Elektrība ir viens no tiem darba vides riska faktoriem, kas ir plaši zināms, tomēr īpaša uzmanība tam nav bijusi pievērsta. 2014.gada ziemā tika rīkots seminārs darba aizsardzības speciālistiem, kura ietvaros VDI Darba aizsardzības nodaļas vadītāja Sandras Zariņas prezentēja darbā notikušo nelaimes gadījumu piemērus un attēlus no darba vides, kuros netiek ievērotas elektrodrošības prasības.
Nelaimes gadījumi darbā bieži notiek ar jauniešiem. Lai informētu profesionāli izglītojošo skolu pedagogus, 2014.gada 23.oktobrī notika seminārs, kurā Valsts darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vadītāja Sandra Zariņa sniedza aktuālo informāciju.
Nedaudz cita nelaimes gadījumu statistika - par alkoholu, pilnmēnesi. Citi piemēri.
Prezentācija gatavota 2013,gada 30.aprīlī notikušajām semināram "Izmeklējam gandrīz notikušos nelaimes gadījumus darbā - kā to darīt?"
Bieži nelaimes gadījumi darbā notiek tāpēc, ka darbinieki rīkojas radoši, iepriekš nepārdomājot sekas. Daži šādi piemēri iekļauti Valsts darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vadītājas Sandras Zariņas prezentācijā 2013.gada nacionālajā konferencē "Esi radošs - esi vesels un drošs".
Rīga, 2013.gada 25.oktobris
Alkohols, apreibinošās vielas un medikamenti ir problēma darba vidē, tomēr vairumā gadījumu problēmas apmēri nav zināmi. Aisberga redzamā daļa ir nelaimes gadījumi darbā. Valsts darba inspekcija ir apkopojusi pēdējos gados notikušo nelaimes gadījumu piemērus, kuros cietušie ir bijuši reibumā. Prezentācijā apkopota gan statistika, gan piemēri.
2013.gada novembris, Darba aizsardzības nodaļas vadītājas Sandras Zariņas prezentācija
2017.gada 2.februārī notika Valsts darba inspekcijas preses konference, kurā direktors Renārs Lūsis informēja par 2016.gada darba rezultātiem un plāniem 2017.gadam.
Veselīgi un droši darbinieki ir viena no svarīgākajām katra uzņēmuma vērtībām. Arvien vairāk darba devēju savos uzņēmumos īsteno dažādus veselības veicināšanas pasākumus. Prezentācijā apkopoti piemēri, kas pēdējo divu gadu laikā īstonīti dažādos Latvijas uzņēmumos.
Nelaimes gadījumi darbā bieži notiek ar jauniešiem. Lai informētu profesionāli izglītojošo skolu pedagogus, 2014.gada 23.oktobrī notika seminārs, kurā Valsts darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vadītāja Sandra Zariņa sniedza aktuālo informāciju.
Nedaudz cita nelaimes gadījumu statistika - par alkoholu, pilnmēnesi. Citi piemēri.
Prezentācija gatavota 2013,gada 30.aprīlī notikušajām semināram "Izmeklējam gandrīz notikušos nelaimes gadījumus darbā - kā to darīt?"
Bieži nelaimes gadījumi darbā notiek tāpēc, ka darbinieki rīkojas radoši, iepriekš nepārdomājot sekas. Daži šādi piemēri iekļauti Valsts darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vadītājas Sandras Zariņas prezentācijā 2013.gada nacionālajā konferencē "Esi radošs - esi vesels un drošs".
Rīga, 2013.gada 25.oktobris
Alkohols, apreibinošās vielas un medikamenti ir problēma darba vidē, tomēr vairumā gadījumu problēmas apmēri nav zināmi. Aisberga redzamā daļa ir nelaimes gadījumi darbā. Valsts darba inspekcija ir apkopojusi pēdējos gados notikušo nelaimes gadījumu piemērus, kuros cietušie ir bijuši reibumā. Prezentācijā apkopota gan statistika, gan piemēri.
