Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktais pētījums "Gada finanšu notikumi mājsaimniecībās".
Būtiskākie finanšu notikumi Latvijas ekonomikā, kas 2013. gadā visvairāk ietekmējuši ģimeņu finanses, ir patēriņa cenu kāpums, apkures un dabasgāzes cenu pieaugums, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu pieaugums, secināts Swedbank Privātpersonu finanšu institūta ikgadējā pētījumā “Gada finanšu notikumi mājsaimniecībās”. Kopumā lielākā daļa mājsaimniecību uzskata, ka 2013.gads nav nesis ievērojamas pārmaiņas viņu ģimenes budžetā. Nākamajā gada iedzīvotāji neviennozīmīgi redz iespējas uzlabot savu finansiālo stāvokli – trešdaļa uzskata, ka situācija uzlabosies un tikpat liela daļa domā, ka pasliktināsies. Iedzīvotājiem būs jāmāk līdzsvarot savu budžetu, kaut arī sagaidāms algas pieaugums samazinātu nodokļu dēļ, būs jārēķinās ar elektroenerģijas tarifu kāpumu.
Mājsaimniecību-kredītņēmēju analīze: aptauja un finanšu ievainojamības novērt...Latvijas Banka
Autori:
Mikus Āriņš, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Finanšu stabilitātes daļas vecākais ekonomists.
Dr.math. Nadežda Siņenko, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Finanšu stabilitātes daļas vecākā ekonomiste.
Laura Laube, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Finanšu stabilitātes daļas ekonomiste.
Prezentācija sniegta Latvijas Bankas Ekspertu sarunās "Mājsaimniecību-kredītņēmēju analīze: aptauja un finanšu ievainojamības novērtējums", Rīgā 2014. gada 21. maijā. http://www.makroekonomika.lv/majsaimniecibu-kreditnemeju-analize-aptauja-un-finansu-ievainojamibas-novertejums
Pētījuma "Mājsaimniecību-kredītņēmēju finanšu ievainojamības novērtējums" rec...Latvijas Banka
Autors: Pēteris Strautiņš, AS DNB Banka ekonomikas eksperts.
Prezentācija sniegta Latvijas Bankas Ekspertu sarunās "Mājsaimniecību-kredītņēmēju analīze: aptauja un finanšu ievainojamības novērtējums", Rīgā 2014. gada 21. maijā http://www.makroekonomika.lv/majsaimniecibu-kreditnemeju-analize-aptauja-un-finansu-ievainojamibas-novertejums
Kārlis Danēvičs: Kreditēšana: par daudz ir slikti, par maz - atkal sliktiLatvijas Banka
Autors: Kārlis Danēvičs, Latvijas Komercbanku asociācijas Tautsaimniecības kreditēšanas komitejas vadītājs, SEB bankas valdes loceklis un finanšu direktors.
Prezentācija sniegta Latvijas Bankas Ekspertu sarunās "Kreditēšana Latvijā - teorija un realitāte", Rīgā 2014. gada 25. septembrī. http://www.makroekonomika.lv/kreditesana-latvija-teorija-un-realitate
Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats 2016 SEB banka
Mājsaimniecību ienākumu palielināšanās sekmējusi ne tikai privātā patēriņa pieaugumu, bet arī finanšu uzkrājumu, tajā skaitā gan noguldījumu, gan ilgtermiņa uzkrājumu, kāpumu visās trijās Baltijas valstīs. Līdz ar lielāku finansiālās drošības spilvenu pieaug mājsaimniecību spēja pretoties finansiālajiem satricinājumiem. Tajā pašā laikā ekonomiskās situācijas uzlabošanās sekmē arī pozitīvāku skatījumu attiecībā uz aizņemšanos – mājsaimniecību pieprasījums pēc kredītiem palielinās, tomēr to apjomi ir mazi salīdzinājumā ar pirmskrīzes periodu un nerada riskus ekonomikai, liecina jaunākais SEB ekspertu sagatavotais Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats.
Vairāk informācijas: http://www.seb.lv/jaunumi/2016-04-20/seb-baltijas-valstu-majsaimniecibas-klust-finansiali-specigakas
Mājsaimniecību-kredītņēmēju analīze: aptauja un finanšu ievainojamības novērt...Latvijas Banka
Autori:
Mikus Āriņš, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Finanšu stabilitātes daļas vecākais ekonomists.
