SlideShare a Scribd company logo
1 of 64
Download to read offline
IV GOVERNO CONSTITUCIONAL
1/64
ENTREGA DO PROCESSO DE GOVERNAÇÃO
DO MINISTÉRIO DA AGRICULTURA E PESCAS
IV GOVERNO CONSTITUCIONAL
ENTREGA DO PROCESSO DE GOVERNAÇÃO
DO MINISTÉRIO DA AGRICULTURA E PESCAS
2007-2012
ENTREGA DO PROCESSO DE GOVERNAÇÃO
DO MINISTÉRIO DA AGRICULTURA E PESCAS
IV GOVERNO CONSTITUCIONAL
2/64
Hodi Ministériu da Agrikultura e Peskas
Constitucional, ba apoiu ne’ebé mak fó mai Ministériu ida ne’e hodi hala’o kna’ar nu’udar
responsável máximu iha area dezenvolvimentu setor agrikultura ho objetivu:
a. Hasa’e produsaun no produtividade ai
no diversifikasaun;
b. Loke kampo de servisu iha areas rurais hodi hamenus dezempregu;
c. Hadi’a agrikultores sira nia moris liu husi hasa’e sira nia rendimentu ekonómiku;
d. Hametin seguransa ai
e. Kontribui atu hafórsa ekonomia nasional liu husi hasa’e esportasaun produtus agríkulas.
Iha biban ida ne’e, hakarak agradese ba partes hotu
kooperasaun di’ak ho MAP hodi hala’o dezenvolvimentu iha setor agrikultura.
Rekoñese katak MAP seidauk konsege lori ita nia agrikultores sira hodi alkansa auto
iha produsaun háre/fós, batar, fóre mungu, fóre rai, no produtus agríkulas seluk
maibé, ita nia produsaun no produtividade husi produtus agríkulas hirak ne’e,
hahú aumenta atu nune’e, iha tempu oin mai, ita bele alkansa auto
garante seguransa ai-han ba sidadaun hotu
Husi Marsu de 2007 to’o Marsu de 2012, MAP seidauk bele dezenvolve sub
tambá limitasaun orsamentu. Tan ne’e, iha sub
sub-setores seluk sei dezenvolve iha tempu oin mai.
Ho ida ne’e, hakarak realsa katak dezenvolvimentu agrikultura sei la para, maibé sempre la’o ba
oin nafatin. MAP sei esfórsa nafatin atu servisu hamutuk ho agrikultores no parseirus de
dezenvolvimentu sira hotu, hodi alkansa seguransa ai
agrikultores sira nia moris no hasa’e ekonomia nasional liu husi hasa’e e
agríkulas.
Ikus liu, hodi MAP nia naran, aprova Relatóriu Tinan 5 ne’e hodi sai nu’udar dokumentu ofisial
MAP nian.
Díli, 30 de Marsu de 2012
Mariano Assanami Sabino
Ministro da Agricultura e Pescas
IV GOVERNO CONSTITUCIONAL
PREFÁSIU
Hodi Ministériu da Agrikultura e Peskas (MAP) nian naran, hakarak agradese ba IV Governo
Constitucional, ba apoiu ne’ebé mak fó mai Ministériu ida ne’e hodi hala’o kna’ar nu’udar
responsável máximu iha area dezenvolvimentu setor agrikultura ho objetivu:
Hasa’e produsaun no produtividade ai-han liu husi téknika intensifikasaun, estensifikasaun
Loke kampo de servisu iha areas rurais hodi hamenus dezempregu;
Hadi’a agrikultores sira nia moris liu husi hasa’e sira nia rendimentu ekonómiku;
Hametin seguransa ai-han; no
u hafórsa ekonomia nasional liu husi hasa’e esportasaun produtus agríkulas.
Iha biban ida ne’e, hakarak agradese ba partes hotu-hotu mak fó ona sira nia apoiu no mantém
kooperasaun di’ak ho MAP hodi hala’o dezenvolvimentu iha setor agrikultura.
katak MAP seidauk konsege lori ita nia agrikultores sira hodi alkansa auto
iha produsaun háre/fós, batar, fóre mungu, fóre rai, no produtus agríkulas seluk
maibé, ita nia produsaun no produtividade husi produtus agríkulas hirak ne’e,
hahú aumenta atu nune’e, iha tempu oin mai, ita bele alkansa auto
han ba sidadaun hotu-hotu iha Timor-Leste.
Husi Marsu de 2007 to’o Marsu de 2012, MAP seidauk bele dezenvolve sub
tambá limitasaun orsamentu. Tan ne’e, iha sub-setores balun maka tenke dezenvolve uluk, no
setores seluk sei dezenvolve iha tempu oin mai.
Ho ida ne’e, hakarak realsa katak dezenvolvimentu agrikultura sei la para, maibé sempre la’o ba
n. MAP sei esfórsa nafatin atu servisu hamutuk ho agrikultores no parseirus de
dezenvolvimentu sira hotu, hodi alkansa seguransa ai-han iha Timor
agrikultores sira nia moris no hasa’e ekonomia nasional liu husi hasa’e e
Ikus liu, hodi MAP nia naran, aprova Relatóriu Tinan 5 ne’e hodi sai nu’udar dokumentu ofisial
Díli, 30 de Marsu de 2012
Mariano Assanami Sabino
Ministro da Agricultura e Pescas
(MAP) nian naran, hakarak agradese ba IV Governo
Constitucional, ba apoiu ne’ebé mak fó mai Ministériu ida ne’e hodi hala’o kna’ar nu’udar
responsável máximu iha area dezenvolvimentu setor agrikultura ho objetivu:
iu husi téknika intensifikasaun, estensifikasaun
Loke kampo de servisu iha areas rurais hodi hamenus dezempregu;
Hadi’a agrikultores sira nia moris liu husi hasa’e sira nia rendimentu ekonómiku;
u hafórsa ekonomia nasional liu husi hasa’e esportasaun produtus agríkulas.
hotu mak fó ona sira nia apoiu no mantém
kooperasaun di’ak ho MAP hodi hala’o dezenvolvimentu iha setor agrikultura.
katak MAP seidauk konsege lori ita nia agrikultores sira hodi alkansa auto-sufisiênsia
iha produsaun háre/fós, batar, fóre mungu, fóre rai, no produtus agríkulas seluk-seluk tan,
maibé, ita nia produsaun no produtividade husi produtus agríkulas hirak ne’e, tinan ba tinan
hahú aumenta atu nune’e, iha tempu oin mai, ita bele alkansa auto-sufisiênsia ai-han no bele
Husi Marsu de 2007 to’o Marsu de 2012, MAP seidauk bele dezenvolve sub-setores hotu-hotu
setores balun maka tenke dezenvolve uluk, no
Ho ida ne’e, hakarak realsa katak dezenvolvimentu agrikultura sei la para, maibé sempre la’o ba
n. MAP sei esfórsa nafatin atu servisu hamutuk ho agrikultores no parseirus de
han iha Timor-Leste, atu hadi’a
agrikultores sira nia moris no hasa’e ekonomia nasional liu husi hasa’e exportasaun produtus
Ikus liu, hodi MAP nia naran, aprova Relatóriu Tinan 5 ne’e hodi sai nu’udar dokumentu ofisial
IV GOVERNO CONSTITUCIONAL
3/64
ÍNDISE
Página
Prefasiu ..................................................................................................................................... 2
Índise......................................................................................................................................... 3
Tabelas...................................................................................................................................... 5
Abreviaturas............................................................................................................................... 6
I. INTRODUSAUN.................................................................................................................. 7
II. ISTORIAL ........................................................................................................................... 7
A. Istorial Badak ............................................................................................................... 7
B. Kompetênsias Secretário de Estado nian .................................................................... 8
C. Refórmas iha Área Jestaun Servisus ........................................................................... 9
III. SUMÁRIU KONABÁ SITUASAUN FINANSEIRA, ORGANIZASIONAL NO POLÍTIKAS
ESTRATÉJIKAS ................................................................................................................. 10
A. Situasaun Finanseira..................................................................................................... 10
A.1 Mekanismu Prosessu Orsamentu Jeral du Estadu.................................................. 11
A.2 Alokasaun Orsamentu Jeral du Estadu ba MAP, 2007-2012 .................................. 11
A.3 Situasaun Implementasaun Orsamentu Jeral du Estadu, 2007-2012...................... 11
B. Estrutura Organizasional MAP ...................................................................................... 13
C. Polítikas Estratéjikas ..................................................................................................... 15
D. Planu Estratéjiku ba Dezenvolvimentu Setor Agrikultura ............................................... 19
IV. DESKRISAUN NO AVALIASAUN KONABÁ PROJETUS NO PROGRAMAS
IMPLEMENTADUS ............................................................................................................. 22
A. Deskrisaun de Projetus no Programas Implementadus................................................ 22
1. Deskrisaun ba Programa husi Orsamentu Transferensia Publika iha Distrito 13...... 23
2. Deskrisaun ba Programa Fila Rai Gratuita iha Distrito 13........................................ 26
3. Deskrisaun ba Projetus de Infraestruturas............................................................... 29
4. Deskrisaun ba Atividades de Rotina ne’ebé Implementa husi Diresaun Nasional
ida-idak.................................................................................................................... 38
IV GOVERNO CONSTITUCIONAL
4/64
B. Avaliasaun ba Projetus no Programas Implementadus ................................................ 52
1. Avaliasaun ba Programa FDCA husi Orsamentu Transferensia Publika iha
Distrito 13 ................................................................................................................ 52
2. Avaliasaun ba Projetus Naun-Infraestruturas........................................................... 52
3. Avaliasaun ba Projetus de Infraestruturas ............................................................... 54
V. SUMÁRIU KONABÁ DIFIKULDADES NO OBSTÁKULUS NE’EBE MAP ENFRENTA........ 56
A. Difikuldades no Obstákulus durante Implementasaun Programa FDCA iha Distrito
13................................................................................................................................. 56
B. Difikuldades no Obstákulus durante Implementasaun Programa Fila Rai Gratuita iha
Distrito 13..................................................................................................................... 56
C. Difikuldades no Obstákulus durante Implementasaun Projetus de Infraestruturas ....... 57
D. Difikuldades ne’ebé MAP, nu’udar Instituisaun hasoru................................................. 57
VI. KONKLUZAUN NO REKOMENDASOENS BA FUTURU.................................................... 58
A. Konkluzaun .................................................................................................................. 58
B. Rekomendasoens ........................................................................................................ 58
Anexu: Koperasaun ho Ajensias Nasionais no Internasionais.................................................... 60-64
IV GOVERNO CONSTITUCIONAL
5/64
TABELAS
Página
Konteúdu
Tabela 1: Orsamentu Jeral du Estadu ne’ebé mak aloka mai MAP husi 2007-2012.............. 11
Tabela 2: Perfil Orsamentu de Transferensia Publika husi 2007-2012 .................................. 23
Tabela 3: Distribuisaun Ekipamentus no Makinas Agríkulas FDCA 2008-2012 ..................... 26
Tabela 4: Aprovizionamentu no Distribuisaun Fini husi 2007-2011........................................ 27
Tabela 5: Aprovizionamentu Materiais Agríkulas husi 2007-2011 ........................................ 27
Tabela 6: Área ne’ebé hetan Aplikasaun husi Téknika de Kultivu no Intensivu...................... 27
Tabela 7: Produsan Fini husi Produtus Agríkulas balun hahu 2007-2011.............................. 28
Tabela 8: Áreal Komulativu husi “Programa Fila Rai Gratuita” husi 2007-2011 ..................... 28
Tabela 9: Rekapitulasaun Área, Produsaun/Produtividade no Rekerimentu Hare (2006-2011)29
Tabela 10: Rekapitulasaun Orsamentu ba Projetus de Infraestruturas (2008-2012) ............ 32
Tabela 11: Projetus de Infraestruturas (2008) ....................................................................... 32
Tabela 12: Projetus de Infraestruturas (2009) ....................................................................... 34
Tabela 13: Projetus de Infraestruturas 2010 (Pakote Referendum)....................................... 34
Tabela 14: Rekapitulasaun Projetus de Infraestrutura (2011)................................................ 38
Tabela 15: Rekapitulasaun Projetus de Infraestrutura (2012)................................................ 38
Tabela 16: Área, Produsaun no Produtividade Produtus Vegetais ....................................... 39
Tabela 17: Área, Produsaun no Produtividade Produtus Frutiferus ....................................... 40
Tabela 18: Área de Produsaun no Produtividade husi Produtus Agríkulas balun (2007-2011)41
Tabela 19: Dadus Esportasaun Karau Vaka, Karau Timur no Karau Kulit husi 2007-2010.... 43
Tabela 20: Área de Produsaun no Produtividade Plantas Industriais balun (2007-2011)....... 45
Tabela 21: Dadus Estudantes Eskola Téknika Agríkula (ETA) ............................................ 49
IV GOVERNO CONSTITUCIONAL
6/64
ABREVIATURAS
(RDP II no III) : Rural Development Project (II no III)
AECID : Agencia Espanhola Del Cooperacion Internacional para Desarolo
NTT : Nusa Tenggara Timur
FAO : Food and Agriculture Organization of the United Nations
USAID : The United State Agency for International Development
AusAid : Australian Agency for International Development
ACIAR : Australian Center for International Agriculture Research
JICA : Japan International for Cooperation Agency
TICA : Thailand International Cooperation International
UNDP : United Nation Development Program
UNTL : Universidade Nacional de Timor Loro Sa’e
SEPI : Secretária de Estado de Promoção e Igualdade
JIRCAS : Japan International Research Center for Agriculture Sciences
ARP III : Agriculture Rehabilitation Project III
GIZ : Germany International Cooperation
IFAD : International Fund for Agriculture Development
IPAD : Instituição Programa Apoio Desenvolvimento
HASETIL : Hametin Agrikultura Sustentavel Timor Leste
RFLP : Regional Fisheries Livelihood Program
ADB : Asian Development Bank
AQIS : Australia Quarantine Inspection Service
ATSEF : Arafura Timor Sea Experts Forum
CTI : Coral Triangle Initiative
PEMSEA : Partnership on Environmental Management of Seas of Southeast
Asia
WFP : World Food Program
MAP : Ministério da Agricultura e Pescas
OGE : Orsamento Geral do Estado
CRS : Catholic Relief Service
SOL3 : Seeds of Life 3
WVI : World Vision International
IV GOVERNO CONSTITUCIONAL
7/64
I. INTRODUSAUN
Relatóriu Tinan 5 ne’e hanesan exersísiu obrigatóriu ne’ebé Ministério da Agricultura e Pescas
(MAP) tenke prepara no submete ba Gabinete Primeiro Ministro RDTL ho objetivu atu aprezenta
sa-sa deit maka Ministériu ne’e hala’o ona durante prosesu governasaun 4º Governo
Constitusional, hahú husi Marsu 2007 to’o Juñu 2012. Além de objetivu ida ne’e, relatóriu ne’e sei
sai dokumentu ofisial ne’ebé, depois de liu tia eleisoens lejislativas, sei entrega ba susessor
ne’ebé mak sei mai hatutan kna’ar iha Ministério ida ne’e.
Relatóriu ida ne’e deskreve konabá dezenvolvimentu institusional MAP nian, inklui refórmas
ne’ebé konsege halo durante prosessu governasaun iha tinan lima nia laran, situasaun finanseira,
organizasional no polítikas estratéjikas atu hasa’e produsaun no produtividade ai-han iha Timor-
Leste. Assuntu importante ida seluk maka avaliasaun konabá ezekusaun projetus iha kampu no
ninia jestaun finanseira, inklui projetus ne’ebé atu tranzita ba ezekutivu fóun. Ikus liu, relatóriu ne’e
kobre mós difikuldades prinsipais no obstákulus ne’ebé Ministério ne’e enfrenta wainhira hala’o
ninia kna’ar atu alkansa ninia objetivus. Antes de atu remata, relatóriu ne’e mós sei halo
konkluzaun no fó rekomendasoens ba futuru.
Tuir instrusaun husi Sua Ex.cia
Primeiro Ministro RDTL, ne’ebé fó sai liu husi surat ofisial Gabinete
Primeiro Ministro (PM) nian, ho Ref. 0136/GPM/I/2012, katak relatóriu ne’e tenke submete ba
Gabinete PM, mais tardar, 31 Marsu 2012.
II. ISTORIAL
A. Istorial Badak
Hahú husi 1º to’o 3º Governo Constitusional RDTL, Ministério ida ne’e hanaran an Ministério da
Agricultura, Florestas e Pescas, dezignadamente MAFP, ne’ebé lideradu husi Ministru ida, Vise-
Ministru ida, no hetan apoiu husi Secretário Permanente ida, Diresaun Nasional tolu, Diresaun
Servisu walu lokalizadus iha edifísiu sentral Ministériu nian iha Díli, Rejiaun Agrikultura hat
(Regiaun Baucau, Bobonaro, Manufahi no Oecusse) no Koordenadores Servisus Agrikultura nian
iha Distritos.
Iha 2007, 4º Governo Constitusional RDTL, liu husi Dekretu-Lei N.o
7/2007, loron 5 Setembru, hari
legalmente Ministério da Agricultura e Pescas, dezignadamente MAP hodi substitui naran MAFP.
MAP lideradu husi Ministro ida no Secretários de Estado 3, no hetan apoiu husi Director Geral 1,
Diresoens Nasionais 12 lokalizadus iha edifísiu sentral Ministériu nian iha Díli (Comoro, kompostu
husi Diresoens Nasionais 9; Caicoli, kompostu husi Diresoens Nasionais 2; no Airoportu, kompostu
husi Diresaun Nasional 1) no Servisus de Agrikultura Distrital 12 eseptu Distrito Dili ne’ebé ikus
mai koñesidu hanesan “Diresoens Distritais”. Alem de Diresoens nasionais ne’ebé refere iha leten,
MAP iha mós Gabinete de Inspesaun no Auditoria Interna 1.
Tambá Dekretu-Lei N.o
7/2007 la defini funsoens kompetentes ba Secretários de Estado MAP
nian, maka Manistro Agricultura e Pescas, Ir. Mariano Assanami Sabino, liu husi Despachu No
.
026/GM/VIII/2009, ho data 27 Agostu 2009, defini funsoens ba Secretários de Estado nain 3
ne’ebé hetan kolokasaun iha MAP hanesan tuir mai.
IV GOVERNO CONSTITUCIONAL
8/64
B. Kompetênsias Secretários de Estado nian
Kompetênsias Secretário de Estado da Agricultura e Arboricultura nian:
• Koordena no superviziona elaborasaun polítika no planu estratéjiku ba dezenvolvimentu sub-
setores Agrikultura no Hortikultura, Florestas no Plantas Industriais;
• Akompanha, avalia no fó orientasoens ba Diresoens hotu-hotu iha ninia tutela konabá
preparasaun no implementasaun ninia planu anual no plurianual no garante ezekusaun di’ak
konabá ninia orsamentu;
• Superviziona Diresoens hirak ne’e:
Diresaun Nasional ba Apoiu Dezenvolvimentu Komunitáriu Agríkula;
Diresaun Nasional ba Polítikas no Planeamentu;
Diresaun Nasional ba Agrikultura no Ortikultura;
Diresaun Nasional ba Irrigasaun no Jestaun Utilizasaun Bé;
Diresaun Nasional ba Florestas;
Diresaun Nasional ba Plantas Industriais no Agro-Komérsiu;
Diresaun Nasional ba Peskizas no Servisu Espesializadus;
Diresaun Nasional ba Fórmasaun Agríkula; no
Diresoens Distritais (iha 12 Distritos).
• Avalia propostas investimentu públiku nian relasionadu ho áreas husi ninia tutela no propoen
medidas konvenientes ba Ministru atu halo ninia prossekusaun;
• Koordena, ho órgauns relevantes, konabá estabelesimentu sistema komunikasaun ida ne’ebé
apropriadu no efisiente hodi divulga rezultadus husi estudus, publikasoens no infórmasoens
konabá Ministério da Agricultura e Pescas; no
• Avalia efeitus no impaktus husi implementasaun polítika no programas relevantes ho áreas husi
ninia tutela no propoen ba Ministru konabá medidas hodi halo korresaun.
Kompetênsias Secretário de Estado da Pecuária nian:
• Koordena no superviziona elaborasaun polítika no planu estratéjiku ba dezenvolvimentu sub-
setores Pekuária, Veterinária no Kuarentena;
• Akompaña, avalia no fó orientasoens ba Diresaun Nasional Pekuária no Veterinária, no
Diresaun Nasional Kuarentena konabá implementasaun ninia planu anual no plurianual iha
nível nasional no distrital, no garante ezekusaun di’ak ba ninia orsamentu;
• Promove kooperasoens iha nível nasional, rejional no internasional, iha áreas Pekuária,
Veterinária, Kuarentena no Peskiza iha áreas mak hanesan;
• Superviziona servisu husi Diresaun Nasional Administrasaun no Finansas no servisu
Administrativu husi Diresoens Nasionais no Distritais hotu-hotu, mak hanesan:
Monitoriza realizasaun servisu aprovizionamentu ne’ebé relasionadu ho despezas, hanesan
akizisaun sasan no halo servisu ka ezekusaun obras iha Ministério da Agricultura e Pescas,
atu bele garante para ema hotu halo tuir prinsípius kontratasaun públika, mak hanesan,
tenke tuir lei, iha igualdade, iha imparsialidade no iha transparênsia;
Koordena, ho órgauns relevantes, hodi kontrola ezekusaun orsamentu anual Ministério nian,
maibé sempre bazeia ba prinsípius legalidade nian, interesse públiku no transparênsia;
IV GOVERNO CONSTITUCIONAL
9/64
Koordena, ho órgauns relevantes, hodi kontrola servisu lojístika Ministériu nian, no propoen
medidas korretivas wainhira presiza;
Koordena, ho órgauns relevantes, atu kontrola ezekusaun projetus infraestruturas Ministériu
nian, no verifika despezas nian justifikasaun.
• Avalia efeitus no impaktus husi implementasaun polítika no programas relevantes ho áreas husi
ninia tutela no propoen medidas korresaun nian ba Ministru; no
• Fó orientasoens ba Diresoens ne’ebé pertense ba nia tutela konabá preparasaun relatóriu anual
husi sira nia atividades.
Kompetênsias Secretário de Estado das Pescas nian:
• Koordena no superviziona elaborasaun polítika no planu estratéjiku ba dezenvolvimentu iha
Sub-Setor Peskas no Akikultura;
• Akompaña, avalia no fó orientasoens ba Diresaun husi ninia tutela konabá preparasaun no
ezekusaun planu anual no plurianual no assegura ezekusaun ninia orsamentu bele la’o ho di’ak;
• Promove kooperasoens iha nível nasional, rejional no internasional iha áreas peskas, akikultura
no peskizas iha áreas hanesan;
• Avalia efeitus no impaktus husi implementasaun polítika no programas relevantes ho áreas husi
ninia tutela no propoen medidas korresaun nian ba Ministru;
• Fó orientasoens no superviziona Diresaun Nasional husi ninia tutela konabá preparasaun
relatóriu anual husi ninia atividades;
• Koordena no superviziona preparasaun konabá implementasaun programas dezenvolvimentu
rekursus umanus nian iha Ministériu Agrikultura no Peskas, ne’ebé inklui mós prosesu halo
rekrutamentu ba funsionárius permanentes no temporarius no halo avaliasaunkonabá
funsionárius sira nian kapasidade téknika iha Diresoens nasionais no distritais.
Tuir Dekretu-Lei ne’ebé publika ona, katak MAP sai instituisaun governu ne’ebé responsável atu
prepara planu, ezekuta, koordena no halo avaliasaun ba polítika konabá áreas Agrikultura no
Hortikultura, Florestas, Pekuária no Veterinária, Peskas no Akikultura, ne’ebé hetan ona
aprovasaun husi Conselho de Ministros. Além de áreas hat ne’e, MAP mós iha kna’ar atu
dezenvolve área konabá Plantas Industriais no servisu de apoiu hanesan Polítika no Planeamentu,
Dezenvolvimentu Komunitáriu, Kuarentena, Irrigasaun no Jestaun Utilizasaun Bé, Peskizas no
Administrasaun no Finansas.
C. Refármas iha Área Jestaun Servisus
Ministériu halo ona refórma hodi altera ninia estrutura tuan ba estrutura fóun hanesan explika ona
iha Istoria, iha parte oin. Refórma hirak seluk ne’ebé maka MAP halo ona maka hanesan tuir mai :
• Transfórma Servisus de Agrikultura Rejional ba Diresaun Servisus de Agrikultura Distrital;
• Koordenador Servisus Agrikultura Distrital, muda nia estatutu ba Director Agricultura Distritais,
hodi refórsa kordenasaun iha implementasaun aktividade iha nível Distrito;
• Rekruta no destaka 386 extensionistas iha Suku 425 husi Suku 442 (la inklui Suku sira iha Dili
laran, tambá hetan assistensia téknika husi MAP Central) no senior extensionista 12 iha Distrito
12, hodi hafórsa estensaun agrikula;
• Rekruta vasinadores 65 ne’ebé uluk hanesan Agente Pecuaria do Suco (APS) ba kargu
Assistente Pecuária nível Sub Distrito;
IV GOVERNO CONSTITUCIONAL
10/64
• Hari brigada tratores 3, iha parte Leste kobre Distrito Lautém, sentru Sul kobre Distrito
Viqueque, Natarbora no Manufahi no iha parte Oeste kobre Distrito Covalima no Bobonaro, ho
objetivu atu organiza makinas agríkulas hodi atende povu agrikultor iha preparasaun terrenu;
• Transfórma ponto fócais de orsamentu ba Chefe Departemento de Planeamento e Financas iha
Diresaun hotu hotu, inklui servisus de agrikultura distrital;
• Transfórma funsionaios temporarios ne’ebé simu salario husi Bens e Servisus ba Salario e
Vencimento;
• Dezenvolvimentu instituisaun MAP liu husi implementa análize funsaun esensial (Core Function
Analysis-CFA) ba Diresaun Nasional no Distrito Bobonaro ho Covalima, atu minimiza dupla
funsaun no kustu ba funsaun marginal sira;
• Estabelese sistema infórmasaun seguransa ai-han iha nível Suku ne’ebé fórnese infórmasaun
ba autoridades nível alto no mós entidades sira seluk, hodi hola desizaun konabá situasaun
seguransa ai-han no nutrisaun iha rai laran;
• Transfórma Diresaun dos Servisus de Agro Komersiu ba Departementu rua ne’ebé tutela ba iha
Diresaun Nasional de Plantas Industriais e Agro-Komersiu;
• Aplikasaun prosedimentus tenderizasaun nian, atu ezekuta didi’ak servisu aprovizionamentu
konabá akizisaun sasan, ezekuta obras MAP nian, no atu garante para servisu ne’e bele
ezekuta lolós tuir prinsípius kontratasaun públika, imparsial no transparente, Ministro da
Agricultura e Pescas emite Diploma Ministrial No
. 42/GM/II/2010, datada 18 Fevereiru, hodi
nomeia Comissão de Abertura dos Invólucros, Comissão do Júri dos Concursos, Comite de
Contratações no Comissão de Acompanhamento, atu fó apoiu ba servisus de
aprovizionamentu;
• Hari koperativa ho naran KOMAP ho objetivu alem de atu atende nesesidade bazika
funsionarius sira nian, mós bele fó atendimentu ba funsionarius liu husi funsionamentu kantina,
atu nune’e bele hamenus despezas hodi ba mai uma iha tempu diskansa;
• Introdusaun fórmatura dader antes de hahú servisu, atu impoen pontualidade oras tama servisu
nian no hasa’e funsionárius sira nia dezempeñu no produtividade iha servisu fatin, MAP liu husi
Director Geral (DG) introduz sistema “apel pagi” ka halo fórmatura dader-dader ba funsionárius
hotu-hotu antes de tama servisu. Além de aplika fórmatura obrigatória ne’e, MAP mós impoen
kontrolu ba prezensa diária funsionárius nian liu husi assinatura iha livru du pontu “time sheet”
ne’ebé organiza diretamente husi Gabinete Director Geral nian. Sistema ne’e konsege tau
pontualidade ba funsionárius MAP nian no halo sira nia servisu tuir oras ne’ebé determina tuir
lei funsaun públika.
III. SUMÁRIU KONABÁ SITUASAUN FINANSEIRA, ORGANIZASIONAL NO POLÍTIKAS
ESTRATÉJIKAS
A. Situasaun Finanseira
MAP, liu husi Diresaun Nasional de Administrasaun e Finansas, iha kna’ar importante atu jere no
kontrola ezekusaun orsamentu estadu nian ne’ebé aloka mai ministériu ida ne’e. Atu garante katak
jestaun finanseira ne’ebé MAP halo, koretu, maka ministériu ida ne’e sempre hala’o sistema
kontrolu internu liu husi auditoria husi Gabinete Inspetor Jeral no dala ruma iha mós auditoria husi
Ministériu Finansas rasik.
IV GOVERNO CONSTITUCIONAL
11/64
A.1 Mekanismu Prosessu Orsamentu Jeral du Estadu
Atu hetan orsamentu ne’ebé mak atu aloka mai ministériu sei bazeia ba prioridades governu liu
husi prosessu ida ne’ebé mak ministériu sira tenki kumpri no halo tuir. Prosedimentu elaborasaun
orsamentu mak hanesan tuir mai ne’e:
1. Diresaun ida-idak tenki prepara planu asaun annual ne’ebé mak sei hala’o iha tinan ida nia
laran;
2. Desizaun pakote fiskal husi Conselho de Ministros;
3. Preenche tabela alokasaun orsamentu ne’ebé mak preparadu ona husi Ministériu Finansas;
4. Halo submisaun proposta orsamentu ba Ministériu Finansas liu husi Diresaun Nasional du
Orsamentu du Estadu;
5. Hato’o ba Concelho de Ministros;
6. Halo diskusaun ho Komité Revizaun Orsamentu;
7. Ministériu ida-idak sei hatán hodi defende iha Primeiru Ministru ho Komité Revizaun
Orsamentu nia oin konabá razaun hato’o proposta orsamentu ne’ebé refere;
8. Proposta orsamentu lori ba Parlamentu hodi diskuti no aprova;
9. Promulga husi Presidente RDTL antes atu ministériu ida-idak implementa tuir Planu Asaun
Annual ne’ebé prepara ona.
A.2 Alokasaun Orsamentu Jeral du Estadu ba MAP, 2007-2012
Tabela 1. Orsamentu Jeral du Estadu ne’ebé mak aloka mai MAP husi 2007- 2012
Iha tabela 1, hatudu katak alokasaun orsamentu mai MAP durante tinan 5 (2007-2012) hamutuk
USD 121,915,080.00. Alem de ne’e, MAP hetan mós benefisiu lubun bo’ot ida husi
implementasaun projetu liu husi fundu PDD_I, PDD_II no mós Fundu Infraestrutura, ne’ebé jere
diretamente husi AND, depois de lista projetu ne’ebé MAP propoen hetan aprovasaun. Projetu
hirak ne’e, hahu implementa iha tinan 2010 bainhira mósu polítika “Pakote Referendum, PDD-I,
PDD_II no Fundu Infraestrutura”.
A.3 Situasaun Implementasaun Orsamentu Jeral du Estadu, 2007-2012
Rezultadu ezekusaun orsamentu jeral du estadu ne’ebé aloka mai MAP, hatudu iha parágrafus tuir
mai.
No Tinan
Fiskal
Alokasaun Orsamentu Persentajen Ezekusaun
1 2007 (Alokasaun ba Gov tranzitóriu) 6,728,000.00
(Carry over husi Gov Anterior) 10,021,000.00
90%
2 2008 30,777,000.00 88%
3 2009 33,914,000.00 98%
4 2010 19,602,080.00 97%
5 2011 14,709,000.00 96.2%
6 2012 16,185,800.00 58%, atual no commitment (12 de
Marsu 2012)
IV GOVERNO CONSTITUCIONAL
12/64
1. Tinan Fiskal 2007 (transitóriu)
Orsamentu ne’ebé aloka iha 2007 (transitoriu) hamutuk USD 6,728,000.00 noCarry over husi Gov
Anterior, USD 10,021,000.00. Husi orsamentu jeral du estadu ne’ebé mak alokadu, ministériu
ezekuta 90% no orsamentu 10% sai hanesan “Carry Over”.
Razaun tambá sa mak labele ezekuta orsamentu to’o 100%, tambá iha tempu ne’ebá sistema
prosesu orsamentu sei uza aproximasaun utilizasaun orsamentu sentralizadu. Iha parte balun,
governu bele kontrola ezekusaun orsamentu maibé iha parte seluk governu ka Ministériu Finansas
labele kontrola hotu tambá limitasaun rekursus humanus ne’ebé mak iha.
2. Tinan Fiskal 2008
Orsamentu ne’ebé aloka ba MAP iha tinan 2008 hamutuk USD 30,777,000.00. Husi orsamentu
jeral du estadu ne’ebé mak alokadu, ministériu ezekuta deit 88% no orsamentu 12% sai hanesan
carry over. Persentajen ezekusaun orsamentu jeral du estadu tinan 2008 ki’ik liu kompara ho
ministériu sira seluk tambá iha tempu ne’e Chefe Finansas Interina ladun iha koordenasaun ne’ebé
di’ak ho staff sira ne’ebé servisu iha departamentu das finansas rasik, diresaun sira no Ministériu
Finansas, hodi buka hetene konabá problema saída mak diresaun hasoru atu ezekuta orsamentu
no oinsa atu buka solusaun ba problema ne’ebé mak ministériu hasoru.
Iha tempu ne’ebá, ministériu tenki hato’o hikas orsamentu mais ka menus USD 3,700,000.00 ba
fali kofre estadu, maibé ministériu tenki lori fali deve ne’ebé la konsege selu iha tinan 2008 mai fali
tinan 2009 hodi buka solusaun.
3. Tinan Fiskal 2009
Orsamentu ne’ebé aloka iha tinan 2009 hamutuk USD 33,914,000.00. Husi orsamentu jeral du
estadu ne’ebé mak alokadu, ministériu konsege ezekuta to’o 98% no tau Ministério da Agricultura
e Pescas hanesan ministériu ne’ebé mak hetan no atinji ezekusaun orsamentu ás liu ministériu
sira seluk. Ida ne’e sai prestíjiu bo’ot ba MAP. Husi rezultadu ne’e, MAP simu louvor liu husi
entrega Sertifikadu no Champaña husi Sua Ex.cia
Primeiru Ministru RDTL. MAP hetan susesu ida
ne’e tambá iha koordenasaun di’ak ho diresaun hotu hodi ezekuta orsamentu tuir lei ne’ebé vigora
iha RDTL. MAP mós kria koordenasaun ne’ebé di’ak iha nível ministériu rasik nomós hametin
liñas koordenasaun ne’ebé di’ak ho Ministériu Finansas.
Problema ne’ebé mak hasoru: Hanesan temi ona iha leten katak iha 2008 MAP la konsege
ezekuta hotu orsamentu ne’ebé aloka e hatama fila fali orsamentu ba kaixa Estadu ho montante
USD 3,700,000.00, maibé husik hela deve e tenki selu fila fali ho orsamentu tinan 2009. Ida ne’e
hatudu katak laiha jestaun ne’ebé di’ak hodi kontrola orsamentu. Planu ne’ebé atraza ona iha tinan
2009 tenki muda fila fali tambá orsamentu la sufisiente. Orsamentu husi diresaun hotu tenki ko’a
hodi selu tusan ne’ebé iha.
4. Tinan Fiskal 2010
Orsamentu ne’ebé aloka iha tinan 2010 hamutuk USD 19,602,080.00. Husi orsamentu jeral du
estadu ne’ebé mak alokadu, ministériu konsege ezekuta to’o 97% no tau MAP hanesan ministériu
ne’ebé mak atinji ezekusaun orsamentu ás liu ministériu sira seluk iha 2010 no simu
rekoñesimentu husi Sua Ex.cia
Primeiro Ministro RDTL hanesan Champaña no Sertifikadu. MAP
hetan susesu ne’e tambá iha koordenasaun di’ak husi komitiva tomak iha ministériu nia laran.
Além de iha koordenasaun ne’ebé di’ak iha nivel ministériu laran, MAP mós iha koordenasaun
di’ak ho Ministériu das Finansas.
5. Tinan Fiskal 2011
Orsamentu ne’ebé aloka iha 2011 hamutuk USD 14,709,000.00. Total ida ne’e kompostu
husiOrçamento Geral do Estado (OGE) = USD 13,409,000.00, Fundu Kontingensia = USD
1,299,896.00 no virement mai kategoria salariu hodi kompleta salariu desimu terseiru funsionariu
IV GOVERNO CONSTITUCIONAL
13/64
MAP tinan 2011 = USD 104,159.00). Husi orsamentu jeral do Estadu ne’ebé alokadu iha tinan
ne’e, MAP konsege ezekusaun 96.2%. Kondisaun ida ne’e mós tau nafatin MAP hanesan
ministériu ne’ebé mak ezekuta orsamentu ás liu husi ministériu sira seluk.
6. Tinan Fiskal 2012
Iha tinan Fiskal 2012, MAP hetan alokasaun orsamentu hamutuk USD 16,185,000.00. Husi
orsamentu ida ne’e, to’o iha fulan Marsu 2012, ministériu konsege ezekuta ona 58% (sura hamutuk
Commitment no Disbursement). MAP sei buka halo esfórsu maka’as liu tan hodi ezekuta
orsamentu ne’ebé aloka ba ministériu tuir planu ne’ebé iha.
B. Estrutura Organizasional MAP
Tuir Dekretu-Lei N.o
7/2007, loron 5 Setembru, katak MAP sai instituisaun governu ne’ebé
responsável atu prepara planu, ezekuta, koordena no halo avaliasaun ba polítika konabá áreas