2013.gada novembris, Darba aizsardzības nodaļas vadītājas Sandras Zariņas prezentācija
2017.gada 2.februārī notika Valsts darba inspekcijas preses konference, kurā direktors Renārs Lūsis informēja par 2016.gada darba rezultātiem un plāniem 2017.gadam.
Veselīgi un droši darbinieki ir viena no svarīgākajām katra uzņēmuma vērtībām. Arvien vairāk darba devēju savos uzņēmumos īsteno dažādus veselības veicināšanas pasākumus. Prezentācijā apkopoti piemēri, kas pēdējo divu gadu laikā īstonīti dažādos Latvijas uzņēmumos.
Valsts darba inspekcija sadarbībā ar Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru ir izstrādājusi jaunu bezmaksas OiRA rīku latviešu valodā, kura mērķis ir dot iespēju pašam uzņēmumam novērtēt savas darba vides gatavību COVID-19 un atlasīt piemērotākos veicamos pasākumus, lai samazinātu darbinieku risku inficēties darba vietā. Atšķirībā no citiem rīkiem, šis rīks nav nozares specifisks, to var izmantot jebkuras nozares darba devējs, izņemot veselības un sociālo aprūpi. Līdzīgi kā citos rīkos, ari šajā ir iekļautas saites uz skaidrojošiem materiāliem, vadlīnijām, valsts iestāžu mājaslapām, kur iespējams iegūt papildus informāciju.
Rīks ir pieejams šeit. https://oiraproject.eu/oira-tools/lv/latvia-test/covid-19
Vairāk informācijas par OiRA rīku ir pieejama šeit: https://www.vdi.gov.lv/lv/oira
Riska novērtēšana tiešsaistē ar interaktīvo darba vides riska novērtēšanas rī...State Labour Inspectorate
Prezentācija, kas izmantojama, lai ērtāk būtu lietot interaktīvo darba vides riska novērtēšanas rīku OiRA. Tā ir atjaunota ar statistikas datiem, piekļuves informāciju, kā arī jaunajām funkcionalitātēm attiecībā uz pasākumu plāna izstrādi.
2020.gada decembris.
VDI konstatētais kampaņā par ķīmisko vielu un maisījumu drošu lietošanu darba...State Labour Inspectorate
2020. gada decembrī notika RSU Darba drošības un vides veselības institūta organizētais seminārs par kancerogēnajām vielām darba vidē. Tajā Valsts darba inspekcija prezentēja savas inspicēšanas kampaņas rezultātus par ķīmisko vielu un maisījumu lietošanu.
2020.gada 5.novembrī notika Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības Darba tiesību forums, kurā Valsts darba inspekcijas direktora vietniece Andra Auziņa uzstājās ar prezentāciju par VDI pieredzi COVID-19 ārkārtējās situācijas laikā.
2020.gada septembrī notika Valsts darba inspekcijas organizēts seminārs "Digitalizācija un darba aizsardzība", kurā Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja Linda Matisāne uzstājās ar prezentāciju.
2020.gada 17.jūnija prezentācija par attālinātā darba organizāciju
Valsts darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vadītājas Sandras Zariņas un Darba tiesību nodaļas vadītājas Mārītes Noriņas prezentācija
Distancēšanās darba vietā - Latvijas uzņēmumu īstenotie tehniski organizatori...State Labour Inspectorate
2020.gada 17.jūnijā Valsts darba inspekcija un Ekonomikas ministrija organizēja vebināru “Darba vide - pielāgošanās jauniem izaicinājumiem".
Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas vadītājas Lindas Matisānes prezentācija
2020.gada 27.februārī notika konference darba aizsardzībā kompetentajām institūcijām un kompenetajiem speciālistiem, kurā VDI direktors Renārs Lūsis informēja konferences dalībniekus par VDI aktualitātēm.
