Katrā trešajā Latvijas ģimenē bērni ir informēti par ģimenes ienākumiem, to avotiem un apjomu, atklāj Swedbank Privātpersonu finanšu institūta pētījums. Savukārt katra ceturtā Latvijas ģimene attīsta šo izglītojošo procesu vēl tālāk, regulāri iesaistot bērnus arī ģimenes izdevumu plānošanā
Prezentācija konferencē "Bērnu sociāla iekļaušana kā antisociālas uzvedības novēršanas metode".
Konference tika rīkota projekta "Bērnu antisociālās uzvedības mazināšana: agrīnās prevencijas modeļi” ietvaros.
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija NVO projektu programmas ietvaros.
NVO projektu programmu tiek finansēta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu.
Plašāka informācija: ,
http://www.providus.lv/public/27880.html
www.sif.lv
www.eeagrants.org
www.eeagrants.lv
This document contains questions and answers about concepts related to government and civics in Colombia. It asks about the definition of a constitution, how many constitutions Colombia had prior to 1886, when slavery was abolished in different countries, the definition of a constitutional amendment, the concept of a "state of siege", the definition of a plebiscite, the functions of the Senate and Congress in Colombia, who elects Congress, how the judicial power is organized, who elects members of the Supreme Court, the definition of superior courts, and the main functions of Congress and governors.
DPA is a technology company that provides IT solutions and services such as infrastructure solutions, document and information management, and IT security and auditing. It began in Lithuania and has since expanded across Eastern Europe. DPA aims to put clients first by creating tailored solutions, running efficient operations, and being Microsoft experts. It has many clients across various industries and provides case studies of infrastructure and security projects.
Katrā trešajā Latvijas ģimenē bērni ir informēti par ģimenes ienākumiem, to avotiem un apjomu, atklāj Swedbank Privātpersonu finanšu institūta pētījums. Savukārt katra ceturtā Latvijas ģimene attīsta šo izglītojošo procesu vēl tālāk, regulāri iesaistot bērnus arī ģimenes izdevumu plānošanā
Prezentācija konferencē "Bērnu sociāla iekļaušana kā antisociālas uzvedības novēršanas metode".
Konference tika rīkota projekta "Bērnu antisociālās uzvedības mazināšana: agrīnās prevencijas modeļi” ietvaros.
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija NVO projektu programmas ietvaros.
NVO projektu programmu tiek finansēta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu.
Plašāka informācija: ,
http://www.providus.lv/public/27880.html
www.sif.lv
www.eeagrants.org
www.eeagrants.lv
This document contains questions and answers about concepts related to government and civics in Colombia. It asks about the definition of a constitution, how many constitutions Colombia had prior to 1886, when slavery was abolished in different countries, the definition of a constitutional amendment, the concept of a "state of siege", the definition of a plebiscite, the functions of the Senate and Congress in Colombia, who elects Congress, how the judicial power is organized, who elects members of the Supreme Court, the definition of superior courts, and the main functions of Congress and governors.
DPA is a technology company that provides IT solutions and services such as infrastructure solutions, document and information management, and IT security and auditing. It began in Lithuania and has since expanded across Eastern Europe. DPA aims to put clients first by creating tailored solutions, running efficient operations, and being Microsoft experts. It has many clients across various industries and provides case studies of infrastructure and security projects.
Latvijas iedzivotāju labdarības paradumiOlga Kazaka
Biedrība „Taureņa efekts”, balstoties uz aptaujas* rezultātiem, ir izveidojusi Latvijas labdara portretu. Viņš vai viņa uzskata, ka ar labdarību vajadzētu nodarboties visiem iedzīvotājiem, un ziedo dažas reizes gadā, lai gūtu prieku par pateicību. Par komfortablu uzskata ziedojumu līdz 10 EUR apmērā ar vienreizēju pārskaitījumu vai ziedošanas kastītēs. Apgalvo, ka vislabāk ir atbalstīt finansiāli un ar brīvprātīgo darbu, bet pamatā ziedo naudu. Labprāt ziedotu medicīnai, bērniem un dzīvniekiem. Labprāt pirktu preces, ko ir saražojuši invalīdi, nepirktu bēgļu un ieslodzīto ražojumus. Balstoties uz pētījuma datiem, tika noformulētas arī trīs atziņas par Latvijas iedzīvotāju labdarības paradumiem.