Agrikultura no Hortikultura, Florestas, Pekuária no Veterinária, Peskas no Akuikultura, ne’ebé
hetan ona aprovasaun husi Conselho de Ministros. Além de áreas hat ne’e, MAP mós iha kna’ar
atu dezenvolve área konabá Plantas Industriais no servisu de apoiu hanesan Polítika no
Planeamentu, Dezenvolvimentu Komunitáriu Agrikula, Kuarentena, Irrigasaun no Jestaun
Utilizasaun Bé, Peskizas, Fórmasaun Teknika Agrikula no Administrasaun e Finansas.
MAP nia estrutura orgânika fóun mak hanesan iha Figura 1, pagina tuir mai.
IV GOVERNO CONSTITUCIONAL
14/64
Direktor Jeral
MINISTRU
Gabinete Ministru
S.E. Peskas
Gab. S.E. Peskas
Konselhu Konsultivu
Gab. Inspetoria Jeral no Auditoria
Gab. ba Servisus Jurídikus
S.E. Agricultura no Arborikultura
Gab. S.E. Agric. no Arborikultura
S.E. Pekuária
Gab. S.E. Pekuária
Gab. Protokolu no Relasaun Públika
Direaun
Nasional
Pekuária no
Veterinária
Dept:
- Produsaun
animal
- Veterinária
- Komérsiu
- Polítika no
programas
-Admin. &
Finansas
Diresaun
Nasional
Agrikultura
no
Ortikultura
Dept:
- Produsaun
kulturas;
-
Mekanizasau
n &post-
kolheita
- Protesaun
plantas
-Ortikultura
-Planeamentu
& Finansas
Diresaun
Nasional
Polítika no
Planeamentu
Dept:
-Kooperasaun
nasional &
internasional
no seguransa
ai-han
- Planu no
programas
- ALGIS/
SIGAT
- Monitoria &
Avaliasaun
Diresaun
Nasional
Irrigasaun &
Jestaun
Utilizasaun
Bé
Dept:
-
Dezenvolviment
u irrigasaun
- Protesaun
to’os, natar no
normalizasaun
mota
- Jestaun Bé
-
Dezenvolviment
u Rekursu Bé
-Planeamentu
& Finansas
Diresaun
Nasional
Florestas
Dept:
- Reabilitasaun
no
reflorestasaun
- Protesaun no
jestaun rekursu
s florestais
-Produsaun no
utilizasaun
produtus
florestais
- Áreas
protejidas no
parke nasional
-Planeamentu
& Finansas
Diresaun
Nasional
Peskas no
Aquikultura
Dept:
-
Dezenvolviment
u indústria
peskas
- Jestaun
rekursus peskas
no investigasaun
akuátika
-
Dezenvolvimnet
u Akuikultura
- Inspesaun
peskas
-Planeamentu &
Finansas
Diresaun
Nasional
Plantas
Industriais
no Agro-
Komérsiu
Dept:
- Kafé
- Plantas
anuais no
pereniais
- Protesaun
plantas
industriais
- Dezenvolvi-
mentu Agro-
komérsiu
-Planeamentu
& Finansas
Diresaun
Nasional
Kuarentena
no
Bioseguran
sa
Dept:
-Kuarentena
plantas
- Kuarentena
animal
- Kuarentena
ikan
-
Planeamentu
& Finansas
Diresaun
Nasional
Formasaun
Téknika
Agríkula
-Eskola
Agríkola
Natarbora
-Eskola
Agríkola
Maliana
-Eskola
Agríkola
Fuiloro
-Planeamentu
& Finansas
Diresaun
Nasional
Peskiza &
Servisu
Espesializad
us
Dept:
- Rekursu no
Dezenvolviment
u
- Servisu
espesializadus
-Planeamentu
& Finansas
Diresaun
Nasional
Dezenvolvim
entu
Komunitária
Agríkula
Dept:
-
Dezenvolviment
u komunitária
agríkola
- Estensaun
agríkola
-Informasaun
agríkola
-Planeamentu
& Finansas
12 Diresoens Distritais
Dept: Estensaun Agríkola, Servisu Téknikus, Planeamentu no
Administrasaun & Finansa
Diresaun
Nasional
Administras
aun no
Finansas
Dept:
-Finansa
-Prokurmen
-Lojístika no
transporte
-Rekursus
umanus
-
Dokumentasa
un no IT &
Arkivu
-Planeamentu
& Finansas
Fig. 1Estrutura Orgânika MAP durante IV Gov. Konstitusional
IV GOVERNO CONSTITUCIONAL
15/64
C. Polítikas Estratéjikas
MAP nu’udar instituisaun governu nian mak responsável atu dezenvolve Sub-setores Agrikultura
no Hortikultura, Florestas, Pekuária no Veterinária, Peskas no Akikultura, Plantas Industriais,
ne’ebé sei hetan apoiu husi Diresaun Nasional : Polítika no Planeamentu, Dezenvolvimentu
Komunitáriu Agrikula, Kuarentena no Bio Seguransa, Irrigasaun no Jestaun Utilizasaun Bé,
Peskizas, Fórmasaun Teknika Agrikula no Administrasaun no Finansas. MAP iha ninia objetivu
bo’ot atu alkansa seguransa ai-han iha Timor-Leste, hadi’a agrikultores sira nia moris no kontribui
atu hasa’e rendimentu ekonómiku nasaun nian, liu husi hasa’e exportasaun produtus agríkulas.
1. Kna’ar MAP nian
Atu lori Ministériu ne’e sai hanesan Instituisaun ne’ebé proativu no fórte hodi lidera
dezenvolvimentu iha Setor agrikultura, liu husi jestaun rekursus ne’ebé iha atu hasa’e
produtividade no produsaun ho kualidade di’ak no sustentável iha Sub-setores Produsaun Ai-
han no Hortikultura, Pekuária, Florestas, Plantas Industriais, no Peskas, ho objetivu atu
alkansa seguransa ai-han, promove kressimentu ekonómiku no kria kampu de trabalhu iha
áreas rurais.
2. Vizaun 2020
Vizaun MAP katak, wainhira tama ba tinan 2020, Timor-Leste bele ona hari indústrias
agríkulas ne’ebé kompetitivu ho baze iha agrikultura sustentável.
3. Kondisoens Jerais ne’ebé MAP hasoru
Timor-Leste oras ne’e enfrenta dadaun obstákulus barak iha Setor agrikultura. Seguransa ai-han
sai nu’udar dezafiu bo’ot ba MAP. Obstákulus ne’ebé refere mak hanesan tuir ne’e:
• Agrikultores barak maka iha to’os ou natar ki’ik liu husi hektares 0.4 no barak mak halo to’os iha
rai lolon no uza prátikas tradisionais hanesan lere rai no sunu “slash and burn” ne’ebé ladun
produtivu no hamósu erozaun iha rai lolon no kauza problemas ambientais seluk-seluk;
• Ho esepsaun hare híbrida, produtividade média hare to’o deit 1.5 - 2 ton/ha tambá téknika kuda
rai no inputs la apropriadu. Além de produditividade ne’ebé menus, sei iha tan perdas durante
prosessamentu pós-kolheita;
*Tuir peritus sira katak iha áreas de produsaun ne’ebé hetan irrigasaun di’ak, produsaun tenke
atinji pelu menus 3 ton fós/ha, no melhoramentu ne’ebé halo iha áreas de produsaun iha rai-
maran bele prodúz 2 ton fós/ha.
• Iha parte seluk, produsaun kafé menus liu husi 250 kg/ha;
*Tuir peritus sira katak estandard produtividade kafé maka hanesan 650 - 1,400 kg/ha.
• Kressimentu populasaun Timor-Leste nian ne’ebé ás (± 3%/kada tinan) no laiha kontrolu bele
sai obstákulu ba seguransa ai-han iha tempu badak. Sensus demográfiku iha 2011 hatudu
katak Timor-Leste nia populasaun hamutuk 1,193,386, maibé tuir kálkulus estimativus, hatudu
katak iha 2015 Timor-Leste nia populasaun sei aumenta ba 1,356,340 no iha 2020 sei to’o
1,590,861. Nune’e mós, konsumu fós iha 2011 sei to’o 107,405 ton, iha 2015 sei sa’e ba
122,071 ton no iha 2020 sei sa’e ba 143,177 ton.
Haré ba kondisoens hirak ne’e, governu prevê ona katak Timor-Leste tenke prodúz rasik ai-han
sufisiente atu responde ba nesessidade ninia populasaun ne’ebé tinan-tinan sempre aumenta.
Husi aspetu ida ne’e, hahú 2005 governu Timor Leste konsidera seguransa ai-han nu’udar
prioridade nasional ne’ebé tenke alkansa no hametin. Tan ne’e MAP hatur ninia polítika ne’ebé
apropriadu ho programas konkretus hodi rezolve kestaun ne’ebé refere iha leten.
IV GOVERNO CONSTITUCIONAL
16/64
4. Polítika MAP nian
MAP nia polítika makaatu garante sidadaun hotu-hotu iha Timor-Leste bele hetan asessu ba ai-
han ne’ebé saudável, kontínuo no baratu, liu husi hasa’e produsaun no produtividade agríkula
inklui produsaun no produtividade pekuária, peskas no seluk-seluk tan, loke kampu de trabalhu iha
áreas rurais, hamenus kiak no hasa’e rendimentu nasaun nian liu husi exportasasun produtus
agríkulas.
Atu hala’o polítika ne’ebé refere iha parágrafu anterior, MAP presiza dezenvolve estratéjia ida
ne’ebé di’ak no aplikável liu husi dezenvolvimentu pilares estratéjikus hat (4) ne’ebé presiza hetan
apoiu makás husi governu, liu-liu husi MAP. Pilares hat (4) ne’e kompostu husi:
1. Dezenvolvimentu institusional;
2. Dezenvolvimentu tékniku iha agrikultura nian áreas hotu-hotu;
3. Dezenvolvimentu kapasidade agrikultor nian; no
4. Dezenvolvimentu infraestruturas.
4.1 Dezenvolvimentu Institusional
Dezenvolvimentu institusional importante atu hasa’e MAP no ninia funsionárius nia kbi’it hodi
hala’o kna’ar tuir ninia vizaun no misaun no tuir definisaun funsoens ne’ebé hakerak tia ona iha
Dekretu Lei No
18/2008.
Kompozisaun funsionárius iha MAP hanesan tuir mai:
Total funsionariu MAP to’o iha tinan 2012 hamutuk 2,197 ne’ebé kompara ho númeru funsionariu
iha tinan 2007 hamutuk 752. Ne’e hatudu katak, iha aumentu númeru funsionariu husi tinan 2007
to’o 2012 hamutuk 1,445. Kompozisaun tuir grau mak hanesan: Grau A=2, Grau B=44, Grau
C=146, Grau D=413, Grau E=751, Grau F=708 no Grau G=133.
Bazeia ba nível edukasional, MAP nia funsionárius kompostu husi Doutoradus (S3)=1, Mestradus
(S2)=15, Lisensiadu (S1)=391, Diplomas (D1,2,3,4)=106, Edukasaun Tersiária=1,097 no
Edukasaun Sekundária no Primária =587. Kompara ho nivel edukasaun funsionariu iha tinan 2007
ne’ebé laiha doutoradu (S3) no iha Maestradu (S2) naín tolu deit.
Ho kompozisaun no kapasidade edukasional ne’ebé hatudu iha parágrafu anterior, MAP sei
esfórsa an atu iha tinan hirak tuir mai, sei buka aumenta koñesimentu no “skill” ba ninia
funsionárius, liu-liu ba sira ne’ebé ho Grau E no Grau F, atu hotu-hotu bele servisu di’ak liu tan ba
ministériu ida ne’e no bele kontribui makás liu tan ba dezenvolvimentu agrikutura iha Timor Leste.
Iha parte seluk, MAP presiza duni atu hametin Instituisaun Ministériu Agrikultura no Peskas nia
dezempeñu liu husi kooperasoens rejionais no internasionais iha áreas téknika agríkula,
dezenvolvimentu rekursus umanus no seluk-seluk tan.
Iha parte lejislasaun, MAP submete ona esbosus de leis balun ba Conselho de Ministros atu hetan
pareseres antes de fó aprovasaun. Esbosus de leis ne’ebé refere kompostu husi:
Decreto Lei konabá Jestaun Florestas;
Decreto Lei konabá Fertilizantes;
Decreto Lei konabá Pesticidas;
Decreto Lei konabá Fini;
Decreto Lei konabá Identificação, Registo e Circulação de Animais;
Decreto Lei konabá Restrição de Animais nas Zonas Urbanas;
Decreto Lei konabá Licensiamento de Matadouros;
Polítika du Jeneru;
IV GOVERNO CONSTITUCIONAL
17/64
Plano de Contingência para Qualquer Surto de Gripe das Aves; no
Regulamentos da Quarentena de Animais e da Quarentena de Plantas.
MAP nia edifísiu sentral situa iha Comoro-Díli, ho total área aproximadamente hektares 5. Edifísiu
sentral ne’e kompostu husi edifísius ki’ik ne’ebé hamrik besik malu. Iha Diresoens Nasionais 9 no
Gabinete 4 maka okupa edifísiu sentral ne’e. Diresoens Nasionais 2 seluk no Gabinete ida maka
okupa MAP nia edifísiu sentral ne’ebé situa iha Caicoli, no Diresaun Nasional 1 maka okupa
edifisiu ne’ebé situa iha Airoportu.
Atu hametin liu tan dezempeñu MAP nian iha área agrikultura, maka iha Outubru 2009, liu husi
projetu de kooperasaun entre MAP-FAO-AusAid, konsege hari Laboratóriu ida iha Caicoli-Díli, ba
Saúde Animal hodi ajuda halo diagnóstika ba moras animal nian. Profissionais ne’ebé servisu iha
Laboratóriu ne’e simu treinamentu husi peritus husi IPB (Indonézia).
Além de hetan ajuda konabá treinamentus hirak ne’e, MAP mós buka hasa’e nafatin ninia
kapasidade institusional liu husi kooperasoens iha áreas bar-barak. Hanesan ezemplu, iha 2010,
MAP halo kooperasaun ho UNTL hodi hahú loke Kursu Médiu Veterinária nian, iha 2011, halo
kooperasaun ho UNRAM no ACIAR hodi mai halo estudus konabá dezenvolvimentu pastajen iha
Timor-Leste no halo estudus konabá sistema hakiak karau vaka ho eskala ki’ik ne’ebé iha
produtividade ás, lukrativu (profitable) no sustentável para bele sai modelu ba animal naín sira iha
Timor-Leste.
Iha parte seluk, MAP mós halo kooperasaun ho Ajênsias de Dezenvolvimentu husi Nasoens
Unidas nian iha Timor-Leste hanesan estabelesimentu edifisiu ba FAO Country Representative no
WFP, halo mós kooperasaun ho Ajênsias internasionais hanesan EU, AECID, JICA, GIZ, USAID,
AusAid, nsst. no adere ba organizasoens rejionais hanesan ATSEF, PEMSEA, CTI, OIE no ICO.
Além de halo kooperasoens iha nível rejional no internasional, MAP mós iha kooperasaun di’ak ho
liñas ministeriais sira seluk. Nune’e, MAP nia funsionárius iha Distritos sempre halo servisu em
koordenasaun ho governu lokal no autoridades lokais.
4.2 Dezenvolvimentu Tékniku Agríkula
MAP, liu husi Diresoens no Departamentus téknikus, buka introduz nafatin teknolojias agríkulas
hanesan ICM, SRI, fini Hare Híbrida, fini di’ak, pestisidas, fertilizantes, nsst. no promove
aplikasaun téknika kuda rai tuir sistema intensifikasaun, estensifikasaun, diversifikasaun atu hasa’e
produsaun no produtividade agríkula, no halo melhoramentu ba prosessu pós kolheita liu husi
introdusaun mákinas hodi baku hare no dulas hare, atu bele alkansa seguransa ai-han. Iha parte
seluk, MAP promove téknika kuda no hakiak kafé, kuda no hakiak plantas industriais no plantas
florestais, promove hakiak karau, bibi timur no manu lokal tuir sistema semi intensivu no intensivu,
halo kolan hodi habarak fini ikan no hakiak ikan oan no promove fábrika ro-ahi hodi prodúz ró ba
peskadores sira.
MAP, liu husi Diresoens no Departamentus téknikus, kontinua fó orientasoens téknikas no apoiu
nesessáriu ba agrikultores sira atu alkansa seguransa ai-han no lori sira atu muda an husi
agrikultura subsistente ba agrikultura ho orientasaun merkadu ne’ebé bele fó rendimentu di’ak ba
sira.
Programas atu suporta dezenvolvimentu tékniku agríkula mak hanesan:
1. Orienta no fasilita agrikultores sira atu muda an husi agrikultura subsistente ba agrikultura
ho orientasaun merkadu;
2. Loke centrus de produsaun iha áreas apropriadas ba produtus agríkulas ne’ebé importante
no estratéjiku ba ekonomia Timor Leste nian;
IV GOVERNO CONSTITUCIONAL
18/64
3. Hadi’a eskemas de irrigasaun ne’ebé at no konstrui eskemas de irrigasaun fóun iha fatin
ne’ebé apropriadu hodi suporta fórnesimentu bé ba áreas agríkulas iha tempu bailoron;
4. Hafórsa servisus de estensaun agríkula no orienta agrikultores sira atu kuda rai tuir
sistema intensifikasaun, estensifikasaun no diversifikasaun;
5. Trasfórma sistema fila rai tradisional ba sistema mekanizadu liu husi introdusaun tratores no
hadi’a téknika prosessamentu pós kolheita;
6. Sei kontinua fila rai gratuíta no suporta fini no fertilizantes ba agrikultores sira;
7. Introduz fini di’ak husi komoditi ne’ebé bele adapta ho kondisaun rai no klima Timor-Leste nian;
8. Tau fasilidades no kontinua fó apoiu ba agrikultores ne’ebé servisu iha áreas Pekuária,
Florestas, Plantas Industriais, Peskas no Akikultura atu hasa’e produtividade no produsaun iha
Sub-setores hirak ne’e;
9. Koopera ho ministérius relevantes hodi reabilita estradas rurais no dinamiza utilizasaun
merkadus, para agrikulrores sira bele lori sira nia produtus ba fa’an iha ne’ebá;
10. Koopera ho parseirus de dezenvolvimentu nasional no internasional, organizasoens
rejionais no internasionais hodi hala’o dezenvolvimentu iha Sub-setores hotu-hotu.
4.3 Kapasitasaun ba Agrikultores
MAP, liu husi Diresoens no Departamentus téknikus, kontinua fó orientasoens téknikas no apoiu
nesessáriu ba agrikultores sira atu alkansa seguransa ai-han no lori sira atu muda an husi
agrikultura subsistente ba agrikultura ho orientaasaun merkadu ne’ebé bele fó rendimentu di’ak ba
sira.
MAP nia 386 extensionistas oras ne’e destaka ona iha kuaze Suku hotu-hotu hodi organiza no
orienta agrikultores sira atu uza rekursus naturais (inklui rai no bé) no inputs hanesan fini,
fertilizantes no teknolojia hodi hasa’e produsaun agríkula no atu hadi’a sira nia moris.
MAP kapasita no konsiensializa nafatin agrikultores sira atu sai agrikultor ne’ebé iha skill, hadomi
ninia profissaun no muda “mentalidade atu labele depende nafatin ba ema” ka “agrikultor hit an
rasik no tane’e an rasik”.
* Importante ba agrikultores sira atu konsidera katak apoiu gratuítu ne’ebé oras ne’e GoTL fó ba
sira liu husi MAP, laós permane’ente. Katak apoiu gratuítu hotu-hotu sei termina gradualmente
wainhira agrikultores sira bele hit an rasik ona. Iha tempu ne’e, apoiu gratuítu sei transfórma ba
apoiu subsidiáriu no MAP sei suporta nafatin agrikultores sira atu fórma kooperativas no bele
hetan assessu ba kréditus hodi hala’o nafatin sira nian atividades agríkulas ho di’ak liu tan.
4.4 Dezenvolvimentu Infraestruturas Agríkulas
Dezenvolvimentu infraestruturas, liu-liu dezenvolvimentu sistemas irrigasaun nian importante atu
suporta aumentu produtividade no produsaun agríkula hanesan produsaun hare, batar, fóre keli,
nsst. no fó mós benefisiu ba kriasaun animal no kriasaun ikan. Tan ne’e, MAP buka transfórma
téknikas irrigasaun nian ne’ebé sei tradisional no semi-modernu ba sistema de irrigasaun modernu
no efisiente (Bebui,Uatolari-Viqueque no Maliana I-Bobonaro), hodi fornese bé ba áreas produtivas
liu-liu iha tempu bailoron. MAP mós hari Klinika Saúde Animal 6 (Ainaro, Baucau, Covalima,
Liquica, Manufahi no Viqueque), hodi halo tratamentu ba animal ne’ebé moras, hari Centru
Mekanizasaun no Estensaun 8 (Lospalos-Lautém, Cassameta-Baucau, Betano-Manufahi, Ratahu-
Viqueque, Sau-Manatuto, Sanfuk-Covalima, Tunubibi-Maliana no Naktuka-Oecusse, hodi prodúz
hare, batar, fóremungu, fórekeli no fóre rai, hari Lotas de Pescas 9 (Atabae-Bobonaro, Liquiça,
Ataúro-Dili, Vemasse-Baucau, Suai-Covalima, Same-Manufahi, Manatuto, Oecusse no Viqueque),
hari Laboratoriu Agricultura Integrado no Cultura Tecido (Kultur Jaringan), hari estasaun servisu
extensaun agríkula 6 (Cailaco-Bobonaro, Sare-Ermera, Zumalai-Covalima, Ossu-Viqueque,
IV GOVERNO CONSTITUCIONAL
19/64
Natarbora-Manatuto no Lour-Lautem), instalasaun posto Quarentena 2 (Batugade-Bobonaro no
Sakato-Oecusse), halo kolan 4 (Mugis-Bobonaro, Loihuno-Viqueque, Gleno-Ermera no Same-
Manufahi) hodi habarak fini ikan no mós iha planu atu loke portu ba ró peskas, no seluk-seluk tan.
Husi 2007 to’o 2011, MAP, liu husi Diresaun Nasional Irrigasaun no Jestaun Utilizasaun Bé,
konstrui no reabilita ona kanais de irrigasaun lubuk ida hanesan aprezenta iha parágrafus tuir mai:
• 2007: hala’o reabilitasaun ba irrigasaun komunitária eskemas 13 ho total kapasidade de
irrigasaun 3,320 ha, operasaun no manutensaun ba eskemas de irrigasaun média11 ho total
kapasidade de irrigasaun hamutuk 5,550 ha. Kolesaun be’e ba eskemas 5 ho total kapasidade
de irrigasaun hamutuk 20 ha. Hadia dalan (access road) hamutuk 8 ho distânsia 27 km;
• 2008: hala’o reabilitasaun ba eskemas de irrigasaun 29 ho total kapasidade de irrigasaun 7,159
ha;
• 2009: hala’o reabilitasaun ba irrigasaun Bebui ho total kapasidade de irrigasaun 775 ha, halo
protesaun kanal irrigasaun Lacló ho distância 500 metrus, konstrusaun Tanki Reservatóriu
Udan Ben iha fatin 3 ho total kapasidade de irrigasaun 75 ha no reabilitasaun dalan 5 km;
• 2010: kontinua reabilita irrigasaun Bebui Uatulari ho total kapasidade de irrigasaun ha 750;
• 2011: hala’o reabilitasaun ba eskemas de irrigasaun 7 ho total kapasidade de irrigasaun ha 720
no hala’o operasaun no manutensaun ba eskemas de irrigasaun média 8 ho total kapasidade
de irrigasaun ha 2,700;
• 2012: projetus aprovadus hamutuk 110, kompostu husi PDD_I = 87, PDD_II = 10, Linhas
Ministeriais (LM) = 6 no Fundu Infraestrutura (FI) = 7. Husi projetus hirak ne’e, MAP jere deit
mak projetu LM ho orsamentu aprovadu USD 3,515,000.00.
Iha tinan sivil 2008, MAP hetan aprovasaun ba projetus hamutuk 63 ho total orsamentu aprovadu
USD 6,588,983.00. Husi total ne’e, projetus 29 maka ba reabilitasaun eskemas de irrigasaun no
projetus 8 ba konstrusaun Centru Manutensaun no Estensaun maka mai husi orsamentu
ratifikativu. Prosesu de aprovizionamentu ba projetus sira ne’e halo iha Servisu de
Aprovizionamentu MAP.
Servisus Irrigasaun Sentral no Distrital mak halo monitorizasaun ba projetus irrigasaun nian.
Monitorizasaun ba projetus konstrusaun edifísius hanesan Centru de Estensaun no Mekanizasaun,
halo husi pessoal Irrigasaun no pessoal husi Servisus Obras Públikas nian.
Iha tinan sivil 2010, MAP propoen lista projetus hamutuk 103 ho total orsamentu aprovadu USD
5,891,874.00. Projetus “Pakote Referendum” nia prosessu aprovizionamentu halo iha servisu de
aprovizionamentu Ministériu das Infraestruturas em kordenasaun ho Linhas Ministeriais no
AECOP.
Iha implementasaun hetan mós supervizaun husi autoridades lokais, maske nune’e, husi MAP
fórma mós ekipa ida bolu ekipa “Task Fórce” kompostu husi pessoal Diresaun hotu-hotu, ne’ebé
iha projetus Pakote Referendum inklui irrigasaun hodi akompaña ezekusaun projetus ne’ebé refere
to’o remata.
Prosessu selesaun kompañias mak atu ezekuta projetus “Kapital Dezenvolvimentu” 2012, liu-liu
projetus Linhas Ministeriais (LM), oras ne’e la’o dadaun iha MAP. Hein molok tama ba meadus
2012 bele finaliza ona assinatura kontratu ho kompañias ne’ebé mak selesionadu atu ezekuta
projetus “Kapital Dezenvolvimentu” 2012 nian.
D. Planu Estratéjiku ba Dezenvolvimentu Setor Agrikultura
Polítika ba Dezenvolvimentu Agrikultura ne’ebé mensiona iha leten, bele aplika iha vida prátika liu
husi Planu Estratéjiku ida hanesan tuir mai ne’e:
IV GOVERNO CONSTITUCIONAL
20/64
1. Dezenvolvimentu Sub-Setor Produsaun Ai-han no Hortikultura
Tempu Badak (2011-2015)
Hasa’e produsaun no produtividade liu husi intensifikasaun no estensifikasaun kuda ai-han;
Dezenvolve rekursus umanus ministériu nian liu husi treinamentus téknikus no jestaun nian;
Dezenvolvimentu institusional ba estensionistas sira no mós asosiasaun agrikultores nian;
Fó kbi’it ba agrikultores sira liu husi fasilita atu hadia sira nian kapasidade;
Dezenvolve fasilidades agrikultura nian no infraestruturas, situasaun finanseira no merkadu;
Dezenvolve baze de dadus ba ai-han no hortikultura.
Tempu Médiu (2016-2020)
Hadi’a kualidade produtu nian no efisiênsia liu husi teknolojia mekanizada atu hasa’e
produtividade no efisiênsia;
Implementa standard kualidade nian no seguransa ai-han;
Dezenvolve diversifikasaun produsaun no konsumu liu husi dezenvolvimentu modelu konsumu
ai-han local ne’ebé esklui fós (non-rice);
Buka alevia nível inseguransa ai-han liu husi sistema komérsiu ai-han “fóod trade system”;
Dezenvolve komérsiu agrikultura liu husi atividades agríkulas ho orientasaun komersial;
Dezenvolve merkadu ba produtus agríkulas;
Dezenvolve no dissemina inovasoens agríkulas.
Tempu Naruk (2021-2030)
Hadi’a agrikultores nia asessu ba rekursus hodi hasa’e produsaun no produtividade;
Dezenvolve agro indústria rural;
Hamenus kiak.
2. Dezenvolvimentu Sub-Setor Plantas Industriais
Tempu Badak (2011-2015)
Hasa’e produsaun no produtividade plantas industriais (kafé, nú, kamí);
Dezenvolve rekursus umanus aparatur plantasoens nian;
Dezenvolve instituisoens;
Hafórsa plantasoens agrikultores nian;
Dezenvolve fasilidades no infraestruturas ba negósius relasionadus ho plantasoens no
instituisoens finanseiras.
Tempu Médiu (2016-2020)
Espande produsaun no produtividade plantasoens nian (kafé, nú, kamí, vanilla, kakau);
Dezenvolve rede finanseira “financing neetworking”;
Dezenvolve diversifikasaun de produsaun;
Dezenvolve modelu parseria de negósiu iha área plantasaun;
Dezenvolve no dissemina inovasaun teknolójika.
IV GOVERNO CONSTITUCIONAL
21/64
Tempu Naruk (2021-2030)
Dezenvolve agro indústria rural ne’ebé bazeia ba produsaun husi plantasaun;
Dezenvolve jestaun de parseria ba plantasoens estadu nian.
3. Dezenvolvimentu Sub-Setor Pekuária
Tempu Badak (2011-2015)
Dezenvolve rekursus umanus husi aparatur pekuária nian liu husi treinamentu no edukasaun;
Dezenvolve instituisaun liu husi hadia kna’ar instituisoens servisus estensaun nian no
estabelese instituisoens seluk ne’ebé iha relasaun;
Hafórsa hakiak animal nain sira liu husi hadi’a sira nian kapasidade ne’ebé bele hala’o liu husi
utilizasaun modelu field school;
Dezenvolve fasilidades no infraestruturas ba atividades pekuárian nian liu husi hadi’a no
aproviziona infraestruturas ba produsaun no merkadu;
Dezenvolve instituisaun finanseira rural ne’ebé fó no simplifika asessu ba hakiak animal nain
sira atu hetan kapital;
Hadi’a servisus konabá atensaun ba saúde animal atu reduz nível moras no mortalidade
animal nian (liu husi survei, identifikasaun, prevensaun, no erradikasaun ba moras animal
nian).
Tempu Médiu (2016-2020)
Dezenvolve rede finanseira liu husi providensia asessu liu tan ba instituisoens finanseiras (liu-
liu ba setores bankárias mak oras ne’e iha ona) no liu husi kooperasaun ho sira ne’ebé nain ba
kapital;
Dezenvolve produsaun diversifikada;
Dezenvolve modelu parseria negósius nian iha área pekuária;
Dezenvolve no dissemina teknolojia;
Dezenvolve mini Laboratóriu no setru saúde animal. Ne’e atu suporta prosessu identifikasaun/
diagnóstika moras animal nian.
Tempu Naruk (2021-2030)
Dezenvolve agro indústria rural ne’ebé bazeia ba hakiak animal;
Fó kontribuisaun signifikante ba kressimentu ekonómiku liu husi esportasaun;
Dezenvolve/estabelese sentru investigasaun ba moras animal iha nível rejional.
4. Dezenvolvimentu Sub-Setor Peskas no Akikultura
Tempu Badak (2011-2015)
Inventariza potensialidades hodi hakiak brackish water, bé midar no iha tasi;
Inventariza potensialidades ba peskas iha tasi;
Hafórsa aparatur peskas nian, peskadores, no akikulturalists;
Dezenvolve instituisoens;
Dezenvolve fasilidades no infraestruturas ba aktividades peskas nian;
Dezenvolve konservasaun no supervizaun ba rekursus peskas nian;
Dezenvolve merkadu.
IV GOVERNO CONSTITUCIONAL
22/64
Tempu Médiu (2016-2020)
Dezenvolve no dissemina teknolojia konabá prezervasaun ikan;
Dezenvolve parserias ne’ebé fó benefisiu mútuo;
Dezenvolve rede finanseira;
Hadi’a supervizaun no protesaun ba rekursus ikan.
Tempu Naruk (2021-2030)
Dezenvolve agro indústria ho baze iha peskas;
Dezenvolve eskala no orientasaun konabá aktividades peskas nian.
5. Dezenvolvimentu Sub-Setor Florestas
Tempu Badak (2011-2015)
Halo inventarizasaun konabá rekursus florestais, atu uza hanesan baze ba preparasaun planu
no fóti desizaun. (produtus husi ai no laós husi ai)
Prepara planu jestaun florestal (master management plan) no dezenvolve planu asaun ne’ebé
bazeia ba planu ne’ebé refere.
Promove reflorestasaun no prátikas jestaun rai sustentável iha Timor-Leste hodi kontrola
erozaun, reabilitasaun rai, fó protesaun ba bé rai okos no utilizasaun subsistente;
Dezenvolve rekursus umanus iha área florestas;
Dezenvolve instituisoens ne’ebé relasiona ho florestas;
Hafórsa komunidades ne’ebé hela hadulas ai-laran;
Halo supervizaun ba áreas florestais.
Tempu Médiu (2016-2020)
Halo jestaun ba bé rai okos;
Dezenvolve komunidades ne’ebé moris tau laran (dependente) ba florestas;
Halo jestaun ba Parke Nasional Nino Konis Santana;
Konserva flora no fauna.
Tempu Naruk (2021-2030)
Dezenvolve indústria ai-kabelak.
IV. DESKRISAUN NO AVALIASAUN KONABÁ PROJETUS NO PROGRAMAS IMPLEMENTADUS
A. Deskrisaun de Projetus no Programas Implementadus
MAP nia projetus no programas implementadus fahe ba grupu 4 hanesan tuir mai ne’e:
Deskrisaun ba Programa husi Orsamentu Transferensia Públiku iha Distrito 13
Deskrisaun ba Programa Fila Rai Gratuíta: Orsamentu ba atividade ne’e mai husi rúbrika Bens
e Serviços no jere husi Diresaun Nasional Agrikultura no Hortikultura;
IV GOVERNO CONSTITUCIONAL
23/64
Deskrisaun ba Projetus de Infraestruturas: Orsamentu ba projetu ne’e mai husi rúbrika Capital
de Desenvolvimento no jere husi Diresaun Nasional de Irrigasaun no Utilizasaun Bé, Agênsia
de Desenvovimento Nacional (ADN) no Autoridades Distritais;
Deskrisaun ba Atividades de Rotina ne’ebé implementa husi Diresaun Nasional ida-idak:
Orsamentu ba atividade ne’e mai husi rúbrika Bens e Serviços (BS) atu finansia atividades
téknikas de rotina ne’ebé tinan-tinan MAP nia Diresaun Nasional ida-idak mak jere no
implementa.
1. Deskrisaun ba Programa husi Orsamentu Transferensia Publika iha Distrito 13
Hahú tinan 2007 to’o 2012, MAP hetan orsamentu husi Rubrika Transferensia Publika hodi tulun
grupu agrikultores ne’ebé presiza apoiu atu hakbit sira nia ekonomia liu husi atividades produtivas.
Orsamentu ne’e hahu tau mai MAP iha tinan fiskal 2006 (governu anterior) no iha implementasaun
fundu ne’e, konhesidu liu ho naran “Fundu Dezenvolvimentu Komunitaria ka FDC”, ho
alokasaun orsamentu US$ 10,000.00 ba kada Suku, maibé utilizasaun fundu ne’e la’os ba
atividade agrikultura deit, exemplu: Loke ofisina, karpintaria, nsst. Tambá ne’e maka, iha tinan
fiskal 2008, bainhira IV governu konstitusional hahu, fundu ne’e hanaran “Fundu
Dezenvolvimentu Komunitaria Agríkula ka FDCA” ho kriteriu ne’ebé fóka liu ba
dezenvolvimentu atividade agríkula.
Fundu Dezenvolvimentu Komunitaria Agríkula (FDCA), mósu hodi atende proposta ne’ebé mai
husi grupu agrikultores sira, atu dezenvolve atividade produtiva hanesan hakiak animal (karau
vaka, karau timur, bibi, fahi ho manu), halo reflorestasaun, kuda nu’u, halo viveirus agrikultura
nian, halo kolan hakiak ikan. Valor alokadu ba kada proposta bazeia ba proposta mai husi grupu
agrikultores ho valor másimu US$ 5,000.00.
Além de fó apoiu sira iha leten, fundu FDCA fó mós apoiu hamutuk 420 hand tractors no inputs
agríkulas ba grupus agrikultores ka grupus komunitárius hodi hala’o atividades fila rai no kuda rai
iha Sukus no Aldeias barak no mós fó apoiu mákinas ró peskas nian hanesan motor “jhonson” no
redi ba grupus peskadores nian hodi kaer ikan. Programa FDCA nian ne’e hala’o antes de MAP
hahú programa fila rai gratuíta no programa distribuisaun hand tractors ba grupus agrikultores ka
grupus komunitárius iha Distrito 13.
Tabela 2. Perfil Orsamento de Transferensia Publika
No. Direcção/Tinan Fiskal Transferencia
(USD)
Total Aprovadu
(USD)
Direcção Nacional de Apoio ao Desenvolvimento Comunitaria Agrícola
1 2007 (transitorio) 0.00 0.00
2 2008 2,000,000.00 2,000,000.00
3 2009 1,000,000.00 1,000,000.00
4 2010 1,000,000.00 1,000,000.00
5 2011 500,000.00 500,000.00
6 2012 508,000.00 508,000.00
Grand Total 5,008,000.00 5,008,000.00
IV GOVERNO CONSTITUCIONAL
24/64
Fig 2. Perfil Orsamento Transferensia Publika
Implementasaun Atividades FDCA 2008
Iha 2008 MAP liu husi Direcção Nacional de Apoio ao Desenvolvimento Comunitaria Agrícola simu
Orsamento Transferencia Publika ho montante USD 2,000,000.00 (milhaun rua Dólares
Amerikanus) hodi sosa makinas agríkulas (hand tractor, makina baku hare, makina dulas hare no
makina dulas café), atu distribui ba grupus agrikultores iha ida-idak nia Distrito, ne’ebé hatama ona
proposta mai Ministeriu no hetan ona aprovasaun, eseptu Distrito Liquiça.
Implementasaun atividades FDCA 2009
Orsamentu ne’ebé aloka ba atividades hamutuk montante USD 882,329.75. Iha distribuisaun
orsamentu FDCA halo ba faze rua:
1. Faze I, pagamentu (50%) liu husi pagamentu osan cash ba proponentes.
Iha faze ne’e komisaun halo kansela ba proposta hamutuk 9 ho montante orsamentu USD
40,327.50. Iha faze ne’e komisaun distribui ona orsamentu ho montante USD 400,837.38 no
material agrikula hamutuk:
Makina dulas cafe : 27 unidades
Makina dulas Batar : 25 unidades
Makina koi Nu’u : 16 unidades
2. Faze II, pagamentu (50%), sei bele prosesa wainhira grupu sira hatama ona relatoriu
ezekusaun no implementasaun aktividade 50% nian. Molok atu halo pagamentu ba faze II,
komisaun hamutuk ho Chefe Suku no Estensionistas sei halo avaliasaun no verifikasaun ba fatin
implementasaun atividade faze I (50%), Karik implementasaun la susesu ka la tuir proposta
aprovadu, komisaun sei la prosesa pagamentu faze II (50%), katak atividade ne’e kansela. Iha
avaliasaun no monitorizasaun ba aktividades faze I ne’ebé halo husi komisaun hatudu katak
proponentes hala’o duni aktividades tuir proposta ne’ebé iha. Bazeia ba avalisaun no relatoriu
ne’ebé iha mak komisaun halo kansela ba proposta 9 ho orsamento hamutuk USD 7,855.25 hahu
fali halo pagamentu ba faze II ho total orsamentu USD 392,982.13. Total pagamentu faze I + faze
II hamutuk: USD 400,837.38 + USD 392,982.13 = USD 793,819.51. Osan restu ne’ebé mak sei iha
hamutuk montante USD 48,182.75.
Implementasaun atividades FDCA 2010
Distribuisaun makina agrikula hahu hala’o iha loron 8 de Julho 2010 iha Distrito Ermera ne’ebé
lansa husi SE. Ministro Sr. Mariano ASSANAMI Sabino. Iha lansamentu ne’e entrega makina
dulas Café unidades 41 ba grupu agrikultor husi Sub Distrito Railaco no Ermera ho nia benefisiario
hamutuk ema 410. Iha distribuisaun orsamentu FDCA halo ba faze rua:
2008 2009 2010 2011 2012
$2,000,000.00
$1,000,000.00 $1,000,000.00
$500,000.00 $508,000.00
1 2 3 4 5
Prefil Orsamento Transferencia Publika
2008 to'o 2012
IV GOVERNO CONSTITUCIONAL
25/64
1. Faze I, pagamentu (50%) liu husi pagamentu osan cash ba prop
241,972.00 no iha pagamentu
makina agrikula hanesan:
Makina dulas cafe5 pk
Mkina dulas Cafe 10 PK
Makina dulas Batar
Makina koi nu’u
Motor jhonson
Motor ketinting
2. Faze II, pagamentu (50%), sei bele prosesa wainhira grupu sira hatama ona relatoriu
ezekusaun no implementasaun aktividade 50% nian. Molok atu halo pagamentu ba faze II,
komisaun hamutuk ho Chefe Suku no E
implementasaun atividade faze I (50%). Karik
aprovadu, komisaun sei la prosesa pagamentu
ba aktividades faze I ne’ebé
tuir proposta ne’ebé iha. Bazeia ba avaliasaun ne’ebé mak iha
faze II ho montante orsamentu
Implementasaun atividades FDCA 2011
Iha implementasaun tinan sivil 2011 nian komisaun hala’o uluk selesaun no verifikasaun ba
proposta ne’ebé mai husi komunidade Timor laran tomak, maibé bazeia orsamentu ne’ebé maka
aloka mai iha FDCA maka ba
atividades agrikultura integradu ne’ebé inklui Sub Disrrito ida
selesaun ne’e komisaun rekomenda proposta tuir atividades ne’ebé mak sai hanesan prioridade
Ministreriu nian ne’ebé maka planeia ona, ba Sua Ex. Ministro ka Secretario Estado hodi hetan
