Latvijas Bankas Makroekonomikas analīzes daļas ekonomista Andreja Migunova prezentācija seminārā "Aktualitātes ekonomikā" 2023. gada 24. augustā.

1. Darba tirgus apskats
un aktualitātes
Andrejs Migunovs
Monetārās politikas pārvaldes
Makroekonomikas analīzes daļas ekonomists
2023. gada 24. augustā

2. Beveridža līkne (I 2004 – II 2023 ) Filipsa līkne (I 2004 – I 2023)
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
Darba tirgus paliek salīdzinoši ciešs
-10
-5
0
5
10
15
20
25
30
35
0 5 10 15 20 25
Vidējā
alga
privātajā
sektorā
(gada
pieauguma
temps,
%)
Darba meklētāju īpatsvars (% no ekon.akt.iedz.; s.i.)
2004-2007
2008-2017
2017-2023
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
0 5 10 15 20 25
Uzņēmēju
īpatsvars,
kas
uzskata
darbaspēka
trūkumu
kā
ierobežojošo
faktoru
(%)
Bezdarba līmenis (% no ekon. akt,.; s. i.)
2004-2007
2008-2017
2017-2023

3. Ekonomiskās aktivitātes līmenis (%; s.i.) Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju un visu
darbavietu skaits (tūkst.)
3 Avots: Centrālā statistikas pārvalde
Aktivitāte joprojām nav atgriezusies pie pirmspandēmijas
līmeņa
0.6
0.62
0.64
0.66
0.68
0.7
0.72
0.74
I
2002
IV
2003
III
2005
II
2007
I
2009
IV
2010
III
2012
II
2014
I
2016
IV
2017
III
2019
II
2021
I
2023
800
850
900
950
1000
1050
I
2015
IV
2015
III
2016
II
2017
I
2018
IV
2018
III
2019
II
2020
I
2021
IV
2021
III
2022
Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji
Aizņemtās un brīvās darbavietas

4. Bezdarba līmenis (%; s.i.) un
brīvo vakanču skaits (labā ass; s.i.)
Zaudējušie cerības atrast darbu ekonomiski neaktīvie
iedzīvotāji (tūkst.; 3 ceturkšņu slīdošais vidējais)
4 Avots: Centrālā statistikas pārvalde
Bezdarba līmenis ir tuvu vēsturiski zemākajam līmenim,
cerības atrast darbu pieaug
0
5000
10000
15000
20000
25000
30000
35000
0
2
4
6
8
10
12
I 2015 I 2016 I 2017 I 2018 I 2019 I 2020 I 2021 I 2022 I 2023
Bezdarba līmenis Vakances
0
5
10
15
20
25
I 2015 I 2016 I 2017 I 2018 I 2019 I 2020 I 2021 I 2022 I 2023

5. Prasmju nesabalansētība Latvijā profesiju dalījumā (Latvijā, 2002. – 2022. gadā)
5 Avots: Centrālā statistikas pārvalde, MPP aprēķins.
Strukturālais bezdarbs 2022. gadā nedaudz samazinājies
0
1
2
3
4
5
6
7
2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022
Vienkāršās profesijas Iekārtu un mašīnu operatori Kvalificēti strādnieki un amatnieki
Lauksaimniecības darbinieki Pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki Kalpotāji
Speciālisti Vecākie speciālisti Vadītāji
Ja bezdarbs pieaug
visās profesijās
līdzvērtīgi, tam nav
ietekmes uz indeksu.
Ja bezdarbs pieaug
dažās profesijās,
indeksa vērtība
pieaug.

6. Uzņēmēju īpatsvars, kas uzskata darbaspēka
trūkumu par būtisku uzņēmējdarbības kavējošo
faktoru (s. i. dati; %)
Uzņēmēju nodarbinātības gaidas nākamajos 3
mēnešos (atbilžu bilance; s.i. dati)
6 Avots: Centrālās statistikas pārvaldes un Eiropas komisijas dati.
Noskaņojums darba tirgū krīt
0
5
10
15
20
25
30
35
I 2015 II 2016 III 2017 IV 2018 I 2020 II 2021 III 2022
Rūpniecība Būvniecība Pakalpojumi
-50
-40
-30
-20
-10
0
10
20
01.2019. 11.2019. 09.2020. 07.2021. 05.2022. 03.2023.
Rūpniecība Būvniecība Pakalpojumi Mazumtirdzniecība

7. Bruto algas pieaugums 2023. gada 1. ceturksnī pa nozarēm (g/g; %)
-5 0 5 10 15 20 25
Q Veselība un sociālā aprūpe
R Māksla, izklaide un atpūta
L Operācijas ar nekustamo īpašumu
K Finanšu un apdrošināšanas darbības
J Informācijas un komunikācijas pakalpojumi
N Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība
F Būvniecība
S Citi pakalpojumi
PAVISAM
E Ūdens apgāde, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija
C Apstrādes rūpniecība
O Valsts pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana
G Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, automobiļu un motociklu remonts
I Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi
P Izglītība
H Transports un uzglabāšana
B Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde
D Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana
A Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība
7 Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
Starp lielākiem pieaugumiem ir nozares,
kuras turpina atkopties kopš pandēmijas

8. Reālās algas, produktivitātes un darba vienības cenas indekss (I 2015 = 100)
8 Avots: Centrālā statistikas pārvalde un Latvijas Bankas aprēķini
Darbs atkal paliek dārgāks, plaisa starp produktivitāti un reālo
algu 2023. gadā nepalielinās
60
70
80
90
100
110
120
130
140
150
160
I 2015 III 2015 I 2016 III 2016 I 2017 III 2017 I 2018 III 2018 I 2019 III 2019 I 2020 III 2020 I 2021 III 2021 I 2022 III 2022 I 2023
Reālā alga Produktivitāte Darba vienības cena (visā ekonomikā)

9. Algu dekompozīcija (g/g pārmaiņas kā novirzes no 2011.-2023. g. vidēja; pp.)
9 Avots: Centrālā statistikas pārvalde un Latvijas Bankas aprēķini
Algu ietekmējošie faktori
-10
-5
0
5
10
15
I 2012 I 2013 I 2014 I 2015 I 2016 I 2017 I 2018 I 2019 I 2020 I 2021 I 2022 I 2023
Bezdarba līmenis Produktivitāte Inflācija Darba tirgus efektivitāte Pārējie faktori Atalgojums uz nodarbināto

10. Paldies par uzmanību!