Skolas avīze

1. 1
Talantu konkurss “Latvija un es”
Šajā skolā mācos jau trešo gadu un jau otro gadu
piedzīvoju Valmieras Valsts ģimnāzijas Talantu
šovu. Šogad tas norisinājās 15. novembrī un bija
veltīts Latvijas valsts svētkiem. Pasākumu gan
apmeklēju, gan piedalījos kopā ar savu klasi, tomēr
šovā neuzvarējām. Šogad pasākumā varēja redzēt
12 dažādus priekšnesumus, lielākā daļa no tiem
bija saistīti ar muzicēšanu. Uzvaru konkursā guva
Lauma Melnūdre (11.b) un Elizabete Eglīte (
11.a), Lauma rādīja savu talantu ģitāras spēlē, bet
Elizabete - prasmi fotografēšanā. Tā kā Elizabetes
talants fotografēt bija mazāk tradicionāls, nolēmu
sarunāties un iepazīt un iepazīstināt ar Elizabeti
skolas biedrus.
KĀ RADĀS TAVS HOBIJS?
Jāsaka paldies sākumskolai. Sākumskolā 6. klasē
bija projektu nedēļa, kur varēja izvēlēties no
dažādiem projektiem. kuros pieteikties. Es
izvēlējos projektu par fotografēšanu. Tajā nedēļā
man ļoti iepatikās šī nodarbe, guvu iemaņas, tādēļ
sāku ar to nodarboties arī ārpus skolas.
KĀ RADĀS IDEJA TALANTU ŠOVĀ ATSPOGUĻOT
TIEŠI ŠO TALANTU?
Ideja radās ļoti spontāni, pēdējā dienā, kad varēja
pieteikties talantu šovam, klasesbiedri mani
nedaudz pamudināja. Un tā attapos uz skatuves
šovā.
VAI NO PAŠA SĀKUMA BIJA PAREDZĒTA LAUMAS
MUZICĒŠANA FONĀ?
Jā, mūzika bija paredzēta fonā jau no paša sākuma.
Par to paldies Laumai, kura man izpalīdzēja.
Mūzika bija domāta, lai skatīšanos padarītu
baudāmāku.
KĀDUS PADOMUS TU IETEIKTU CILVĒKIEM, KAS
TIKKO SĀKUŠI FOTOGRAFĒT?
Daži domā, ka fotografēt vat tikai ar smalkām
kamerām – nevajag obligāti kameru vai
profesionālas iekārtas - pietiks ar telefonu.
Galvenais ir fotografēt to, kas patīk. Iemaņas nāks
pašas.

2. 2
TAVAS DOMAS PAR PASĀKUMU TALANTU ŠOVS?
Man liekas, ka talantu šovs ir ļoti lieliska un
interesanta ideja visiem skolēniem rādīt savus
talantus, kurus bieži vien palaižam garām ikdienas
steigā. Noteikti jāturpina šī tradīcija, jo tas ir
lielisks veids kā iedvesmot skatītājus un atklāt
jaunus talantus.
KURŠ BIJA TAVS MĪĻĀKAIS PRIEKŠNESUMS?
KĀPĒC?
Mans mīļākais priekšnesums bija pēdējais, proti,
kur Gustavs žonglēja ar dažādiem priekšmetiem,
priekšnesums lika elpai aizrauties. Tas pievērsa
manu uzmanību jau pirmajā mirklī. Manuprāt, tas
ir interesants hobijs.
ELIZABETES FOTOGRĀFIJAS:
Elizabeti intervēja Ariana
Lāčplēša dienas atzīmēšana VVĢ
Visu nedēļu skolā virmoja patriotiska
gaisotne. Visapkārt redzami Latvijas karogi, kas
atgādina par gaidāmajiem svētkiem. 10.11 VVĢ
norisinājās ikgadējā tradīcija - Lāčplēša dienas
gājiens un svecīšu nolikšana pilsētas kapos.