aprovasaun. Proposta ne’ebé mak rekomenda ba Sua Ex. Ministro proposta ne’ebé mak iha
relasaun ho desenvolvimentu agrikultura mak sei hetan aprovasaun hodi bele
agrikultura ne’ebé mak konsege responde liu husi orsamentu Tran
2011 hanesan :
Atividades Integrado
Sosa Makina Agrikola
Operasional ka kontingenti
Total Orsamentu
Proposta ne’ebé hetan ona aprovasaun, komisaun sei fó infórmasaun ba
Senior Estensionista no Es
FDCA ezekuta ona orsamentu hodi fó apoiu hanesan sosa makina agrikula no apoiu grupu ne’ebé
maka organizadu.
Figuras tuir mai hatudu ezemplus balun konabá ezekusaun pro
Fig. 3. Ezemplus balun husi ezekusaun pro
IV GOVERNO CONSTITUCIONAL
, pagamentu (50%) liu husi pagamentu osan cash ba prop
iha pagamentu faze I inklui mós orsamentu ba komunidade ne’ebé mak sosa
: 250 unidade
: 28 Unidade
: 85 unidade
: 50 unidades
: 10 Unidades
: 10 Unidades
, pagamentu (50%), sei bele prosesa wainhira grupu sira hatama ona relatoriu
ezekusaun no implementasaun aktividade 50% nian. Molok atu halo pagamentu ba faze II,
komisaun hamutuk ho Chefe Suku no Estensionistas sei halo avaliasaun no verifikasaun ba fatin
implementasaun atividade faze I (50%). Karik iha implementasaun la susesu ka la tuir proposta
aprovadu, komisaun sei la prosesa pagamentu ba faze II (50). Iha avaliasaun no monitorizasaun
ne’ebé halo husi komisaun hatudu katak proponentes hala’o duni aktividades
Bazeia ba avaliasaun ne’ebé mak iha, komisaun hala
ho montante orsamentu USD 257,900.00.
Implementasaun atividades FDCA 2011
Iha implementasaun tinan sivil 2011 nian komisaun hala’o uluk selesaun no verifikasaun ba
proposta ne’ebé mai husi komunidade Timor laran tomak, maibé bazeia orsamentu ne’ebé maka
aloka mai iha FDCA maka ba tinan sivil 2011 nian fundu ne’e sei apoiu liu ba implmentasaun
atividades agrikultura integradu ne’ebé inklui Sub Disrrito ida-idak iha Distrito 11 nia laran. Iha
selesaun ne’e komisaun rekomenda proposta tuir atividades ne’ebé mak sai hanesan prioridade
Ministreriu nian ne’ebé maka planeia ona, ba Sua Ex. Ministro ka Secretario Estado hodi hetan
aprovasaun. Proposta ne’ebé mak rekomenda ba Sua Ex. Ministro proposta ne’ebé mak iha
relasaun ho desenvolvimentu agrikultura mak sei hetan aprovasaun hodi bele
agrikultura ne’ebé mak konsege responde liu husi orsamentu Transferensia Publika ka FDCA
: US$ 280,000.00 (70 grupus);
: US$.170,000.00 (101 grupus);
genti: US$ 50,000.00
: US$ 500,000.00
Proposta ne’ebé hetan ona aprovasaun, komisaun sei fó infórmasaun ba
stensionista sira iha suku ida-idak iha teritoriu tomak. Oras ne’e dadaun
ezekuta ona orsamentu hodi fó apoiu hanesan sosa makina agrikula no apoiu grupu ne’ebé
Figuras tuir mai hatudu ezemplus balun konabá ezekusaun programa FDCA:
Ezemplus balun husi ezekusaun programa FDCA
, pagamentu (50%) liu husi pagamentu osan cash ba proponentes hamutuk USD
s orsamentu ba komunidade ne’ebé mak sosa
, pagamentu (50%), sei bele prosesa wainhira grupu sira hatama ona relatoriu
ezekusaun no implementasaun aktividade 50% nian. Molok atu halo pagamentu ba faze II,
tensionistas sei halo avaliasaun no verifikasaun ba fatin
implementasaun la susesu ka la tuir proposta
. Iha avaliasaun no monitorizasaun
halo husi komisaun hatudu katak proponentes hala’o duni aktividades
komisaun hala’o pagamentu ba
Iha implementasaun tinan sivil 2011 nian komisaun hala’o uluk selesaun no verifikasaun ba
proposta ne’ebé mai husi komunidade Timor laran tomak, maibé bazeia orsamentu ne’ebé maka
tinan sivil 2011 nian fundu ne’e sei apoiu liu ba implmentasaun
idak iha Distrito 11 nia laran. Iha
selesaun ne’e komisaun rekomenda proposta tuir atividades ne’ebé mak sai hanesan prioridade
Ministreriu nian ne’ebé maka planeia ona, ba Sua Ex. Ministro ka Secretario Estado hodi hetan
aprovasaun. Proposta ne’ebé mak rekomenda ba Sua Ex. Ministro proposta ne’ebé mak iha
relasaun ho desenvolvimentu agrikultura mak sei hetan aprovasaun hodi bele fó apoiu aktividades
ferensia Publika ka FDCA
Proposta ne’ebé hetan ona aprovasaun, komisaun sei fó infórmasaun ba proponente sira liu husi
idak iha teritoriu tomak. Oras ne’e dadaun
ezekuta ona orsamentu hodi fó apoiu hanesan sosa makina agrikula no apoiu grupu ne’ebé
FDCA:
IV GOVERNO CONSTITUCIONAL
26/64
Tabela 3. Distribuisaun Ekipamentus no Makinas Agríkulas FDCA 2008-2012
Distrito
HandTractor
MaquinaSama
Hare
MaquinaDulas
Hare
MaquinaCafé
MotorJohnson
15PK
MotorKetintin
Rede
MakinaCafé
MakinaBatar
MakinaNu'u
MakinaCafe5pk
Makinacafe10pk
MakinaBatar
MakinaNu'u
MotorJonson
MotorKetinting
MakinaBatar
MakinaCafé
RooFiberglass
2008 2009 2010 2011
Aileu 16 0 0 1 - - - 3 24 4 4 2 1 4
Ainaro 26 22 0 4 1 1 2 2 49 6 4 2 1 1 6 7 1
Baucau 56 19 4 0 1 12 - 3 1 4 10 1 2 1
Bobonaro 55 42 9 3 - - - 2 8 6 10 2 1 1 7 3 1
Covalima 37 11 1 0 - - 1 1 4 20 2 1 7 1
Dili 8 0 0 0 - - - 7 2 4 4 4 1 5
Ermera 14 4 1 5 1 1 - 13 85 9 4 1 4 30
Liquica 0 0 0 0 - 4 - 1 4 5 1 1
Lautem 18 3 3 0 1 9 6 2 3 2 58 6 6 5 1 1 6 1
Manufahi 20 6 0 2 - 2 5 5 4 1 1
Manatuto 35 6 2 0 - 4 - 3 23 3 2 1 3
Oecusse 68 0 0 0 4 6 7 5 2 1 3
Viqueque 67 20 1 0 2 7 - 9 3 20 10 3
TOTAL 420 133 21 15 10 49 18 26 25 14 250 28 90 50 10 10 35 54 12
2. Deskrisaun ba Programa Fila Rai Gratuíta iha Distrito 13
Seguransa ai-han sai nu’udar prioridade ida ba IV Governu Konstitusional. Prioridade ida ne’e
kondiz ho misaun MAP nian atu hasa’e produsaun no produtividade ai-han liu husi
intensifikasasun, estensifikasaun no diversifikasaun agríkula. Iha parte seluk, agrikultores sira laiha
kbi’it atu fila sira nia rai no laiha kapasidade finanseira atu sosa inputs agríkulas ne’ebé sira
presiza.
Bezeia ba realidade ida ne’e, iha 2007 MAP hahú estabelese Programa Fila Rai Gratuíta ho
objetivu atu ajuda fila agrikultoes sira nia rai (natar no to’os), fornese fini no fó asistênsia téknika liu
husi estensionistas iha kada Suku. Nune’e, husi 2008 to’o 2011 MAP aloka ona orsamentu du
estadu hamutuk USD 21,207.40 hodi sosa mákinas agríkulas hanesan tratores bo’ot/médiu, hand
tratores/power tillers no husi 2007 (transitóriu) to’o 2011 MAP aloka ona orsamentu hamutuk USD
2,992,000.80 hodi sosa inputs agríkulas hanesan fertilizantes, adubus, fini no insektisida hodi
suporta programa ne’ebé refere. Dadus konabá inputs hodi apoia programa fila rai gratuíta
demonstra iha tabela 4 to’o 8.
Programa ne’e, ninia orsamentu inklui iha Verba “Bens e Servisus” ne’ebé jeneralizadu ho
abreviasaun “BS”.
Rezultadu husi Programa Fila Rai Gratuíta hatudu katak to’o Dezembru 2011, MAP konsege fila rai
gratuíta hamutuk hektares 92,263: (Natar = hektares 62,209; To’os = hektares 30,053) hodi fó
benefisiu ba 82,211 agrikultores. Rezultadu produsaun no produtividade ai-han husi 2006-2011
demonstra iha tabela 9.
*Inputs ne’ebé MAP aloka ona hodi suporta programa ne’e, husi 2007-2011 maka hanesan:
IV GOVERNO CONSTITUCIONAL
27/64
a. Aprovizionamentu no distribuisaun fini variedade produsaun bo’ot/as (variedade alta produção)
hanesan hare, batar, fehuk ropa, fóre, modo no seluk tan.
Tabela 4. Aprovizionamentu no distribuisaun fini husi 2007-2011
FINI 2007 2008 2009 2010 2011 Total
Hare (variedade IR-64,
Memberamo, Ciherang no
seluk tan, (ton)
100 80 420 151.5 236 987.5 ton
Hare Hibrida, (ton) - 3 10 7.5 11.5 32.00 ton
Batar, (ton)
Fóre Mungu, (ton)
Fóre Keli, (ton)
-
1
1
24.3
13
4
269.37
1
0.5
123.75
6
2
157
2.5
2
574.42 ton
23.50
9.5
Fehuk Ropa 1 12.9 4.5 5 60 83.4 ton
Modo musan, (kg) - 2,491.91 371.5 1,082.5 836.73 4,782.64 kgs
Mudas (bibit) Ai-fuan - 7,230 7,000 15,000 10,000 39,230 pes
Fini Hibrida = 14.5 ton husi Indonesia (Gov/MAP mak sosa ho montante USD 117,000.00 no 19.0
ton husi governu China (Doasaun husi projetu pilotu Hibrida iha Manatuto).
b. Aprovizionamentu materiais agrikulas hanesan fertilizantes, pestisidas no ekipamentus kontrolu
nian.
Tabela 5. Aprovizionamentu materiais agríkulas husi 2007-2011
INPUTS AGRIKULA 2007 2008 2009 2010 2011 Total
Urea, (ton) 4.1 110 408.5 202 70 794.60 ton
TSP/Fósfóro, (ton) 1.55 35 32.35 65.75 40 174.65 ton
KCL, (ton) 3.7 35 28.65 - 40 107.35 ton
NPK, (ton) - 75 15.25 125.5 - 215.75 ton
Organico Fertilizers, (ton) - - 54 20 60 80.00 ton
Organico Fert. Liquid, (ltrs) 200 200 - 200 3,300 900 litros
Insekticidas, (ltrs) 1,770 1,250 1,170 11,550 4,961 20,701 litros
Fungicida, (ltrs) 420 - - 400 500 1,320 litros
Herbicidas, (ltrs) 12 200 1,200 3,180 500 5,092 litros
Rodenticidas, (kg) 200 100 100 300 750 1,450 litros
ZPT (Plant Growth
Regulators), (ltrs)
90
-
-
-
800
-
1,300
-
-
-
2,190 litros
-
Hand sprayer, unidade 234 600 325 1,159 unidd
Rubber boot, unid 600 600 unidd
Checimal protection, unidade 600 600 unidd
Luvas, unidade 550 550 unidd
Oklu masa, unidade 550 550 unidd
Masker, unidade 395 395 unidd
Material liman nian (hand
tools) : ensada, aisuak, sst;
unidades
10,000 10,000 unidd
c. Promove téknika de kultivu intensivu hanesan programa ICM, SRI, Hibrida no tekniku
kultivasaun seluk hodi hasa’e produsaun no produtividade agrikula nian.
Tabela 6. Área ne’ebé hetan aplikasaun husi téknika de kultivu intensivu
TEKNIKU 2007 2008 2009 2010 2011 Total
ICM & Semi ICM/Konv. - 500 13,905 10,791 13,284 38,480 Ha
SRI - - 3,675 1,568 895 6,138 Ha
Hibrida - 100 699 500 600 1,899 Ha
Tekniku Mulsa iha fehuk
ropa, (ha)
- - - 5 60 65 Ha
IV GOVERNO CONSTITUCIONAL
28/64
d. Habarak fini hare, batar, aifarina, fóre no seluk tan,
hasa’e produsaun no produtividade husi produtus agríkulas hirak ne’e nian.
Tabela 7. Produsaun fini husi produtus agríkulas balun hahú 2007
FINI 2007
Hare Nakroma, (ton)
Batar SELE, (ton)
Batar NAI, (ton)
Fehuk HOHRAI, stacias
Aifarina AI-LUKA, stacias
Fóre rai UTAMUA, (ton)
e. Apoiu operasaun fila rai gratuita ba to’os ho natar nian, nu’udar apoiu tane agrikultores sira,
hakman sira nia todan servisus liu husi utilizasaun mekanizasaun.
Tabela 8. Areal komulativu husi “programa fila rai gratuítu” husi 2007
FILA RAI GRATUITA 2007
Targetu Fila rai, (ha) 5,000
Realizasaun, (ha) 9,169
Natar, (ha) 6,095
To’os rai maran, (ha) 3,074
Bene’eficiarios,
agricultores
10,857
Kombustivel, (ltrs) .....
Orsamento Mina ka
Kombustiveis
275,000
f. Hari sentru estensaun no manutensaun agríkula hamutuk sentru 8 (walu) hanesan iha:
Lospalos-Lautem, Ratahu-Viqueque, Casameta
Sanfuk-Suai-Covalima, Tunubibi
Ocusse (centru manutensaun agrikula).
Fig. 4. Insumus balum ne’ebé MAP sosa hodi apoia programa seguransa ai
Mákinas ne’ebé MAP sosa hodi fó apoiu ba programa seguransa ai
Koloka tratores bo’ot/médiu hamutuk unidades 315
Distribui hand tratores/power tillers
orsamentu transferensia publika)
Distribui rice milling unidades 91;
Distribui power thrasher unidades 157;
Sosa mákina APO hodi prodúz adubus orgânikus unidades 13.
IV GOVERNO CONSTITUCIONAL
Habarak fini hare, batar, aifarina, fóre no seluk tan, nu’udar apoiu ba agrikultores sira hodi
hasa’e produsaun no produtividade husi produtus agríkulas hirak ne’e nian.
Produsaun fini husi produtus agríkulas balun hahú 2007-2011
2007 2008 2009 2010
- 14 64 54
14 25 25
- - - 0.5
- 20,000 200,000 360,000 500,000
- - - 120,000 150,000
8 20 25.00
Apoiu operasaun fila rai gratuita ba to’os ho natar nian, nu’udar apoiu tane agrikultores sira,
hakman sira nia todan servisus liu husi utilizasaun mekanizasaun.
Areal komulativu husi “programa fila rai gratuítu” husi 2007-2011
2007 2008 2009 2010 2011
5,000 20,000 20,000 22,370 38,510
9,169 23,655 28,685 14,414.6 16,339.61
6,095 17,655 19,965 8,382.6 10,111.68
3,074 6,000 8,720 6,032 6,227.93
10,857 17,872 21,580 18,935 12,967
..... ...... ....... ........ ...........
275,000 1,805,000 618.000 1,134,000 891,850
Hari sentru estensaun no manutensaun agríkula hamutuk sentru 8 (walu) hanesan iha:
Viqueque, Casameta-Baucau, Sau-Manatuto, Betano
Covalima, Tunubibi-Maliana-Bobonaro, Citrana-Oecussi (sentru extensaun) no Nitibe
Ocusse (centru manutensaun agrikula).
Insumus balum ne’ebé MAP sosa hodi apoia programa seguransa ai
Mákinas ne’ebé MAP sosa hodi fó apoiu ba programa seguransa ai-han mak hanesan:
tratores bo’ot/médiu hamutuk unidades 315 iha Brigadas no iha
hand tratores/power tillers unidades 2,591 (inklui 561 unidades ne’ebé sosa ho
orsamentu transferensia publika) ba grupu agrikultores iha territóriu tomak;
rice milling unidades 91;
power thrasher unidades 157;
APO hodi prodúz adubus orgânikus unidades 13.
nu’udar apoiu ba agrikultores sira hodi
hasa’e produsaun no produtividade husi produtus agríkulas hirak ne’e nian.
2011
2011 Total
48 180 ton
26 89 ton
3 3.5 ton
500,000 1,080,000 stek
150,000 270,000 stek
4.00 57 ton
Apoiu operasaun fila rai gratuita ba to’os ho natar nian, nu’udar apoiu tane agrikultores sira,
2011
2011 Total
38,510 105,880
16,339.61 92,263.21
10,111.68 62,209.28
6,227.93 30,053.93
12,967 82,211
........... ...........
891,850 4,723,850
Hari sentru estensaun no manutensaun agríkula hamutuk sentru 8 (walu) hanesan iha:
Manatuto, Betano-Same-Manufahi,
Oecussi (sentru extensaun) no Nitibe-
Insumus balum ne’ebé MAP sosa hodi apoia programa seguransa ai-han iha Timor-Leste
han mak hanesan:
iha Brigadas no iha Distrito hotu-hotu;
unidades 2,591 (inklui 561 unidades ne’ebé sosa ho
ba grupu agrikultores iha territóriu tomak;
IV GOVERNO CONSTITUCIONAL
29/64
Fig. 5. Mákinas pezadas ne’ebé MAP sosa hodi suporta programa fila rai gratuíta iha
Figuras iha leten ne’e hatudu “tratores” no “hand tractors” ne’ebé MAP sosa hodi suporta programa
fila rai gratuíta ba agrikultores iha
Rezultadu produsaun no produtividade produtus agríkulas
Produsaun no produtividade hare
hanesan iha tabela tuir mai:
Tabela 9. Rekapitulasaun área, produsaun/produtividade no rekerimentu hare (2006
Deskrisaun
TOTAL AREA KULTIVU(Total
Planted/cultivated Area), ha
TOTAL AREA KOLHEITA(Total
Harvested Area), ha
Produktividade Medio(average
productivity), ton/ha
TOTAL PRODUSAUN HARE
KULIT(Total production of
paddy), ton
FÓS (Milled Rice), ton
Total Populasaun(Census
2004=924642),previsaun
kresimentu 3%
Requerimentu Konsumo FÓS(90
kg/kap/ano), ton
SURPLUS/DEFICIT FÓS, ton
Fónte : Analize Diresaun Nacional Agricultura e Hortikultura, Novembru 2011
3. Deskrisaun ba Projetus de Infraestruturas
Projetus de infraestruturas ne’ebé MAP implementa iha 2008 hamutuk 63 ho orsamentu aprovadu
USD 6,588,983.00 (inlui projetus ne’ebé aprova liu husi orsamentu ratifikativu)
implementa projetu 11 ho orsamentu aprovadu
projetu 2 ho orsamentu aprovadu
orsamentu aprovadu USD
kordenasaun ho MAP. Iha 2011 ADN em kordenasaun ho MAP implementa projetu 85 ba PDD_I,
projetu 18 ba PDD_II no projetu 3 ba Fundu Infraestrutura (FI) ho total orsamentu aprovadu
11,141,709.13 ne’ebé MAP propoen
projetu 87 ba PDD_I, projetu 10 ba PDD_II no projetu 7 ba Fundu Infraestrutura (FI) ho total
orsamentu aprovadu USD 17,463,738.00
(LM) ho orsamentu aprovadu
IV GOVERNO CONSTITUCIONAL
. Mákinas pezadas ne’ebé MAP sosa hodi suporta programa fila rai gratuíta iha
Figuras iha leten ne’e hatudu “tratores” no “hand tractors” ne’ebé MAP sosa hodi suporta programa
rai gratuíta ba agrikultores iha Distrito 13, atu alkansa “seguransa ai-
Rezultadu produsaun no produtividade produtus agríkulas
Produsaun no produtividade hare iha kresimentu signifikante kompara ho tinan 2006 ba kotuk
tabela tuir mai:
Rekapitulasaun área, produsaun/produtividade no rekerimentu hare (2006
TINAN
2006 2007 2008 2009
34,368 38,596 45,635 41,791
31,386 38,582 45,635 38,998
1.76 1.56 1.76 3.16
55,414 60,424 80,257 120,775
33,249 36,254 48,154 72,465
980,952 1,009,524 1,038,095 1,066,667
88,286 90,857 93,429 96,000
-55,037 -54,603 -45,274 -23,535
nte : Analize Diresaun Nacional Agricultura e Hortikultura, Novembru 2011
Deskrisaun ba Projetus de Infraestruturas
Projetus de infraestruturas ne’ebé MAP implementa iha 2008 hamutuk 63 ho orsamentu aprovadu
USD 6,588,983.00 (inlui projetus ne’ebé aprova liu husi orsamentu ratifikativu)
implementa projetu 11 ho orsamentu aprovadu USD 5,927,000.00. Iha 2010
projetu 2 ho orsamentu aprovadu USD 2,914,000 ne’ebé jere husi MAP no projetu 103 ho
USD 5,891,874.00 ne’ebé jere husi Ministériu das Infraestrutura em
Iha 2011 ADN em kordenasaun ho MAP implementa projetu 85 ba PDD_I,
projetu 18 ba PDD_II no projetu 3 ba Fundu Infraestrutura (FI) ho total orsamentu aprovadu
ne’ebé MAP propoen. Iha 2012 ADN em kordenasaun ho MAP mós implementa
ba PDD_I, projetu 10 ba PDD_II no projetu 7 ba Fundu Infraestrutura (FI) ho total
USD 17,463,738.00 ne’ebé MAP propoenno projetu 6 ba Linhas Ministeriais
(LM) ho orsamentu aprovaduUSD 3,515,000.00.
. Mákinas pezadas ne’ebé MAP sosa hodi suporta programa fila rai gratuíta iha Distrito 13
Figuras iha leten ne’e hatudu “tratores” no “hand tractors” ne’ebé MAP sosa hodi suporta programa
-han” iha Timor-Leste.
iha kresimentu signifikante kompara ho tinan 2006 ba kotuk
Rekapitulasaun área, produsaun/produtividade no rekerimentu hare (2006-2011)
2010 2011
38,069 40,963
36,548 35,561
3.09 2.76
112,925 98,297
67,755 58,978
1,066,667 1,066,658 1,066,658
95,999 95,999
-28,244 -37,021
Projetus de infraestruturas ne’ebé MAP implementa iha 2008 hamutuk 63 ho orsamentu aprovadu
USD 6,588,983.00 (inlui projetus ne’ebé aprova liu husi orsamentu ratifikativu). Iha 2009 MAP
. Iha 2010 MAP implementa
ne’ebé jere husi MAP no projetu 103 ho
ne’ebé jere husi Ministériu das Infraestrutura em
Iha 2011 ADN em kordenasaun ho MAP implementa projetu 85 ba PDD_I,
projetu 18 ba PDD_II no projetu 3 ba Fundu Infraestrutura (FI) ho total orsamentu aprovadu USD
Iha 2012 ADN em kordenasaun ho MAP mós implementa
ba PDD_I, projetu 10 ba PDD_II no projetu 7 ba Fundu Infraestrutura (FI) ho total
ne’ebé MAP propoenno projetu 6 ba Linhas Ministeriais
IV GOVERNO CONSTITUCIONAL
30/64
Projetus de Infraestruturas ho dezignasaun:
a. Fundo de Infraestruturas (FI): ho valor orsamentu ≥ USD 1 milhaun, (ADN);
b. Linhas Ministeriais (LM): ho valor orsamentu USD 501,000-1 milhaun, (Ministério);
c. PDD II: ho valor orsamentu USD 151,000-500,000, (ADN no Autoridades Distritais);
d. PDD I: ho valor orsamentu ≤ USD 150,000, (ADN no Autoridades Distritais);
e. Pakote Refendum: Jere diretamente husi Ministerio das Infraestruturas no Autoridades
Distritais.
Projetus hanesan konstrusaun/reabilitasaun eskemas irrigasaun nian iha fatin balun, hahú 2007
to’o 2012 mak hanesan tuir mai:
• 2007: hala’o reabilitasaun ba irrigasaun komunitária eskemas 13 ho total kapasidade de
irrigasaun ha 3,320, operasaun no manutensaun ba eskemas de irrigasaun média 11 ho total
kapasidade de irrigasaun hamutuk ha 5,550. Kolesaun be’e ba eskemas 5 ho total kapasidade
de irrigasaun hamutuk ha 20. Hadi’a dalan (access road) hamutuk 8 ho distânsia km 27;
• 2008: Iha 2008, Servisus de Irrigasaun husi MAP hasoru difikuldades hanesan falta de
ekipamentus pezadus no veíkulus de transporte iha kampu.
Iha tinan ida ne’e MAP reabilita 29 eskemas de irrigasaun iha territoriu tomak ho kapasidade de
irrigasaun hamutk ha 7,159. Reabilitasaun ne’e konsidera hanesan servisu de emergência
tambá la bazeia ba estudus téknikus, maibé konsidera deit nesessidade no urjênsia atu fornese
bé ba agrikultores iha baze atu halo natar.
Servisus de Irrigasaun Sentral no Distrital mak halo monitorizasaun ba implementasaun
projetus ne’e. Iha parte seluk, ba projetus ne’ebé inklui konstrusaun edifísius hanesan Centru
de Estensaun no Mekanizasaun, halo husi pessoal de Irrigasaun MAP nian no pessoal
Ministériu Obras Públikas nian.
• 2009: Projetus ho dezignasaun “Pakote Referendum” mósu iha 2009 no nia prosessu
aprovizionamentu halo iha Ministério das Infraestruturas. Supervizaun no jestaun konabá
implementasau projetus ne’e halo diretamente husi autoridades lokais maibé téknikus husi
MAP ne’ebé involve iha Ekipa “Task Fórce” (kompostu husi pessoal Diresaun hotu-hotu ne’ebé
iha projetus Pakote Referendum no téknikus husi irrigasaun) hodi akompaña ezekusaun
projetus ne’ebé refere to’o remata.
Difikuldades ne’ebé MAP hasoru wainhira ezekuta projetus “Pakote Referendum” hanesan ho
Projetus Ratifikativu. Hanesan ezemplu, susar atu hetan asessu ba material de konstrusaun,
liu-liu simenti no besi (material importadu). Konabá projetus de irrigasaun, iha Kompañias
barak mak la iha ekipamentus pezadus hodi fasilita servisu iha mota laran durante tempu udan
(hanesan Exkavador ka Loader no Buldozer). Tan ne’e projetus de irrigasaun barak mak la
konsege hotu tuir planu fixadu no laiha garantia de kualidade tuir MAP nia expectativa.
Iha tinan ne’e MAP hala’o reabilitasaun ba irrigasaun Bebui ho total kapasidade de irrigasaun
ha 1,020, halo protesaun kanal irrigasaun Lacló ho distância metru 500, konstrusaun tanki
reservatóriu udan ben iha fatin 3 ho total kapasidade de irrigasaun ha 75 no reabilitasaun dalan
km 5;
• 2010: kontinua reabilita irrigasaun Bebui Uatulari ho total kapasidade de irrigasaun ha 1,020 no
halo estudu no dezeñu tékniku ba eskemas de irrigasaun 5 seluk iha Bolutu-Laleia, Galata-
Baucau, Larisula-Baguia, Dardau-Uatolari no Tono-Oecusse;
• 2011: hala’o reabilitasaun ba eskemas de irrigasaun 7 ho total kapasidade de irrigasaun ha 720
no hala’o operasaun no manutensaun ba eskemas de irrigasaun média 8 ho total kapasidade
de irrigasaun ha 2,700;
• 2012: MAP fóin kontrata Kompañia Konsultora SNC Lavalin atu halo levantamentu de dadus
konabá kondisaun atual eskema de irrigasaun Karau Ulun, prepara dezeñu tékniku no Bill of
IV GOVERNO CONSTITUCIONAL
31/64
Quantity (BoQ) ba rekonstrusaun eskema de irrigasaun ne’ebé refere. Tambá
kategoria Fundu Infraestrutura (FI), maka prosesu tenderizasaun hala’o iha Komisaun
Aprovizionamentu Nasional.
Prosesu tenderizasaun ba kompañias mak atu ezekuta projetus finansiadus ho verba “Kapital
Dezenvolvimentu” 2012 ba projetus Lin
501,000.00 to’o USD 1,000,000.00
meadus 2012 bele finaliza ona assinatura kontratu ho kompañias ne’ebé mak selesionadu atu
ezekuta projetus “Kapital Dez
irrigasaun, MAP mós halo konstrusaun uma hanesan
animal, lotas de peskas, fatin hodi halo viveirus ba ai
Sentru Manutensaun Tratores, nsst.
Figuras ne’ebé tuir mai hatudu rezultadus balun husi projetus infraestruturas nian.
Além de halo konstrusaun ka reabilitasaun ba kanais de irrigasaun, MAP mós fó treinamentu ba
membrus “Water Users Association” WUA (Assosiasaun Utilizadore
di’ak no efisiente, oinsa sira bele kontribui hodi assegura sustentabilidade kanal irrigasaun ne’ebé
fó bé ba sira uza.
Dadus konkretus konabá projetus de infraestruturas husi 2008 to’o 2012 demonstra iha tabela
12 no 13.
Preparasaun mudas ai-oan iha Sentru Viveirus Maubara :
• Prepara mudas: 30.000 pés
• Ai-oan distribui ba Distritu 13 hodi halo refloresatasaun iha
Loron kuda ai-horis nasional
IV GOVERNO CONSTITUCIONAL
Quantity (BoQ) ba rekonstrusaun eskema de irrigasaun ne’ebé refere. Tambá
estrutura (FI), maka prosesu tenderizasaun hala’o iha Komisaun
Aprovizionamentu Nasional.
ba kompañias mak atu ezekuta projetus finansiadus ho verba “Kapital
Dezenvolvimentu” 2012 ba projetus Linhas Ministeriais (LM) ho montante orsamentu husi
USD 1,000,000.00, oras ne’e la’o dadaun iha MAP. Hein molok tama ba
meadus 2012 bele finaliza ona assinatura kontratu ho kompañias ne’ebé mak selesionadu atu
ezekuta projetus “Kapital Dezenvolvimentu” 2012 nian. Além de konstrui ka reabilita kanais de
irrigasaun, MAP mós halo konstrusaun uma hanesan sentru produsaun animal,
animal, lotas de peskas, fatin hodi halo viveirus ba ai-oan, fatin prosessamentu mina nu’u,
utensaun Tratores, nsst.
Figuras ne’ebé tuir mai hatudu rezultadus balun husi projetus infraestruturas nian.
Além de halo konstrusaun ka reabilitasaun ba kanais de irrigasaun, MAP mós fó treinamentu ba
membrus “Water Users Association” WUA (Assosiasaun Utilizadores Bé) konabá oinsa uza bé ho
di’ak no efisiente, oinsa sira bele kontribui hodi assegura sustentabilidade kanal irrigasaun ne’ebé
Dadus konkretus konabá projetus de infraestruturas husi 2008 to’o 2012 demonstra iha tabela
oan iha Sentru Viveirus Maubara :
Prepara mudas: 30.000 pés
oan distribui ba Distritu 13 hodi halo refloresatasaun iha
horis nasional
Quantity (BoQ) ba rekonstrusaun eskema de irrigasaun ne’ebé refere. Tambá projetu ne’e tama
estrutura (FI), maka prosesu tenderizasaun hala’o iha Komisaun
ba kompañias mak atu ezekuta projetus finansiadus ho verba “Kapital
has Ministeriais (LM) ho montante orsamentu husi USD
, oras ne’e la’o dadaun iha MAP. Hein molok tama ba
meadus 2012 bele finaliza ona assinatura kontratu ho kompañias ne’ebé mak selesionadu atu
Além de konstrui ka reabilita kanais de
sentru produsaun animal, sentru merkadu
oan, fatin prosessamentu mina nu’u,
Figuras ne’ebé tuir mai hatudu rezultadus balun husi projetus infraestruturas nian.
Além de halo konstrusaun ka reabilitasaun ba kanais de irrigasaun, MAP mós fó treinamentu ba
s Bé) konabá oinsa uza bé ho
di’ak no efisiente, oinsa sira bele kontribui hodi assegura sustentabilidade kanal irrigasaun ne’ebé
Dadus konkretus konabá projetus de infraestruturas husi 2008 to’o 2012 demonstra iha tabela 11,
IV GOVERNO CONSTITUCIONAL
32/64
Tabela 10. Rekapitulasaun orsamentu ba projetus de infraestruturas (2008-2012)
Tabela 11.Projetus de Infraestruturas (2008)
No Tinan
Sivil
Total
Projetus
Total
Orsamentu
(USD)
Observasoens
1 2008 63 6,588,983.00
2 2009 11 5,927,000.00
3 2010 105 8,805,874.00 LM = projetu 2 ho ors. aprovadu USD2,914,000 no Pakote Referendum (PR)
= projetu 103 ho ors. aprovadu USD5,891,874
4 2011 106 11,141,709.13 PDD1 = projetu 85 ho ors. aprovadu USD 4,797,804.53
PDD2 = projetu 18 ho ors. aprovadu USD 4,524,640.60
FI = projetu 3 ho ors. aprovadu USD 1,819,264
5 2012 110 20,978,738.00 PDD1 = projetu 87 ho ors. aprovadu USD5,603,238
PDD2 = projetu 10 ho ors. aprovadu USD 2,476,500
LM = projetu 6 ho ors. aprovadu USD 3,515,000
FI = projetu 7 ho ors. aprovadu USD 9,384,000
Total 395 53,442,304.13
No Direccao No Nome do Projecto Localidade
Orcamentu
(USD)
I Direccao Nasional
de Agricultura e
Horticultura (DNAH)
1 Construsaun sistema irrigasaun Bebui Uatulari (Viqueque) 1,100,000
2 Reabilitasaun sistema irrigasaun
Wailakama
Vemasse (Baucau) 32,500
3 Rain water harvesting Atauro (Dili), Manatuto no
Oecusse
30,000
4 Manutensaun no operasaun ba sistema
irrigasaun Tono, Naktuka, Oemathitu
no Oenitas
Oecusse 5,500
5 Manutensaun no operasaun ba sistema
irrigasaun Laclo
Manatuto 2,000
6 Protesaun ba kanal irrigasaun
Casameta
Baucau 30,000
7 Manutensaun no operasaun ba sistema
irigasaun Saketo, Kumoli, Baedubu no
Uaibati
Viqueque 7,000
8 Manutensaun no operasaun ba sistema
irigasaun Maliana II, Halicou, Bilimau,
Mautalo, Marco, Batugade no Atabae
Bobonaro 10,000
9 Manutensaun no operasaun ba
sistema irigasaun Carau-Ulun
Manufahi 6,000
10 Construsaun Centro Extensaun Betano Manufahi 100,000
11 Construsaun Centro Extensaun Ratahu Uma Uain Kraik (Viqueque) 100,000
12 Construsaun Centro Extensaun
Tunubibi
Maliana (Bobonaro) 100,000
13 Construsaun Centro Extensaun Citrana Oecusse 100,000
14 Construsaun Centro Protesaun ba Ai-
oan (Plant Nursery)
Comoro, Dili 30,000
IV GOVERNO CONSTITUCIONAL
33/64
15 Construsaun Centro Extensaun
Horticultura Urlefa (Plant Nursery)
Maubisse (Ainaro) 10,000
16 Reabilitasaun ba 29 Eskemas de
Irrigasaun
Distrito 12 2,230,983
17 Konstrusaun Centro Extensaun no
Manutensaun 8
Lospalos, Casameta, Ratahu,
Sau, Betano, Sanfuk,
Tunubibi no Nitibe
1,160,000
Sub-Total - I 1,714,000
II Direccao Nasional
de Pecuaria (DNP)
1 Construsaun posto transito animal Tibar (Liquica) no Zumalai
(Covalima)
20,000
2 Construsaun Centro Produsaun Animal Dotic (Manufahi) 90,000
3 Construsaun Clinica Saude Animal Ainaro, Baucau, Covalima,
Liquica, Manufahi no
Viqueque
95,000
Sub-Total - II 205,000
III Direccao Nasional
de Floresta (DNF)
1 Reabilitasaun Edifisio Floresta Caicoli (Dili) 100,000
Sub-Total - III 100,000
IV Direccao Nasional
de Pescas e
Aquicultura (DNPA)
1 Construsaun Guesthouse no Edifisio
de Pesca
Tenu (Lautem) 150,000
2 Instalasaun be mós ba Edifisio de
Pesca
Tenu (Lautem) 150,000
3 Construsaun Edifisio de Pesca iha
Porto
Atauro (Dili), Baucau,
Bobonaro, Covalima no
Oecusse
200,000
Sub-Total - IV 500,000
V Direccao Nasional
de Pesquisa e
Servicos
Espesificos
(DNPSE)
1 Construsaun Laboratorio Agricultura
Integrado
Dili 300,000
2 Construsaun Laboratorio Cultura
Tecido (Kultur Jaringan)
Hera (Dili) 100,000
Sub-Total - V 400,000
VI Direccao Nasional
de Administracao e
Financas (DNAF)
1 Construsaun armazen no murru ba
Edifisio fóun
Comoro (Dili) 100,000
Sub-Total - VI 100,000
VII Direccao Nasional
de Quarentena
(DNQ)
1 Instalasaun Posto Quarentena Batugade (Bobonaro) no
Sakato (Oecusse)
40,000
2 Sosa equipamento/maquina de
destrusaun Quarentena
Dili 90,000
Sub-Total - VII 130,000
VIII Direccao Nasional
de Fórmacao
Tecnica Agricola
(DNFTA)
1 Reabilitasaun Edifisio no Residencias
ba Professores
Maliana, Natarbora no Fuiloro 100,000
Sub-Total - VIII 100,000
GRAND TOTAL 6,588,983
IV GOVERNO CONSTITUCIONAL
34/64
Tabela 12. Projetus de infraestruturas (2009)
Direcção Nasional/Serviços de
Agricultura do Distrito
Descrição do Projeto
Custo Total
(USD)
Observacão
Direcção Nasional de Irrigasaun e
Gestão da Utilização de Agua
1. Construção irrigasaun Bebui iha
Watulari no manutenção ba
eskemas de irrigasaun
4,805,000 Custo de construção USD
4,705 no manutenção
eskemas de irrigasaun USD
100 mil
Direcção Nasional de Pecúaria e
Veterenaria
2. Centro mercado animal iha Tibar
3. Estabelecimento talho (fatin fa’an
na’an) iha Merkadu Taibesi
113,000
45,000
12 mil ba AC 2010
5 mil ba AC 2010
Direcção Nasional das Plantas
Industriais e do Agro-Comercio
4. Construção centro
processamentu mina nu’u
5. Construção centro viveiros kafé
no ai-mahon
24,000
200,000
36 mil ba AC 2010
Direcção Nasional da
Administração e Finanças
6. Construção do espaço do
ministério
7. Construção Armagen da Logistica
8. Instalação (trafó) da Electricidade
9. Instalação de Água Potavel
300,000
180,000
100,000
70,000
Serviços de Agricultura do Distrito
de Baucau
10. Reabilitasaun edificio MAP
Distrito Baucau
45,000 5 mil ba AC 2010
Serviços de Agricultura do Distrito
de Covalima
11. Reabilitasaun edificio MAP
Distrito Covalima
45,000 5 mil ba AC 2010
GRAND TOTAL 5,927,000
mmmnn
Tabela 13. Projetus de infraestruturas 2010 (Pakote Referendum)
No Distritos Projetu Fatin Projetu Naran
Orsamentu
(USD)
Kontrator
1 Aileu Seloi Kraik Reabilitasaun Cekdam 20,000 Valmar Unip. Lda
2 Aileu Aisirimou Protesaun Kanal Irrigasaun 25,000 Mortildes Unip. Lda
45,000
3 Ainaro Ainaro Konstrusaun Edifísiu no Sala ba Enkontru 40,441 Vila Clara Unip. Lda
4 Ainaro Maubissi Konstrusaun Centru Viveiru Permane’ente ba
Kafé
120,000 Flecha Maubissi Unip.Lda
160,441
5 Baucau Baucau Reabilitasaun Edifísiu Agrikultura Distrito 50,000 Fórtuna Boleha Unip. Lda
6 Baucau Darasula Konstrusaun Lutu Centru Peskiza Darasula 40,000 Saxnak Construsan
Unip.Lda
7 Baucau Cassameta Konstrusaun Muru ba Centru Estensaun
Agríkula Cassameta
135,798 Unipaspro Lda/ Brother
Hood Unip. Lda
8 Baucau Quelicai Konstrusaun Loke Dalan Agrikola Uataliu-
Laisorulai
100,000 Tres Corente Lda
325,798
9 Bobonaro Bobonaro Konstrusaun Centru Viveiru Permane’ente ba
Florestas
150,000 Steel Construsaun Lda
10 Bobonaro Escola Agrícola
Maliana
Reabilittasaun Dormitóriu ba Estudantes iha
Escola Téknica Agrícola Maliana
100,000 Ouito Irmao Unip. Lda
11 Bobonaro Tunubibi Konstrusaun Muru ba Centru Estensaun
Agríkula Tunubibi
150,000 Hataslau Unip. Lda
12 Bobonaro Cailaco Konstrusaun Estasaun Servisu Estensaun
Agríkula
46,086.40 Tuapun Morin Unip. Lda
Relatorio Ministerio Agricultura e Pescas 2007-2012)
Relatorio Ministerio Agricultura e Pescas 2007-2012)
Relatorio Ministerio Agricultura e Pescas 2007-2012)
Relatorio Ministerio Agricultura e Pescas 2007-2012)
Relatorio Ministerio Agricultura e Pescas 2007-2012)
Relatorio Ministerio Agricultura e Pescas 2007-2012)
Relatorio Ministerio Agricultura e Pescas 2007-2012)
Relatorio Ministerio Agricultura e Pescas 2007-2012)
Relatorio Ministerio Agricultura e Pescas 2007-2012)
Relatorio Ministerio Agricultura e Pescas 2007-2012)
Relatorio Ministerio Agricultura e Pescas 2007-2012)
Relatorio Ministerio Agricultura e Pescas 2007-2012)
Relatorio Ministerio Agricultura e Pescas 2007-2012)
Relatorio Ministerio Agricultura e Pescas 2007-2012)
Relatorio Ministerio Agricultura e Pescas 2007-2012)
Relatorio Ministerio Agricultura e Pescas 2007-2012)
Relatorio Ministerio Agricultura e Pescas 2007-2012)
Relatorio Ministerio Agricultura e Pescas 2007-2012)
Relatorio Ministerio Agricultura e Pescas 2007-2012)
Relatorio Ministerio Agricultura e Pescas 2007-2012)
Relatorio Ministerio Agricultura e Pescas 2007-2012)
Relatorio Ministerio Agricultura e Pescas 2007-2012)
Relatorio Ministerio Agricultura e Pescas 2007-2012)
Relatorio Ministerio Agricultura e Pescas 2007-2012)
Relatorio Ministerio Agricultura e Pescas 2007-2012)
Relatorio Ministerio Agricultura e Pescas 2007-2012)
Relatorio Ministerio Agricultura e Pescas 2007-2012)
Relatorio Ministerio Agricultura e Pescas 2007-2012)
Relatorio Ministerio Agricultura e Pescas 2007-2012)
Relatorio Ministerio Agricultura e Pescas 2007-2012)