Dr.math. Nadežda Siņenko, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Finanšu stabilitātes daļas vecākā ekonomiste.
Laura Laube, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Finanšu stabilitātes daļas ekonomiste.
Prezentācija sniegta Latvijas Bankas Ekspertu sarunās "Mājsaimniecību-kredītņēmēju analīze: aptauja un finanšu ievainojamības novērtējums", Rīgā 2014. gada 21. maijā. http://www.makroekonomika.lv/majsaimniecibu-kreditnemeju-analize-aptauja-un-finansu-ievainojamibas-novertejums
Pētījuma "Mājsaimniecību-kredītņēmēju finanšu ievainojamības novērtējums" rec...Latvijas Banka
Autors: Pēteris Strautiņš, AS DNB Banka ekonomikas eksperts.
Prezentācija sniegta Latvijas Bankas Ekspertu sarunās "Mājsaimniecību-kredītņēmēju analīze: aptauja un finanšu ievainojamības novērtējums", Rīgā 2014. gada 21. maijā http://www.makroekonomika.lv/majsaimniecibu-kreditnemeju-analize-aptauja-un-finansu-ievainojamibas-novertejums
Kārlis Danēvičs: Kreditēšana: par daudz ir slikti, par maz - atkal sliktiLatvijas Banka
Autors: Kārlis Danēvičs, Latvijas Komercbanku asociācijas Tautsaimniecības kreditēšanas komitejas vadītājs, SEB bankas valdes loceklis un finanšu direktors.
Prezentācija sniegta Latvijas Bankas Ekspertu sarunās "Kreditēšana Latvijā - teorija un realitāte", Rīgā 2014. gada 25. septembrī. http://www.makroekonomika.lv/kreditesana-latvija-teorija-un-realitate
Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats 2016 SEB banka
Mājsaimniecību ienākumu palielināšanās sekmējusi ne tikai privātā patēriņa pieaugumu, bet arī finanšu uzkrājumu, tajā skaitā gan noguldījumu, gan ilgtermiņa uzkrājumu, kāpumu visās trijās Baltijas valstīs. Līdz ar lielāku finansiālās drošības spilvenu pieaug mājsaimniecību spēja pretoties finansiālajiem satricinājumiem. Tajā pašā laikā ekonomiskās situācijas uzlabošanās sekmē arī pozitīvāku skatījumu attiecībā uz aizņemšanos – mājsaimniecību pieprasījums pēc kredītiem palielinās, tomēr to apjomi ir mazi salīdzinājumā ar pirmskrīzes periodu un nerada riskus ekonomikai, liecina jaunākais SEB ekspertu sagatavotais Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats.
Vairāk informācijas: http://www.seb.lv/jaunumi/2016-04-20/seb-baltijas-valstu-majsaimniecibas-klust-finansiali-specigakas
Autori:
Ludmila Fadejeva, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Monetārās izpētes un prognozēšanas daļas vecākā ekonometriste.
Andrejs Kurbatskis, Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārvaldes vecākais ekonomists.
Prezentācija sniegta Latvijas Bankas Ekspertu sarunās "Kreditēšana Latvijā - teorija un realitāte", Rīgā 2014. gada 25. septembrī. http://www.makroekonomika.lv/kreditesana-latvija-teorija-un-realitate
"Ieskats pasaules un Latvijas ekonomikā: vasara ir beigusies, bet tas nudien nenozīmē tūlītēju ziemu" – Latvijas Bankas padomes locekļa Mārtiņa Kazāka prezentācija Kurzemes biznesa forumā "Cilvēks – veiksmes faktors" 2019. gada 27. septembrī.