2019.gada 2.maijā notika Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības organizēta konference par darba aizsardzību, kurā Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis informēja par darba aizsardzības aktualitātēm
2019.gada martā pēc Latvijas Kosmētiķu un Kosmetologu asociācijas uzaicinājum VDI pārstāvji stāstīja apr svarīgākajiem darba aizsardzības jautājumiem skaistumkopšanas nozarē.
Valsts darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vadītājas Sandras Zariņas prezentācija par darba aizsardzības jautājumiem, kas ietverti dažādu uzņēmumu koplīgumos.
LIAA atbalsts Tava uzņēmuma izaugsmei / Ilga Maļina, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
Forums “Finansējums un atbalsts biznesam Kurzemē”
2024. gada 31. maijs
Valsts darba inspekcija sadarbībā ar Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru ir izstrādājusi jaunu bezmaksas OiRA rīku latviešu valodā, kura mērķis ir dot iespēju pašam uzņēmumam novērtēt savas darba vides gatavību COVID-19 un atlasīt piemērotākos veicamos pasākumus, lai samazinātu darbinieku risku inficēties darba vietā. Atšķirībā no citiem rīkiem, šis rīks nav nozares specifisks, to var izmantot jebkuras nozares darba devējs, izņemot veselības un sociālo aprūpi. Līdzīgi kā citos rīkos, ari šajā ir iekļautas saites uz skaidrojošiem materiāliem, vadlīnijām, valsts iestāžu mājaslapām, kur iespējams iegūt papildus informāciju.
Rīks ir pieejams šeit. https://oiraproject.eu/oira-tools/lv/latvia-test/covid-19
Vairāk informācijas par OiRA rīku ir pieejama šeit: https://www.vdi.gov.lv/lv/oira
Riska novērtēšana tiešsaistē ar interaktīvo darba vides riska novērtēšanas rī...State Labour Inspectorate
Prezentācija, kas izmantojama, lai ērtāk būtu lietot interaktīvo darba vides riska novērtēšanas rīku OiRA. Tā ir atjaunota ar statistikas datiem, piekļuves informāciju, kā arī jaunajām funkcionalitātēm attiecībā uz pasākumu plāna izstrādi.
2020.gada decembris.
VDI konstatētais kampaņā par ķīmisko vielu un maisījumu drošu lietošanu darba...State Labour Inspectorate
2020. gada decembrī notika RSU Darba drošības un vides veselības institūta organizētais seminārs par kancerogēnajām vielām darba vidē. Tajā Valsts darba inspekcija prezentēja savas inspicēšanas kampaņas rezultātus par ķīmisko vielu un maisījumu lietošanu.
2020.gada 5.novembrī notika Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības Darba tiesību forums, kurā Valsts darba inspekcijas direktora vietniece Andra Auziņa uzstājās ar prezentāciju par VDI pieredzi COVID-19 ārkārtējās situācijas laikā.
2020.gada septembrī notika Valsts darba inspekcijas organizēts seminārs "Digitalizācija un darba aizsardzība", kurā Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja Linda Matisāne uzstājās ar prezentāciju.
2020.gada 17.jūnija prezentācija par attālinātā darba organizāciju
Valsts darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vadītājas Sandras Zariņas un Darba tiesību nodaļas vadītājas Mārītes Noriņas prezentācija
Distancēšanās darba vietā - Latvijas uzņēmumu īstenotie tehniski organizatori...State Labour Inspectorate
2020.gada 17.jūnijā Valsts darba inspekcija un Ekonomikas ministrija organizēja vebināru “Darba vide - pielāgošanās jauniem izaicinājumiem".
Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas vadītājas Lindas Matisānes prezentācija
2020.gada 27.februārī notika konference darba aizsardzībā kompetentajām institūcijām un kompenetajiem speciālistiem, kurā VDI direktors Renārs Lūsis informēja konferences dalībniekus par VDI aktualitātēm.
