2010.gada decembrī tika veikta aptauja ar mērķi noskaidrot, kas ir bijuši tie notikumi Latvijas iedzīvotāju vidū, kas visbūtiskāk ietekmēja ģimeņu budžetus.
Aicinām iepazīties ar aptaujas rezultātiem!
Valta Kalniņa prezentācija, atklājot konferenci ”Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības: rīcībpolitikas meklējumi augošai vērtībai”. Latvijas situācijas izvērtējuma rezultāti.
Pētījuma "Mājsaimniecību-kredītņēmēju finanšu ievainojamības novērtējums" rec...Latvijas Banka
Autors: Pēteris Strautiņš, AS DNB Banka ekonomikas eksperts.
Prezentācija sniegta Latvijas Bankas Ekspertu sarunās "Mājsaimniecību-kredītņēmēju analīze: aptauja un finanšu ievainojamības novērtējums", Rīgā 2014. gada 21. maijā http://www.makroekonomika.lv/majsaimniecibu-kreditnemeju-analize-aptauja-un-finansu-ievainojamibas-novertejums
Prof. Ramona Rupeika-Apoga: Kreditēšana LatvijāLatvijas Banka
Autore: Dr., Asoc. prof. Ramona Rupeika-Apoga, Latvijas Universitāte.
Prezentācija sniegta Latvijas Bankas Ekspertu sarunās "Kreditēšana Latvijā - teorija un realitāte", Rīgā 2014. gada 25. septembrī. http://www.makroekonomika.lv/kreditesana-latvija-teorija-un-realitate
Autori:
Ludmila Fadejeva, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Monetārās izpētes un prognozēšanas daļas vecākā ekonometriste.
Andrejs Kurbatskis, Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārvaldes vecākais ekonomists.
Prezentācija sniegta Latvijas Bankas Ekspertu sarunās "Kreditēšana Latvijā - teorija un realitāte", Rīgā 2014. gada 25. septembrī. http://www.makroekonomika.lv/kreditesana-latvija-teorija-un-realitate
Ekspertu sarunas prezentācija: Procentu likmju transmisija Latvijā ieguvēji u...Latvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieka Mārtiņa Bitāna prezentācija 12.12 2016 ekspertu sarunā "Zemo procentu likmju laikmets – vai esam izmantojuši iespējas?"
Izdevumā, izmantojot Latvijas Bankas, Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Republikas Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datus, vērtētas ārējā sektora un eksporta, finanšu tirgus, iekšzemes pieprasījuma un piedāvājuma, izmaksu un cenu, kā arī maksājumu bilances norises un sniegtas tautsaimniecības attīstības un inflācijas prognozes.
"Makroekonomisko Norišu Pārskats" 2015. gada decembrisLatvijas Banka
Izdevumā, izmantojot Latvijas Bankas, Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Republikas Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datus, vērtētas ārējā sektora un eksporta, finanšu tirgus, iekšzemes pieprasījuma un piedāvājuma, izmaksu un cenu, kā arī maksājumu bilances norises un sniegtas tautsaimniecības attīstības un inflācijas prognozes.
Valta Kalniņa prezentācija, atklājot konferenci ”Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības: rīcībpolitikas meklējumi augošai vērtībai”. Latvijas situācijas izvērtējuma rezultāti.
Pētījuma "Mājsaimniecību-kredītņēmēju finanšu ievainojamības novērtējums" rec...Latvijas Banka
Autors: Pēteris Strautiņš, AS DNB Banka ekonomikas eksperts.
Prezentācija sniegta Latvijas Bankas Ekspertu sarunās "Mājsaimniecību-kredītņēmēju analīze: aptauja un finanšu ievainojamības novērtējums", Rīgā 2014. gada 21. maijā http://www.makroekonomika.lv/majsaimniecibu-kreditnemeju-analize-aptauja-un-finansu-ievainojamibas-novertejums
Prof. Ramona Rupeika-Apoga: Kreditēšana LatvijāLatvijas Banka
Autore: Dr., Asoc. prof. Ramona Rupeika-Apoga, Latvijas Universitāte.