* Aptauju 2017. gada janvārī ir veikusi komunikācijas aģentūra A. W. Olsen & Partners. Aptaujā piedalījās 355 respondenti no visas Latvijas.
Vija Tirzmale no RMHC konferencē dalījās pieredzē par labdarības organizāciju lomu veselības aprūpes sistēmā, par bērnu veselības stāvokli, par sniegto palīdzību Latvijas bērniem pēdējo 3 gadu laikā.
„Labdarības izpratne un attieksme Latvijā, īpaši skolēnu vidū"”Ilze Šēfere-Siliņa
Pētījuma „Labdarības izpratne un attieksme Latvijā, īpaši skolēnu vidū” ietvaros, veicot 3 kvantitatīvās aptaujas (kopā 2804 respondenti), 4 fokusgrupu diskusijas (kopā 42 skolēni un 8 skolotāji), eksperta interviju un video aptauju, tika gūtas atbildes uz sekojošiem jautājumiem:
• Kāda ir labdarības izpratne un attieksme pret to Latvijā?
• Kādas ir populārākās labdarības aktivitātes, kurās iesaistās cilvēki, īpaši skolēni?
• Kas veido labdarības tradīcijas un kavē to attīstību?
Autori: Ilze Šēfere-Siliņa, Ilze Sauškina, Karine Kalniņa
Visaugstākais uzkrājumu veidotāju līmenis Baltijas valstīs ir iedzīvotājiem Igaunijā (83%), kam seko Lietuva (66%) un Latvija (53%), secināts Swedbank Privātpersonu finanšu institūta Baltijas valstīs veiktajā pētījumā. Kopš 2011. gada ir vērojami būtiski uzlabojumi iedzīvotāju rīcībā uzkrājumu veikšanā – visās trijās Baltijas valstīs ir samazinājies to cilvēku īpatsvars, kuriem nav nekādu finanšu rezervju.
Baltijas valstu galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu šī gada pētījums rāda - četru cilvēku ģimene, kurā abi vecāki saņem vidējo galvaspilsētā maksāto algu un kura dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru dzīvoklī padomju laikā celtā, nerenovētā daudzdzīvokļu namā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē visvairāk - ap 591 eiro mēnesī. Viļņā šie tēriņi ir 513 eiro, bet Tallinā vismazākie - 499 eiro mēnesī.
Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktais pētījums "Gada finanšu notikumi mājsaimniecībās".
Būtiskākie finanšu notikumi Latvijas ekonomikā, kas 2013. gadā visvairāk ietekmējuši ģimeņu finanses, ir patēriņa cenu kāpums, apkures un dabasgāzes cenu pieaugums, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu pieaugums, secināts Swedbank Privātpersonu finanšu institūta ikgadējā pētījumā “Gada finanšu notikumi mājsaimniecībās”. Kopumā lielākā daļa mājsaimniecību uzskata, ka 2013.gads nav nesis ievērojamas pārmaiņas viņu ģimenes budžetā. Nākamajā gada iedzīvotāji neviennozīmīgi redz iespējas uzlabot savu finansiālo stāvokli – trešdaļa uzskata, ka situācija uzlabosies un tikpat liela daļa domā, ka pasliktināsies. Iedzīvotājiem būs jāmāk līdzsvarot savu budžetu, kaut arī sagaidāms algas pieaugums samazinātu nodokļu dēļ, būs jārēķinās ar elektroenerģijas tarifu kāpumu.
Swedbank Privātpersonu finanšu institūta pētījums par jauniešu attiecībām ar naudu parāda vecāku lielo nozīmi jauniešu izglītošanā finanšu jautājumos, lai nākotnē viņi būtu prasmīgi naudas lietās. Vienlaikus vairākas novērotās likumsakarības jauniešu rīcībā ar kabatas naudu liek secināt, ka ar vecāku piemēru vien ir par maz un personīgo finanšu plānošanai jārod vieta arī skolu programmās.
“Kabatas nauda ir jauniešu pirmā pieredze savu finanšu plānošanā, kas kopā ar ģimenē gūto pieredzi veido jaunā cilvēka uzskatu sistēmu par pareizāko rīcību ar naudu. Tāpēc šī pētījuma uzmanības lokā ir skolēnu iesaistīšana ģimenes budžeta plānošanā un viņu rīcība ar savu kabatas naudu”, atklāj Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa.