2019.gada 2.maijā notika Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības organizēta konference par darba aizsardzību, kurā Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis informēja par darba aizsardzības aktualitātēm
2019.gada martā pēc Latvijas Kosmētiķu un Kosmetologu asociācijas uzaicinājum VDI pārstāvji stāstīja apr svarīgākajiem darba aizsardzības jautājumiem skaistumkopšanas nozarē.
Valsts darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vadītājas Sandras Zariņas prezentācija par darba aizsardzības jautājumiem, kas ietverti dažādu uzņēmumu koplīgumos.
LIAA atbalsts Tava uzņēmuma izaugsmei / Ilga Maļina, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
Forums “Finansējums un atbalsts biznesam Kurzemē”
2024. gada 31. maijs
Valsts #atbalstsuzņēmējiem - impulss produktivitātes kāpināšanaiEkonomikas ministrija
Valsts #atbalstsuzņēmējiem - impulss produktivitātes kāpināšanai
Edmunds Valantis, Ekonomikas ministrija
Forums “Finansējums un atbalsts biznesam Kurzemē”
2024. gada 31. maijs
Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldību atbalsts uzņēmējiem / Baiba Kūma, Kurzemes plānošanas reģions
Forums “Finansējums un atbalsts biznesam Kurzemē”
2024. gada 31. maijs
Nauda biznesam ar valsts un ES atbalstu / Daina Cinovica, Attīstības finanšu institūcija Altum
Forums “Finansējums un atbalsts biznesam Kurzemē”
2024. gada 31. maijs
Nelaimes gadījumi un konstatētie pārkāpumi elektrodrošības jomā
1. Nelaimes gadījumi un konstatētie pārkāpumi
elektrodrošības jomā Valsts darba inspekcijas
skatījumā
Valsts darba inspekcijas
Darba aizsardzības nodaļas vadītāja
Sandra Zariņa
2. Valstī kopā darbā notikušo nelaimes gadījumu skaita dinamika
(2010. gads līdz 2014. gada 30. novembrim)
* Par 2014. gada 11 mēnešiem grafikā norādīti operatīvie dati.
4. Nozares, kurās nelaimes gadījumā darbā gūtas elektrotraumas
(2010. gads – 2014. gada 30. novembrim)
5. Nelaimes gadījumu skaita dinamika, kuros gūtas elektrotraumas
(2010. gads līdz 2014. gada 30. novembrim)
* Par 2014. gada 11 mēnešiem grafikā norādīti operatīvie dati.
6. Letāls nelaimes gadījums darbā, veicot elektrolīnijas
rekonstrukcijas darbus 2014. gadā
Tika veikti elektropārvades līnijas rekonstrukcijas darbi. Darbi
tika veikti elektropārvades līnijas balstos. Balstu augstums ir
apmēram 43 m. Darbinieki darbus veica apmēram 35 metru
augstumā. Elektrovadu uzvilkšanai kā palīglīdzekļi tika
izmantotas speciālas spoles ar trīs diskiem, katra savam vadam,
kura tiek piestiprināta pie balsta konstrukcijas.
Lai piekļūtu vadiem, darbu veikšanai bija uzstādīta speciāla
rāmja veida laipa. Brīdī, kad tika pievilkti vadi, pārlūza spoles
stiprinājuma augšējā šeikeļa skrūve un elektrovadi kopā ar
spoli, laipu un instrumentiem un elektromontieri nokrita zemē,
apmēram no 35 m augstuma.
Cēloņi:
1. Drošības prasībām neatbilstošs elektrovadu uzvilkšanas
spoles piekares stiprinājuma augšējā šeikeļa bultskrūves
savienojums;
2. Netika izmantoti atbilstoši IAL, t.i., netika izmantota
pozicionējošā kritiena bloķētājs ar autobloku.
Cietušā vecums ir 55 gadi un darba stāžs - 17 gadi.