Prezentācija sniegta Latvijas Bankas Ekspertu sarunās "Kreditēšana Latvijā - teorija un realitāte", Rīgā 2014. gada 25. septembrī. http://www.makroekonomika.lv/kreditesana-latvija-teorija-un-realitate
Autori:
Ludmila Fadejeva, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Monetārās izpētes un prognozēšanas daļas vecākā ekonometriste.
Andrejs Kurbatskis, Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārvaldes vecākais ekonomists.
Prezentācija sniegta Latvijas Bankas Ekspertu sarunās "Kreditēšana Latvijā - teorija un realitāte", Rīgā 2014. gada 25. septembrī. http://www.makroekonomika.lv/kreditesana-latvija-teorija-un-realitate
Ekspertu sarunas prezentācija: Procentu likmju transmisija Latvijā ieguvēji u...Latvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieka Mārtiņa Bitāna prezentācija 12.12 2016 ekspertu sarunā "Zemo procentu likmju laikmets – vai esam izmantojuši iespējas?"
Izdevumā, izmantojot Latvijas Bankas, Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Republikas Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datus, vērtētas ārējā sektora un eksporta, finanšu tirgus, iekšzemes pieprasījuma un piedāvājuma, izmaksu un cenu, kā arī maksājumu bilances norises un sniegtas tautsaimniecības attīstības un inflācijas prognozes.
"Makroekonomisko Norišu Pārskats" 2015. gada decembrisLatvijas Banka
Izdevumā, izmantojot Latvijas Bankas, Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Republikas Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datus, vērtētas ārējā sektora un eksporta, finanšu tirgus, iekšzemes pieprasījuma un piedāvājuma, izmaksu un cenu, kā arī maksājumu bilances norises un sniegtas tautsaimniecības attīstības un inflācijas prognozes.
Mājsaimniecību-kredītņēmēju analīze: aptauja un finanšu ievainojamības novērt...Latvijas Banka
Autori:
Mikus Āriņš, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Finanšu stabilitātes daļas vecākais ekonomists.
Dr.math. Nadežda Siņenko, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Finanšu stabilitātes daļas vecākā ekonomiste.
Laura Laube, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Finanšu stabilitātes daļas ekonomiste.
Prezentācija sniegta Latvijas Bankas Ekspertu sarunās "Mājsaimniecību-kredītņēmēju analīze: aptauja un finanšu ievainojamības novērtējums", Rīgā 2014. gada 21. maijā. http://www.makroekonomika.lv/majsaimniecibu-kreditnemeju-analize-aptauja-un-finansu-ievainojamibas-novertejums
Kārlis Danēvičs: Kreditēšana: par daudz ir slikti, par maz - atkal sliktiLatvijas Banka
Autors: Kārlis Danēvičs, Latvijas Komercbanku asociācijas Tautsaimniecības kreditēšanas komitejas vadītājs, SEB bankas valdes loceklis un finanšu direktors.
Prezentācija sniegta Latvijas Bankas Ekspertu sarunās "Kreditēšana Latvijā - teorija un realitāte", Rīgā 2014. gada 25. septembrī. http://www.makroekonomika.lv/kreditesana-latvija-teorija-un-realitate
"Makroekonomisko Norišu Pārskats", 2016. gada decembrisLatvijas Banka
Izdevumā, izmantojot Latvijas Bankas, Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Republikas Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datus, vērtētas ārējā sektora un eksporta, finanšu tirgus, iekšzemes pieprasījuma un piedāvājuma, izmaksu un cenu, kā arī maksājumu bilances norises un sniegtas tautsaimniecības attīstības un inflācijas prognozes.
"Makroekonomisko Norišu Pārskats" 2016. gada jūnijsLatvijas Banka
Izdevumā, izmantojot Latvijas Bankas, Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Republikas Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datus, vērtētas ārējā sektora un eksporta, finanšu tirgus, iekšzemes pieprasījuma un piedāvājuma, izmaksu un cenu, kā arī maksājumu bilances norises un sniegtas tautsaimniecības attīstības un inflācijas prognozes.