Lai savāktu datus pētījumam, Swedbank Privātpersonu finanšu institūta organizētajā ikgadējā skolēnu pētniecisko un radošo darbu konkursā “Jaunais finanšu eksperts 2013” piedalījās 900 skolēnu no 42 Latvijas skolām, kas apsekoja vairāk nekā 5600 jauniešu un 3600 vecāku paradumus un uzskatus naudas lietās.
Swedbank Privātpersonu finanšu institūta pētījums Baltijas valstīs
Pētījuma mērķis
- Salīdzināt izdevumus pārtikai ģimenei Latvijā, Lietuvā un Igaunijā,
izveidojot vienotu pārtikas grozu un apsekojot cenas pārtikas grozā
iekļautajiem produktiem
- Novērtēt atlaiž u ietekmi pārtikas izdevumu samazināšanai
Veiktie uzdevumi
- Izveidots pārtikas grozs ar Igaunijas Uzturzinātņu asociācijas un
Zviedrijas Nacionālā pārtikas dienesta rekomendācijām
- Veikts cenu apsekojums pārtikas grozā iekļautajiem produktiem
Pētījuma veicējs un laiks
- Swedbank Privātpersonu finanšu institūts Baltijas valstīs
- Cenu apsekojumu veica pētniecības kompānija “Nielsen”
2013.gada janvārī Baltijas valstu galvaspilsētu – Rīgas, Viļņas un
Tallinas – lielveikalos
Lai arī uzkrājumu līmenis Baltijas valstu vidū ir atšķirīgs, tomēr katrā no tām ir iedzīvotāji bez uzkrājumiem un vidējais uzkrājumu apjoms joprojām ir salīdzinoši mazs, liecina jaunākais Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktais Baltijas mēroga pētījums.
Latvijas iedzīvotāji ir salīdzinoši labi informēti par elektroenerģijas tarifa apmēru un tā izmaiņām, kas stājas spēkā ar šā gada 1.aprīli, tomēr daudziem apjukumu rada jaunā aprēķina kārtība, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktā aptauja.
Vairāk nekā puse jeb 56% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka atlaižu un akciju iespaidā mēdz veikt spontānus pirkumus. Vienlaikus gandrīz divas trešdaļas šo respondentu norāda, ka vēlāk savus pirkumus ir gadījies nožēlot, atklāj Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktā aptauja.
2010.gada decembrī tika veikta aptauja ar mērķi noskaidrot, kas ir bijuši tie notikumi Latvijas iedzīvotāju vidū, kas visbūtiskāk ietekmēja ģimeņu budžetus.
Aicinām iepazīties ar aptaujas rezultātiem!
Latvijas iedzivotāju labdarības paradumiOlga Kazaka
Biedrība „Taureņa efekts”, balstoties uz aptaujas* rezultātiem, ir izveidojusi Latvijas labdara portretu. Viņš vai viņa uzskata, ka ar labdarību vajadzētu nodarboties visiem iedzīvotājiem, un ziedo dažas reizes gadā, lai gūtu prieku par pateicību. Par komfortablu uzskata ziedojumu līdz 10 EUR apmērā ar vienreizēju pārskaitījumu vai ziedošanas kastītēs. Apgalvo, ka vislabāk ir atbalstīt finansiāli un ar brīvprātīgo darbu, bet pamatā ziedo naudu. Labprāt ziedotu medicīnai, bērniem un dzīvniekiem. Labprāt pirktu preces, ko ir saražojuši invalīdi, nepirktu bēgļu un ieslodzīto ražojumus. Balstoties uz pētījuma datiem, tika noformulētas arī trīs atziņas par Latvijas iedzīvotāju labdarības paradumiem.
* Aptauju 2017. gada janvārī ir veikusi komunikācijas aģentūra A. W. Olsen & Partners. Aptaujā piedalījās 355 respondenti no visas Latvijas.
Vija Tirzmale no RMHC konferencē dalījās pieredzē par labdarības organizāciju lomu veselības aprūpes sistēmā, par bērnu veselības stāvokli, par sniegto palīdzību Latvijas bērniem pēdējo 3 gadu laikā.