Ekonomikas izaugsmes tendences un impulss tālākai izaugsmei
Aigars Lazdiņš, Česlavs Gržibovskis, Ekonomikas ministrija
2018.gada 26.septembris, Jelgava
Forums "Valsts atbalsta biznesu"
Swedbank Privātpersonu finanšu institūta pētījums Baltijas valstīs
Pētījuma mērķis
- Salīdzināt izdevumus pārtikai ģimenei Latvijā, Lietuvā un Igaunijā,
izveidojot vienotu pārtikas grozu un apsekojot cenas pārtikas grozā
iekļautajiem produktiem
- Novērtēt atlaiž u ietekmi pārtikas izdevumu samazināšanai
Veiktie uzdevumi
- Izveidots pārtikas grozs ar Igaunijas Uzturzinātņu asociācijas un
Zviedrijas Nacionālā pārtikas dienesta rekomendācijām
- Veikts cenu apsekojums pārtikas grozā iekļautajiem produktiem
Pētījuma veicējs un laiks
- Swedbank Privātpersonu finanšu institūts Baltijas valstīs
- Cenu apsekojumu veica pētniecības kompānija “Nielsen”
2013.gada janvārī Baltijas valstu galvaspilsētu – Rīgas, Viļņas un
Tallinas – lielveikalos
Visaugstākais uzkrājumu veidotāju līmenis Baltijas valstīs ir iedzīvotājiem Igaunijā (83%), kam seko Lietuva (66%) un Latvija (53%), secināts Swedbank Privātpersonu finanšu institūta Baltijas valstīs veiktajā pētījumā. Kopš 2011. gada ir vērojami būtiski uzlabojumi iedzīvotāju rīcībā uzkrājumu veikšanā – visās trijās Baltijas valstīs ir samazinājies to cilvēku īpatsvars, kuriem nav nekādu finanšu rezervju.
Swedbank Privātpersonu finanšu institūta pētījums par jauniešu attiecībām ar naudu parāda vecāku lielo nozīmi jauniešu izglītošanā finanšu jautājumos, lai nākotnē viņi būtu prasmīgi naudas lietās. Vienlaikus vairākas novērotās likumsakarības jauniešu rīcībā ar kabatas naudu liek secināt, ka ar vecāku piemēru vien ir par maz un personīgo finanšu plānošanai jārod vieta arī skolu programmās.
“Kabatas nauda ir jauniešu pirmā pieredze savu finanšu plānošanā, kas kopā ar ģimenē gūto pieredzi veido jaunā cilvēka uzskatu sistēmu par pareizāko rīcību ar naudu. Tāpēc šī pētījuma uzmanības lokā ir skolēnu iesaistīšana ģimenes budžeta plānošanā un viņu rīcība ar savu kabatas naudu”, atklāj Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa.
Lai savāktu datus pētījumam, Swedbank Privātpersonu finanšu institūta organizētajā ikgadējā skolēnu pētniecisko un radošo darbu konkursā “Jaunais finanšu eksperts 2013” piedalījās 900 skolēnu no 42 Latvijas skolām, kas apsekoja vairāk nekā 5600 jauniešu un 3600 vecāku paradumus un uzskatus naudas lietās.
Baltijas valstu galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu šī gada pētījums rāda - četru cilvēku ģimene, kurā abi vecāki saņem vidējo galvaspilsētā maksāto algu un kura dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru dzīvoklī padomju laikā celtā, nerenovētā daudzdzīvokļu namā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē visvairāk - ap 591 eiro mēnesī. Viļņā šie tēriņi ir 513 eiro, bet Tallinā vismazākie - 499 eiro mēnesī.
"Makroekonomisko Norišu Pārskats", 2016. gada decembrisLatvijas Banka
Izdevumā, izmantojot Latvijas Bankas, Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Republikas Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datus, vērtētas ārējā sektora un eksporta, finanšu tirgus, iekšzemes pieprasījuma un piedāvājuma, izmaksu un cenu, kā arī maksājumu bilances norises un sniegtas tautsaimniecības attīstības un inflācijas prognozes.
Pēc pētījumu kompānijas TNS datiem 69% iedzīvotāji par svarīgāko aspektu Latvijas attīstības sekmēšanā ilgtermiņā min uzņēmuma spēju nodrošināt labu darba vidi un rūpes par saviem darbiniekiem. Arī uzņēmuma vadītāju vidū darba vides aspekti tiek minēti kā galvenie Latvijas ilgtspējas kontekstā, to min 49%. Tomēr fokuss uz šo aspektu pēdējos gados uzņēmēju vidū ir būtiski samazinājies (par 13 procentpunktiem). Tajā pašā laikā uz pusi ir pieaugusi uzņēmumu uzmanība uz klientu vajadzībām un patērētāju interesēm – trešā daļa uzņēmēju to min kā būtisku Latvijas ilgtspējas kontekstā.