Man šī bija pirmā reize vest mazos
sākumskolas skolēnus gājienā. Izmantoju izdevību,
lai pajautātu mazajiem ķipariem: “Ko jūs zināt par
Lāčplēša dienu?” Viens no enerģiskākajiem
zēniem aizrautīgi sāka stāstīt par Latvijas karoga
rašanos. “Karogs sākumā bija balts, bet, kad karā
krita viens no Latvijas galvenajiem karavīriem, to
noguldīja uz karoga. No abām pusēm lija asinis, bet
kad karavīru noņēma, karogam pa vidu bija balta
līnija - vieta, kur viņš bija gulējis.” Citi atkal teica,
ka Lāčplēša diena ir lāpu gājiens. Vēl citi, ka
Lāčplēša dienā mēs godinām Lāčplēsi. Neviena
atbilde nebija nepareiza un bija interesanti
uzklausīt viņu domas. Tālāk visi kopīgi devāmies
kapos, kur iestājās miers. Bija sajūta, ka katrs būtu
iegrimis savās pārdomās.
Šādi pasākumi katram liek atrast savu
iekšējo latvieti, patriotu. Svecītes bija skaisti
saliktas un kopā izgaismoja gan prātu, gan sirdi,
gan apkārtni.
Gerda Broka 9.c
Nākamā stunda – SPORTS!
Kopš šī gada maija Valmieras Valsts ģimnāzijas
ēku sastāvā klāt ir nācis jaunais renovētais korpuss.
Šajā korpusā ir datorikas, vizuālās mākslas,
inženierzinātņu un sociālo zinību klases, kā arī
sporta zāle.
Skolēniem liels prieks par jauno sporta zāli. Tāpēc
sarunājos ar sporta skolotāju. Var pamanīt lielas
izmaiņas platības ziņā – tā sporta skolotāja Maija
Priedīte. Viņa stāsta, ka tagad zālē var izveidot 4
volejbola un 6 badmintona laukumus. Basketbola
grozu skaits arī ir palielinājies (no 2 uz 8). Protams,

3. 3
zāle varēja būt vēl lielāka, bet to ierobežoja
budžets. Skolotājiem radās ideja par nodalītu zāles
daļu aerobikai, kur skolēni varētu vingrot, bet
diemžēl šī iecere netika īstenota.
Ienākot zālē, var pamanīt ‘’Slavas stūrīti’’, kur uz
drēbju pakaramā novietoti dažādu sporta veidu,
piemēram, basketbola, peldēšanas, vieglatlētikas,
frisbija un BMX, pārstāvju – Valmieras Valsts
ģimnāzijas sportistu krekli. Lai krekls tiktu šeit
novietots, sportistam ir jākļūst par Latvijas
čempionu kādā no sporta veidiem. Šeit var atrast
arī nesen ģimnāziju absolvējušās Agates Caunes
vieglatlētikas kreklu, kā arī riteņbraucēja Edžus
Treimaņa kreklu un vēl daudzus citus.
Nesen jaunajā zālē norisinājās pirmais volejbola
turnīrs, tāpēc man radās jautājums, vai varam gaidīt
vēl citas sporta spēles vai turnīrus. Sporta skolotāji
plāno galda tenisa un, iespējams, badmintona
turnīrus. To
norise ir atkarīga
no tā, vai skolēni
būs gatavi
piedalīties.
Arī man kā
skolniecei un
sportistei ir
prieks, ka tagad
savu fizisko
sagatavotību
varu pilnveidot
plašākās telpās.
Anete Pētersone 9.c
ar skolotāju
Indriķi Andri Birznieku
Skolotājs! Nav pārāk daudz vīriešu
skolotāju mūsu skolā un ne tikai mūsu –
visā valstī. Mūsu ķīmijas skolotājs strādā
skolā jau 5. gadu, un mēs esam priecīgi
apgūt šīs eksaktās zināšanas tieši kopā ar
skolotāju Indriķi, tāpēc nolēmām ar viņu
parunāties par ķīmiju un dzīvi.
KĀ JŪS IZLĒMĀT KĻŪT PAR SKOLOTĀJU,
VAI TĀ BIJA JŪSU PIRMĀ IZVĒLE?
Es sākumā mācījos ķīmiju RTU, bet tad sapratu, ka
ir garlaicīgi. Zināju, ka man patīk mācīties ķīmiju,
bet es negribu strādāt kā farmaceits fabrikā, kur
viss iet tikai uz riņķi. Tāpēc nonācu pie secinājuma,
ka skolotāja profesija ir labākā izvēle.