„Labdarības izpratne un attieksme Latvijā, īpaši skolēnu vidū"”Ilze Šēfere-Siliņa
Pētījuma „Labdarības izpratne un attieksme Latvijā, īpaši skolēnu vidū” ietvaros, veicot 3 kvantitatīvās aptaujas (kopā 2804 respondenti), 4 fokusgrupu diskusijas (kopā 42 skolēni un 8 skolotāji), eksperta interviju un video aptauju, tika gūtas atbildes uz sekojošiem jautājumiem:
• Kāda ir labdarības izpratne un attieksme pret to Latvijā?
• Kādas ir populārākās labdarības aktivitātes, kurās iesaistās cilvēki, īpaši skolēni?
• Kas veido labdarības tradīcijas un kavē to attīstību?
Autori: Ilze Šēfere-Siliņa, Ilze Sauškina, Karine Kalniņa
Visaugstākais uzkrājumu veidotāju līmenis Baltijas valstīs ir iedzīvotājiem Igaunijā (83%), kam seko Lietuva (66%) un Latvija (53%), secināts Swedbank Privātpersonu finanšu institūta Baltijas valstīs veiktajā pētījumā. Kopš 2011. gada ir vērojami būtiski uzlabojumi iedzīvotāju rīcībā uzkrājumu veikšanā – visās trijās Baltijas valstīs ir samazinājies to cilvēku īpatsvars, kuriem nav nekādu finanšu rezervju.
Baltijas valstu galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu šī gada pētījums rāda - četru cilvēku ģimene, kurā abi vecāki saņem vidējo galvaspilsētā maksāto algu un kura dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru dzīvoklī padomju laikā celtā, nerenovētā daudzdzīvokļu namā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē visvairāk - ap 591 eiro mēnesī. Viļņā šie tēriņi ir 513 eiro, bet Tallinā vismazākie - 499 eiro mēnesī.
Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktais pētījums "Gada finanšu notikumi mājsaimniecībās".
Būtiskākie finanšu notikumi Latvijas ekonomikā, kas 2013. gadā visvairāk ietekmējuši ģimeņu finanses, ir patēriņa cenu kāpums, apkures un dabasgāzes cenu pieaugums, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu pieaugums, secināts Swedbank Privātpersonu finanšu institūta ikgadējā pētījumā “Gada finanšu notikumi mājsaimniecībās”. Kopumā lielākā daļa mājsaimniecību uzskata, ka 2013.gads nav nesis ievērojamas pārmaiņas viņu ģimenes budžetā. Nākamajā gada iedzīvotāji neviennozīmīgi redz iespējas uzlabot savu finansiālo stāvokli – trešdaļa uzskata, ka situācija uzlabosies un tikpat liela daļa domā, ka pasliktināsies. Iedzīvotājiem būs jāmāk līdzsvarot savu budžetu, kaut arī sagaidāms algas pieaugums samazinātu nodokļu dēļ, būs jārēķinās ar elektroenerģijas tarifu kāpumu.
Swedbank Privātpersonu finanšu institūta pētījums par jauniešu attiecībām ar naudu parāda vecāku lielo nozīmi jauniešu izglītošanā finanšu jautājumos, lai nākotnē viņi būtu prasmīgi naudas lietās. Vienlaikus vairākas novērotās likumsakarības jauniešu rīcībā ar kabatas naudu liek secināt, ka ar vecāku piemēru vien ir par maz un personīgo finanšu plānošanai jārod vieta arī skolu programmās.
“Kabatas nauda ir jauniešu pirmā pieredze savu finanšu plānošanā, kas kopā ar ģimenē gūto pieredzi veido jaunā cilvēka uzskatu sistēmu par pareizāko rīcību ar naudu. Tāpēc šī pētījuma uzmanības lokā ir skolēnu iesaistīšana ģimenes budžeta plānošanā un viņu rīcība ar savu kabatas naudu”, atklāj Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa.
Lai savāktu datus pētījumam, Swedbank Privātpersonu finanšu institūta organizētajā ikgadējā skolēnu pētniecisko un radošo darbu konkursā “Jaunais finanšu eksperts 2013” piedalījās 900 skolēnu no 42 Latvijas skolām, kas apsekoja vairāk nekā 5600 jauniešu un 3600 vecāku paradumus un uzskatus naudas lietās.