Par TNS pētījumiem
Aptauju par Latvijas iedzīvotāju viedokli par svarīgākajiem aspektiem Latvijas uzņēmumu darbībā, lai sekmētu Latvijas attīstību ilgtermiņā un uzticēšanos dažādiem avotiem saistībā ar informāciju par uzņēmumiem pētījumu kompānija TNS veica laikā no 2014.gada 13. līdz 15. maijam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 700 Latvijas ekonomiski aktīvos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Papildu ziņā izmantoti dati no TNS Flash Eirobarometra pētījuma, kas ir veikts 2014. gada pavasarī, un TNS Atlas patēriņa pētījuma - veikts 2013. gada pavasarī.
Autori:
Ludmila Fadejeva, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Monetārās izpētes un prognozēšanas daļas vecākā ekonometriste.
Andrejs Kurbatskis, Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārvaldes vecākais ekonomists.
Prezentācija sniegta Latvijas Bankas Ekspertu sarunās "Kreditēšana Latvijā - teorija un realitāte", Rīgā 2014. gada 25. septembrī. http://www.makroekonomika.lv/kreditesana-latvija-teorija-un-realitate
"Ieskats pasaules un Latvijas ekonomikā: vasara ir beigusies, bet tas nudien nenozīmē tūlītēju ziemu" – Latvijas Bankas padomes locekļa Mārtiņa Kazāka prezentācija Kurzemes biznesa forumā "Cilvēks – veiksmes faktors" 2019. gada 27. septembrī.
Ekonomikas izaugsmes tendences un impulss tālākai izaugsmei
Aigars Lazdiņš, Česlavs Gržibovskis, Ekonomikas ministrija
2018.gada 26.septembris, Jelgava
Forums "Valsts atbalsta biznesu"
Swedbank Privātpersonu finanšu institūta pētījums Baltijas valstīs
Pētījuma mērķis
- Salīdzināt izdevumus pārtikai ģimenei Latvijā, Lietuvā un Igaunijā,
izveidojot vienotu pārtikas grozu un apsekojot cenas pārtikas grozā
iekļautajiem produktiem
- Novērtēt atlaiž u ietekmi pārtikas izdevumu samazināšanai
Veiktie uzdevumi
- Izveidots pārtikas grozs ar Igaunijas Uzturzinātņu asociācijas un
Zviedrijas Nacionālā pārtikas dienesta rekomendācijām
- Veikts cenu apsekojums pārtikas grozā iekļautajiem produktiem
Pētījuma veicējs un laiks
- Swedbank Privātpersonu finanšu institūts Baltijas valstīs
- Cenu apsekojumu veica pētniecības kompānija “Nielsen”
2013.gada janvārī Baltijas valstu galvaspilsētu – Rīgas, Viļņas un
Tallinas – lielveikalos
Visaugstākais uzkrājumu veidotāju līmenis Baltijas valstīs ir iedzīvotājiem Igaunijā (83%), kam seko Lietuva (66%) un Latvija (53%), secināts Swedbank Privātpersonu finanšu institūta Baltijas valstīs veiktajā pētījumā. Kopš 2011. gada ir vērojami būtiski uzlabojumi iedzīvotāju rīcībā uzkrājumu veikšanā – visās trijās Baltijas valstīs ir samazinājies to cilvēku īpatsvars, kuriem nav nekādu finanšu rezervju.
Swedbank Privātpersonu finanšu institūta pētījums par jauniešu attiecībām ar naudu parāda vecāku lielo nozīmi jauniešu izglītošanā finanšu jautājumos, lai nākotnē viņi būtu prasmīgi naudas lietās. Vienlaikus vairākas novērotās likumsakarības jauniešu rīcībā ar kabatas naudu liek secināt, ka ar vecāku piemēru vien ir par maz un personīgo finanšu plānošanai jārod vieta arī skolu programmās.
“Kabatas nauda ir jauniešu pirmā pieredze savu finanšu plānošanā, kas kopā ar ģimenē gūto pieredzi veido jaunā cilvēka uzskatu sistēmu par pareizāko rīcību ar naudu. Tāpēc šī pētījuma uzmanības lokā ir skolēnu iesaistīšana ģimenes budžeta plānošanā un viņu rīcība ar savu kabatas naudu”, atklāj Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa.