ŠOBRĪD DAUDZI SKOLĒNI SASKARĀS AR
GRŪTĪBĀM IZLEMT, KO DARĪT TĀLĀK,
KĀDU PROFESIJU IZVĒLĒTIES? KĀPĒC
IETEIKTU IZVĒLĒTIES SKOLOTĀJA
PROFESIJU?
Man tas sanāca nejauši, es izdomāju, ka varbūt ir
jāpamēģina, un aizgāja. Par izvēlēm, lai gan
daudzas skolotājas teiktu, lai izvēlas vidusceļu
starp labu peļņu un profesiju, kas patīk, es tomēr
teiktu, ka vairāk jākoncentrējas uz to, kas patīk. Ja
ļoti kaut kas patīk un iedziļinās jomā, smagi strādā
un pieliek piepūli, tad, es teiktu, ir arī liela iespēja
normāli nopelnīt. Vēl gan, protams, es ieteiktu
skatīties nākotnes perspektīvā, piemēram,
inženieri, ģenētika, mākslīgais intelekts,
būvinženierija un citas profesijas.
ĶĪMIJA UN EKSPERIMENTI. SKOLĒNI
PRIECĀJAS, BET KĀDAS IR JŪSU DOMAS,
SAJŪTAS, VEICOT EKSPERIMENTUS
MĀCĪBU STUNDĀS KOPĀ AR
SKOLĒNIEM? VAI VAR BŪT PROBLĒMAS?
Ļoti pozitīvas, it īpaši, veicot eksperimentus ar
vecākiem skolēniem, kuri jau saprot pietiekami
daudz, lai mēģinātu veikt eksperimentu bez manas
palīdzības. Patīk arī ar astotajām klasēm veikt

4. 4
eksperimentus, jo viņiem uzreiz rodas priekšstats
par ķīmiju.
KĀDA IR BIJUSI JŪSU SLIKTĀKĀ
PIEREDZE, VEICOT EKSPERIMENTU AR
SKOLĒNIEM?
Tas bija ļoti rupjš noteikumu pārkāpums. Bija viens
džeks, kurš astotajā klasē no divām vārglāzēm
padzērās kolu un apelsīnu sulu, tas bija
laboratorijas darbs par pH līmeņa noteikšanu. Viņš
vienkārši gribēja pārliecināties, ka tā tiešām ir kola
un apelsīnu sula. Nekas slikts, protams, nenotika,
bet tas bija ļoti rupjš noteikumu pārkāpums.
Vienreiz arī viens skolēns gandrīz aizdedzināja
galdu ar spirta lampiņu.
JŪS ESAT ARĪ KLASES AUDZINĀTĀJS. VAI
JUMS PATĪK BŪT KLASES
AUDZINĀTĀJAM, VAI TAGADĒJĀ 9.B IR
JŪSU PIRMĀ AUDZINĀMĀ KLASE?
Jā, šī ir mana pirmā audzināmā klase un man patīk
būt klases audzinātājam. Protams, ir savi
izaicinājumi, bet kopumā prieks sadarboties ar
jauniešiem. Kamēr pārāk lielas muļķības nedara,
tikmēr viss ir kārtībā.
UN TAGAD MAZLIET ATMIŅU NO JŪSU
SKOLAS LAIKA. KĀ NOTIKA BALLES,
KAD JŪS MĀCĪJĀTIES SKOLĀ, VAI KAUT
KAS BIJA CITĀDĀKS KĀ TAGAD?
Tā izteikti nekas neatšķīrās. Mazāk reivi un nebija
dj Eglītis. Vairāk uzstājās grupas ar dzīvo mūziku.
PASTĀSTIET KĀDU INTERESANTU
STĀSTU NO SKOLAS, TAS VAR BŪT GAN
KĀ NO TAGADĒJĀ SKOLOTĀJA
PERSPEKTĪVAS, GAN KAD PATS VĒL
BIJĀT SKOLĒNS.
Tad kad es gāju devītajā klasē desmitajai klasei
notika Aristotelis. Viens džeks ar līmlenti tika
pielīmēts pie ceļazīmes. Viņam tika aizlīmēta arī
mute. Citam džekam atkal aizdedzināja matus.