Swedbank Privātpersonu finanšu institūta pētījums Baltijas valstīs
Pētījuma mērķis
- Salīdzināt izdevumus pārtikai ģimenei Latvijā, Lietuvā un Igaunijā,
izveidojot vienotu pārtikas grozu un apsekojot cenas pārtikas grozā
iekļautajiem produktiem
- Novērtēt atlaiž u ietekmi pārtikas izdevumu samazināšanai
Veiktie uzdevumi
- Izveidots pārtikas grozs ar Igaunijas Uzturzinātņu asociācijas un
Zviedrijas Nacionālā pārtikas dienesta rekomendācijām
- Veikts cenu apsekojums pārtikas grozā iekļautajiem produktiem
Pētījuma veicējs un laiks
- Swedbank Privātpersonu finanšu institūts Baltijas valstīs
- Cenu apsekojumu veica pētniecības kompānija “Nielsen”
2013.gada janvārī Baltijas valstu galvaspilsētu – Rīgas, Viļņas un
Tallinas – lielveikalos
Lai arī uzkrājumu līmenis Baltijas valstu vidū ir atšķirīgs, tomēr katrā no tām ir iedzīvotāji bez uzkrājumiem un vidējais uzkrājumu apjoms joprojām ir salīdzinoši mazs, liecina jaunākais Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktais Baltijas mēroga pētījums.
Latvijas iedzīvotāji ir salīdzinoši labi informēti par elektroenerģijas tarifa apmēru un tā izmaiņām, kas stājas spēkā ar šā gada 1.aprīli, tomēr daudziem apjukumu rada jaunā aprēķina kārtība, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktā aptauja.
Vairāk nekā puse jeb 56% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka atlaižu un akciju iespaidā mēdz veikt spontānus pirkumus. Vienlaikus gandrīz divas trešdaļas šo respondentu norāda, ka vēlāk savus pirkumus ir gadījies nožēlot, atklāj Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktā aptauja.
2010.gada decembrī tika veikta aptauja ar mērķi noskaidrot, kas ir bijuši tie notikumi Latvijas iedzīvotāju vidū, kas visbūtiskāk ietekmēja ģimeņu budžetus.
Aicinām iepazīties ar aptaujas rezultātiem!
Pētījums: Kā Latvijas iedzīvotāji rīkojas ar savu naudu?
Bērni. Vecāki. Nauda
1. Bērni. Vecāki. Nauda. JAUNU UN PIEREDZĒJUŠU VECĀKU DISKUSIJA Swedbank Privātpersonu finanšu institūtā Rīgā, 2012.gada 6.februārī
2.
3.
4. Mums būs mazulis! Dati: jauno vecāku aptauja, Swedbank Privātpersonu finanšu institūts un portāls Cālis.lv, oktobris 2011; Infografika: NeoGeo.lv
5.
6. Lielie pirkumi mazajam cilvēkam Dati: jauno vecāku aptauja, Swedbank Privātpersonu finanšu institūts un portāls Cālis.lv, oktobris 2011; Infografika: NeoGeo.lv
7. Lielajiem pirkumiem parasti tērē 1 vecāka 1 mēnešalgu Dati: jauno vecāku aptauja, Swedbank Privātpersonu finanšu institūts un portāls Cālis.lv, oktobris 2011; Infografika: NeoGeo.lv
8. Kā lielajos pirkumos iztērēt mazāk? Dati: jauno vecāku aptauja, Swedbank Privātpersonu finanšu institūts un portāls Cālis.lv, oktobris 2011; Infografika: NeoGeo.lv
9. Ikmēneša izdevumi mazulim Dati: jauno vecāku aptauja, Swedbank Privātpersonu finanšu institūts un portāls Cālis.lv, oktobris 2011; Infografika: NeoGeo.lv
10.
11. Vecāku domas par ienākumu izmaiņām Dati: jauno vecāku aptauja, Swedbank Privātpersonu finanšu institūts un portāls Cālis.lv, oktobris 2011; Infografika: NeoGeo.lv
12. Pabalstu sistēma Dati: jauno vecāku aptauja, Swedbank Privātpersonu finanšu institūts un portāls Cālis.lv, oktobris 2011; Infografika: NeoGeo.lv
13. Valsts atbalsts Dati: Pabalstu kalkulators, www.manasfinanses.lv Swedbank Privātpersonu finanšu institūts
14. Vecāku ierosinājumi pabalstu sistēmas maiņai Dati: jauno vecāku aptauja, Swedbank Privātpersonu finanšu institūts un portāls Cālis.lv, oktobris 2011; Infografika: NeoGeo.lv