Mājsaimniecību-kredītņēmēju analīze: aptauja un finanšu ievainojamības novērt...Latvijas Banka
Autori:
Mikus Āriņš, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Finanšu stabilitātes daļas vecākais ekonomists.
Dr.math. Nadežda Siņenko, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Finanšu stabilitātes daļas vecākā ekonomiste.
Laura Laube, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Finanšu stabilitātes daļas ekonomiste.
Prezentācija sniegta Latvijas Bankas Ekspertu sarunās "Mājsaimniecību-kredītņēmēju analīze: aptauja un finanšu ievainojamības novērtējums", Rīgā 2014. gada 21. maijā. http://www.makroekonomika.lv/majsaimniecibu-kreditnemeju-analize-aptauja-un-finansu-ievainojamibas-novertejums
Kārlis Danēvičs: Kreditēšana: par daudz ir slikti, par maz - atkal sliktiLatvijas Banka
Autors: Kārlis Danēvičs, Latvijas Komercbanku asociācijas Tautsaimniecības kreditēšanas komitejas vadītājs, SEB bankas valdes loceklis un finanšu direktors.
Prezentācija sniegta Latvijas Bankas Ekspertu sarunās "Kreditēšana Latvijā - teorija un realitāte", Rīgā 2014. gada 25. septembrī. http://www.makroekonomika.lv/kreditesana-latvija-teorija-un-realitate
"Makroekonomisko Norišu Pārskats", 2016. gada decembrisLatvijas Banka
Izdevumā, izmantojot Latvijas Bankas, Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Republikas Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datus, vērtētas ārējā sektora un eksporta, finanšu tirgus, iekšzemes pieprasījuma un piedāvājuma, izmaksu un cenu, kā arī maksājumu bilances norises un sniegtas tautsaimniecības attīstības un inflācijas prognozes.
"Makroekonomisko Norišu Pārskats" 2016. gada jūnijsLatvijas Banka
Izdevumā, izmantojot Latvijas Bankas, Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Republikas Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datus, vērtētas ārējā sektora un eksporta, finanšu tirgus, iekšzemes pieprasījuma un piedāvājuma, izmaksu un cenu, kā arī maksājumu bilances norises un sniegtas tautsaimniecības attīstības un inflācijas prognozes.
Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktais pētījums "Gada finanšu notikumi mājsaimniecībās".
Būtiskākie finanšu notikumi Latvijas ekonomikā, kas 2013. gadā visvairāk ietekmējuši ģimeņu finanses, ir patēriņa cenu kāpums, apkures un dabasgāzes cenu pieaugums, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu pieaugums, secināts Swedbank Privātpersonu finanšu institūta ikgadējā pētījumā “Gada finanšu notikumi mājsaimniecībās”. Kopumā lielākā daļa mājsaimniecību uzskata, ka 2013.gads nav nesis ievērojamas pārmaiņas viņu ģimenes budžetā. Nākamajā gada iedzīvotāji neviennozīmīgi redz iespējas uzlabot savu finansiālo stāvokli – trešdaļa uzskata, ka situācija uzlabosies un tikpat liela daļa domā, ka pasliktināsies. Iedzīvotājiem būs jāmāk līdzsvarot savu budžetu, kaut arī sagaidāms algas pieaugums samazinātu nodokļu dēļ, būs jārēķinās ar elektroenerģijas tarifu kāpumu.
Baltijas valstu galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu šī gada pētījums rāda - četru cilvēku ģimene, kurā abi vecāki saņem vidējo galvaspilsētā maksāto algu un kura dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru dzīvoklī padomju laikā celtā, nerenovētā daudzdzīvokļu namā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē visvairāk - ap 591 eiro mēnesī. Viļņā šie tēriņi ir 513 eiro, bet Tallinā vismazākie - 499 eiro mēnesī.
