Sākot darbu pie sabiedrisko attiecību veidošanas, skaidri jāapzinās tā mērķi. Tiem jābūt precīzi definētiem, un sabiedrisko attiecību darba izvērtēšana jāveic atbilstoši sākotnēji izvirzītajiem mērķiem.

1. Latvijas Sabiedrisko attiecību
kompāniju asociācijas (LSAKA)
ieteikumi sabiedrisko attiecību darba
rezultātu izvērtēšanai

2. Sākot darbu pie sabiedrisko attiecību veidošanas, skaidri
jāapzinās tā mērķi. Tiem jābūt precīzi definētiem, un
sabiedrisko attiecību darba izvērtēšana jāveic atbilstoši
sākotnēji izvirzītajiem mērķiem.
Atbilstoši noteiktajiem sabiedrisko attiecību mērķiem un izvēlētajiem
pakalpojumiem darbu ir iespējams izvērtēt pēc šādas ietekmes
ķēdes:
organizācija
un tās
vajadzības
sabiedrisko
attiecību
darbs
sabiedriskā
rezonanse
komunikācijas
ietekme
uzvedības
pārmaiņas
ekonomiskie
efekti
reputācijas
pārmaiņas

3. SNIEGTIE PAKALPOJUMI
(SABIEDRISKO ATTIECĪBU DARBS)
Sākot sadarbību ar sabiedrisko attiecību kompāniju, abām pusēm jāvienojas
par sniegtajiem pakalpojumiem, jānosaka skaidri mērķi un apmaksas kārtība.
Sabiedrisko attiecību kompāniju sniegtie pakalpojumi var būt šādi:
Pētnieciskais darbs:
tirgus un sabiedriskās domas pētījumu organizēšana;
mediju monitorings un publicitātes izvērtēšana;
komunikāciju audits.
Stratēģiskās komunikācijas pakalpojumi:
organizācijas komunikāciju stratēģijas un darba plāna izstrāde;
sponsorēšanas, labdarības un korporatīvās sociālās atbildības
programmu izstrāde;
krīzes komunikāciju plāna izstrāde;
stratēģiskās konsultācijas.
Taktiskie pakalpojumi:
mediju attiecību realizēšana;
korporatīvo attiecību realizēšana;
sponsorēšanas, labdarības un korporatīvās sociālās atbildības
programmu īstenošana;
lobisma plāna realizēšana.

4. SABIEDRISKĀ REZUNANSE
Sabiedrisko rezonansi iedala publicitātē un tautas valodās.
Publicitāti var izvērtēt, veicot mediju monitoringu un apkopojot rezultātus pēc šādiem
kritērijiem:
izmantotie mediji:
drukāto mediju tirāža;
kopējā medija auditorija;
mērķa auditorijas īpatsvars kopējā medija auditorijā;
publikācijas izvietojums;
publikācijas ietilpīgums;
attieksme;
galvenā vēstījuma esamība.
Lai fiksētu un izvērtētu tautas valodas, jāveic atbilstošs pētnieciskais darbs
(padziļinātas intervijas vai fokusgrupas).

5. KOMUNIKĀCIJAS IETEKME
Sabiedrisko attiecību darbu var vērtēt arī pēc tā ietekmes uz
mērķa auditoriju tādās kategorijās kā, piemēram:
atpazīstamība (awareness);
iespējamā izvēle (consideration);
vēstījumu izpratne un noturība (comprehension, retention);
attieksme (attitude) u. c.

6. UZVEDĪBAS PĀRMAIŅAS
Sabiedrisko attiecību darbu var vērtēt arī pēc tā, kā tas
ietekmē mērķa auditorijas uzvedību. Atkarībā no izvirzītajiem
mērķiem to var noteikt, piemēram, pēc šādiem kritērijiem:
interneta mājaslapas apmeklējumu skaits;
saņemtais zvanu un e-pasta vēstuļu skaits;
klātienes apmeklētāju skaits;
izmēģinājumu skaits u. c.

7. EKONOMISKAIS EFEKTS
Sabiedriskās attiecības ir viens no organizācijas vai
uzņēmuma vadības instrumentiem, tādēļ atdevi no šī darba
var aplūkot arī organizācijas kopējo mērķu sasniegšanas
kontekstā. Analizējot uzņēmuma darbības rezultātus, var
izvērtēt arī sabiedrisko attiecību efektivitāti tādu mērķu
sasniegšanā kā:
uzņēmuma tirgus daļas pārmaiņas;
akcijas cenu svārstības;
uzņēmuma rentabilitāte:
pārdošanas apjoms;
esošo vai iespējamo izmaksu samazināšanās;
zīmola vērtības veidošana un uzturēšana;
investoru piesaiste;
kvalificētu darbinieku piesaiste u. c.

8. REPUTĀCIJAS PĀRMAIŅAS
Organizācijas reputācijas veidošana ir ilgtermiņa process, un
sabiedrisko attiecību ieguldījumu šajā jomā var izvērtēt,
salīdzinot rezultātus, kas iegūti ilgākā laika posmā. Kā
piemērus organizācijas reputācijas izvērtēšanai var minēt
šādus kritērijus:
darbinieku lojalitāte;
klientu apmierinātība un lojalitāte;
klientu uzticība;
viedokļa un tendenču veidotāja statuss u. c.
Jebkura sabiedrisko attiecību darba izvērtēšana jāveic citu
komunikācijas disciplīnu, uzņēmuma darbības, attiecīgās nozares un
tirgus attīstības kontekstā. Vispilnīgāk to var noteikt, veicot katram
komunikācijas ķēdes posmam atbilstošu pētījumu.