma prognozētās
izmaiņas 2100.g., salīdzinot ar situāciju laika
posmā 1980.-1999.g.
Atbilstoši iespējamajam sabiedrības
attīstības un klimata mainības
scenārijam A1B

15. Siltākas vasaras temperatūras var veicināt ablācijas
procesu, tādēļ var ievērojami samazināties kalnu ledāju
platības zemos un vidēji augstos kalnājos
Polārajam jūras ledum raksturīgs augsts albedo,
samazinoties ledus platībai, samazināsies īsviļņu Saules
starojuma atstarošana kosmosā, tādējādi palielinot
siltuma daudzumu, ko absorbē okeāns

16. Klimatisko rādītāju izmaiņas var zīmīgi ietekmēt
lauksaimniecisko ražošanu un nozīmīgāko
lauksaimniecisko kultūru ražību
Tiek prognozēts, ka, piemēram, ievērojami var
pieaugt graudaugu ražība Z puslodē, vienlaikus
tai ievērojami samazinoties Āfrikā
un Āzijas D daļā
Klimata mainība var sekmēt invazīvo sugu
izplatību un lauksaimniecības kultūru
kaitēkļu migrāciju

17. Klimata mainības iespējamās
ietekmes uz lauksaimniecības
kultūru ražību

18. Globālās sasilšanas ietekme uz bioloģisko
daudzveidību kopumā ir maz pētīta
Mitrājos mainīsies hidroloģiskais režīms, dabas norišu
sezonalitāte un tiks ietekmētas mitrāju bioloģiskās,
bioķīmiskās un hidroloģiskās funkcijas
Ir pamats apgalvot, ka, klimatam strauji mainoties un
kļūstot siltākam, lielas izmaiņas ir sagaidāmas mitrājos,
kas aizņem 4-6% sauszemes
Iespējams, ka notiks izteikta dabas zonu pārvirze polu
virzienā un vertikālā joslojuma izmaiņas kalnājos

19. Klimata mainība ir kļuvusi par vienu no
svarīgākajām globālajām vides problēmām, kas
ietekmē arī cilvēku veselību un sekmē dažādu
slimību izplatību uz Zemes
Klimata mainība vispirms ietekmē sociāli
neaizsargātos iedzīvotājus, kā arī nabadzīgākās
valstis, tādējādi padziļinot sociāli ekonomisko krīzi
un sekmējot nabadzības pieaugumu
Globālā sasilšana var būtiski ietekmēt visdažādākās
cilvēka dzīvas un darbības jomas, un līdz ar to jau
konstatētās ietekmes var izpausties visai
negaidītos veidos
Valstīs ar labvēlīgiem vides, sociāli ekonomiskiem
apstākļiem, stabilu veselības aprūpes sistēmu un
tehnoloģijām būs iespējams vieglāk
pielāgoties klimata mainībai

20. Klimata pārmaiņu ietekmes uz sabiedrību un
nepieciešamās darbības šo ietekmju mazināšanai

21. Cilvēka veselība atkarīga no ļoti daudziem faktoriem: sociālajiem, politiskajiem
ekonomiskajiem, ekoloģiskajiem faktoriem, tehnoloģiju attīstības,
apdzīvotības, zinātnes attīstības, iedzimtības un citiem
Atbilstoši prognozēm dažas no paredzamajām klimata
izmaiņām var būt cilvēku veselībai labvēlīgas
Piemēram, pateicoties maigākam klimatam ziemas
mēnešos, mērenā platuma grādos samazināsies
cilvēku mirstība no aukstuma
Karstajos pasaules reģionos, pieaugot temperatūrai,
atsevišķās vietās samazināsies infekcijas slimību
pārnēsātāju (knišļu, moskītu) izplatība
Tomēr vairumā gadījumu klimata radītās izmaiņas būs
nelabvēlīgas cilvēku veselībai un veicinās
dažādu slimību izplatību

22. Klimata mainības ietekmi uz cilvēka veselību var
iedalīt trīs galvenajās grupās:
• Tieša ietekme uz cilvēku veselību, ko parasti izraisa
dabas kataklizmas (ievainojumi, nāve)
• Ietekmes, kas saistītas ar izmaiņām apkārtējā vidē,
vides stāvoklī
• Dažādas veselības problēmas, saslimšanas, kas
saistītas ar klimata pārmaiņu izraisītām kritiskām
situācijām, piemēram, cilvēku evakuāciju, ietekmēm
uz ekonomisko situāciju

23. Lai integrāli izvērtētu klimata ietekmes un riskus, ir izstrādāts Globālais klimata risku indekss
(GCRI), kas raksturo valstu jutību un pakļautību ekstremālām klimatiskām parādībām
un to biežumam, līdz ar to ļaujot novērtēt iespējamos riskus nākotnē
Klimata risku noteikšanas pamatā ir ekstremālo
klimatisko parādību skaitliski izmērāmas ietekmes: gan
attiecībā uz nāves gadījumiem, gan ņemot vērā
materiālos zaudējumus, kas ir radušies
Saskaņā ar GCRI laikā 1994.-2013.g. vairāk kā 530 000
cilvēku miruši apmēram 15 000 ekstremālu klimata
gadījumu rezultātā, bet materiālie zaudējumi par šo
periodu sastāda 2,2 triljonus ASV dolāru
Visaugstākais klimata risks raksturīgs attīstības valstīm,
piemēram, Hondurasa, Mjanma, Haiti, Filipīnas,
Bangladeša, bet lielāko nāves gadījumu skaitu rada gan
plūdi, gan bads, ko izraisa ilgstošs sausums