More Related Content

What's hot

Contoh Proposal diklat SMK 2011
Contoh Proposal diklat SMK 2011Contoh Proposal diklat SMK 2011
Contoh Proposal diklat SMK 2011
Ricky Virmansyah
 
Analisis Ekologi Lingkungan Kepulauan Raja Ampat
Analisis Ekologi Lingkungan Kepulauan Raja AmpatAnalisis Ekologi Lingkungan Kepulauan Raja Ampat
Analisis Ekologi Lingkungan Kepulauan Raja Ampat
agrifinaamanda
 
Standar Biaya Masukan (SBU) tahun 2016
Standar Biaya Masukan (SBU) tahun 2016Standar Biaya Masukan (SBU) tahun 2016
Standar Biaya Masukan (SBU) tahun 2016
Muh Saleh
 
LAPORAN PERJALANAN DINAS KE KEMEN LH DAN KEHUTANAN
LAPORAN PERJALANAN DINAS  KE KEMEN LH DAN KEHUTANANLAPORAN PERJALANAN DINAS  KE KEMEN LH DAN KEHUTANAN
LAPORAN PERJALANAN DINAS KE KEMEN LH DAN KEHUTANAN
NOPIAN ANDUSTI, S.E.,M.T
 

What's hot (20)

Perkembangan Infrastruktur Provinsi Jawa Tengah Selama 10 Tahun
Perkembangan Infrastruktur Provinsi Jawa Tengah Selama 10 TahunPerkembangan Infrastruktur Provinsi Jawa Tengah Selama 10 Tahun
Perkembangan Infrastruktur Provinsi Jawa Tengah Selama 10 Tahun
 
Contoh Proposal diklat SMK 2011
Contoh Proposal diklat SMK 2011Contoh Proposal diklat SMK 2011
Contoh Proposal diklat SMK 2011
 
Analisis Ekologi Lingkungan Kepulauan Raja Ampat
Analisis Ekologi Lingkungan Kepulauan Raja AmpatAnalisis Ekologi Lingkungan Kepulauan Raja Ampat
Analisis Ekologi Lingkungan Kepulauan Raja Ampat
 
Proposal
ProposalProposal
Proposal
 
Berita acara fix
Berita acara fixBerita acara fix
Berita acara fix
 
Undangan kesediaan menjadi bintang tamu
Undangan kesediaan menjadi bintang tamuUndangan kesediaan menjadi bintang tamu
Undangan kesediaan menjadi bintang tamu
 
Makalah pancasila kelompok 3
Makalah pancasila kelompok 3Makalah pancasila kelompok 3
Makalah pancasila kelompok 3
 
Masukan untuk RPJPD Kabupaten Tanah Bumbu 2025-2045
Masukan untuk RPJPD Kabupaten Tanah Bumbu 2025-2045Masukan untuk RPJPD Kabupaten Tanah Bumbu 2025-2045
Masukan untuk RPJPD Kabupaten Tanah Bumbu 2025-2045
 
Sambutan ketua panitia halal bihalal
Sambutan ketua panitia halal bihalalSambutan ketua panitia halal bihalal
Sambutan ketua panitia halal bihalal
 
Daya dukung kawasan
Daya dukung kawasanDaya dukung kawasan
Daya dukung kawasan
 
Standar Biaya Masukan (SBU) tahun 2016
Standar Biaya Masukan (SBU) tahun 2016Standar Biaya Masukan (SBU) tahun 2016
Standar Biaya Masukan (SBU) tahun 2016
 
Unlocking The Indonesian Green Jobs Opportunity- Mahatmi Parwitasari Saronto-...
Unlocking The Indonesian Green Jobs Opportunity- Mahatmi Parwitasari Saronto-...Unlocking The Indonesian Green Jobs Opportunity- Mahatmi Parwitasari Saronto-...
Unlocking The Indonesian Green Jobs Opportunity- Mahatmi Parwitasari Saronto-...
 