8. Neuzmanības rezultātā izraisīts nelaimes gadījums ar letālu iznākumu
Būvobjektā bija nepieciešams ēkai uzlikt notekcaurules. Šo uzdevumu
veica 2 darbinieki. Notekcauruļu uzstādīšanā tika izmantotas
pārvietojamās alumīnija torņa sastatnes, kuru augstums ir apmēram 8,3
m. Pabeidzot likt notekcaurules vienai no ēkas pusēm, darbinieki
alumīnija torņa sastatnes bīdīja uz otru pusi. Tās pārbīdot, tika skarti
elektrības līnijas vadi. Elektrības līnijas vadi atrodas 7,85 m augstumā.
Abi darbinieki saņēma strāvas triecienu un nokrita zemē. Viens no
darbiniekiem gāja bojā.
Bojā gājušā vecums – 33 gadi un darba stāžs – 1 gads.
Cēlonis:
• Darbinieku neuzmanība pārvietojot alumīnija sastatnes.
Attālums no zemes līdz elektrības
līnijas vadiem
Alumīnija torņa sastatņu augstums
9. Elektrotraumas izraisīts letālais nelaimes gadījums 2013. gadā
Cietušajam tika dots uzdevums kukurūzas laukā ar
pašgājēju pļāvēju – smalcinātāju pļaut kukurūzu.
Kukurūza sasmalcinātā veidā no pļāvēja pa
regulējamu izpūtes cauruli tika izpūsta blakus
braucošā traktora piekabē. Pāri kukurūzas laukam
ierīkota 20 kV gaisvadu elektrolīnija. Darba gaitā
pļāvējam aizsitās kukurūzas griezējasmeņi.
Cietušais padeva pļāvēju atpakaļgaitā, lai to iztīrītu.
Tajā brīdī cietušā kolēģis ar traktoru pabrauca kādu
gabalu nost no pļāvēja un apstājās. Viņš ieraudzīja,
ka cietušais guļ uz lauka blakus kombainam.
Kombaina priekšējā daļa un aizmugurējā kreisā
riepa dzirksteļoja un dega. Pļāvēja izpūtes caurule
bija pieskārusies pie 20 kV gaisvadu elektrolīnijas
apakšējā vada. Mehanizators, kurš vadīja kombainu,
gāja bojā.
Bojā gājušā vecums – 27 gadi un darba stāžs – 4
mēneši.
Cēlonis:
• nepietiekama darbinieka apmācība un instruktāža
darba vietā darbam ar pašgājēju pļāvēju –
smalcinātāju.
10. Letāls nelaimes gadījums darbā, veicot elektrodarbus 2011. gadā
Elektropadeves bojājumu privātmājai- elektromontieru brigādei (2 darbiniekiem) tika dots uzdevums
novērst bojājumu. Cietušais elektromontieris telefoniski paziņoja savam kolēģim, ka ir atradis bojājuma
vietu – ir trūcis vads un tas atrodas zemē. Kolēģis vēlāk pārvietojoties pa teritoriju, ieraudzīja, ka
elektromontieris ir ielūzis ledū. Cietušajam kolēģim rokās bija plānie darba cimdi, galvā cepure un ap viņu
atradās vadu mudžeklis.
Cietušais elektromontieris, nesagaidot savu kolēģi, lai kopīgi atslēgtu transformatoru, bija patvaļīgi tuvojies
zemē gulošam vadam un, iespējams, paņēmis to rokā. Izmeklēšanas laikā nenoskaidrotu iemeslu dēļ
elektromontieris ielūza āliņģi, samērcējot darba apģērbu un darba cimdus, kas, kļūstot slapji, vada
elektrisko strāvu, un tādējādi izraisīja fāzes zemslēgumu caur sevi. Elektromontieris gāja bojā.
Cēloņi:
1. Nav ievēroti darba drošības noteikumi vai instrukcijas.
Cietušā vecums ir 46 gadi un darba stāžs - 23 gadi.
