Starptautisko dzimtās valodas dienu Rīgas 14. vakara (maiņu) vidusskolā atzīmēja ar pasākumu ,,Mīlestība mūžīga”.
Dzejas stundā izskanēja mīlestības motīvs dzejā – no Blaumaņa līdz mūsdienām; iestudējumā ,,Īsa pamācība mīlēšanā” atraktīvi tika izspēlētas epizodes no šī darba. Skolēni iesaistījās pasākumā, gan izsakot savas domas un vēlējumus, gan paši izpaužoties aktierspēlē un radošajā rakstīšanā : divas meitenes lasīja savus uzrakstītos dzejoļus.
2. Man šķiet, ka ir lieki izskaidrot, kas ir
mīlestība. Vairums zina, ko tā
nozīmē.
Runājot par vecumu, kādā mīlestībai
nodoties, vispārēji noteikumi lāgā nav
uzstādāmi. Tur jārīkojas pēc
apstākļiem, pēc laika, cik tā kuram
atliek, un pēc sirds vajadzībām, ja
tādu krūtīs mana.
Ja jūs nopietni esat noņēmušies samīlēties, tad papriekš mierīgi
apsveriet šī soļa sekas. Tikai tiem, kam no laulības nav jābīstas, tiem,
kuri vārdu “precēties” bez skurām var lasīt un dzirdēt, nolemti šie
nedaudzie padomi.
3. Ja apņemšanās precēties pilnīgi nobrieduse, tad vispirms
jāizmeklē cienīgs priekšmets, vai pareizāk sakot kāda
persona. Kungi šim nolūkam izraugās dāmas.
5. Tuvošanās ir diezgan grūta lieta un prasa no vīrieša
daudz viltības un apķērības. Vislabākā izdevība priekš
tuvošanās iznāk pastaigājoties.
6. Tad mīļotajam priekšmetam, lai arī iz cienīga attāluma, var dot
noprast, cik dziļu iespaidu tas darījis. Sekošanā nevajaga nogurt,
taču cienītājs nedrīkst arī kļūt uzbāzīgs.
7. Katrs vīrietis nomanīs, cik tāļu tas drīkst iet. Pārāk skaļa
nokrekšķēšanās, kāsēšana vai nopūšanās nav ieteicamas, jo
tāda izturēšanās lēti var kļūt smieklīga, un no tam jāsargājas.
8. Katram skuķam arī ieteicams spoguļa priekšā iemācīties neuzkrītoši
skatīties sāņš, lai pakaļnācēju varētu novērot.
9. Skatu logu priekšā jāapstājas un jādara tā, it kā tur izskatītos
priekšmetus aplūkotu.
10. Pie tam iznāk neuzkrītoša izdevība satikties. Dārzos un alejās it kā
nejauši cimdu vai ko tamlīdzīgu var nomest zemē.
11. Vīrietis, kuram godīgi nodomi, priekšmetu pacels un nodos
“pazaudētājai”. Kam tad kaut cik runāšanas dāvanu, tas viegli
atradīs pāris vārdu, ar kuriem tas pirmo laipiņu metīs uz skuķa
sirdi.
13. Tagad nokļūstam pie satikšanās. Tā ir smalka lieta, tādēļ
viņu gandrīz pastāvīgi apzīmē ar franču nosaukumu
“rendez – vous” (izrunā ar aizkniebtu degunu:rande – vū)
14. Še nu esam nokļuvuši pie vārīgā punkta. Skūpsts – pie pilsētniekiem,
buča jeb gluži vienkārši mute – pie lauceniekiem – nav iemācāma
padarīšana, tur mēģināšana ir viss, studēšana nekas.
15. Ja vīrietis sajūt, ka skūpsts – paliksim pie smalkā vārda – netiktu atraidīts, viņš
labo roku liegi apliek ap mīļotā viduci, satver viņa abas rokas un ar labi
nomērķētu galvas kustinājumu tuvojas skūpstāmām lūpām.
16. Ja jaunava skūpstu dabūjuse, tad tai drusku jāatkāpjas un jāsauc:
“Bet Kārļa kungs, ko jūs darāt!”
17. Vīrietis pēc tam satver viņas abas rokas un čukst: “Tu mana
vienīgā!” jaunava atbild pārmetošā balsī: “Cik ļauns jūs esat!”
18. Vīrietis turpretim viņu vēl mēģinās aizturēt, izgrūzdams vairāk reižu
lūgumu: “Vēl tikai vienu bučiņu, tu saldā!”
19. Esam nokļuvuši pie grūtākās nodaļas - sarunājoties katrā ziņā
jāizvairās no politiskajiem tematiem. Saruna biedra izteiksmei vajaga
būt ļoti dzejiskai.
20. Lauku puišiem un meitām ieteicamas tautu dziesmas iz Barona –
Visendorfa krājumiem. Uz skuķiem arvien dara labu iespaidu
salīdzinājumi iz augu valsts: “Jaunkundze, jūs esat kā pumpurs!”
21. Senāk tik iecienītā mešanās mīļākās priekšā tagad tikai vairs
tiek piekopta sliktās lugās uz skatuves. Ja jau nu kāds par vari
šo parašu vēl grib atdzīvināt, tad lai metas arī zemē, bet īstas
jēgas tur nekādas nav.
22. Pēc atvadīšanās skūpsta saderinātā palaikam iesaucas: “Kad tu
atkal atnāksi, Kārli?”- vai “Kaut tu zinātu, kā pēc tevis ilgojos,
Kārli!”
23. Ja līgava pēc atvadīšanās vēl ko grib darīt, tad tā lai nostājas pie loga
un aizejošam lai vēcina ar tīru mutautiņu.
24. Tā mēs laimīgo pāri no jūtu
pirmās pamošanās esam
aizveduši gandrīz līdz pašam
altārim. Tur iesākas laulība,
un tādēļ par mīlestību tālāk
nav ko mācīt.
Editor's Notes
Galvenās mīlētāju lomas tēloja 11.b klases skolniece Ieva Mārtiņa, kulturoloģijas skolotāja Laura Pakse, 11.b klases skolēni Raitis Kacars un Ervīns Tišanovs