Bab 1 tugas nad
Bab 1 tugas nadBab 1 tugas nad
Bab 1 tugas nad
 
Masterplan Percepatan dan Perluasan Pengurangan Kemiskinan Indonesia (MP3KI)
Masterplan Percepatan dan Perluasan Pengurangan Kemiskinan Indonesia (MP3KI)Masterplan Percepatan dan Perluasan Pengurangan Kemiskinan Indonesia (MP3KI)
Masterplan Percepatan dan Perluasan Pengurangan Kemiskinan Indonesia (MP3KI)
 
Akreditasi Universitas se-Indonesia
Akreditasi Universitas se-IndonesiaAkreditasi Universitas se-Indonesia
Akreditasi Universitas se-Indonesia
 
LAPORAN PERJALANAN DINAS KE KEMEN LH DAN KEHUTANAN
LAPORAN PERJALANAN DINAS  KE KEMEN LH DAN KEHUTANANLAPORAN PERJALANAN DINAS  KE KEMEN LH DAN KEHUTANAN
LAPORAN PERJALANAN DINAS KE KEMEN LH DAN KEHUTANAN
 
Pierre bourdieu -_contrafogos
Pierre bourdieu -_contrafogosPierre bourdieu -_contrafogos
Pierre bourdieu -_contrafogos
 
MAKALAH SEJARAH RUNTUHNYA UNI SOVIET
MAKALAH SEJARAH RUNTUHNYA UNI SOVIETMAKALAH SEJARAH RUNTUHNYA UNI SOVIET
MAKALAH SEJARAH RUNTUHNYA UNI SOVIET
 
Makalah pemanfaatan sumber daya alam
Makalah pemanfaatan sumber daya alamMakalah pemanfaatan sumber daya alam
Makalah pemanfaatan sumber daya alam
 
Modul 1 KB 1 Bahasa Jerman
Modul 1 KB 1 Bahasa JermanModul 1 KB 1 Bahasa Jerman
Modul 1 KB 1 Bahasa Jerman
 

More from Ministry of Agriculture and Fishery - East Timor

More from Ministry of Agriculture and Fishery - East Timor (6)

Teknik penyuluhan-5175
Teknik penyuluhan-5175Teknik penyuluhan-5175
Teknik penyuluhan-5175
 
East Timor : Ministry of Agriculture and Fishery 2015-2017
East Timor : Ministry of Agriculture and Fishery 2015-2017East Timor : Ministry of Agriculture and Fishery 2015-2017
East Timor : Ministry of Agriculture and Fishery 2015-2017
 
East timor agriculture extension policy ppt
East timor agriculture extension policy pptEast timor agriculture extension policy ppt
East timor agriculture extension policy ppt
 
Manual Estensaun Agrikola Timor Leste
Manual  Estensaun Agrikola Timor LesteManual  Estensaun Agrikola Timor Leste
Manual Estensaun Agrikola Timor Leste
 
East Timor Agriculture Extension Strategy
East  Timor Agriculture Extension StrategyEast  Timor Agriculture Extension Strategy
East Timor Agriculture Extension Strategy
 
Januario Marcal : Policy Framework for Agricultural Extension in Timor Leste
Januario Marcal : Policy Framework for Agricultural Extension in Timor LesteJanuario Marcal : Policy Framework for Agricultural Extension in Timor Leste
Januario Marcal : Policy Framework for Agricultural Extension in Timor Leste
 

Relatorio Ministerio Agricultura e Pescas 2007-2012)