11. Letāls nelaimes gadījums darbā 2010. gadā
Nelaimes gadījums notika autoservisa dušas telpā, kurai grīda bija klāta ar flīzēm. Uzņēmuma sargs no
rīta, veicot teritorijas apgaitu, pamanīja, ka ir atvērtas durvis un ieraudzīja, ka dušas priekštelpa ir pilna
ar ūdeni. Atverot dušas telpas durvis, sargs atrada uz grīdas guļošu uzņēmuma autoatslēdznieku.
Izsauktā neatliekamā medicīniskā palīdzība konstatēja autoatslēdznieka nāvi.
Saskaņā ar Tiesu medicīnas ekspertīzes atzinumu, autoatslēdznieka nāve ir iestājusies no elektrotraumas.
Cēloņi:
1. Nav nodrošināta elektroietaišu ierīkošana un uzturēšana tā, lai nodarbinātie būtu pasargāti no elektrotraumām.
Cietušā vecums ir 23 gadi un darba stāžs – 3 gadi.
12. Letāls nelaimes gadījums darbā, veicot elektrodarbus 2009. gadā
Nelaimes gadījuma dienā operatīvās izbraukuma brigādes elektromontieriem (2 darbiniekiem) tika dots uzdevums
veikt remontdarbus konkrētai elektrolīnijai.
Šajā laikā, dodoties uz darba vietu iecirkņa darbu vadītājs pa ceļam bija ievērojis, ka izkritis izolatora kāsis 20 kV
atdalītājam pie kāda cita transformatora punkta. Par to viņš telefoniski paziņoja nodaļas vecākajam meistaram.
Savukārt nodaļas vecākais meistars vienu no izbraukuma brigādes elektromontieriem mutiski informēja par atklāto
defektu un, ka tiks rakstīts norīkojums defekta novēršanai.
Pēc pusdienām abi operatīvās izbraukuma brigādes elektromontieri satikās un brauca ieskrūvēt izkritušo kāsi.
Nesaņemot norīkojumu un bez atļaujas darba vietas sagatavošanai un pielaidei pie darba no iecirkņa elektrotīklu
dispečera, abi elektromontieri uzsāka darbus defekta (izkritušā kāša) novēršanā. Cietušais elektromontieris uzkāpa
balstā līdz atdalītājam. Neveicot tehniskos drošības pasākumus drošai darbu veikšanai (neveica sprieguma neesamības
pārbaudi un neuzlika pārvietojamā zemējuma vadus) gatavojas uzsākt remonta darbus, bet pieskārās zem sprieguma
esošam elektriskajam vadam, kā rezultātā izveidojās elektriskais loks un elektromontieris guva nāvējošu
elektrotraumu.
Cēloņi:
1. Nav ievēroti darba drošības noteikumi vai instrukcijas.
Cietušā vecums ir 44 gadi un darba stāžs – 24 gadi.
13. Smagie nelaimes gadījumi darbā, veicot elektrodarbus
1. Elektriķim tika dots darba uzdevums – brikešu un granulu ražošanas telpā, elektrosadales skapī (iekārtai) veikt
elektroietaišu pārbaudi. Pēc vizuālās apskates elektrosadales skapī (iekārtai) drošinātāju blokam bija nepieciešama
drošinātāju nomaiņa. Elektriķis, neatslēdzot spriegumu un paļaujoties uz savu kompetenci un profesionalitāti,
veica nepieciešamās darbības. Darbības rezultātā, drošinātāju bloka kontakti saskārās, radot elektrisko loku.
Elektriķis, spilgtas gaismas un elektriskā loka lielās temperatūras iedarbības rezultātā, guva smagus sejas un acu
apdegumus
Cēloņi:
1. Nav ievērota darba drošības instrukcija.
Cietušā vecums ir 66 gadi un darba stāžs mazāks nekā 1 gads.