Visaugstākais uzkrājumu veidotāju līmenis Baltijas valstīs ir iedzīvotājiem Igaunijā (83%), kam seko Lietuva (66%) un Latvija (53%), secināts Swedbank Privātpersonu finanšu institūta Baltijas valstīs veiktajā pētījumā. Kopš 2011. gada ir vērojami būtiski uzlabojumi iedzīvotāju rīcībā uzkrājumu veikšanā – visās trijās Baltijas valstīs ir samazinājies to cilvēku īpatsvars, kuriem nav nekādu finanšu rezervju.
Swedbank Privātpersonu finanšu institūta pētījums par jauniešu attiecībām ar naudu parāda vecāku lielo nozīmi jauniešu izglītošanā finanšu jautājumos, lai nākotnē viņi būtu prasmīgi naudas lietās. Vienlaikus vairākas novērotās likumsakarības jauniešu rīcībā ar kabatas naudu liek secināt, ka ar vecāku piemēru vien ir par maz un personīgo finanšu plānošanai jārod vieta arī skolu programmās.
“Kabatas nauda ir jauniešu pirmā pieredze savu finanšu plānošanā, kas kopā ar ģimenē gūto pieredzi veido jaunā cilvēka uzskatu sistēmu par pareizāko rīcību ar naudu. Tāpēc šī pētījuma uzmanības lokā ir skolēnu iesaistīšana ģimenes budžeta plānošanā un viņu rīcība ar savu kabatas naudu”, atklāj Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa.
Lai savāktu datus pētījumam, Swedbank Privātpersonu finanšu institūta organizētajā ikgadējā skolēnu pētniecisko un radošo darbu konkursā “Jaunais finanšu eksperts 2013” piedalījās 900 skolēnu no 42 Latvijas skolām, kas apsekoja vairāk nekā 5600 jauniešu un 3600 vecāku paradumus un uzskatus naudas lietās.
Swedbank Privātpersonu finanšu institūta pētījums Baltijas valstīs
Pētījuma mērķis
- Salīdzināt izdevumus pārtikai ģimenei Latvijā, Lietuvā un Igaunijā,
izveidojot vienotu pārtikas grozu un apsekojot cenas pārtikas grozā
iekļautajiem produktiem
- Novērtēt atlaiž u ietekmi pārtikas izdevumu samazināšanai
Veiktie uzdevumi
- Izveidots pārtikas grozs ar Igaunijas Uzturzinātņu asociācijas un
Zviedrijas Nacionālā pārtikas dienesta rekomendācijām
- Veikts cenu apsekojums pārtikas grozā iekļautajiem produktiem
Pētījuma veicējs un laiks
- Swedbank Privātpersonu finanšu institūts Baltijas valstīs
- Cenu apsekojumu veica pētniecības kompānija “Nielsen”
2013.gada janvārī Baltijas valstu galvaspilsētu – Rīgas, Viļņas un
Tallinas – lielveikalos
Lai arī uzkrājumu līmenis Baltijas valstu vidū ir atšķirīgs, tomēr katrā no tām ir iedzīvotāji bez uzkrājumiem un vidējais uzkrājumu apjoms joprojām ir salīdzinoši mazs, liecina jaunākais Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktais Baltijas mēroga pētījums.
Latvijas iedzīvotāji ir salīdzinoši labi informēti par elektroenerģijas tarifa apmēru un tā izmaiņām, kas stājas spēkā ar šā gada 1.aprīli, tomēr daudziem apjukumu rada jaunā aprēķina kārtība, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktā aptauja.
Vairāk nekā puse jeb 56% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka atlaižu un akciju iespaidā mēdz veikt spontānus pirkumus. Vienlaikus gandrīz divas trešdaļas šo respondentu norāda, ka vēlāk savus pirkumus ir gadījies nožēlot, atklāj Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktā aptauja.
Katrā trešajā Latvijas ģimenē bērni ir informēti par ģimenes ienākumiem, to avotiem un apjomu, atklāj Swedbank Privātpersonu finanšu institūta pētījums. Savukārt katra ceturtā Latvijas ģimene attīsta šo izglītojošo procesu vēl tālāk, regulāri iesaistot bērnus arī ģimenes izdevumu plānošanā