  • 1. IV GOVERNO CONSTITUCIONAL 1/64 ENTREGA DO PROCESSO DE GOVERNAÇÃO DO MINISTÉRIO DA AGRICULTURA E PESCAS IV GOVERNO CONSTITUCIONAL ENTREGA DO PROCESSO DE GOVERNAÇÃO DO MINISTÉRIO DA AGRICULTURA E PESCAS 2007-2012 ENTREGA DO PROCESSO DE GOVERNAÇÃO DO MINISTÉRIO DA AGRICULTURA E PESCAS
  • 2. IV GOVERNO CONSTITUCIONAL 2/64 Hodi Ministériu da Agrikultura e Peskas Constitucional, ba apoiu ne’ebé mak fó mai Ministériu ida ne’e hodi hala’o kna’ar nu’udar responsável máximu iha area dezenvolvimentu setor agrikultura ho objetivu: a. Hasa’e produsaun no produtividade ai no diversifikasaun; b. Loke kampo de servisu iha areas rurais hodi hamenus dezempregu; c. Hadi’a agrikultores sira nia moris liu husi hasa’e sira nia rendimentu ekonómiku; d. Hametin seguransa ai e. Kontribui atu hafórsa ekonomia nasional liu husi hasa’e esportasaun produtus agríkulas. Iha biban ida ne’e, hakarak agradese ba partes hotu kooperasaun di’ak ho MAP hodi hala’o dezenvolvimentu iha setor agrikultura. Rekoñese katak MAP seidauk konsege lori ita nia agrikultores sira hodi alkansa auto iha produsaun háre/fós, batar, fóre mungu, fóre rai, no produtus agríkulas seluk maibé, ita nia produsaun no produtividade husi produtus agríkulas hirak ne’e, hahú aumenta atu nune’e, iha tempu oin mai, ita bele alkansa auto garante seguransa ai-han ba sidadaun hotu Husi Marsu de 2007 to’o Marsu de 2012, MAP seidauk bele dezenvolve sub tambá limitasaun orsamentu. Tan ne’e, iha sub sub-setores seluk sei dezenvolve iha tempu oin mai. Ho ida ne’e, hakarak realsa katak dezenvolvimentu agrikultura sei la para, maibé sempre la’o ba oin nafatin. MAP sei esfórsa nafatin atu servisu hamutuk ho agrikultores no parseirus de dezenvolvimentu sira hotu, hodi alkansa seguransa ai agrikultores sira nia moris no hasa’e ekonomia nasional liu husi hasa’e e agríkulas. Ikus liu, hodi MAP nia naran, aprova Relatóriu Tinan 5 ne’e hodi sai nu’udar dokumentu ofisial MAP nian. Díli, 30 de Marsu de 2012 Mariano Assanami Sabino Ministro da Agricultura e Pescas IV GOVERNO CONSTITUCIONAL PREFÁSIU Hodi Ministériu da Agrikultura e Peskas (MAP) nian naran, hakarak agradese ba IV Governo Constitucional, ba apoiu ne’ebé mak fó mai Ministériu ida ne’e hodi hala’o kna’ar nu’udar responsável máximu iha area dezenvolvimentu setor agrikultura ho objetivu: Hasa’e produsaun no produtividade ai-han liu husi téknika intensifikasaun, estensifikasaun Loke kampo de servisu iha areas rurais hodi hamenus dezempregu; Hadi’a agrikultores sira nia moris liu husi hasa’e sira nia rendimentu ekonómiku; Hametin seguransa ai-han; no u hafórsa ekonomia nasional liu husi hasa’e esportasaun produtus agríkulas. Iha biban ida ne’e, hakarak agradese ba partes hotu-hotu mak fó ona sira nia apoiu no mantém kooperasaun di’ak ho MAP hodi hala’o dezenvolvimentu iha setor agrikultura. katak MAP seidauk konsege lori ita nia agrikultores sira hodi alkansa auto iha produsaun háre/fós, batar, fóre mungu, fóre rai, no produtus agríkulas seluk maibé, ita nia produsaun no produtividade husi produtus agríkulas hirak ne’e, hahú aumenta atu nune’e, iha tempu oin mai, ita bele alkansa auto han ba sidadaun hotu-hotu iha Timor-Leste. Husi Marsu de 2007 to’o Marsu de 2012, MAP seidauk bele dezenvolve sub tambá limitasaun orsamentu. Tan ne’e, iha sub-setores balun maka tenke dezenvolve uluk, no setores seluk sei dezenvolve iha tempu oin mai. Ho ida ne’e, hakarak realsa katak dezenvolvimentu agrikultura sei la para, maibé sempre la’o ba n. MAP sei esfórsa nafatin atu servisu hamutuk ho agrikultores no parseirus de dezenvolvimentu sira hotu, hodi alkansa seguransa ai-han iha Timor agrikultores sira nia moris no hasa’e ekonomia nasional liu husi hasa’e e Ikus liu, hodi MAP nia naran, aprova Relatóriu Tinan 5 ne’e hodi sai nu’udar dokumentu ofisial Díli, 30 de Marsu de 2012 Mariano Assanami Sabino Ministro da Agricultura e Pescas (MAP) nian naran, hakarak agradese ba IV Governo Constitucional, ba apoiu ne’ebé mak fó mai Ministériu ida ne’e hodi hala’o kna’ar nu’udar responsável máximu iha area dezenvolvimentu setor agrikultura ho objetivu: iu husi téknika intensifikasaun, estensifikasaun Loke kampo de servisu iha areas rurais hodi hamenus dezempregu; Hadi’a agrikultores sira nia moris liu husi hasa’e sira nia rendimentu ekonómiku; u hafórsa ekonomia nasional liu husi hasa’e esportasaun produtus agríkulas. hotu mak fó ona sira nia apoiu no mantém kooperasaun di’ak ho MAP hodi hala’o dezenvolvimentu iha setor agrikultura. katak MAP seidauk konsege lori ita nia agrikultores sira hodi alkansa auto-sufisiênsia iha produsaun háre/fós, batar, fóre mungu, fóre rai, no produtus agríkulas seluk-seluk tan, maibé, ita nia produsaun no produtividade husi produtus agríkulas hirak ne’e, tinan ba tinan hahú aumenta atu nune’e, iha tempu oin mai, ita bele alkansa auto-sufisiênsia ai-han no bele Husi Marsu de 2007 to’o Marsu de 2012, MAP seidauk bele dezenvolve sub-setores hotu-hotu setores balun maka tenke dezenvolve uluk, no Ho ida ne’e, hakarak realsa katak dezenvolvimentu agrikultura sei la para, maibé sempre la’o ba n. MAP sei esfórsa nafatin atu servisu hamutuk ho agrikultores no parseirus de han iha Timor-Leste, atu hadi’a agrikultores sira nia moris no hasa’e ekonomia nasional liu husi hasa’e exportasaun produtus Ikus liu, hodi MAP nia naran, aprova Relatóriu Tinan 5 ne’e hodi sai nu’udar dokumentu ofisial
  • 3. IV GOVERNO CONSTITUCIONAL 3/64 ÍNDISE Página Prefasiu ..................................................................................................................................... 2 Índise......................................................................................................................................... 3 Tabelas...................................................................................................................................... 5 Abreviaturas............................................................................................................................... 6 I. INTRODUSAUN.................................................................................................................. 7 II. ISTORIAL ........................................................................................................................... 7 A. Istorial Badak ............................................................................................................... 7 B. Kompetênsias Secretário de Estado nian .................................................................... 8 C. Refórmas iha Área Jestaun Servisus ........................................................................... 9 III. SUMÁRIU KONABÁ SITUASAUN FINANSEIRA, ORGANIZASIONAL NO POLÍTIKAS ESTRATÉJIKAS ................................................................................................................. 10 A. Situasaun Finanseira..................................................................................................... 10 A.1 Mekanismu Prosessu Orsamentu Jeral du Estadu.................................................. 11 A.2 Alokasaun Orsamentu Jeral du Estadu ba MAP, 2007-2012 .................................. 11 A.3 Situasaun Implementasaun Orsamentu Jeral du Estadu, 2007-2012...................... 11 B. Estrutura Organizasional MAP ...................................................................................... 13 C. Polítikas Estratéjikas ..................................................................................................... 15 D. Planu Estratéjiku ba Dezenvolvimentu Setor Agrikultura ............................................... 19 IV. DESKRISAUN NO AVALIASAUN KONABÁ PROJETUS NO PROGRAMAS IMPLEMENTADUS ............................................................................................................. 22 A. Deskrisaun de Projetus no Programas Implementadus................................................ 22 1. Deskrisaun ba Programa husi Orsamentu Transferensia Publika iha Distrito 13...... 23 2. Deskrisaun ba Programa Fila Rai Gratuita iha Distrito 13........................................ 26 3. Deskrisaun ba Projetus de Infraestruturas............................................................... 29 4. Deskrisaun ba Atividades de Rotina ne’ebé Implementa husi Diresaun Nasional ida-idak.................................................................................................................... 38
  • 4. IV GOVERNO CONSTITUCIONAL 4/64 B. Avaliasaun ba Projetus no Programas Implementadus ................................................ 52 1. Avaliasaun ba Programa FDCA husi Orsamentu Transferensia Publika iha Distrito 13 ................................................................................................................ 52 2. Avaliasaun ba Projetus Naun-Infraestruturas........................................................... 52 3. Avaliasaun ba Projetus de Infraestruturas ............................................................... 54 V. SUMÁRIU KONABÁ DIFIKULDADES NO OBSTÁKULUS NE’EBE MAP ENFRENTA........ 56 A. Difikuldades no Obstákulus durante Implementasaun Programa FDCA iha Distrito 13................................................................................................................................. 56 B. Difikuldades no Obstákulus durante Implementasaun Programa Fila Rai Gratuita iha Distrito 13..................................................................................................................... 56 C. Difikuldades no Obstákulus durante Implementasaun Projetus de Infraestruturas ....... 57 D. Difikuldades ne’ebé MAP, nu’udar Instituisaun hasoru................................................. 57 VI. KONKLUZAUN NO REKOMENDASOENS BA FUTURU.................................................... 58 A. Konkluzaun .................................................................................................................. 58 B. Rekomendasoens ........................................................................................................ 58 Anexu: Koperasaun ho Ajensias Nasionais no Internasionais.................................................... 60-64
  • 5. IV GOVERNO CONSTITUCIONAL 5/64 TABELAS Página Konteúdu Tabela 1: Orsamentu Jeral du Estadu ne’ebé mak aloka mai MAP husi 2007-2012.............. 11 Tabela 2: Perfil Orsamentu de Transferensia Publika husi 2007-2012 .................................. 23 Tabela 3: Distribuisaun Ekipamentus no Makinas Agríkulas FDCA 2008-2012 ..................... 26 Tabela 4: Aprovizionamentu no Distribuisaun Fini husi 2007-2011........................................ 27 Tabela 5: Aprovizionamentu Materiais Agríkulas husi 2007-2011 ........................................ 27 Tabela 6: Área ne’ebé hetan Aplikasaun husi Téknika de Kultivu no Intensivu...................... 27 Tabela 7: Produsan Fini husi Produtus Agríkulas balun hahu 2007-2011.............................. 28 Tabela 8: Áreal Komulativu husi “Programa Fila Rai Gratuita” husi 2007-2011 ..................... 28 Tabela 9: Rekapitulasaun Área, Produsaun/Produtividade no Rekerimentu Hare (2006-2011)29 Tabela 10: Rekapitulasaun Orsamentu ba Projetus de Infraestruturas (2008-2012) ............ 32 Tabela 11: Projetus de Infraestruturas (2008) ....................................................................... 32 Tabela 12: Projetus de Infraestruturas (2009) ....................................................................... 34 Tabela 13: Projetus de Infraestruturas 2010 (Pakote Referendum)....................................... 34 Tabela 14: Rekapitulasaun Projetus de Infraestrutura (2011)................................................ 38 Tabela 15: Rekapitulasaun Projetus de Infraestrutura (2012)................................................ 38 Tabela 16: Área, Produsaun no Produtividade Produtus Vegetais ....................................... 39 Tabela 17: Área, Produsaun no Produtividade Produtus Frutiferus ....................................... 40 Tabela 18: Área de Produsaun no Produtividade husi Produtus Agríkulas balun (2007-2011)41 Tabela 19: Dadus Esportasaun Karau Vaka, Karau Timur no Karau Kulit husi 2007-2010.... 43 Tabela 20: Área de Produsaun no Produtividade Plantas Industriais balun (2007-2011)....... 45 Tabela 21: Dadus Estudantes Eskola Téknika Agríkula (ETA) ............................................ 49
  • 6. IV GOVERNO CONSTITUCIONAL 6/64 ABREVIATURAS (RDP II no III) : Rural Development Project (II no III) AECID : Agencia Espanhola Del Cooperacion Internacional para Desarolo NTT : Nusa Tenggara Timur FAO : Food and Agriculture Organization of the United Nations USAID : The United State Agency for International Development AusAid : Australian Agency for International Development ACIAR : Australian Center for International Agriculture Research JICA : Japan International for Cooperation Agency TICA : Thailand International Cooperation International UNDP : United Nation Development Program UNTL : Universidade Nacional de Timor Loro Sa’e SEPI : Secretária de Estado de Promoção e Igualdade JIRCAS : Japan International Research Center for Agriculture Sciences ARP III : Agriculture Rehabilitation Project III GIZ : Germany International Cooperation IFAD : International Fund for Agriculture Development IPAD : Instituição Programa Apoio Desenvolvimento HASETIL : Hametin Agrikultura Sustentavel Timor Leste RFLP : Regional Fisheries Livelihood Program ADB : Asian Development Bank AQIS : Australia Quarantine Inspection Service ATSEF : Arafura Timor Sea Experts Forum CTI : Coral Triangle Initiative PEMSEA : Partnership on Environmental Management of Seas of Southeast Asia WFP : World Food Program MAP : Ministério da Agricultura e Pescas OGE : Orsamento Geral do Estado CRS : Catholic Relief Service SOL3 : Seeds of Life 3 WVI : World Vision International
  • 7. IV GOVERNO CONSTITUCIONAL 7/64 I. INTRODUSAUN Relatóriu Tinan 5 ne’e hanesan exersísiu obrigatóriu ne’ebé Ministério da Agricultura e Pescas (MAP) tenke prepara no submete ba Gabinete Primeiro Ministro RDTL ho objetivu atu aprezenta sa-sa deit maka Ministériu ne’e hala’o ona durante prosesu governasaun 4º Governo Constitusional, hahú husi Marsu 2007 to’o Juñu 2012. Além de objetivu ida ne’e, relatóriu ne’e sei sai dokumentu ofisial ne’ebé, depois de liu tia eleisoens lejislativas, sei entrega ba susessor ne’ebé mak sei mai hatutan kna’ar iha Ministério ida ne’e. Relatóriu ida ne’e deskreve konabá dezenvolvimentu institusional MAP nian, inklui refórmas ne’ebé konsege halo durante prosessu governasaun iha tinan lima nia laran, situasaun finanseira, organizasional no polítikas estratéjikas atu hasa’e produsaun no produtividade ai-han iha Timor- Leste. Assuntu importante ida seluk maka avaliasaun konabá ezekusaun projetus iha kampu no ninia jestaun finanseira, inklui projetus ne’ebé atu tranzita ba ezekutivu fóun. Ikus liu, relatóriu ne’e kobre mós difikuldades prinsipais no obstákulus ne’ebé Ministério ne’e enfrenta wainhira hala’o ninia kna’ar atu alkansa ninia objetivus. Antes de atu remata, relatóriu ne’e mós sei halo konkluzaun no fó rekomendasoens ba futuru. Tuir instrusaun husi Sua Ex.cia Primeiro Ministro RDTL, ne’ebé fó sai liu husi surat ofisial Gabinete Primeiro Ministro (PM) nian, ho Ref. 0136/GPM/I/2012, katak relatóriu ne’e tenke submete ba Gabinete PM, mais tardar, 31 Marsu 2012. II. ISTORIAL A. Istorial Badak Hahú husi 1º to’o 3º Governo Constitusional RDTL, Ministério ida ne’e hanaran an Ministério da Agricultura, Florestas e Pescas, dezignadamente MAFP, ne’ebé lideradu husi Ministru ida, Vise- Ministru ida, no hetan apoiu husi Secretário Permanente ida, Diresaun Nasional tolu, Diresaun Servisu walu lokalizadus iha edifísiu sentral Ministériu nian iha Díli, Rejiaun Agrikultura hat (Regiaun Baucau, Bobonaro, Manufahi no Oecusse) no Koordenadores Servisus Agrikultura nian iha Distritos. Iha 2007, 4º Governo Constitusional RDTL, liu husi Dekretu-Lei N.o 7/2007, loron 5 Setembru, hari legalmente Ministério da Agricultura e Pescas, dezignadamente MAP hodi substitui naran MAFP. MAP lideradu husi Ministro ida no Secretários de Estado 3, no hetan apoiu husi Director Geral 1, Diresoens Nasionais 12 lokalizadus iha edifísiu sentral Ministériu nian iha Díli (Comoro, kompostu husi Diresoens Nasionais 9; Caicoli, kompostu husi Diresoens Nasionais 2; no Airoportu, kompostu husi Diresaun Nasional 1) no Servisus de Agrikultura Distrital 12 eseptu Distrito Dili ne’ebé ikus mai koñesidu hanesan “Diresoens Distritais”. Alem de Diresoens nasionais ne’ebé refere iha leten, MAP iha mós Gabinete de Inspesaun no Auditoria Interna 1. Tambá Dekretu-Lei N.o 7/2007 la defini funsoens kompetentes ba Secretários de Estado MAP nian, maka Manistro Agricultura e Pescas, Ir. Mariano Assanami Sabino, liu husi Despachu No . 026/GM/VIII/2009, ho data 27 Agostu 2009, defini funsoens ba Secretários de Estado nain 3 ne’ebé hetan kolokasaun iha MAP hanesan tuir mai.
  • 8. IV GOVERNO CONSTITUCIONAL 8/64 B. Kompetênsias Secretários de Estado nian Kompetênsias Secretário de Estado da Agricultura e Arboricultura nian: • Koordena no superviziona elaborasaun polítika no planu estratéjiku ba dezenvolvimentu sub- setores Agrikultura no Hortikultura, Florestas no Plantas Industriais; • Akompanha, avalia no fó orientasoens ba Diresoens hotu-hotu iha ninia tutela konabá preparasaun no implementasaun ninia planu anual no plurianual no garante ezekusaun di’ak konabá ninia orsamentu; • Superviziona Diresoens hirak ne’e: Diresaun Nasional ba Apoiu Dezenvolvimentu Komunitáriu Agríkula; Diresaun Nasional ba Polítikas no Planeamentu; Diresaun Nasional ba Agrikultura no Ortikultura; Diresaun Nasional ba Irrigasaun no Jestaun Utilizasaun Bé; Diresaun Nasional ba Florestas; Diresaun Nasional ba Plantas Industriais no Agro-Komérsiu; Diresaun Nasional ba Peskizas no Servisu Espesializadus; Diresaun Nasional ba Fórmasaun Agríkula; no Diresoens Distritais (iha 12 Distritos). • Avalia propostas investimentu públiku nian relasionadu ho áreas husi ninia tutela no propoen medidas konvenientes ba Ministru atu halo ninia prossekusaun; • Koordena, ho órgauns relevantes, konabá estabelesimentu sistema komunikasaun ida ne’ebé apropriadu no efisiente hodi divulga rezultadus husi estudus, publikasoens no infórmasoens konabá Ministério da Agricultura e Pescas; no • Avalia efeitus no impaktus husi implementasaun polítika no programas relevantes ho áreas husi ninia tutela no propoen ba Ministru konabá medidas hodi halo korresaun. Kompetênsias Secretário de Estado da Pecuária nian: • Koordena no superviziona elaborasaun polítika no planu estratéjiku ba dezenvolvimentu sub- setores Pekuária, Veterinária no Kuarentena; • Akompaña, avalia no fó orientasoens ba Diresaun Nasional Pekuária no Veterinária, no Diresaun Nasional Kuarentena konabá implementasaun ninia planu anual no plurianual iha nível nasional no distrital, no garante ezekusaun di’ak ba ninia orsamentu; • Promove kooperasoens iha nível nasional, rejional no internasional, iha áreas Pekuária, Veterinária, Kuarentena no Peskiza iha áreas mak hanesan; • Superviziona servisu husi Diresaun Nasional Administrasaun no Finansas no servisu Administrativu husi Diresoens Nasionais no Distritais hotu-hotu, mak hanesan: Monitoriza realizasaun servisu aprovizionamentu ne’ebé relasionadu ho despezas, hanesan akizisaun sasan no halo servisu ka ezekusaun obras iha Ministério da Agricultura e Pescas, atu bele garante para ema hotu halo tuir prinsípius kontratasaun públika, mak hanesan, tenke tuir lei, iha igualdade, iha imparsialidade no iha transparênsia; Koordena, ho órgauns relevantes, hodi kontrola ezekusaun orsamentu anual Ministério nian, maibé sempre bazeia ba prinsípius legalidade nian, interesse públiku no transparênsia;
  • 9. IV GOVERNO CONSTITUCIONAL 9/64 Koordena, ho órgauns relevantes, hodi kontrola servisu lojístika Ministériu nian, no propoen medidas korretivas wainhira presiza; Koordena, ho órgauns relevantes, atu kontrola ezekusaun projetus infraestruturas Ministériu nian, no verifika despezas nian justifikasaun. • Avalia efeitus no impaktus husi implementasaun polítika no programas relevantes ho áreas husi ninia tutela no propoen medidas korresaun nian ba Ministru; no • Fó orientasoens ba Diresoens ne’ebé pertense ba nia tutela konabá preparasaun relatóriu anual husi sira nia atividades. Kompetênsias Secretário de Estado das Pescas nian: • Koordena no superviziona elaborasaun polítika no planu estratéjiku ba dezenvolvimentu iha Sub-Setor Peskas no Akikultura; • Akompaña, avalia no fó orientasoens ba Diresaun husi ninia tutela konabá preparasaun no ezekusaun planu anual no plurianual no assegura ezekusaun ninia orsamentu bele la’o ho di’ak; • Promove kooperasoens iha nível nasional, rejional no internasional iha áreas peskas, akikultura no peskizas iha áreas hanesan; • Avalia efeitus no impaktus husi implementasaun polítika no programas relevantes ho áreas husi ninia tutela no propoen medidas korresaun nian ba Ministru; • Fó orientasoens no superviziona Diresaun Nasional husi ninia tutela konabá preparasaun relatóriu anual husi ninia atividades; • Koordena no superviziona preparasaun konabá implementasaun programas dezenvolvimentu rekursus umanus nian iha Ministériu Agrikultura no Peskas, ne’ebé inklui mós prosesu halo rekrutamentu ba funsionárius permanentes no temporarius no halo avaliasaunkonabá funsionárius sira nian kapasidade téknika iha Diresoens nasionais no distritais. Tuir Dekretu-Lei ne’ebé publika ona, katak MAP sai instituisaun governu ne’ebé responsável atu prepara planu, ezekuta, koordena no halo avaliasaun ba polítika konabá áreas Agrikultura no Hortikultura, Florestas, Pekuária no Veterinária, Peskas no Akikultura, ne’ebé hetan ona aprovasaun husi Conselho de Ministros. Além de áreas hat ne’e, MAP mós iha kna’ar atu dezenvolve área konabá Plantas Industriais no servisu de apoiu hanesan Polítika no Planeamentu, Dezenvolvimentu Komunitáriu, Kuarentena, Irrigasaun no Jestaun Utilizasaun Bé, Peskizas no Administrasaun no Finansas. C. Refármas iha Área Jestaun Servisus Ministériu halo ona refórma hodi altera ninia estrutura tuan ba estrutura fóun hanesan explika ona iha Istoria, iha parte oin. Refórma hirak seluk ne’ebé maka MAP halo ona maka hanesan tuir mai : • Transfórma Servisus de Agrikultura Rejional ba Diresaun Servisus de Agrikultura Distrital; • Koordenador Servisus Agrikultura Distrital, muda nia estatutu ba Director Agricultura Distritais, hodi refórsa kordenasaun iha implementasaun aktividade iha nível Distrito; • Rekruta no destaka 386 extensionistas iha Suku 425 husi Suku 442 (la inklui Suku sira iha Dili laran, tambá hetan assistensia téknika husi MAP Central) no senior extensionista 12 iha Distrito 12, hodi hafórsa estensaun agrikula; • Rekruta vasinadores 65 ne’ebé uluk hanesan Agente Pecuaria do Suco (APS) ba kargu Assistente Pecuária nível Sub Distrito;
  • 10. IV GOVERNO CONSTITUCIONAL 10/64 • Hari brigada tratores 3, iha parte Leste kobre Distrito Lautém, sentru Sul kobre Distrito Viqueque, Natarbora no Manufahi no iha parte Oeste kobre Distrito Covalima no Bobonaro, ho objetivu atu organiza makinas agríkulas hodi atende povu agrikultor iha preparasaun terrenu; • Transfórma ponto fócais de orsamentu ba Chefe Departemento de Planeamento e Financas iha Diresaun hotu hotu, inklui servisus de agrikultura distrital; • Transfórma funsionaios temporarios ne’ebé simu salario husi Bens e Servisus ba Salario e Vencimento; • Dezenvolvimentu instituisaun MAP liu husi implementa análize funsaun esensial (Core Function Analysis-CFA) ba Diresaun Nasional no Distrito Bobonaro ho Covalima, atu minimiza dupla funsaun no kustu ba funsaun marginal sira; • Estabelese sistema infórmasaun seguransa ai-han iha nível Suku ne’ebé fórnese infórmasaun ba autoridades nível alto no mós entidades sira seluk, hodi hola desizaun konabá situasaun seguransa ai-han no nutrisaun iha rai laran; • Transfórma Diresaun dos Servisus de Agro Komersiu ba Departementu rua ne’ebé tutela ba iha Diresaun Nasional de Plantas Industriais e Agro-Komersiu; • Aplikasaun prosedimentus tenderizasaun nian, atu ezekuta didi’ak servisu aprovizionamentu konabá akizisaun sasan, ezekuta obras MAP nian, no atu garante para servisu ne’e bele ezekuta lolós tuir prinsípius kontratasaun públika, imparsial no transparente, Ministro da Agricultura e Pescas emite Diploma Ministrial No . 42/GM/II/2010, datada 18 Fevereiru, hodi nomeia Comissão de Abertura dos Invólucros, Comissão do Júri dos Concursos, Comite de Contratações no Comissão de Acompanhamento, atu fó apoiu ba servisus de aprovizionamentu; • Hari koperativa ho naran KOMAP ho objetivu alem de atu atende nesesidade bazika funsionarius sira nian, mós bele fó atendimentu ba funsionarius liu husi funsionamentu kantina, atu nune’e bele hamenus despezas hodi ba mai uma iha tempu diskansa; • Introdusaun fórmatura dader antes de hahú servisu, atu impoen pontualidade oras tama servisu nian no hasa’e funsionárius sira nia dezempeñu no produtividade iha servisu fatin, MAP liu husi Director Geral (DG) introduz sistema “apel pagi” ka halo fórmatura dader-dader ba funsionárius hotu-hotu antes de tama servisu. Além de aplika fórmatura obrigatória ne’e, MAP mós impoen kontrolu ba prezensa diária funsionárius nian liu husi assinatura iha livru du pontu “time sheet” ne’ebé organiza diretamente husi Gabinete Director Geral nian. Sistema ne’e konsege tau pontualidade ba funsionárius MAP nian no halo sira nia servisu tuir oras ne’ebé determina tuir lei funsaun públika. III. SUMÁRIU KONABÁ SITUASAUN FINANSEIRA, ORGANIZASIONAL NO POLÍTIKAS ESTRATÉJIKAS A. Situasaun Finanseira MAP, liu husi Diresaun Nasional de Administrasaun e Finansas, iha kna’ar importante atu jere no kontrola ezekusaun orsamentu estadu nian ne’ebé aloka mai ministériu ida ne’e. Atu garante katak jestaun finanseira ne’ebé MAP halo, koretu, maka ministériu ida ne’e sempre hala’o sistema kontrolu internu liu husi auditoria husi Gabinete Inspetor Jeral no dala ruma iha mós auditoria husi Ministériu Finansas rasik.
  • 11. IV GOVERNO CONSTITUCIONAL 11/64 A.1 Mekanismu Prosessu Orsamentu Jeral du Estadu Atu hetan orsamentu ne’ebé mak atu aloka mai ministériu sei bazeia ba prioridades governu liu husi prosessu ida ne’ebé mak ministériu sira tenki kumpri no halo tuir. Prosedimentu elaborasaun orsamentu mak hanesan tuir mai ne’e: 1. Diresaun ida-idak tenki prepara planu asaun annual ne’ebé mak sei hala’o iha tinan ida nia laran; 2. Desizaun pakote fiskal husi Conselho de Ministros; 3. Preenche tabela alokasaun orsamentu ne’ebé mak preparadu ona husi Ministériu Finansas; 4. Halo submisaun proposta orsamentu ba Ministériu Finansas liu husi Diresaun Nasional du Orsamentu du Estadu; 5. Hato’o ba Concelho de Ministros; 6. Halo diskusaun ho Komité Revizaun Orsamentu; 7. Ministériu ida-idak sei hatán hodi defende iha Primeiru Ministru ho Komité Revizaun Orsamentu nia oin konabá razaun hato’o proposta orsamentu ne’ebé refere; 8. Proposta orsamentu lori ba Parlamentu hodi diskuti no aprova; 9. Promulga husi Presidente RDTL antes atu ministériu ida-idak implementa tuir Planu Asaun Annual ne’ebé prepara ona. A.2 Alokasaun Orsamentu Jeral du Estadu ba MAP, 2007-2012 Tabela 1. Orsamentu Jeral du Estadu ne’ebé mak aloka mai MAP husi 2007- 2012 Iha tabela 1, hatudu katak alokasaun orsamentu mai MAP durante tinan 5 (2007-2012) hamutuk USD 121,915,080.00. Alem de ne’e, MAP hetan mós benefisiu lubun bo’ot ida husi implementasaun projetu liu husi fundu PDD_I, PDD_II no mós Fundu Infraestrutura, ne’ebé jere diretamente husi AND, depois de lista projetu ne’ebé MAP propoen hetan aprovasaun. Projetu hirak ne’e, hahu implementa iha tinan 2010 bainhira mósu polítika “Pakote Referendum, PDD-I, PDD_II no Fundu Infraestrutura”. A.3 Situasaun Implementasaun Orsamentu Jeral du Estadu, 2007-2012 Rezultadu ezekusaun orsamentu jeral du estadu ne’ebé aloka mai MAP, hatudu iha parágrafus tuir mai. No Tinan Fiskal Alokasaun Orsamentu Persentajen Ezekusaun 1 2007 (Alokasaun ba Gov tranzitóriu) 6,728,000.00 (Carry over husi Gov Anterior) 10,021,000.00 90% 2 2008 30,777,000.00 88% 3 2009 33,914,000.00 98% 4 2010 19,602,080.00 97% 5 2011 14,709,000.00 96.2% 6 2012 16,185,800.00 58%, atual no commitment (12 de Marsu 2012)
  • 12. IV GOVERNO CONSTITUCIONAL 12/64 1. Tinan Fiskal 2007 (transitóriu) Orsamentu ne’ebé aloka iha 2007 (transitoriu) hamutuk USD 6,728,000.00 noCarry over husi Gov Anterior, USD 10,021,000.00. Husi orsamentu jeral du estadu ne’ebé mak alokadu, ministériu ezekuta 90% no orsamentu 10% sai hanesan “Carry Over”. Razaun tambá sa mak labele ezekuta orsamentu to’o 100%, tambá iha tempu ne’ebá sistema prosesu orsamentu sei uza aproximasaun utilizasaun orsamentu sentralizadu. Iha parte balun, governu bele kontrola ezekusaun orsamentu maibé iha parte seluk governu ka Ministériu Finansas labele kontrola hotu tambá limitasaun rekursus humanus ne’ebé mak iha. 2. Tinan Fiskal 2008 Orsamentu ne’ebé aloka ba MAP iha tinan 2008 hamutuk USD 30,777,000.00. Husi orsamentu jeral du estadu ne’ebé mak alokadu, ministériu ezekuta deit 88% no orsamentu 12% sai hanesan carry over. Persentajen ezekusaun orsamentu jeral du estadu tinan 2008 ki’ik liu kompara ho ministériu sira seluk tambá iha tempu ne’e Chefe Finansas Interina ladun iha koordenasaun ne’ebé di’ak ho staff sira ne’ebé servisu iha departamentu das finansas rasik, diresaun sira no Ministériu Finansas, hodi buka hetene konabá problema saída mak diresaun hasoru atu ezekuta orsamentu no oinsa atu buka solusaun ba problema ne’ebé mak ministériu hasoru. Iha tempu ne’ebá, ministériu tenki hato’o hikas orsamentu mais ka menus USD 3,700,000.00 ba fali kofre estadu, maibé ministériu tenki lori fali deve ne’ebé la konsege selu iha tinan 2008 mai fali tinan 2009 hodi buka solusaun. 3. Tinan Fiskal 2009 Orsamentu ne’ebé aloka iha tinan 2009 hamutuk USD 33,914,000.00. Husi orsamentu jeral du estadu ne’ebé mak alokadu, ministériu konsege ezekuta to’o 98% no tau Ministério da Agricultura e Pescas hanesan ministériu ne’ebé mak hetan no atinji ezekusaun orsamentu ás liu ministériu sira seluk. Ida ne’e sai prestíjiu bo’ot ba MAP. Husi rezultadu ne’e, MAP simu louvor liu husi entrega Sertifikadu no Champaña husi Sua Ex.cia Primeiru Ministru RDTL. MAP hetan susesu ida ne’e tambá iha koordenasaun di’ak ho diresaun hotu hodi ezekuta orsamentu tuir lei ne’ebé vigora iha RDTL. MAP mós kria koordenasaun ne’ebé di’ak iha nível ministériu rasik nomós hametin liñas koordenasaun ne’ebé di’ak ho Ministériu Finansas. Problema ne’ebé mak hasoru: Hanesan temi ona iha leten katak iha 2008 MAP la konsege ezekuta hotu orsamentu ne’ebé aloka e hatama fila fali orsamentu ba kaixa Estadu ho montante USD 3,700,000.00, maibé husik hela deve e tenki selu fila fali ho orsamentu tinan 2009. Ida ne’e hatudu katak laiha jestaun ne’ebé di’ak hodi kontrola orsamentu. Planu ne’ebé atraza ona iha tinan 2009 tenki muda fila fali tambá orsamentu la sufisiente. Orsamentu husi diresaun hotu tenki ko’a hodi selu tusan ne’ebé iha. 4. Tinan Fiskal 2010 Orsamentu ne’ebé aloka iha tinan 2010 hamutuk USD 19,602,080.00. Husi orsamentu jeral du estadu ne’ebé mak alokadu, ministériu konsege ezekuta to’o 97% no tau MAP hanesan ministériu ne’ebé mak atinji ezekusaun orsamentu ás liu ministériu sira seluk iha 2010 no simu rekoñesimentu husi Sua Ex.cia Primeiro Ministro RDTL hanesan Champaña no Sertifikadu. MAP hetan susesu ne’e tambá iha koordenasaun di’ak husi komitiva tomak iha ministériu nia laran. Além de iha koordenasaun ne’ebé di’ak iha nivel ministériu laran, MAP mós iha koordenasaun di’ak ho Ministériu das Finansas. 5. Tinan Fiskal 2011 Orsamentu ne’ebé aloka iha 2011 hamutuk USD 14,709,000.00. Total ida ne’e kompostu husiOrçamento Geral do Estado (OGE) = USD 13,409,000.00, Fundu Kontingensia = USD 1,299,896.00 no virement mai kategoria salariu hodi kompleta salariu desimu terseiru funsionariu