2. Operatīvās izbraukuma brigādes elektromontieriem tika dots uzdevums transformatora punktā konstatēt
kabeļlīnijas bojājumu. Ar bojājuma ierīces noteicēja palīdzību pārbaudīja kabeli un konstatēja, ka kabelis nav
bojāts, par ko telefoniski tika informēts dispečeris. Dispečeris deva rīkojumu ieslēgt kabeļlīniju. Brīdī, kad tika
ieslēgta kabeļlīnija, izrādījās, ka kabelis ir bojāts, līdz ar to izveidojās īsslēguma loks, kurš izdedzināja
transformatora drošinātājus un atslēdzās apakšstacijas jaudas slēdzis, kā rezultātā transformatoru punkts palika bez
elektrības un transformatora telpa bija pilna ar dūmiem. Dispečeris deva rīkojumu atslēgt transformatora atdalītāju,
lai elektromontieri varētu nomainīt drošinātājus. Cietušā kolēģis aizgāja uz mašīnu pakaļ lukturim un tīrīšanas
līdzekļiem. Brīdī, kad viņš atradās pie automašīnas, viņš izdzirdēja skaņu, kas nāca no transformatora būdas.
Transformatorā notika negaidīts sprādziens, kā rezultātā cietušais elektromontieris guva smagus kāju apdegumus.
Cēloņi:
1.Nav ievērota darba drošības instrukcija – netika lietots drošības aprīkojums – individuālie aizsardzības līdzekļi;
2.Darbs alkohola reibumā (1,33 promilles)
Cietušā vecums ir 41 gads un darba stāžs 21 gads.
14. Smagie nelaimes gadījumi darbā, veicot elektrodarbus
3. Stropētājs no meistara saņēma darba uzdevumu veikt tramvaja sliežu ceļa plātņu montāžu. Stropētājs ar kolēģiem
devās uz darba veikšanas vietu pie elektrotransporta kontaktvadiem. Bija jāveic sliežu ceļa plātņu izkraušana no
kravas automobiļa kastes ar kravas celtņa palīdzību un plātņu nolikšana un nostiprināšana uz sagatavotās virsmas
zemes līmenī. Izkraujot pēdējo paneli no kravas automobiļa kastes pie plātnes nolikšanas paredzētajā vietā, stropētājs
labo roku (rokās bija darba cimdi) turēja uz traversas metāla rāmja, līdz brīdim, kad sajuta elektriskās strāvas
triecienu. Pēc elektriskās strāvas iedarbības stropētājam kļuva slikti un viņš apsēdās uz zemes. Stropētājs guva smagus
veselības traucējumus.
Cēloņi:
1.Trūkumi darbu vadīšanā pie elektrotransporta kontaktvadiem;
2.Netika nodrošināta elektrolīnijas atslēgšanas procedūra.
Cietušā vecums ir 37 gadi un darba stāžs mazāks nekā 1 gads.
4. Elektrotehniķu brigādei tika dots uzdevums veikt uzturēšanas remontu apakšstacijā. Pie apakšstacijas tika veikti
sagatavošanās darbi – pieslēguma atslēgšana, atdalīšana, sazemēšana, norobežojošo lentu un drošības zīmju
izvietošana. Apakšstacijas teritorijā darbi bija jāveic, izmantojot hidropacēlāju-elektrotehniķis, paņēmis testēšanas
vadus un pievienošanas galus, iekāpa hidropacēlāja grozā, piesprādzējās pie tā ar drošības jostu un deva komandu uz
platformas stāvošajam hidropacēlāja vadītājam celt grozu augšā. Grozs vēl nebija pacelts nepieciešamajā augstumā un
atradās apmēram 0,5 m attālumā no strāvas spailēm, kad elektrotehniķis sajuta strāvas indukciju un deva komandu
laist grozu lejā. Tajā brīdī notika skaļa elektriskā izlāde, kā rezultātā aizdegās elektrotehniķa drēbes. Elektrotehniķis
guva smagus ķermeņa apdegumus.
Cēloņi:
1.Nav ievērota darba drošības instrukcija
Cietušā vecums ir 57 gadi un darba stāžs 6 gadi.