Lai savāktu datus pētījumam, Swedbank Privātpersonu finanšu institūta organizētajā ikgadējā skolēnu pētniecisko un radošo darbu konkursā “Jaunais finanšu eksperts 2013” piedalījās 900 skolēnu no 42 Latvijas skolām, kas apsekoja vairāk nekā 5600 jauniešu un 3600 vecāku paradumus un uzskatus naudas lietās.
Baltijas valstu galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu šī gada pētījums rāda - četru cilvēku ģimene, kurā abi vecāki saņem vidējo galvaspilsētā maksāto algu un kura dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru dzīvoklī padomju laikā celtā, nerenovētā daudzdzīvokļu namā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē visvairāk - ap 591 eiro mēnesī. Viļņā šie tēriņi ir 513 eiro, bet Tallinā vismazākie - 499 eiro mēnesī.
"Makroekonomisko Norišu Pārskats", 2016. gada decembrisLatvijas Banka
Izdevumā, izmantojot Latvijas Bankas, Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Republikas Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datus, vērtētas ārējā sektora un eksporta, finanšu tirgus, iekšzemes pieprasījuma un piedāvājuma, izmaksu un cenu, kā arī maksājumu bilances norises un sniegtas tautsaimniecības attīstības un inflācijas prognozes.
Pēc pētījumu kompānijas TNS datiem 69% iedzīvotāji par svarīgāko aspektu Latvijas attīstības sekmēšanā ilgtermiņā min uzņēmuma spēju nodrošināt labu darba vidi un rūpes par saviem darbiniekiem. Arī uzņēmuma vadītāju vidū darba vides aspekti tiek minēti kā galvenie Latvijas ilgtspējas kontekstā, to min 49%. Tomēr fokuss uz šo aspektu pēdējos gados uzņēmēju vidū ir būtiski samazinājies (par 13 procentpunktiem). Tajā pašā laikā uz pusi ir pieaugusi uzņēmumu uzmanība uz klientu vajadzībām un patērētāju interesēm – trešā daļa uzņēmēju to min kā būtisku Latvijas ilgtspējas kontekstā.
Par TNS pētījumiem
Aptauju par Latvijas iedzīvotāju viedokli par svarīgākajiem aspektiem Latvijas uzņēmumu darbībā, lai sekmētu Latvijas attīstību ilgtermiņā un uzticēšanos dažādiem avotiem saistībā ar informāciju par uzņēmumiem pētījumu kompānija TNS veica laikā no 2014.gada 13. līdz 15. maijam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 700 Latvijas ekonomiski aktīvos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Papildu ziņā izmantoti dati no TNS Flash Eirobarometra pētījuma, kas ir veikts 2014. gada pavasarī, un TNS Atlas patēriņa pētījuma - veikts 2013. gada pavasarī.
ALTUM piedāvājumi uzņēmējdarbības uzsācējiem un uzņēmējiem ar pieredzi Ekonomikas ministrija
ALTUM piedāvājumi uzņēmējdarbības uzsācējiem un uzņēmējiem ar pieredzi
Valtis Krauklis, Attīstības finanšu institūcija Altum
2015.gada 5.novembris, Madona
Jaunākais SEB Investīciju apskats analizē pasaules notikumus globālajos finanšu tirgos, lielāku uzmanību pievēršot Centrālo banku ietekmei uz akciju un valūtu tirgiem, kā arī sniedz redzējumu par investīciju tirgus perspektīvām.
Lai arī uzkrājumu līmenis Baltijas valstu vidū ir atšķirīgs, tomēr katrā no tām ir iedzīvotāji bez uzkrājumiem un vidējais uzkrājumu apjoms joprojām ir salīdzinoši mazs, liecina jaunākais Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktais Baltijas mēroga pētījums.
Latvijas iedzīvotāji ir salīdzinoši labi informēti par elektroenerģijas tarifa apmēru un tā izmaiņām, kas stājas spēkā ar šā gada 1.aprīli, tomēr daudziem apjukumu rada jaunā aprēķina kārtība, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktā aptauja.