  • 13. IV GOVERNO CONSTITUCIONAL 13/64 MAP tinan 2011 = USD 104,159.00). Husi orsamentu jeral do Estadu ne’ebé alokadu iha tinan ne’e, MAP konsege ezekusaun 96.2%. Kondisaun ida ne’e mós tau nafatin MAP hanesan ministériu ne’ebé mak ezekuta orsamentu ás liu husi ministériu sira seluk. 6. Tinan Fiskal 2012 Iha tinan Fiskal 2012, MAP hetan alokasaun orsamentu hamutuk USD 16,185,000.00. Husi orsamentu ida ne’e, to’o iha fulan Marsu 2012, ministériu konsege ezekuta ona 58% (sura hamutuk Commitment no Disbursement). MAP sei buka halo esfórsu maka’as liu tan hodi ezekuta orsamentu ne’ebé aloka ba ministériu tuir planu ne’ebé iha. B. Estrutura Organizasional MAP Tuir Dekretu-Lei N.o 7/2007, loron 5 Setembru, katak MAP sai instituisaun governu ne’ebé responsável atu prepara planu, ezekuta, koordena no halo avaliasaun ba polítika konabá áreas Agrikultura no Hortikultura, Florestas, Pekuária no Veterinária, Peskas no Akuikultura, ne’ebé hetan ona aprovasaun husi Conselho de Ministros. Além de áreas hat ne’e, MAP mós iha kna’ar atu dezenvolve área konabá Plantas Industriais no servisu de apoiu hanesan Polítika no Planeamentu, Dezenvolvimentu Komunitáriu Agrikula, Kuarentena, Irrigasaun no Jestaun Utilizasaun Bé, Peskizas, Fórmasaun Teknika Agrikula no Administrasaun e Finansas. MAP nia estrutura orgânika fóun mak hanesan iha Figura 1, pagina tuir mai.
  • 14. IV GOVERNO CONSTITUCIONAL 14/64 Direktor Jeral MINISTRU Gabinete Ministru S.E. Peskas Gab. S.E. Peskas Konselhu Konsultivu Gab. Inspetoria Jeral no Auditoria Gab. ba Servisus Jurídikus S.E. Agricultura no Arborikultura Gab. S.E. Agric. no Arborikultura S.E. Pekuária Gab. S.E. Pekuária Gab. Protokolu no Relasaun Públika Direaun Nasional Pekuária no Veterinária Dept: - Produsaun animal - Veterinária - Komérsiu - Polítika no programas -Admin. & Finansas Diresaun Nasional Agrikultura no Ortikultura Dept: - Produsaun kulturas; - Mekanizasau n &post- kolheita - Protesaun plantas -Ortikultura -Planeamentu & Finansas Diresaun Nasional Polítika no Planeamentu Dept: -Kooperasaun nasional & internasional no seguransa ai-han - Planu no programas - ALGIS/ SIGAT - Monitoria & Avaliasaun Diresaun Nasional Irrigasaun & Jestaun Utilizasaun Bé Dept: - Dezenvolviment u irrigasaun - Protesaun to’os, natar no normalizasaun mota - Jestaun Bé - Dezenvolviment u Rekursu Bé -Planeamentu & Finansas Diresaun Nasional Florestas Dept: - Reabilitasaun no reflorestasaun - Protesaun no jestaun rekursu s florestais -Produsaun no utilizasaun produtus florestais - Áreas protejidas no parke nasional -Planeamentu & Finansas Diresaun Nasional Peskas no Aquikultura Dept: - Dezenvolviment u indústria peskas - Jestaun rekursus peskas no investigasaun akuátika - Dezenvolvimnet u Akuikultura - Inspesaun peskas -Planeamentu & Finansas Diresaun Nasional Plantas Industriais no Agro- Komérsiu Dept: - Kafé - Plantas anuais no pereniais - Protesaun plantas industriais - Dezenvolvi- mentu Agro- komérsiu -Planeamentu & Finansas Diresaun Nasional Kuarentena no Bioseguran sa Dept: -Kuarentena plantas - Kuarentena animal - Kuarentena ikan - Planeamentu & Finansas Diresaun Nasional Formasaun Téknika Agríkula -Eskola Agríkola Natarbora -Eskola Agríkola Maliana -Eskola Agríkola Fuiloro -Planeamentu & Finansas Diresaun Nasional Peskiza & Servisu Espesializad us Dept: - Rekursu no Dezenvolviment u - Servisu espesializadus -Planeamentu & Finansas Diresaun Nasional Dezenvolvim entu Komunitária Agríkula Dept: - Dezenvolviment u komunitária agríkola - Estensaun agríkola -Informasaun agríkola -Planeamentu & Finansas 12 Diresoens Distritais Dept: Estensaun Agríkola, Servisu Téknikus, Planeamentu no Administrasaun & Finansa Diresaun Nasional Administras aun no Finansas Dept: -Finansa -Prokurmen -Lojístika no transporte -Rekursus umanus - Dokumentasa un no IT & Arkivu -Planeamentu & Finansas Fig. 1Estrutura Orgânika MAP durante IV Gov. Konstitusional
  • 15. IV GOVERNO CONSTITUCIONAL 15/64 C. Polítikas Estratéjikas MAP nu’udar instituisaun governu nian mak responsável atu dezenvolve Sub-setores Agrikultura no Hortikultura, Florestas, Pekuária no Veterinária, Peskas no Akikultura, Plantas Industriais, ne’ebé sei hetan apoiu husi Diresaun Nasional : Polítika no Planeamentu, Dezenvolvimentu Komunitáriu Agrikula, Kuarentena no Bio Seguransa, Irrigasaun no Jestaun Utilizasaun Bé, Peskizas, Fórmasaun Teknika Agrikula no Administrasaun no Finansas. MAP iha ninia objetivu bo’ot atu alkansa seguransa ai-han iha Timor-Leste, hadi’a agrikultores sira nia moris no kontribui atu hasa’e rendimentu ekonómiku nasaun nian, liu husi hasa’e exportasaun produtus agríkulas. 1. Kna’ar MAP nian Atu lori Ministériu ne’e sai hanesan Instituisaun ne’ebé proativu no fórte hodi lidera dezenvolvimentu iha Setor agrikultura, liu husi jestaun rekursus ne’ebé iha atu hasa’e produtividade no produsaun ho kualidade di’ak no sustentável iha Sub-setores Produsaun Ai- han no Hortikultura, Pekuária, Florestas, Plantas Industriais, no Peskas, ho objetivu atu alkansa seguransa ai-han, promove kressimentu ekonómiku no kria kampu de trabalhu iha áreas rurais. 2. Vizaun 2020 Vizaun MAP katak, wainhira tama ba tinan 2020, Timor-Leste bele ona hari indústrias agríkulas ne’ebé kompetitivu ho baze iha agrikultura sustentável. 3. Kondisoens Jerais ne’ebé MAP hasoru Timor-Leste oras ne’e enfrenta dadaun obstákulus barak iha Setor agrikultura. Seguransa ai-han sai nu’udar dezafiu bo’ot ba MAP. Obstákulus ne’ebé refere mak hanesan tuir ne’e: • Agrikultores barak maka iha to’os ou natar ki’ik liu husi hektares 0.4 no barak mak halo to’os iha rai lolon no uza prátikas tradisionais hanesan lere rai no sunu “slash and burn” ne’ebé ladun produtivu no hamósu erozaun iha rai lolon no kauza problemas ambientais seluk-seluk; • Ho esepsaun hare híbrida, produtividade média hare to’o deit 1.5 - 2 ton/ha tambá téknika kuda rai no inputs la apropriadu. Além de produditividade ne’ebé menus, sei iha tan perdas durante prosessamentu pós-kolheita; *Tuir peritus sira katak iha áreas de produsaun ne’ebé hetan irrigasaun di’ak, produsaun tenke atinji pelu menus 3 ton fós/ha, no melhoramentu ne’ebé halo iha áreas de produsaun iha rai- maran bele prodúz 2 ton fós/ha. • Iha parte seluk, produsaun kafé menus liu husi 250 kg/ha; *Tuir peritus sira katak estandard produtividade kafé maka hanesan 650 - 1,400 kg/ha. • Kressimentu populasaun Timor-Leste nian ne’ebé ás (± 3%/kada tinan) no laiha kontrolu bele sai obstákulu ba seguransa ai-han iha tempu badak. Sensus demográfiku iha 2011 hatudu katak Timor-Leste nia populasaun hamutuk 1,193,386, maibé tuir kálkulus estimativus, hatudu katak iha 2015 Timor-Leste nia populasaun sei aumenta ba 1,356,340 no iha 2020 sei to’o 1,590,861. Nune’e mós, konsumu fós iha 2011 sei to’o 107,405 ton, iha 2015 sei sa’e ba 122,071 ton no iha 2020 sei sa’e ba 143,177 ton. Haré ba kondisoens hirak ne’e, governu prevê ona katak Timor-Leste tenke prodúz rasik ai-han sufisiente atu responde ba nesessidade ninia populasaun ne’ebé tinan-tinan sempre aumenta. Husi aspetu ida ne’e, hahú 2005 governu Timor Leste konsidera seguransa ai-han nu’udar prioridade nasional ne’ebé tenke alkansa no hametin. Tan ne’e MAP hatur ninia polítika ne’ebé apropriadu ho programas konkretus hodi rezolve kestaun ne’ebé refere iha leten.
  • 16. IV GOVERNO CONSTITUCIONAL 16/64 4. Polítika MAP nian MAP nia polítika makaatu garante sidadaun hotu-hotu iha Timor-Leste bele hetan asessu ba ai- han ne’ebé saudável, kontínuo no baratu, liu husi hasa’e produsaun no produtividade agríkula inklui produsaun no produtividade pekuária, peskas no seluk-seluk tan, loke kampu de trabalhu iha áreas rurais, hamenus kiak no hasa’e rendimentu nasaun nian liu husi exportasasun produtus agríkulas. Atu hala’o polítika ne’ebé refere iha parágrafu anterior, MAP presiza dezenvolve estratéjia ida ne’ebé di’ak no aplikável liu husi dezenvolvimentu pilares estratéjikus hat (4) ne’ebé presiza hetan apoiu makás husi governu, liu-liu husi MAP. Pilares hat (4) ne’e kompostu husi: 1. Dezenvolvimentu institusional; 2. Dezenvolvimentu tékniku iha agrikultura nian áreas hotu-hotu; 3. Dezenvolvimentu kapasidade agrikultor nian; no 4. Dezenvolvimentu infraestruturas. 4.1 Dezenvolvimentu Institusional Dezenvolvimentu institusional importante atu hasa’e MAP no ninia funsionárius nia kbi’it hodi hala’o kna’ar tuir ninia vizaun no misaun no tuir definisaun funsoens ne’ebé hakerak tia ona iha Dekretu Lei No 18/2008. Kompozisaun funsionárius iha MAP hanesan tuir mai: Total funsionariu MAP to’o iha tinan 2012 hamutuk 2,197 ne’ebé kompara ho númeru funsionariu iha tinan 2007 hamutuk 752. Ne’e hatudu katak, iha aumentu númeru funsionariu husi tinan 2007 to’o 2012 hamutuk 1,445. Kompozisaun tuir grau mak hanesan: Grau A=2, Grau B=44, Grau C=146, Grau D=413, Grau E=751, Grau F=708 no Grau G=133. Bazeia ba nível edukasional, MAP nia funsionárius kompostu husi Doutoradus (S3)=1, Mestradus (S2)=15, Lisensiadu (S1)=391, Diplomas (D1,2,3,4)=106, Edukasaun Tersiária=1,097 no Edukasaun Sekundária no Primária =587. Kompara ho nivel edukasaun funsionariu iha tinan 2007 ne’ebé laiha doutoradu (S3) no iha Maestradu (S2) naín tolu deit. Ho kompozisaun no kapasidade edukasional ne’ebé hatudu iha parágrafu anterior, MAP sei esfórsa an atu iha tinan hirak tuir mai, sei buka aumenta koñesimentu no “skill” ba ninia funsionárius, liu-liu ba sira ne’ebé ho Grau E no Grau F, atu hotu-hotu bele servisu di’ak liu tan ba ministériu ida ne’e no bele kontribui makás liu tan ba dezenvolvimentu agrikutura iha Timor Leste. Iha parte seluk, MAP presiza duni atu hametin Instituisaun Ministériu Agrikultura no Peskas nia dezempeñu liu husi kooperasoens rejionais no internasionais iha áreas téknika agríkula, dezenvolvimentu rekursus umanus no seluk-seluk tan. Iha parte lejislasaun, MAP submete ona esbosus de leis balun ba Conselho de Ministros atu hetan pareseres antes de fó aprovasaun. Esbosus de leis ne’ebé refere kompostu husi: Decreto Lei konabá Jestaun Florestas; Decreto Lei konabá Fertilizantes; Decreto Lei konabá Pesticidas; Decreto Lei konabá Fini; Decreto Lei konabá Identificação, Registo e Circulação de Animais; Decreto Lei konabá Restrição de Animais nas Zonas Urbanas; Decreto Lei konabá Licensiamento de Matadouros; Polítika du Jeneru;
  • 17. IV GOVERNO CONSTITUCIONAL 17/64 Plano de Contingência para Qualquer Surto de Gripe das Aves; no Regulamentos da Quarentena de Animais e da Quarentena de Plantas. MAP nia edifísiu sentral situa iha Comoro-Díli, ho total área aproximadamente hektares 5. Edifísiu sentral ne’e kompostu husi edifísius ki’ik ne’ebé hamrik besik malu. Iha Diresoens Nasionais 9 no Gabinete 4 maka okupa edifísiu sentral ne’e. Diresoens Nasionais 2 seluk no Gabinete ida maka okupa MAP nia edifísiu sentral ne’ebé situa iha Caicoli, no Diresaun Nasional 1 maka okupa edifisiu ne’ebé situa iha Airoportu. Atu hametin liu tan dezempeñu MAP nian iha área agrikultura, maka iha Outubru 2009, liu husi projetu de kooperasaun entre MAP-FAO-AusAid, konsege hari Laboratóriu ida iha Caicoli-Díli, ba Saúde Animal hodi ajuda halo diagnóstika ba moras animal nian. Profissionais ne’ebé servisu iha Laboratóriu ne’e simu treinamentu husi peritus husi IPB (Indonézia). Além de hetan ajuda konabá treinamentus hirak ne’e, MAP mós buka hasa’e nafatin ninia kapasidade institusional liu husi kooperasoens iha áreas bar-barak. Hanesan ezemplu, iha 2010, MAP halo kooperasaun ho UNTL hodi hahú loke Kursu Médiu Veterinária nian, iha 2011, halo kooperasaun ho UNRAM no ACIAR hodi mai halo estudus konabá dezenvolvimentu pastajen iha Timor-Leste no halo estudus konabá sistema hakiak karau vaka ho eskala ki’ik ne’ebé iha produtividade ás, lukrativu (profitable) no sustentável para bele sai modelu ba animal naín sira iha Timor-Leste. Iha parte seluk, MAP mós halo kooperasaun ho Ajênsias de Dezenvolvimentu husi Nasoens Unidas nian iha Timor-Leste hanesan estabelesimentu edifisiu ba FAO Country Representative no WFP, halo mós kooperasaun ho Ajênsias internasionais hanesan EU, AECID, JICA, GIZ, USAID, AusAid, nsst. no adere ba organizasoens rejionais hanesan ATSEF, PEMSEA, CTI, OIE no ICO. Além de halo kooperasoens iha nível rejional no internasional, MAP mós iha kooperasaun di’ak ho liñas ministeriais sira seluk. Nune’e, MAP nia funsionárius iha Distritos sempre halo servisu em koordenasaun ho governu lokal no autoridades lokais. 4.2 Dezenvolvimentu Tékniku Agríkula MAP, liu husi Diresoens no Departamentus téknikus, buka introduz nafatin teknolojias agríkulas hanesan ICM, SRI, fini Hare Híbrida, fini di’ak, pestisidas, fertilizantes, nsst. no promove aplikasaun téknika kuda rai tuir sistema intensifikasaun, estensifikasaun, diversifikasaun atu hasa’e produsaun no produtividade agríkula, no halo melhoramentu ba prosessu pós kolheita liu husi introdusaun mákinas hodi baku hare no dulas hare, atu bele alkansa seguransa ai-han. Iha parte seluk, MAP promove téknika kuda no hakiak kafé, kuda no hakiak plantas industriais no plantas florestais, promove hakiak karau, bibi timur no manu lokal tuir sistema semi intensivu no intensivu, halo kolan hodi habarak fini ikan no hakiak ikan oan no promove fábrika ro-ahi hodi prodúz ró ba peskadores sira. MAP, liu husi Diresoens no Departamentus téknikus, kontinua fó orientasoens téknikas no apoiu nesessáriu ba agrikultores sira atu alkansa seguransa ai-han no lori sira atu muda an husi agrikultura subsistente ba agrikultura ho orientasaun merkadu ne’ebé bele fó rendimentu di’ak ba sira. Programas atu suporta dezenvolvimentu tékniku agríkula mak hanesan: 1. Orienta no fasilita agrikultores sira atu muda an husi agrikultura subsistente ba agrikultura ho orientasaun merkadu; 2. Loke centrus de produsaun iha áreas apropriadas ba produtus agríkulas ne’ebé importante no estratéjiku ba ekonomia Timor Leste nian;
  • 18. IV GOVERNO CONSTITUCIONAL 18/64 3. Hadi’a eskemas de irrigasaun ne’ebé at no konstrui eskemas de irrigasaun fóun iha fatin ne’ebé apropriadu hodi suporta fórnesimentu bé ba áreas agríkulas iha tempu bailoron; 4. Hafórsa servisus de estensaun agríkula no orienta agrikultores sira atu kuda rai tuir sistema intensifikasaun, estensifikasaun no diversifikasaun; 5. Trasfórma sistema fila rai tradisional ba sistema mekanizadu liu husi introdusaun tratores no hadi’a téknika prosessamentu pós kolheita; 6. Sei kontinua fila rai gratuíta no suporta fini no fertilizantes ba agrikultores sira; 7. Introduz fini di’ak husi komoditi ne’ebé bele adapta ho kondisaun rai no klima Timor-Leste nian; 8. Tau fasilidades no kontinua fó apoiu ba agrikultores ne’ebé servisu iha áreas Pekuária, Florestas, Plantas Industriais, Peskas no Akikultura atu hasa’e produtividade no produsaun iha Sub-setores hirak ne’e; 9. Koopera ho ministérius relevantes hodi reabilita estradas rurais no dinamiza utilizasaun merkadus, para agrikulrores sira bele lori sira nia produtus ba fa’an iha ne’ebá; 10. Koopera ho parseirus de dezenvolvimentu nasional no internasional, organizasoens rejionais no internasionais hodi hala’o dezenvolvimentu iha Sub-setores hotu-hotu. 4.3 Kapasitasaun ba Agrikultores MAP, liu husi Diresoens no Departamentus téknikus, kontinua fó orientasoens téknikas no apoiu nesessáriu ba agrikultores sira atu alkansa seguransa ai-han no lori sira atu muda an husi agrikultura subsistente ba agrikultura ho orientaasaun merkadu ne’ebé bele fó rendimentu di’ak ba sira. MAP nia 386 extensionistas oras ne’e destaka ona iha kuaze Suku hotu-hotu hodi organiza no orienta agrikultores sira atu uza rekursus naturais (inklui rai no bé) no inputs hanesan fini, fertilizantes no teknolojia hodi hasa’e produsaun agríkula no atu hadi’a sira nia moris. MAP kapasita no konsiensializa nafatin agrikultores sira atu sai agrikultor ne’ebé iha skill, hadomi ninia profissaun no muda “mentalidade atu labele depende nafatin ba ema” ka “agrikultor hit an rasik no tane’e an rasik”. * Importante ba agrikultores sira atu konsidera katak apoiu gratuítu ne’ebé oras ne’e GoTL fó ba sira liu husi MAP, laós permane’ente. Katak apoiu gratuítu hotu-hotu sei termina gradualmente wainhira agrikultores sira bele hit an rasik ona. Iha tempu ne’e, apoiu gratuítu sei transfórma ba apoiu subsidiáriu no MAP sei suporta nafatin agrikultores sira atu fórma kooperativas no bele hetan assessu ba kréditus hodi hala’o nafatin sira nian atividades agríkulas ho di’ak liu tan. 4.4 Dezenvolvimentu Infraestruturas Agríkulas Dezenvolvimentu infraestruturas, liu-liu dezenvolvimentu sistemas irrigasaun nian importante atu suporta aumentu produtividade no produsaun agríkula hanesan produsaun hare, batar, fóre keli, nsst. no fó mós benefisiu ba kriasaun animal no kriasaun ikan. Tan ne’e, MAP buka transfórma téknikas irrigasaun nian ne’ebé sei tradisional no semi-modernu ba sistema de irrigasaun modernu no efisiente (Bebui,Uatolari-Viqueque no Maliana I-Bobonaro), hodi fornese bé ba áreas produtivas liu-liu iha tempu bailoron. MAP mós hari Klinika Saúde Animal 6 (Ainaro, Baucau, Covalima, Liquica, Manufahi no Viqueque), hodi halo tratamentu ba animal ne’ebé moras, hari Centru Mekanizasaun no Estensaun 8 (Lospalos-Lautém, Cassameta-Baucau, Betano-Manufahi, Ratahu- Viqueque, Sau-Manatuto, Sanfuk-Covalima, Tunubibi-Maliana no Naktuka-Oecusse, hodi prodúz hare, batar, fóremungu, fórekeli no fóre rai, hari Lotas de Pescas 9 (Atabae-Bobonaro, Liquiça, Ataúro-Dili, Vemasse-Baucau, Suai-Covalima, Same-Manufahi, Manatuto, Oecusse no Viqueque), hari Laboratoriu Agricultura Integrado no Cultura Tecido (Kultur Jaringan), hari estasaun servisu extensaun agríkula 6 (Cailaco-Bobonaro, Sare-Ermera, Zumalai-Covalima, Ossu-Viqueque,
  • 19. IV GOVERNO CONSTITUCIONAL 19/64 Natarbora-Manatuto no Lour-Lautem), instalasaun posto Quarentena 2 (Batugade-Bobonaro no Sakato-Oecusse), halo kolan 4 (Mugis-Bobonaro, Loihuno-Viqueque, Gleno-Ermera no Same- Manufahi) hodi habarak fini ikan no mós iha planu atu loke portu ba ró peskas, no seluk-seluk tan. Husi 2007 to’o 2011, MAP, liu husi Diresaun Nasional Irrigasaun no Jestaun Utilizasaun Bé, konstrui no reabilita ona kanais de irrigasaun lubuk ida hanesan aprezenta iha parágrafus tuir mai: • 2007: hala’o reabilitasaun ba irrigasaun komunitária eskemas 13 ho total kapasidade de irrigasaun 3,320 ha, operasaun no manutensaun ba eskemas de irrigasaun média11 ho total kapasidade de irrigasaun hamutuk 5,550 ha. Kolesaun be’e ba eskemas 5 ho total kapasidade de irrigasaun hamutuk 20 ha. Hadia dalan (access road) hamutuk 8 ho distânsia 27 km; • 2008: hala’o reabilitasaun ba eskemas de irrigasaun 29 ho total kapasidade de irrigasaun 7,159 ha; • 2009: hala’o reabilitasaun ba irrigasaun Bebui ho total kapasidade de irrigasaun 775 ha, halo protesaun kanal irrigasaun Lacló ho distância 500 metrus, konstrusaun Tanki Reservatóriu Udan Ben iha fatin 3 ho total kapasidade de irrigasaun 75 ha no reabilitasaun dalan 5 km; • 2010: kontinua reabilita irrigasaun Bebui Uatulari ho total kapasidade de irrigasaun ha 750; • 2011: hala’o reabilitasaun ba eskemas de irrigasaun 7 ho total kapasidade de irrigasaun ha 720 no hala’o operasaun no manutensaun ba eskemas de irrigasaun média 8 ho total kapasidade de irrigasaun ha 2,700; • 2012: projetus aprovadus hamutuk 110, kompostu husi PDD_I = 87, PDD_II = 10, Linhas Ministeriais (LM) = 6 no Fundu Infraestrutura (FI) = 7. Husi projetus hirak ne’e, MAP jere deit mak projetu LM ho orsamentu aprovadu USD 3,515,000.00. Iha tinan sivil 2008, MAP hetan aprovasaun ba projetus hamutuk 63 ho total orsamentu aprovadu USD 6,588,983.00. Husi total ne’e, projetus 29 maka ba reabilitasaun eskemas de irrigasaun no projetus 8 ba konstrusaun Centru Manutensaun no Estensaun maka mai husi orsamentu ratifikativu. Prosesu de aprovizionamentu ba projetus sira ne’e halo iha Servisu de Aprovizionamentu MAP. Servisus Irrigasaun Sentral no Distrital mak halo monitorizasaun ba projetus irrigasaun nian. Monitorizasaun ba projetus konstrusaun edifísius hanesan Centru de Estensaun no Mekanizasaun, halo husi pessoal Irrigasaun no pessoal husi Servisus Obras Públikas nian. Iha tinan sivil 2010, MAP propoen lista projetus hamutuk 103 ho total orsamentu aprovadu USD 5,891,874.00. Projetus “Pakote Referendum” nia prosessu aprovizionamentu halo iha servisu de aprovizionamentu Ministériu das Infraestruturas em kordenasaun ho Linhas Ministeriais no AECOP. Iha implementasaun hetan mós supervizaun husi autoridades lokais, maske nune’e, husi MAP fórma mós ekipa ida bolu ekipa “Task Fórce” kompostu husi pessoal Diresaun hotu-hotu, ne’ebé iha projetus Pakote Referendum inklui irrigasaun hodi akompaña ezekusaun projetus ne’ebé refere to’o remata. Prosessu selesaun kompañias mak atu ezekuta projetus “Kapital Dezenvolvimentu” 2012, liu-liu projetus Linhas Ministeriais (LM), oras ne’e la’o dadaun iha MAP. Hein molok tama ba meadus 2012 bele finaliza ona assinatura kontratu ho kompañias ne’ebé mak selesionadu atu ezekuta projetus “Kapital Dezenvolvimentu” 2012 nian. D. Planu Estratéjiku ba Dezenvolvimentu Setor Agrikultura Polítika ba Dezenvolvimentu Agrikultura ne’ebé mensiona iha leten, bele aplika iha vida prátika liu husi Planu Estratéjiku ida hanesan tuir mai ne’e:
  • 20. IV GOVERNO CONSTITUCIONAL 20/64 1. Dezenvolvimentu Sub-Setor Produsaun Ai-han no Hortikultura Tempu Badak (2011-2015) Hasa’e produsaun no produtividade liu husi intensifikasaun no estensifikasaun kuda ai-han; Dezenvolve rekursus umanus ministériu nian liu husi treinamentus téknikus no jestaun nian; Dezenvolvimentu institusional ba estensionistas sira no mós asosiasaun agrikultores nian; Fó kbi’it ba agrikultores sira liu husi fasilita atu hadia sira nian kapasidade; Dezenvolve fasilidades agrikultura nian no infraestruturas, situasaun finanseira no merkadu; Dezenvolve baze de dadus ba ai-han no hortikultura. Tempu Médiu (2016-2020) Hadi’a kualidade produtu nian no efisiênsia liu husi teknolojia mekanizada atu hasa’e produtividade no efisiênsia; Implementa standard kualidade nian no seguransa ai-han; Dezenvolve diversifikasaun produsaun no konsumu liu husi dezenvolvimentu modelu konsumu ai-han local ne’ebé esklui fós (non-rice); Buka alevia nível inseguransa ai-han liu husi sistema komérsiu ai-han “fóod trade system”; Dezenvolve komérsiu agrikultura liu husi atividades agríkulas ho orientasaun komersial; Dezenvolve merkadu ba produtus agríkulas; Dezenvolve no dissemina inovasoens agríkulas. Tempu Naruk (2021-2030) Hadi’a agrikultores nia asessu ba rekursus hodi hasa’e produsaun no produtividade; Dezenvolve agro indústria rural; Hamenus kiak. 2. Dezenvolvimentu Sub-Setor Plantas Industriais Tempu Badak (2011-2015) Hasa’e produsaun no produtividade plantas industriais (kafé, nú, kamí); Dezenvolve rekursus umanus aparatur plantasoens nian; Dezenvolve instituisoens; Hafórsa plantasoens agrikultores nian; Dezenvolve fasilidades no infraestruturas ba negósius relasionadus ho plantasoens no instituisoens finanseiras. Tempu Médiu (2016-2020) Espande produsaun no produtividade plantasoens nian (kafé, nú, kamí, vanilla, kakau); Dezenvolve rede finanseira “financing neetworking”; Dezenvolve diversifikasaun de produsaun; Dezenvolve modelu parseria de negósiu iha área plantasaun; Dezenvolve no dissemina inovasaun teknolójika.
  • 21. IV GOVERNO CONSTITUCIONAL 21/64 Tempu Naruk (2021-2030) Dezenvolve agro indústria rural ne’ebé bazeia ba produsaun husi plantasaun; Dezenvolve jestaun de parseria ba plantasoens estadu nian. 3. Dezenvolvimentu Sub-Setor Pekuária Tempu Badak (2011-2015) Dezenvolve rekursus umanus husi aparatur pekuária nian liu husi treinamentu no edukasaun; Dezenvolve instituisaun liu husi hadia kna’ar instituisoens servisus estensaun nian no estabelese instituisoens seluk ne’ebé iha relasaun; Hafórsa hakiak animal nain sira liu husi hadi’a sira nian kapasidade ne’ebé bele hala’o liu husi utilizasaun modelu field school; Dezenvolve fasilidades no infraestruturas ba atividades pekuárian nian liu husi hadi’a no aproviziona infraestruturas ba produsaun no merkadu; Dezenvolve instituisaun finanseira rural ne’ebé fó no simplifika asessu ba hakiak animal nain sira atu hetan kapital; Hadi’a servisus konabá atensaun ba saúde animal atu reduz nível moras no mortalidade animal nian (liu husi survei, identifikasaun, prevensaun, no erradikasaun ba moras animal nian). Tempu Médiu (2016-2020) Dezenvolve rede finanseira liu husi providensia asessu liu tan ba instituisoens finanseiras (liu- liu ba setores bankárias mak oras ne’e iha ona) no liu husi kooperasaun ho sira ne’ebé nain ba kapital; Dezenvolve produsaun diversifikada; Dezenvolve modelu parseria negósius nian iha área pekuária; Dezenvolve no dissemina teknolojia; Dezenvolve mini Laboratóriu no setru saúde animal. Ne’e atu suporta prosessu identifikasaun/ diagnóstika moras animal nian. Tempu Naruk (2021-2030) Dezenvolve agro indústria rural ne’ebé bazeia ba hakiak animal; Fó kontribuisaun signifikante ba kressimentu ekonómiku liu husi esportasaun; Dezenvolve/estabelese sentru investigasaun ba moras animal iha nível rejional. 4. Dezenvolvimentu Sub-Setor Peskas no Akikultura Tempu Badak (2011-2015) Inventariza potensialidades hodi hakiak brackish water, bé midar no iha tasi; Inventariza potensialidades ba peskas iha tasi; Hafórsa aparatur peskas nian, peskadores, no akikulturalists; Dezenvolve instituisoens; Dezenvolve fasilidades no infraestruturas ba aktividades peskas nian; Dezenvolve konservasaun no supervizaun ba rekursus peskas nian; Dezenvolve merkadu.
  • 22. IV GOVERNO CONSTITUCIONAL 22/64 Tempu Médiu (2016-2020) Dezenvolve no dissemina teknolojia konabá prezervasaun ikan; Dezenvolve parserias ne’ebé fó benefisiu mútuo; Dezenvolve rede finanseira; Hadi’a supervizaun no protesaun ba rekursus ikan. Tempu Naruk (2021-2030) Dezenvolve agro indústria ho baze iha peskas; Dezenvolve eskala no orientasaun konabá aktividades peskas nian. 5. Dezenvolvimentu Sub-Setor Florestas Tempu Badak (2011-2015) Halo inventarizasaun konabá rekursus florestais, atu uza hanesan baze ba preparasaun planu no fóti desizaun. (produtus husi ai no laós husi ai) Prepara planu jestaun florestal (master management plan) no dezenvolve planu asaun ne’ebé bazeia ba planu ne’ebé refere. Promove reflorestasaun no prátikas jestaun rai sustentável iha Timor-Leste hodi kontrola erozaun, reabilitasaun rai, fó protesaun ba bé rai okos no utilizasaun subsistente; Dezenvolve rekursus umanus iha área florestas; Dezenvolve instituisoens ne’ebé relasiona ho florestas; Hafórsa komunidades ne’ebé hela hadulas ai-laran; Halo supervizaun ba áreas florestais. Tempu Médiu (2016-2020) Halo jestaun ba bé rai okos; Dezenvolve komunidades ne’ebé moris tau laran (dependente) ba florestas; Halo jestaun ba Parke Nasional Nino Konis Santana; Konserva flora no fauna. Tempu Naruk (2021-2030) Dezenvolve indústria ai-kabelak. IV. DESKRISAUN NO AVALIASAUN KONABÁ PROJETUS NO PROGRAMAS IMPLEMENTADUS A. Deskrisaun de Projetus no Programas Implementadus MAP nia projetus no programas implementadus fahe ba grupu 4 hanesan tuir mai ne’e: Deskrisaun ba Programa husi Orsamentu Transferensia Públiku iha Distrito 13 Deskrisaun ba Programa Fila Rai Gratuíta: Orsamentu ba atividade ne’e mai husi rúbrika Bens e Serviços no jere husi Diresaun Nasional Agrikultura no Hortikultura;
  • 23. IV GOVERNO CONSTITUCIONAL 23/64 Deskrisaun ba Projetus de Infraestruturas: Orsamentu ba projetu ne’e mai husi rúbrika Capital de Desenvolvimento no jere husi Diresaun Nasional de Irrigasaun no Utilizasaun Bé, Agênsia de Desenvovimento Nacional (ADN) no Autoridades Distritais; Deskrisaun ba Atividades de Rotina ne’ebé implementa husi Diresaun Nasional ida-idak: Orsamentu ba atividade ne’e mai husi rúbrika Bens e Serviços (BS) atu finansia atividades téknikas de rotina ne’ebé tinan-tinan MAP nia Diresaun Nasional ida-idak mak jere no implementa. 1. Deskrisaun ba Programa husi Orsamentu Transferensia Publika iha Distrito 13 Hahú tinan 2007 to’o 2012, MAP hetan orsamentu husi Rubrika Transferensia Publika hodi tulun grupu agrikultores ne’ebé presiza apoiu atu hakbit sira nia ekonomia liu husi atividades produtivas. Orsamentu ne’e hahu tau mai MAP iha tinan fiskal 2006 (governu anterior) no iha implementasaun fundu ne’e, konhesidu liu ho naran “Fundu Dezenvolvimentu Komunitaria ka FDC”, ho alokasaun orsamentu US$ 10,000.00 ba kada Suku, maibé utilizasaun fundu ne’e la’os ba atividade agrikultura deit, exemplu: Loke ofisina, karpintaria, nsst. Tambá ne’e maka, iha tinan fiskal 2008, bainhira IV governu konstitusional hahu, fundu ne’e hanaran “Fundu Dezenvolvimentu Komunitaria Agríkula ka FDCA” ho kriteriu ne’ebé fóka liu ba dezenvolvimentu atividade agríkula. Fundu Dezenvolvimentu Komunitaria Agríkula (FDCA), mósu hodi atende proposta ne’ebé mai husi grupu agrikultores sira, atu dezenvolve atividade produtiva hanesan hakiak animal (karau vaka, karau timur, bibi, fahi ho manu), halo reflorestasaun, kuda nu’u, halo viveirus agrikultura nian, halo kolan hakiak ikan. Valor alokadu ba kada proposta bazeia ba proposta mai husi grupu agrikultores ho valor másimu US$ 5,000.00. Além de fó apoiu sira iha leten, fundu FDCA fó mós apoiu hamutuk 420 hand tractors no inputs agríkulas ba grupus agrikultores ka grupus komunitárius hodi hala’o atividades fila rai no kuda rai iha Sukus no Aldeias barak no mós fó apoiu mákinas ró peskas nian hanesan motor “jhonson” no redi ba grupus peskadores nian hodi kaer ikan. Programa FDCA nian ne’e hala’o antes de MAP hahú programa fila rai gratuíta no programa distribuisaun hand tractors ba grupus agrikultores ka grupus komunitárius iha Distrito 13. Tabela 2. Perfil Orsamento de Transferensia Publika No. Direcção/Tinan Fiskal Transferencia (USD) Total Aprovadu (USD) Direcção Nacional de Apoio ao Desenvolvimento Comunitaria Agrícola 1 2007 (transitorio) 0.00 0.00 2 2008 2,000,000.00 2,000,000.00 3 2009 1,000,000.00 1,000,000.00 4 2010 1,000,000.00 1,000,000.00 5 2011 500,000.00 500,000.00 6 2012 508,000.00 508,000.00 Grand Total 5,008,000.00 5,008,000.00
  • 24. IV GOVERNO CONSTITUCIONAL 24/64 Fig 2. Perfil Orsamento Transferensia Publika Implementasaun Atividades FDCA 2008 Iha 2008 MAP liu husi Direcção Nacional de Apoio ao Desenvolvimento Comunitaria Agrícola simu Orsamento Transferencia Publika ho montante USD 2,000,000.00 (milhaun rua Dólares Amerikanus) hodi sosa makinas agríkulas (hand tractor, makina baku hare, makina dulas hare no makina dulas café), atu distribui ba grupus agrikultores iha ida-idak nia Distrito, ne’ebé hatama ona proposta mai Ministeriu no hetan ona aprovasaun, eseptu Distrito Liquiça. Implementasaun atividades FDCA 2009 Orsamentu ne’ebé aloka ba atividades hamutuk montante USD 882,329.75. Iha distribuisaun orsamentu FDCA halo ba faze rua: 1. Faze I, pagamentu (50%) liu husi pagamentu osan cash ba proponentes. Iha faze ne’e komisaun halo kansela ba proposta hamutuk 9 ho montante orsamentu USD 40,327.50. Iha faze ne’e komisaun distribui ona orsamentu ho montante USD 400,837.38 no material agrikula hamutuk: Makina dulas cafe : 27 unidades Makina dulas Batar : 25 unidades Makina koi Nu’u : 16 unidades 2. Faze II, pagamentu (50%), sei bele prosesa wainhira grupu sira hatama ona relatoriu ezekusaun no implementasaun aktividade 50% nian. Molok atu halo pagamentu ba faze II, komisaun hamutuk ho Chefe Suku no Estensionistas sei halo avaliasaun no verifikasaun ba fatin implementasaun atividade faze I (50%), Karik implementasaun la susesu ka la tuir proposta aprovadu, komisaun sei la prosesa pagamentu faze II (50%), katak atividade ne’e kansela. Iha avaliasaun no monitorizasaun ba aktividades faze I ne’ebé halo husi komisaun hatudu katak proponentes hala’o duni aktividades tuir proposta ne’ebé iha. Bazeia ba avalisaun no relatoriu ne’ebé iha mak komisaun halo kansela ba proposta 9 ho orsamento hamutuk USD 7,855.25 hahu fali halo pagamentu ba faze II ho total orsamentu USD 392,982.13. Total pagamentu faze I + faze II hamutuk: USD 400,837.38 + USD 392,982.13 = USD 793,819.51. Osan restu ne’ebé mak sei iha hamutuk montante USD 48,182.75. Implementasaun atividades FDCA 2010 Distribuisaun makina agrikula hahu hala’o iha loron 8 de Julho 2010 iha Distrito Ermera ne’ebé lansa husi SE. Ministro Sr. Mariano ASSANAMI Sabino. Iha lansamentu ne’e entrega makina dulas Café unidades 41 ba grupu agrikultor husi Sub Distrito Railaco no Ermera ho nia benefisiario hamutuk ema 410. Iha distribuisaun orsamentu FDCA halo ba faze rua: 2008 2009 2010 2011 2012 $2,000,000.00 $1,000,000.00 $1,000,000.00 $500,000.00 $508,000.00 1 2 3 4 5 Prefil Orsamento Transferencia Publika 2008 to'o 2012