Aristoteļi tagad ir palikuši daudz “mīkstāki”, jo ir
ieviesti nopietnāki noteikumi. Pirms tam džeki
stūma busiņus augšā pa graviņas kalnu un sitās ar
milzīgām zivīm. No Aristoteļa tie ir labākie stāsti.
Ar skolotāju sarunājās Gerda Broka un
Elīza Markevica
Mūsu skolā sadarbībā ar skolotāju
Inesi Purmali ir iespēja pieteikties
jauno fiziķu skolas nodarbība, kur
ir iespēja apgūt daudzas
interesantas fizikas tēmas.
Mūsu skolā katru mēnesi notiek jauno fiziķu skola,
kurā brauc studenti no Latvijas Universitātes un
stāsta un māca fizikas tēmas, kuras nav iespējams
iemācīties skolas mācību kursā.
Šajā mēnesī bija lekcija par “Mērķtiecīgo fiziku”,
kurā stāstīja, kā aprēķināt trajektoriju un kā strādā
bulta un katapulta.
Fiziķu skolas nodarbībā ir 2 daļas – teorētiskā un
praktiskā. Teorētiskajā daļā ir 2 prezentācijas un
stāstījums par apgūstamo tēmu, pēc tam ir tests,
kurā 10 jautājumi – atgriezeniskā saite teorētiskajai
nodarbībai. Prakstiskajā daļā, kura, manuprāt, ir
interesantāka, tiek dotas darba lapas un tajās ir
darba gaita un formulas, ar kurām jāaprēķina
dažādi lielumi, kā laboratorijas darbs.
Šajā mēnesī praktiskajā daļā bija jāripina bumbiņa
un pēc bumbiņas augstuma un attāluma jāaprēkina,
kur bumbiņa nokritis, kas, bez šaubām, nebija
viegli. Ja labi veicas praktiskajā darbā un saņemts
labākais rezultāts, tad ir iespēja vinnēt balvu!
Jauno fiziķu skolas nodarbības notiek arī Rīgā ir
iespēja redzēt, kā strādā zinātnieki Latvijas
institūtos. Pēdējā fiziķu skolas nodarbība notiek
Latvijas Universitātē.
Jauno fiziķu skola vienmēr notiek piektdienās no
15:10 – 17:30. Ja tevi interesē fizika un gribi
iemācīties vairāk, piesakies pie skolotājas Ineses
Purmales!
Toms Zinkevičs

5. 5
19., 20. un 21. oktobrī 12. klašu skolēni devās trīs
dienu ekskursijā uz Polijas ziemeļiem. No
Valmieras izbraucām jau 7:00, lai galapunktā
nokļūtu ap 15:00. Pirmajā dienā apmeklējām
Polijas analogu Fudzi kalnam, pamestos Stančiku
tiltus, kas atgādina romiešu akveduktus, Polijas-
Krievijas-Lietuvas robežu un sāls gradētavas pie
Goldapas. Goldapā arī palikām pa nakti, kur no rīta
mūs gaidīja, pa nakti uzsnigušais, pirmais sniegs.
Otrajā dienā, brokastis paēduši, devāmies garā ceļā,
pa līkumainiem Polijas ceļiem, uz Hitlera otrā
pasaules kara mājokli – Vilku midzeni –, pēc kura
tika apmeklēts Svētās Liepas baznīcas komplekss –
Ziemeļpolijas svētceļojumu
mērķis. Otrajā naktī gulējām 4 zvaigžņu viesnīcā
Mikolajkos ar akvaparku. Sestdienā tika apmeklēta
Elkas promenāde un Kopernika parks, kur gids
interesantā manierē pastāstīja par Polijas karaļiem
un to sasniegumiem valsts attīstībā un regresijā.
Pēc tā braucām uz Vigri klostera kompleksu, kas
mūsdienās atgādina rūķu ciematu. Atpakaļceļā
pēdējā pusdienu pauze bija Suvalkos, pēc kuras
bija fināla izrāviens uz Latviju. Autobusā tika
spēlētas spēles un dziedāta karaoke.
Ričards Plotnieks 12.a
Vigri klostera komplekss
Polijas-Krievijas-Lietuvas robeža
Svētās Liepas baznīcas komplekss
Hitlera midzenis
Stančiku tilti
Datorsalikumu veidoja Annija Tauriņa