Vairāk nekā puse jeb 56% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka atlaižu un akciju iespaidā mēdz veikt spontānus pirkumus. Vienlaikus gandrīz divas trešdaļas šo respondentu norāda, ka vēlāk savus pirkumus ir gadījies nožēlot, atklāj Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktā aptauja.
Katrā trešajā Latvijas ģimenē bērni ir informēti par ģimenes ienākumiem, to avotiem un apjomu, atklāj Swedbank Privātpersonu finanšu institūta pētījums. Savukārt katra ceturtā Latvijas ģimene attīsta šo izglītojošo procesu vēl tālāk, regulāri iesaistot bērnus arī ģimenes izdevumu plānošanā
2010.gada decembrī tika veikta aptauja ar mērķi noskaidrot, kas ir bijuši tie notikumi Latvijas iedzīvotāju vidū, kas visbūtiskāk ietekmēja ģimeņu budžetus.
Aicinām iepazīties ar aptaujas rezultātiem!
Par pabalstiem:
Samazināts ierobežojums maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstiem (dienas limits no 11,51 uz 23,02 Ls)
Bērna kopšanas pabalsts palielināts (no 30Ls uz 100 Ls bērna 1-1,5 gadu vecumā; nestrādājošiem no 50 Ls uz 100 Ls līdz bērna gada vecumam), minimālais vecāku pabalsts pieaug no 63 Ls uz 100 Ls
Bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgums pieaug līdz 9 mēn
20 gadi, 3mēn bor+3, 35000EUR
2012.g. vid alga -
Par pabalstiem:
Samazināts ierobežojums maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstiem (dienas limits no 11,51 uz 23,02 Ls)
Bērna kopšanas pabalsts palielināts (no 30Ls uz 100 Ls bērna 1-1,5 gadu vecumā; nestrādājošiem no 50 Ls uz 100 Ls līdz bērna gada vecumam), minimālais vecāku pabalsts pieaug no 63 Ls uz 100 Ls
Bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgums pieaug līdz 9 mēn
Bilde par iedzīvotāju noskaņojumu
Bilde par iedzīvotāju noskaņojumu
Par pabalstiem:
Samazināts ierobežojums maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstiem (dienas limits no 11,51 uz 23,02 Ls)
Bērna kopšanas pabalsts palielināts (no 30Ls uz 100 Ls bērna 1-1,5 gadu vecumā; nestrādājošiem no 50 Ls uz 100 Ls līdz bērna gada vecumam), minimālais vecāku pabalsts pieaug no 63 Ls uz 100 Ls
Bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgums pieaug līdz 9 mēn
Nopelnītās algas pieaugums uz nodokļu rēķina. Latvijā 2014.gadā ģimenei ar diviem nepilngadīgiem bērniem, kur vecāki mēnesī pirms nodokļu nomaksas pelna 508Ls (723EUR) katrs, ikmēneša ienākumi pieaugs par 25 Ls (35 EUR )
Salīdzinoši lielāks patēriņa cenu kāpums, tostarp elektroenerģijai. ģimene, kuras elektrības vidējais patēriņš šobrīd ir 150 kWh mēnesī, par elektrību maksā aptuveni 162 latus gadā, gada laikā piemērojot elektrības Starta un Pamata tarifus. Ja elektrības cena par vienu kWh pieaugtu līdz 11,3-11,7 santīmiem, ģimenes izdevumi par elektrību gada laikā pieaugtu par 41-49 latiem jeb par 26-30%.
Jaunās naudas vērtības apgūšana. EB 2003.gada decembris: 67% saka, ka mainījuši patēriņa paradumus: 29% vairāk, 38% mazāk.
Pabalsti mazu bērnu vecākiem. Piemēram, sieviete, kas pelna valstī vidējo algu 508 latus uz papīra, bērna kopšanas periodā saņems 5424 Ls, kas ir vairāk kā šodienas 4110 Ls laika posmā līdz bērna pusotra gada vecumam.
Savukārt ģimenes, kam ir bērnudārza vecuma bērni, var sagaidīt, ka tiks turpināts valsts un pašvaldības finansējums, lai 1,5 gadus vecs bērns tiktu uzņemts bērnudārzā – ja ne pašvaldības, tad privātajā.
Nodarbinātības un ienākumu kāpuma laikā nedrīkst aizmirst par uzkrājumu veidošanu