  • 25. IV GOVERNO CONSTITUCIONAL 25/64 1. Faze I, pagamentu (50%) liu husi pagamentu osan cash ba prop 241,972.00 no iha pagamentu makina agrikula hanesan: Makina dulas cafe5 pk Mkina dulas Cafe 10 PK Makina dulas Batar Makina koi nu’u Motor jhonson Motor ketinting 2. Faze II, pagamentu (50%), sei bele prosesa wainhira grupu sira hatama ona relatoriu ezekusaun no implementasaun aktividade 50% nian. Molok atu halo pagamentu ba faze II, komisaun hamutuk ho Chefe Suku no E implementasaun atividade faze I (50%). Karik aprovadu, komisaun sei la prosesa pagamentu ba aktividades faze I ne’ebé tuir proposta ne’ebé iha. Bazeia ba avaliasaun ne’ebé mak iha faze II ho montante orsamentu Implementasaun atividades FDCA 2011 Iha implementasaun tinan sivil 2011 nian komisaun hala’o uluk selesaun no verifikasaun ba proposta ne’ebé mai husi komunidade Timor laran tomak, maibé bazeia orsamentu ne’ebé maka aloka mai iha FDCA maka ba atividades agrikultura integradu ne’ebé inklui Sub Disrrito ida selesaun ne’e komisaun rekomenda proposta tuir atividades ne’ebé mak sai hanesan prioridade Ministreriu nian ne’ebé maka planeia ona, ba Sua Ex. Ministro ka Secretario Estado hodi hetan aprovasaun. Proposta ne’ebé mak rekomenda ba Sua Ex. Ministro proposta ne’ebé mak iha relasaun ho desenvolvimentu agrikultura mak sei hetan aprovasaun hodi bele agrikultura ne’ebé mak konsege responde liu husi orsamentu Tran 2011 hanesan : Atividades Integrado Sosa Makina Agrikola Operasional ka kontingenti Total Orsamentu Proposta ne’ebé hetan ona aprovasaun, komisaun sei fó infórmasaun ba Senior Estensionista no Es FDCA ezekuta ona orsamentu hodi fó apoiu hanesan sosa makina agrikula no apoiu grupu ne’ebé maka organizadu. Figuras tuir mai hatudu ezemplus balun konabá ezekusaun pro Fig. 3. Ezemplus balun husi ezekusaun pro IV GOVERNO CONSTITUCIONAL , pagamentu (50%) liu husi pagamentu osan cash ba prop iha pagamentu faze I inklui mós orsamentu ba komunidade ne’ebé mak sosa : 250 unidade : 28 Unidade : 85 unidade : 50 unidades : 10 Unidades : 10 Unidades , pagamentu (50%), sei bele prosesa wainhira grupu sira hatama ona relatoriu ezekusaun no implementasaun aktividade 50% nian. Molok atu halo pagamentu ba faze II, komisaun hamutuk ho Chefe Suku no Estensionistas sei halo avaliasaun no verifikasaun ba fatin implementasaun atividade faze I (50%). Karik iha implementasaun la susesu ka la tuir proposta aprovadu, komisaun sei la prosesa pagamentu ba faze II (50). Iha avaliasaun no monitorizasaun ne’ebé halo husi komisaun hatudu katak proponentes hala’o duni aktividades Bazeia ba avaliasaun ne’ebé mak iha, komisaun hala ho montante orsamentu USD 257,900.00. Implementasaun atividades FDCA 2011 Iha implementasaun tinan sivil 2011 nian komisaun hala’o uluk selesaun no verifikasaun ba proposta ne’ebé mai husi komunidade Timor laran tomak, maibé bazeia orsamentu ne’ebé maka aloka mai iha FDCA maka ba tinan sivil 2011 nian fundu ne’e sei apoiu liu ba implmentasaun atividades agrikultura integradu ne’ebé inklui Sub Disrrito ida-idak iha Distrito 11 nia laran. Iha selesaun ne’e komisaun rekomenda proposta tuir atividades ne’ebé mak sai hanesan prioridade Ministreriu nian ne’ebé maka planeia ona, ba Sua Ex. Ministro ka Secretario Estado hodi hetan aprovasaun. Proposta ne’ebé mak rekomenda ba Sua Ex. Ministro proposta ne’ebé mak iha relasaun ho desenvolvimentu agrikultura mak sei hetan aprovasaun hodi bele agrikultura ne’ebé mak konsege responde liu husi orsamentu Transferensia Publika ka FDCA : US$ 280,000.00 (70 grupus); : US$.170,000.00 (101 grupus); genti: US$ 50,000.00 : US$ 500,000.00 Proposta ne’ebé hetan ona aprovasaun, komisaun sei fó infórmasaun ba stensionista sira iha suku ida-idak iha teritoriu tomak. Oras ne’e dadaun ezekuta ona orsamentu hodi fó apoiu hanesan sosa makina agrikula no apoiu grupu ne’ebé Figuras tuir mai hatudu ezemplus balun konabá ezekusaun programa FDCA: Ezemplus balun husi ezekusaun programa FDCA , pagamentu (50%) liu husi pagamentu osan cash ba proponentes hamutuk USD s orsamentu ba komunidade ne’ebé mak sosa , pagamentu (50%), sei bele prosesa wainhira grupu sira hatama ona relatoriu ezekusaun no implementasaun aktividade 50% nian. Molok atu halo pagamentu ba faze II, tensionistas sei halo avaliasaun no verifikasaun ba fatin implementasaun la susesu ka la tuir proposta . Iha avaliasaun no monitorizasaun halo husi komisaun hatudu katak proponentes hala’o duni aktividades komisaun hala’o pagamentu ba Iha implementasaun tinan sivil 2011 nian komisaun hala’o uluk selesaun no verifikasaun ba proposta ne’ebé mai husi komunidade Timor laran tomak, maibé bazeia orsamentu ne’ebé maka tinan sivil 2011 nian fundu ne’e sei apoiu liu ba implmentasaun idak iha Distrito 11 nia laran. Iha selesaun ne’e komisaun rekomenda proposta tuir atividades ne’ebé mak sai hanesan prioridade Ministreriu nian ne’ebé maka planeia ona, ba Sua Ex. Ministro ka Secretario Estado hodi hetan aprovasaun. Proposta ne’ebé mak rekomenda ba Sua Ex. Ministro proposta ne’ebé mak iha relasaun ho desenvolvimentu agrikultura mak sei hetan aprovasaun hodi bele fó apoiu aktividades ferensia Publika ka FDCA Proposta ne’ebé hetan ona aprovasaun, komisaun sei fó infórmasaun ba proponente sira liu husi idak iha teritoriu tomak. Oras ne’e dadaun ezekuta ona orsamentu hodi fó apoiu hanesan sosa makina agrikula no apoiu grupu ne’ebé FDCA:
  • 26. IV GOVERNO CONSTITUCIONAL 26/64 Tabela 3. Distribuisaun Ekipamentus no Makinas Agríkulas FDCA 2008-2012 Distrito HandTractor MaquinaSama Hare MaquinaDulas Hare MaquinaCafé MotorJohnson 15PK MotorKetintin Rede MakinaCafé MakinaBatar MakinaNu'u MakinaCafe5pk Makinacafe10pk MakinaBatar MakinaNu'u MotorJonson MotorKetinting MakinaBatar MakinaCafé RooFiberglass 2008 2009 2010 2011 Aileu 16 0 0 1 - - - 3 24 4 4 2 1 4 Ainaro 26 22 0 4 1 1 2 2 49 6 4 2 1 1 6 7 1 Baucau 56 19 4 0 1 12 - 3 1 4 10 1 2 1 Bobonaro 55 42 9 3 - - - 2 8 6 10 2 1 1 7 3 1 Covalima 37 11 1 0 - - 1 1 4 20 2 1 7 1 Dili 8 0 0 0 - - - 7 2 4 4 4 1 5 Ermera 14 4 1 5 1 1 - 13 85 9 4 1 4 30 Liquica 0 0 0 0 - 4 - 1 4 5 1 1 Lautem 18 3 3 0 1 9 6 2 3 2 58 6 6 5 1 1 6 1 Manufahi 20 6 0 2 - 2 5 5 4 1 1 Manatuto 35 6 2 0 - 4 - 3 23 3 2 1 3 Oecusse 68 0 0 0 4 6 7 5 2 1 3 Viqueque 67 20 1 0 2 7 - 9 3 20 10 3 TOTAL 420 133 21 15 10 49 18 26 25 14 250 28 90 50 10 10 35 54 12 2. Deskrisaun ba Programa Fila Rai Gratuíta iha Distrito 13 Seguransa ai-han sai nu’udar prioridade ida ba IV Governu Konstitusional. Prioridade ida ne’e kondiz ho misaun MAP nian atu hasa’e produsaun no produtividade ai-han liu husi intensifikasasun, estensifikasaun no diversifikasaun agríkula. Iha parte seluk, agrikultores sira laiha kbi’it atu fila sira nia rai no laiha kapasidade finanseira atu sosa inputs agríkulas ne’ebé sira presiza. Bezeia ba realidade ida ne’e, iha 2007 MAP hahú estabelese Programa Fila Rai Gratuíta ho objetivu atu ajuda fila agrikultoes sira nia rai (natar no to’os), fornese fini no fó asistênsia téknika liu husi estensionistas iha kada Suku. Nune’e, husi 2008 to’o 2011 MAP aloka ona orsamentu du estadu hamutuk USD 21,207.40 hodi sosa mákinas agríkulas hanesan tratores bo’ot/médiu, hand tratores/power tillers no husi 2007 (transitóriu) to’o 2011 MAP aloka ona orsamentu hamutuk USD 2,992,000.80 hodi sosa inputs agríkulas hanesan fertilizantes, adubus, fini no insektisida hodi suporta programa ne’ebé refere. Dadus konabá inputs hodi apoia programa fila rai gratuíta demonstra iha tabela 4 to’o 8. Programa ne’e, ninia orsamentu inklui iha Verba “Bens e Servisus” ne’ebé jeneralizadu ho abreviasaun “BS”. Rezultadu husi Programa Fila Rai Gratuíta hatudu katak to’o Dezembru 2011, MAP konsege fila rai gratuíta hamutuk hektares 92,263: (Natar = hektares 62,209; To’os = hektares 30,053) hodi fó benefisiu ba 82,211 agrikultores. Rezultadu produsaun no produtividade ai-han husi 2006-2011 demonstra iha tabela 9. *Inputs ne’ebé MAP aloka ona hodi suporta programa ne’e, husi 2007-2011 maka hanesan:
  • 27. IV GOVERNO CONSTITUCIONAL 27/64 a. Aprovizionamentu no distribuisaun fini variedade produsaun bo’ot/as (variedade alta produção) hanesan hare, batar, fehuk ropa, fóre, modo no seluk tan. Tabela 4. Aprovizionamentu no distribuisaun fini husi 2007-2011 FINI 2007 2008 2009 2010 2011 Total Hare (variedade IR-64, Memberamo, Ciherang no seluk tan, (ton) 100 80 420 151.5 236 987.5 ton Hare Hibrida, (ton) - 3 10 7.5 11.5 32.00 ton Batar, (ton) Fóre Mungu, (ton) Fóre Keli, (ton) - 1 1 24.3 13 4 269.37 1 0.5 123.75 6 2 157 2.5 2 574.42 ton 23.50 9.5 Fehuk Ropa 1 12.9 4.5 5 60 83.4 ton Modo musan, (kg) - 2,491.91 371.5 1,082.5 836.73 4,782.64 kgs Mudas (bibit) Ai-fuan - 7,230 7,000 15,000 10,000 39,230 pes Fini Hibrida = 14.5 ton husi Indonesia (Gov/MAP mak sosa ho montante USD 117,000.00 no 19.0 ton husi governu China (Doasaun husi projetu pilotu Hibrida iha Manatuto). b. Aprovizionamentu materiais agrikulas hanesan fertilizantes, pestisidas no ekipamentus kontrolu nian. Tabela 5. Aprovizionamentu materiais agríkulas husi 2007-2011 INPUTS AGRIKULA 2007 2008 2009 2010 2011 Total Urea, (ton) 4.1 110 408.5 202 70 794.60 ton TSP/Fósfóro, (ton) 1.55 35 32.35 65.75 40 174.65 ton KCL, (ton) 3.7 35 28.65 - 40 107.35 ton NPK, (ton) - 75 15.25 125.5 - 215.75 ton Organico Fertilizers, (ton) - - 54 20 60 80.00 ton Organico Fert. Liquid, (ltrs) 200 200 - 200 3,300 900 litros Insekticidas, (ltrs) 1,770 1,250 1,170 11,550 4,961 20,701 litros Fungicida, (ltrs) 420 - - 400 500 1,320 litros Herbicidas, (ltrs) 12 200 1,200 3,180 500 5,092 litros Rodenticidas, (kg) 200 100 100 300 750 1,450 litros ZPT (Plant Growth Regulators), (ltrs) 90 - - - 800 - 1,300 - - - 2,190 litros - Hand sprayer, unidade 234 600 325 1,159 unidd Rubber boot, unid 600 600 unidd Checimal protection, unidade 600 600 unidd Luvas, unidade 550 550 unidd Oklu masa, unidade 550 550 unidd Masker, unidade 395 395 unidd Material liman nian (hand tools) : ensada, aisuak, sst; unidades 10,000 10,000 unidd c. Promove téknika de kultivu intensivu hanesan programa ICM, SRI, Hibrida no tekniku kultivasaun seluk hodi hasa’e produsaun no produtividade agrikula nian. Tabela 6. Área ne’ebé hetan aplikasaun husi téknika de kultivu intensivu TEKNIKU 2007 2008 2009 2010 2011 Total ICM & Semi ICM/Konv. - 500 13,905 10,791 13,284 38,480 Ha SRI - - 3,675 1,568 895 6,138 Ha Hibrida - 100 699 500 600 1,899 Ha Tekniku Mulsa iha fehuk ropa, (ha) - - - 5 60 65 Ha
  • 28. IV GOVERNO CONSTITUCIONAL 28/64 d. Habarak fini hare, batar, aifarina, fóre no seluk tan, hasa’e produsaun no produtividade husi produtus agríkulas hirak ne’e nian. Tabela 7. Produsaun fini husi produtus agríkulas balun hahú 2007 FINI 2007 Hare Nakroma, (ton) Batar SELE, (ton) Batar NAI, (ton) Fehuk HOHRAI, stacias Aifarina AI-LUKA, stacias Fóre rai UTAMUA, (ton) e. Apoiu operasaun fila rai gratuita ba to’os ho natar nian, nu’udar apoiu tane agrikultores sira, hakman sira nia todan servisus liu husi utilizasaun mekanizasaun. Tabela 8. Areal komulativu husi “programa fila rai gratuítu” husi 2007 FILA RAI GRATUITA 2007 Targetu Fila rai, (ha) 5,000 Realizasaun, (ha) 9,169 Natar, (ha) 6,095 To’os rai maran, (ha) 3,074 Bene’eficiarios, agricultores 10,857 Kombustivel, (ltrs) ..... Orsamento Mina ka Kombustiveis 275,000 f. Hari sentru estensaun no manutensaun agríkula hamutuk sentru 8 (walu) hanesan iha: Lospalos-Lautem, Ratahu-Viqueque, Casameta Sanfuk-Suai-Covalima, Tunubibi Ocusse (centru manutensaun agrikula). Fig. 4. Insumus balum ne’ebé MAP sosa hodi apoia programa seguransa ai Mákinas ne’ebé MAP sosa hodi fó apoiu ba programa seguransa ai Koloka tratores bo’ot/médiu hamutuk unidades 315 Distribui hand tratores/power tillers orsamentu transferensia publika) Distribui rice milling unidades 91; Distribui power thrasher unidades 157; Sosa mákina APO hodi prodúz adubus orgânikus unidades 13. IV GOVERNO CONSTITUCIONAL Habarak fini hare, batar, aifarina, fóre no seluk tan, nu’udar apoiu ba agrikultores sira hodi hasa’e produsaun no produtividade husi produtus agríkulas hirak ne’e nian. Produsaun fini husi produtus agríkulas balun hahú 2007-2011 2007 2008 2009 2010 - 14 64 54 14 25 25 - - - 0.5 - 20,000 200,000 360,000 500,000 - - - 120,000 150,000 8 20 25.00 Apoiu operasaun fila rai gratuita ba to’os ho natar nian, nu’udar apoiu tane agrikultores sira, hakman sira nia todan servisus liu husi utilizasaun mekanizasaun. Areal komulativu husi “programa fila rai gratuítu” husi 2007-2011 2007 2008 2009 2010 2011 5,000 20,000 20,000 22,370 38,510 9,169 23,655 28,685 14,414.6 16,339.61 6,095 17,655 19,965 8,382.6 10,111.68 3,074 6,000 8,720 6,032 6,227.93 10,857 17,872 21,580 18,935 12,967 ..... ...... ....... ........ ........... 275,000 1,805,000 618.000 1,134,000 891,850 Hari sentru estensaun no manutensaun agríkula hamutuk sentru 8 (walu) hanesan iha: Viqueque, Casameta-Baucau, Sau-Manatuto, Betano Covalima, Tunubibi-Maliana-Bobonaro, Citrana-Oecussi (sentru extensaun) no Nitibe Ocusse (centru manutensaun agrikula). Insumus balum ne’ebé MAP sosa hodi apoia programa seguransa ai Mákinas ne’ebé MAP sosa hodi fó apoiu ba programa seguransa ai-han mak hanesan: tratores bo’ot/médiu hamutuk unidades 315 iha Brigadas no iha hand tratores/power tillers unidades 2,591 (inklui 561 unidades ne’ebé sosa ho orsamentu transferensia publika) ba grupu agrikultores iha territóriu tomak; rice milling unidades 91; power thrasher unidades 157; APO hodi prodúz adubus orgânikus unidades 13. nu’udar apoiu ba agrikultores sira hodi hasa’e produsaun no produtividade husi produtus agríkulas hirak ne’e nian. 2011 2011 Total 48 180 ton 26 89 ton 3 3.5 ton 500,000 1,080,000 stek 150,000 270,000 stek 4.00 57 ton Apoiu operasaun fila rai gratuita ba to’os ho natar nian, nu’udar apoiu tane agrikultores sira, 2011 2011 Total 38,510 105,880 16,339.61 92,263.21 10,111.68 62,209.28 6,227.93 30,053.93 12,967 82,211 ........... ........... 891,850 4,723,850 Hari sentru estensaun no manutensaun agríkula hamutuk sentru 8 (walu) hanesan iha: Manatuto, Betano-Same-Manufahi, Oecussi (sentru extensaun) no Nitibe- Insumus balum ne’ebé MAP sosa hodi apoia programa seguransa ai-han iha Timor-Leste han mak hanesan: iha Brigadas no iha Distrito hotu-hotu; unidades 2,591 (inklui 561 unidades ne’ebé sosa ho ba grupu agrikultores iha territóriu tomak;
  • 29. IV GOVERNO CONSTITUCIONAL 29/64 Fig. 5. Mákinas pezadas ne’ebé MAP sosa hodi suporta programa fila rai gratuíta iha Figuras iha leten ne’e hatudu “tratores” no “hand tractors” ne’ebé MAP sosa hodi suporta programa fila rai gratuíta ba agrikultores iha Rezultadu produsaun no produtividade produtus agríkulas Produsaun no produtividade hare hanesan iha tabela tuir mai: Tabela 9. Rekapitulasaun área, produsaun/produtividade no rekerimentu hare (2006 Deskrisaun TOTAL AREA KULTIVU(Total Planted/cultivated Area), ha TOTAL AREA KOLHEITA(Total Harvested Area), ha Produktividade Medio(average productivity), ton/ha TOTAL PRODUSAUN HARE KULIT(Total production of paddy), ton FÓS (Milled Rice), ton Total Populasaun(Census 2004=924642),previsaun kresimentu 3% Requerimentu Konsumo FÓS(90 kg/kap/ano), ton SURPLUS/DEFICIT FÓS, ton Fónte : Analize Diresaun Nacional Agricultura e Hortikultura, Novembru 2011 3. Deskrisaun ba Projetus de Infraestruturas Projetus de infraestruturas ne’ebé MAP implementa iha 2008 hamutuk 63 ho orsamentu aprovadu USD 6,588,983.00 (inlui projetus ne’ebé aprova liu husi orsamentu ratifikativu) implementa projetu 11 ho orsamentu aprovadu projetu 2 ho orsamentu aprovadu orsamentu aprovadu USD kordenasaun ho MAP. Iha 2011 ADN em kordenasaun ho MAP implementa projetu 85 ba PDD_I, projetu 18 ba PDD_II no projetu 3 ba Fundu Infraestrutura (FI) ho total orsamentu aprovadu 11,141,709.13 ne’ebé MAP propoen projetu 87 ba PDD_I, projetu 10 ba PDD_II no projetu 7 ba Fundu Infraestrutura (FI) ho total orsamentu aprovadu USD 17,463,738.00 (LM) ho orsamentu aprovadu IV GOVERNO CONSTITUCIONAL . Mákinas pezadas ne’ebé MAP sosa hodi suporta programa fila rai gratuíta iha Figuras iha leten ne’e hatudu “tratores” no “hand tractors” ne’ebé MAP sosa hodi suporta programa rai gratuíta ba agrikultores iha Distrito 13, atu alkansa “seguransa ai- Rezultadu produsaun no produtividade produtus agríkulas Produsaun no produtividade hare iha kresimentu signifikante kompara ho tinan 2006 ba kotuk tabela tuir mai: Rekapitulasaun área, produsaun/produtividade no rekerimentu hare (2006 TINAN 2006 2007 2008 2009 34,368 38,596 45,635 41,791 31,386 38,582 45,635 38,998 1.76 1.56 1.76 3.16 55,414 60,424 80,257 120,775 33,249 36,254 48,154 72,465 980,952 1,009,524 1,038,095 1,066,667 88,286 90,857 93,429 96,000 -55,037 -54,603 -45,274 -23,535 nte : Analize Diresaun Nacional Agricultura e Hortikultura, Novembru 2011 Deskrisaun ba Projetus de Infraestruturas Projetus de infraestruturas ne’ebé MAP implementa iha 2008 hamutuk 63 ho orsamentu aprovadu USD 6,588,983.00 (inlui projetus ne’ebé aprova liu husi orsamentu ratifikativu) implementa projetu 11 ho orsamentu aprovadu USD 5,927,000.00. Iha 2010 projetu 2 ho orsamentu aprovadu USD 2,914,000 ne’ebé jere husi MAP no projetu 103 ho USD 5,891,874.00 ne’ebé jere husi Ministériu das Infraestrutura em Iha 2011 ADN em kordenasaun ho MAP implementa projetu 85 ba PDD_I, projetu 18 ba PDD_II no projetu 3 ba Fundu Infraestrutura (FI) ho total orsamentu aprovadu ne’ebé MAP propoen. Iha 2012 ADN em kordenasaun ho MAP mós implementa ba PDD_I, projetu 10 ba PDD_II no projetu 7 ba Fundu Infraestrutura (FI) ho total USD 17,463,738.00 ne’ebé MAP propoenno projetu 6 ba Linhas Ministeriais (LM) ho orsamentu aprovaduUSD 3,515,000.00. . Mákinas pezadas ne’ebé MAP sosa hodi suporta programa fila rai gratuíta iha Distrito 13 Figuras iha leten ne’e hatudu “tratores” no “hand tractors” ne’ebé MAP sosa hodi suporta programa -han” iha Timor-Leste. iha kresimentu signifikante kompara ho tinan 2006 ba kotuk Rekapitulasaun área, produsaun/produtividade no rekerimentu hare (2006-2011) 2010 2011 38,069 40,963 36,548 35,561 3.09 2.76 112,925 98,297 67,755 58,978 1,066,667 1,066,658 1,066,658 95,999 95,999 -28,244 -37,021 Projetus de infraestruturas ne’ebé MAP implementa iha 2008 hamutuk 63 ho orsamentu aprovadu USD 6,588,983.00 (inlui projetus ne’ebé aprova liu husi orsamentu ratifikativu). Iha 2009 MAP . Iha 2010 MAP implementa ne’ebé jere husi MAP no projetu 103 ho ne’ebé jere husi Ministériu das Infraestrutura em Iha 2011 ADN em kordenasaun ho MAP implementa projetu 85 ba PDD_I, projetu 18 ba PDD_II no projetu 3 ba Fundu Infraestrutura (FI) ho total orsamentu aprovadu USD Iha 2012 ADN em kordenasaun ho MAP mós implementa ba PDD_I, projetu 10 ba PDD_II no projetu 7 ba Fundu Infraestrutura (FI) ho total ne’ebé MAP propoenno projetu 6 ba Linhas Ministeriais
  • 30. IV GOVERNO CONSTITUCIONAL 30/64 Projetus de Infraestruturas ho dezignasaun: a. Fundo de Infraestruturas (FI): ho valor orsamentu ≥ USD 1 milhaun, (ADN); b. Linhas Ministeriais (LM): ho valor orsamentu USD 501,000-1 milhaun, (Ministério); c. PDD II: ho valor orsamentu USD 151,000-500,000, (ADN no Autoridades Distritais); d. PDD I: ho valor orsamentu ≤ USD 150,000, (ADN no Autoridades Distritais); e. Pakote Refendum: Jere diretamente husi Ministerio das Infraestruturas no Autoridades Distritais. Projetus hanesan konstrusaun/reabilitasaun eskemas irrigasaun nian iha fatin balun, hahú 2007 to’o 2012 mak hanesan tuir mai: • 2007: hala’o reabilitasaun ba irrigasaun komunitária eskemas 13 ho total kapasidade de irrigasaun ha 3,320, operasaun no manutensaun ba eskemas de irrigasaun média 11 ho total kapasidade de irrigasaun hamutuk ha 5,550. Kolesaun be’e ba eskemas 5 ho total kapasidade de irrigasaun hamutuk ha 20. Hadi’a dalan (access road) hamutuk 8 ho distânsia km 27; • 2008: Iha 2008, Servisus de Irrigasaun husi MAP hasoru difikuldades hanesan falta de ekipamentus pezadus no veíkulus de transporte iha kampu. Iha tinan ida ne’e MAP reabilita 29 eskemas de irrigasaun iha territoriu tomak ho kapasidade de irrigasaun hamutk ha 7,159. Reabilitasaun ne’e konsidera hanesan servisu de emergência tambá la bazeia ba estudus téknikus, maibé konsidera deit nesessidade no urjênsia atu fornese bé ba agrikultores iha baze atu halo natar. Servisus de Irrigasaun Sentral no Distrital mak halo monitorizasaun ba implementasaun projetus ne’e. Iha parte seluk, ba projetus ne’ebé inklui konstrusaun edifísius hanesan Centru de Estensaun no Mekanizasaun, halo husi pessoal de Irrigasaun MAP nian no pessoal Ministériu Obras Públikas nian. • 2009: Projetus ho dezignasaun “Pakote Referendum” mósu iha 2009 no nia prosessu aprovizionamentu halo iha Ministério das Infraestruturas. Supervizaun no jestaun konabá implementasau projetus ne’e halo diretamente husi autoridades lokais maibé téknikus husi MAP ne’ebé involve iha Ekipa “Task Fórce” (kompostu husi pessoal Diresaun hotu-hotu ne’ebé iha projetus Pakote Referendum no téknikus husi irrigasaun) hodi akompaña ezekusaun projetus ne’ebé refere to’o remata. Difikuldades ne’ebé MAP hasoru wainhira ezekuta projetus “Pakote Referendum” hanesan ho Projetus Ratifikativu. Hanesan ezemplu, susar atu hetan asessu ba material de konstrusaun, liu-liu simenti no besi (material importadu). Konabá projetus de irrigasaun, iha Kompañias barak mak la iha ekipamentus pezadus hodi fasilita servisu iha mota laran durante tempu udan (hanesan Exkavador ka Loader no Buldozer). Tan ne’e projetus de irrigasaun barak mak la konsege hotu tuir planu fixadu no laiha garantia de kualidade tuir MAP nia expectativa. Iha tinan ne’e MAP hala’o reabilitasaun ba irrigasaun Bebui ho total kapasidade de irrigasaun ha 1,020, halo protesaun kanal irrigasaun Lacló ho distância metru 500, konstrusaun tanki reservatóriu udan ben iha fatin 3 ho total kapasidade de irrigasaun ha 75 no reabilitasaun dalan km 5; • 2010: kontinua reabilita irrigasaun Bebui Uatulari ho total kapasidade de irrigasaun ha 1,020 no halo estudu no dezeñu tékniku ba eskemas de irrigasaun 5 seluk iha Bolutu-Laleia, Galata- Baucau, Larisula-Baguia, Dardau-Uatolari no Tono-Oecusse; • 2011: hala’o reabilitasaun ba eskemas de irrigasaun 7 ho total kapasidade de irrigasaun ha 720 no hala’o operasaun no manutensaun ba eskemas de irrigasaun média 8 ho total kapasidade de irrigasaun ha 2,700; • 2012: MAP fóin kontrata Kompañia Konsultora SNC Lavalin atu halo levantamentu de dadus konabá kondisaun atual eskema de irrigasaun Karau Ulun, prepara dezeñu tékniku no Bill of
  • 31. IV GOVERNO CONSTITUCIONAL 31/64 Quantity (BoQ) ba rekonstrusaun eskema de irrigasaun ne’ebé refere. Tambá kategoria Fundu Infraestrutura (FI), maka prosesu tenderizasaun hala’o iha Komisaun Aprovizionamentu Nasional. Prosesu tenderizasaun ba kompañias mak atu ezekuta projetus finansiadus ho verba “Kapital Dezenvolvimentu” 2012 ba projetus Lin 501,000.00 to’o USD 1,000,000.00 meadus 2012 bele finaliza ona assinatura kontratu ho kompañias ne’ebé mak selesionadu atu ezekuta projetus “Kapital Dez irrigasaun, MAP mós halo konstrusaun uma hanesan animal, lotas de peskas, fatin hodi halo viveirus ba ai Sentru Manutensaun Tratores, nsst. Figuras ne’ebé tuir mai hatudu rezultadus balun husi projetus infraestruturas nian. Além de halo konstrusaun ka reabilitasaun ba kanais de irrigasaun, MAP mós fó treinamentu ba membrus “Water Users Association” WUA (Assosiasaun Utilizadore di’ak no efisiente, oinsa sira bele kontribui hodi assegura sustentabilidade kanal irrigasaun ne’ebé fó bé ba sira uza. Dadus konkretus konabá projetus de infraestruturas husi 2008 to’o 2012 demonstra iha tabela 12 no 13. Preparasaun mudas ai-oan iha Sentru Viveirus Maubara : • Prepara mudas: 30.000 pés • Ai-oan distribui ba Distritu 13 hodi halo refloresatasaun iha Loron kuda ai-horis nasional IV GOVERNO CONSTITUCIONAL Quantity (BoQ) ba rekonstrusaun eskema de irrigasaun ne’ebé refere. Tambá estrutura (FI), maka prosesu tenderizasaun hala’o iha Komisaun Aprovizionamentu Nasional. ba kompañias mak atu ezekuta projetus finansiadus ho verba “Kapital Dezenvolvimentu” 2012 ba projetus Linhas Ministeriais (LM) ho montante orsamentu husi USD 1,000,000.00, oras ne’e la’o dadaun iha MAP. Hein molok tama ba meadus 2012 bele finaliza ona assinatura kontratu ho kompañias ne’ebé mak selesionadu atu ezekuta projetus “Kapital Dezenvolvimentu” 2012 nian. Além de konstrui ka reabilita kanais de irrigasaun, MAP mós halo konstrusaun uma hanesan sentru produsaun animal, animal, lotas de peskas, fatin hodi halo viveirus ba ai-oan, fatin prosessamentu mina nu’u, utensaun Tratores, nsst. Figuras ne’ebé tuir mai hatudu rezultadus balun husi projetus infraestruturas nian. Além de halo konstrusaun ka reabilitasaun ba kanais de irrigasaun, MAP mós fó treinamentu ba membrus “Water Users Association” WUA (Assosiasaun Utilizadores Bé) konabá oinsa uza bé ho di’ak no efisiente, oinsa sira bele kontribui hodi assegura sustentabilidade kanal irrigasaun ne’ebé Dadus konkretus konabá projetus de infraestruturas husi 2008 to’o 2012 demonstra iha tabela oan iha Sentru Viveirus Maubara : Prepara mudas: 30.000 pés oan distribui ba Distritu 13 hodi halo refloresatasaun iha horis nasional Quantity (BoQ) ba rekonstrusaun eskema de irrigasaun ne’ebé refere. Tambá projetu ne’e tama estrutura (FI), maka prosesu tenderizasaun hala’o iha Komisaun ba kompañias mak atu ezekuta projetus finansiadus ho verba “Kapital has Ministeriais (LM) ho montante orsamentu husi USD , oras ne’e la’o dadaun iha MAP. Hein molok tama ba meadus 2012 bele finaliza ona assinatura kontratu ho kompañias ne’ebé mak selesionadu atu Além de konstrui ka reabilita kanais de sentru produsaun animal, sentru merkadu oan, fatin prosessamentu mina nu’u, Figuras ne’ebé tuir mai hatudu rezultadus balun husi projetus infraestruturas nian. Além de halo konstrusaun ka reabilitasaun ba kanais de irrigasaun, MAP mós fó treinamentu ba s Bé) konabá oinsa uza bé ho di’ak no efisiente, oinsa sira bele kontribui hodi assegura sustentabilidade kanal irrigasaun ne’ebé Dadus konkretus konabá projetus de infraestruturas husi 2008 to’o 2012 demonstra iha tabela 11,
  • 32. IV GOVERNO CONSTITUCIONAL 32/64 Tabela 10. Rekapitulasaun orsamentu ba projetus de infraestruturas (2008-2012) Tabela 11.Projetus de Infraestruturas (2008) No Tinan Sivil Total Projetus Total Orsamentu (USD) Observasoens 1 2008 63 6,588,983.00 2 2009 11 5,927,000.00 3 2010 105 8,805,874.00 LM = projetu 2 ho ors. aprovadu USD2,914,000 no Pakote Referendum (PR) = projetu 103 ho ors. aprovadu USD5,891,874 4 2011 106 11,141,709.13 PDD1 = projetu 85 ho ors. aprovadu USD 4,797,804.53 PDD2 = projetu 18 ho ors. aprovadu USD 4,524,640.60 FI = projetu 3 ho ors. aprovadu USD 1,819,264 5 2012 110 20,978,738.00 PDD1 = projetu 87 ho ors. aprovadu USD5,603,238 PDD2 = projetu 10 ho ors. aprovadu USD 2,476,500 LM = projetu 6 ho ors. aprovadu USD 3,515,000 FI = projetu 7 ho ors. aprovadu USD 9,384,000 Total 395 53,442,304.13 No Direccao No Nome do Projecto Localidade Orcamentu (USD) I Direccao Nasional de Agricultura e Horticultura (DNAH) 1 Construsaun sistema irrigasaun Bebui Uatulari (Viqueque) 1,100,000 2 Reabilitasaun sistema irrigasaun Wailakama Vemasse (Baucau) 32,500 3 Rain water harvesting Atauro (Dili), Manatuto no Oecusse 30,000 4 Manutensaun no operasaun ba sistema irrigasaun Tono, Naktuka, Oemathitu no Oenitas Oecusse 5,500 5 Manutensaun no operasaun ba sistema irrigasaun Laclo Manatuto 2,000 6 Protesaun ba kanal irrigasaun Casameta Baucau 30,000 7 Manutensaun no operasaun ba sistema irigasaun Saketo, Kumoli, Baedubu no Uaibati Viqueque 7,000 8 Manutensaun no operasaun ba sistema irigasaun Maliana II, Halicou, Bilimau, Mautalo, Marco, Batugade no Atabae Bobonaro 10,000 9 Manutensaun no operasaun ba sistema irigasaun Carau-Ulun Manufahi 6,000 10 Construsaun Centro Extensaun Betano Manufahi 100,000 11 Construsaun Centro Extensaun Ratahu Uma Uain Kraik (Viqueque) 100,000 12 Construsaun Centro Extensaun Tunubibi Maliana (Bobonaro) 100,000 13 Construsaun Centro Extensaun Citrana Oecusse 100,000 14 Construsaun Centro Protesaun ba Ai- oan (Plant Nursery) Comoro, Dili 30,000
  • 33. IV GOVERNO CONSTITUCIONAL 33/64 15 Construsaun Centro Extensaun Horticultura Urlefa (Plant Nursery) Maubisse (Ainaro) 10,000 16 Reabilitasaun ba 29 Eskemas de Irrigasaun Distrito 12 2,230,983 17 Konstrusaun Centro Extensaun no Manutensaun 8 Lospalos, Casameta, Ratahu, Sau, Betano, Sanfuk, Tunubibi no Nitibe 1,160,000 Sub-Total - I 1,714,000 II Direccao Nasional de Pecuaria (DNP) 1 Construsaun posto transito animal Tibar (Liquica) no Zumalai (Covalima) 20,000 2 Construsaun Centro Produsaun Animal Dotic (Manufahi) 90,000 3 Construsaun Clinica Saude Animal Ainaro, Baucau, Covalima, Liquica, Manufahi no Viqueque 95,000 Sub-Total - II 205,000 III Direccao Nasional de Floresta (DNF) 1 Reabilitasaun Edifisio Floresta Caicoli (Dili) 100,000 Sub-Total - III 100,000 IV Direccao Nasional de Pescas e Aquicultura (DNPA) 1 Construsaun Guesthouse no Edifisio de Pesca Tenu (Lautem) 150,000 2 Instalasaun be mós ba Edifisio de Pesca Tenu (Lautem) 150,000 3 Construsaun Edifisio de Pesca iha Porto Atauro (Dili), Baucau, Bobonaro, Covalima no Oecusse 200,000 Sub-Total - IV 500,000 V Direccao Nasional de Pesquisa e Servicos Espesificos (DNPSE) 1 Construsaun Laboratorio Agricultura Integrado Dili 300,000 2 Construsaun Laboratorio Cultura Tecido (Kultur Jaringan) Hera (Dili) 100,000 Sub-Total - V 400,000 VI Direccao Nasional de Administracao e Financas (DNAF) 1 Construsaun armazen no murru ba Edifisio fóun Comoro (Dili) 100,000 Sub-Total - VI 100,000 VII Direccao Nasional de Quarentena (DNQ) 1 Instalasaun Posto Quarentena Batugade (Bobonaro) no Sakato (Oecusse) 40,000 2 Sosa equipamento/maquina de destrusaun Quarentena Dili 90,000 Sub-Total - VII 130,000 VIII Direccao Nasional de Fórmacao Tecnica Agricola (DNFTA) 1 Reabilitasaun Edifisio no Residencias ba Professores Maliana, Natarbora no Fuiloro 100,000 Sub-Total - VIII 100,000 GRAND TOTAL 6,588,983
  • 34. IV GOVERNO CONSTITUCIONAL 34/64 Tabela 12. Projetus de infraestruturas (2009) Direcção Nasional/Serviços de Agricultura do Distrito Descrição do Projeto Custo Total (USD) Observacão Direcção Nasional de Irrigasaun e Gestão da Utilização de Agua 1. Construção irrigasaun Bebui iha Watulari no manutenção ba eskemas de irrigasaun 4,805,000 Custo de construção USD 4,705 no manutenção eskemas de irrigasaun USD 100 mil Direcção Nasional de Pecúaria e Veterenaria 2. Centro mercado animal iha Tibar 3. Estabelecimento talho (fatin fa’an na’an) iha Merkadu Taibesi 113,000 45,000 12 mil ba AC 2010 5 mil ba AC 2010 Direcção Nasional das Plantas Industriais e do Agro-Comercio 4. Construção centro processamentu mina nu’u 5. Construção centro viveiros kafé no ai-mahon 24,000 200,000 36 mil ba AC 2010 Direcção Nasional da Administração e Finanças 6. Construção do espaço do ministério 7. Construção Armagen da Logistica 8. Instalação (trafó) da Electricidade 9. Instalação de Água Potavel 300,000 180,000 100,000 70,000 Serviços de Agricultura do Distrito de Baucau 10. Reabilitasaun edificio MAP Distrito Baucau 45,000 5 mil ba AC 2010 Serviços de Agricultura do Distrito de Covalima 11. Reabilitasaun edificio MAP Distrito Covalima 45,000 5 mil ba AC 2010 GRAND TOTAL 5,927,000 mmmnn Tabela 13. Projetus de infraestruturas 2010 (Pakote Referendum) No Distritos Projetu Fatin Projetu Naran Orsamentu (USD) Kontrator 1 Aileu Seloi Kraik Reabilitasaun Cekdam 20,000 Valmar Unip. Lda 2 Aileu Aisirimou Protesaun Kanal Irrigasaun 25,000 Mortildes Unip. Lda 45,000 3 Ainaro Ainaro Konstrusaun Edifísiu no Sala ba Enkontru 40,441 Vila Clara Unip. Lda 4 Ainaro Maubissi Konstrusaun Centru Viveiru Permane’ente ba Kafé 120,000 Flecha Maubissi Unip.Lda 160,441 5 Baucau Baucau Reabilitasaun Edifísiu Agrikultura Distrito 50,000 Fórtuna Boleha Unip. Lda 6 Baucau Darasula Konstrusaun Lutu Centru Peskiza Darasula 40,000 Saxnak Construsan Unip.Lda 7 Baucau Cassameta Konstrusaun Muru ba Centru Estensaun Agríkula Cassameta 135,798 Unipaspro Lda/ Brother Hood Unip. Lda 8 Baucau Quelicai Konstrusaun Loke Dalan Agrikola Uataliu- Laisorulai 100,000 Tres Corente Lda 325,798 9 Bobonaro Bobonaro Konstrusaun Centru Viveiru Permane’ente ba Florestas 150,000 Steel Construsaun Lda 10 Bobonaro Escola Agrícola Maliana Reabilittasaun Dormitóriu ba Estudantes iha Escola Téknica Agrícola Maliana 100,000 Ouito Irmao Unip. Lda 11 Bobonaro Tunubibi Konstrusaun Muru ba Centru Estensaun Agríkula Tunubibi 150,000 Hataslau Unip. Lda 12 Bobonaro Cailaco Konstrusaun Estasaun Servisu Estensaun Agríkula 46,086.40 Tuapun Morin Unip. Lda