24. Nopietns cilvēka veselības riska faktors
ir paaugstinātas temperatūras ietekmes
Karstajā laikā riskam ir pakļauti cilvēki gados, it īpaši
vecāki par 75 gadiem, cilvēki ar hroniskiem veselības
traucējumiem, elpceļu vai sirds un asinsvadu slimnieki,
zīdaiņi un mazi bērni
Karstums var būt iemesls karstuma dūrieniem un
saulesdūrieniem, kas atsevišķos gadījumos var izraisīt nāvi
Pilsētu un apdzīvotu vietu iedzīvotāji ir vairāk pakļauti
karstuma negatīvajai ietekmei nekā
laukos dzīvojoši cilvēki
Gaisa piesārņojums, kas parasti ir augstāks apdzīvotās
vietās, vēl vairāk pastiprina karstuma
ietekmes negatīvo efektu

25. Tomēr lielākos materiālos zaudējumus rada klimata ekstrēmi tieši attīstītajās
valstīs, piemēram, plūdi 2002.g., Vācijā un citās Centrāleiropas valstīs
radīja zaudējumus 14,6 miljardu ASV dolāru apjomā
Arī attīstītās valstīs klimata ekstrēmi rada cilvēku
upurus, piemēram, 2003.g. karstuma vilnis Eiropā
izraisīja 70 000 nāves gadījumus
Savukārt 2010.g. karstuma vilnis Krievijas federācijā
bija cēlonis 55 000 nāves gadījumiem
Katru gadu plūdos iet bojā un zaudē dzīvesvietu
vairāku tūkstoši cilvēku dažādos pasaules reģionos

26. Postošāk šo dabas parādību sekas izpaudīsies
nabadzīgajās un jaunattīstības valstīs
Nabadzīgajās valstīs glābšanas dienestu
gatavība kritiskām situācijām un medicīnas
infrastruktūra industriāli attīstītās valstīs ir
samazinājusi bojā gājušo cilvēku skaitu dabas
katastrofās
Globālā sasilšana var ietekmēt arī dabas kataklizmu biežumu un intensitāti –
daļa šo klimata anomāliju tiek saistītas ar El Niño fenomenu:
neparasti stipras lietavas, viesuļvētras un plūdi

27. Apmēram 40% pasaules iedzīvotāju mīt teritorijās, kur pastāv iespēja
inficēties ar malāriju; pasaulē katru gadu no malārijas mirst
aptuveni 1 milj. cilvēku, pārsvarā bērni
Zinātnieki prognozē, ka, temperatūrai pieaugot par 2-3 ºC (par 3-5%),
palielināsies to indivīdu skaits (par vairākiem simtiem miljonu cilvēku),
kas dzīvos malārijas riska teritorijās
Lielu dabas kataklizmu laikā, paaugstinoties gaisa temperatūrai,
pasliktinoties ūdens kvalitātei un ūdenim sajaucoties ar lietus un zemes
daļām, var attīstīties patogēni mikroorganismi, kas izraisa dažādas slimības
un to epidēmijas – diareju, dizentēriju, holeru, tīfu, A hepatītu
Zemes rajonos, kur ir problēmas ar dzeramo ūdeni, diarejas iespējamība
klimata mainības ietekmē līdz 2030.g. palielināsies par 10%
Globālā sasilšana var sekmēt straujāku infekcijas slimību,
piemēram, malārijas, denges vīrusa,
dzeltenā drudža izplatīšanos

28. Arī antropogēnais gaisa piesārņojums un putekļi nopietni
ietekmē un apdraud cilvēku veselību – īpaši
aktuāla problēma pilsētās
Dažādi gaisa piesārņotāji var izraisīt elpošanas saslimšanas
slimību saasināšanos un nāvi; nopietnas problēmas cilvēku
veselībai rada alergēni (piemēram, ziedputekšņi
Zinātnieki prognozē, ka, iestājoties agrākam pavasarim un
vēlākam rudenim, būs ilgāka alerģiju izraisošo
augu ziedēšanas sezona
Bērzu ziedputekšņu daudzums (galvenais sezonālo alerģiju
izraisītājs Z-Eiropā) palielinās, pieaugot
sezonālajai temperatūrai
Sausuma periodos pieaugs lielu (īpaši meža) ugunsgrēku
skaits, kas piesārņo gaisu un izraisa elpošanas ceļu
slimības un acu iekaisumus

29. Klimata pārmaiņu ietekmju,
iespējamo seku un nepieciešamo
rīcību kopsakarības

30. Paldies
par uzmanību!