Uzkrājumi Baltijas valstīs

1,150 views

Published on

Lai arī uzkrājumu līmenis Baltijas valstu vidū ir atšķirīgs, tomēr katrā no tām ir iedzīvotāji bez uzkrājumiem un vidējais uzkrājumu apjoms joprojām ir salīdzinoši mazs, liecina jaunākais Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktais Baltijas mēroga pētījums.

Published in: Economy & Finance, Business
0 Comments
0 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

No Downloads
Views
Total views
1,150
On SlideShare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
324
Actions
Shares
0
Downloads
0
Comments
0
Likes
0
Embeds 0
No embeds

No notes for slide

Uzkrājumi Baltijas valstīs

  1. 1. Baltijas valstu iedzīvotāju attieksme pret uzkrājumu veidošanu Swedbank Privātpersonu finanšu institūts Lietuva, Latvija, Igaunija
  2. 2. Lielākā daļa iedzīvotāju piekrīt, ka uzkrājumu veidošana ir svarīga, Igaunijas iedzīvotāji par to mazāk droši N=1002 Cik lielā mērā Jūs piekrītat šādam apgalvojumam: “Es uzskatu, ka naudas uzkrāšana vai atlicināšana ir svarīga”? N=997 N=1054 N=481 N=573 N=774 N=210 N=614 N=368
  3. 3. Kāda veida uzkrājumi Jums šobrīd ir? Lietuva N=1002 Latvi ja N=1054 Igaunija N=997 Igaunija: uzkrājumu nav katram piektajam Lietuva: uzkrājumus nav izveidojusi trešdaļa Latvijai: uzkrājumu nav lielākajai daļai iedzīvotāju
  4. 4. Cik lieli ir Jūsu uzkrājumi skaidrā naudā? Skaidras naudas uzkrājumos parasti līdz EUR 300 Latvijā un Igaunijā, mazliet vairāk Lietuvā Lietuva Latvi j a Igaunija Izmantotās valūtu skalas ir aptuveni līdzvērtīgas vērtībā.
  5. 5. Cik lieli ir Jūsu uzkrājumi bankas kontā? Lietuva Latvi j a Igaunija Mazākās bankas kontos uzkrātās summas ir Latvijā, lai gan visās valstīs tās reti pārsniedz EUR 2000 Izmantotās valūtu skalas ir aptuveni līdzvērtīgas vērtībā.
  6. 6. Cik lieli ir Jūsu uzkrājumi bankas termiņdepozītos? Lietuva Latvi j a * *Statistiski nenozīmīgs gadījumu skaits Latvijā. Igaunija Lietuvā termiņdepozītos vibiežāk tiek noguldītas summas no EUR 1000 līdz 3000, Igaunijā diapazons ir plašāks Izmantotās valūtu skalas ir aptuveni līdzvērtīgas vērtībā.
  7. 7. Uzkrājumu veidu popularitāte <ul><li>Nelielas summas (vairumā gadījumu līdz EUR 300) tiek uzkrātas skaidrā naudā mājās, mazliet lielākas summas (pamatā līdz EUR 1000) veidojas bankas kontos , savukārt termiņdepozīti tiek izmantoti lielākām summām (parasti līdz EUR 3000). </li></ul><ul><li>Ieguldījumi pensiju 3.līmenī visplašāk tiek izmantoti Igaunijā (15% iedzīvotāju), pakāpeniski par tiem veidojas interese arī Latvijā (5%), taču Lietuvā tie praktiski vēl nav atklāti (3%). </li></ul><ul><li>Bērnu apdrošināšana nelielos apjomos tiek izmantota Igaunijā un Lietuvā (6% un 4%), bet Latvijā tai ir ļoti zema popularitāte (2%). </li></ul><ul><li>Ieguldījumu depozīti jeb dinamiskie depozīti vēl nav guvuši popularitāti nevienā no trijām Baltijas valstīm. </li></ul><ul><li>Populāri nevienā no Baltijas valstīm nav arī vērstpapīri (akcijas, obligācijas) un ieguldījumu fondi ; tie tiek izmantoti tikai lielākiem ieguldījumiem, bet arī ļoti reti (mazāk nekā 5%). </li></ul>
  8. 8. Jūsuprāt, kādiem nolūkiem galvenokārt ir svarīgi veidot uzkrājumus? Lietuva N=1002 Latvija N=1054 Igaunija N=997 Tiek uzskatīts, ka uzkrājumi jāveido “nebaltai dienai”
  9. 9. Kādam nolūkam Jūs šobrīd veidojat uzkrājumus? Lietuva N=614 Latvija N=481 Igaunija N=774 Arī faktiski uzkrājumi visbiežāk tiek veidoti tieši “nebaltai dienai”. Lietuvā un Igaunijā salīdzinoši biežāk uzkrājumi tiek veidoti konkrētiem pirkumiem, Latvijā – vecumdienām.
  10. 10. Lietuva N=614 N= 1002 Latvija N=481 N=1054 Igaunija N=774 N=997 Faktiskā uzkrājumu veidošanas motivācija atpaliek no vispārīgi minētajiem iemesliem Vispārīgie iemesli veidot uzkrājumus Iemesli veidot uzkrājumus šobrīd
  11. 11. Kāpēc Jūs neveidojat uzkrājumus? Lietuva N=368 Latvija N=573 Igaunija N=210 Naudas trūkums ir galvenais iemesls, kāpēc uzkrājumi netiek veidoti. Lietuvā priekšroka tiek dota arī patēriņam
  12. 12. Spēja veidot uzkrājumus atpaliek no vēlēšanās visās valstīs. Lietuvieši uzrāda mazliet stiprāku vēlēšanos, kamēr igauņi saredz mazliet labākas iespējas. N=1002 Vai Jūs vēlētos sākt veidot uzkrājumus vai, salīdzinot ar situāciju šodien, krāt vēl vairāk? N=997 Vai Jūs šobrīd varat atļauties iekrāt vairāk vai sākt veidot uzkrājumus? N=1002 N=997 N=1054 N=1054
  13. 13. Tie, kam jau ir uzkrājumi, saskata vairāk iespēju tos veidot arī nākotnē un demonstrē arī lielāku vēlmi to darīt N=614 Vai Jūs vēlētos sākt veidot uzkrājumus vai, salīdzinot ar situāciju šodien, krāt vēl vairāk? Vai Jūs šobrīd varat atļauties iekrāt vairāk vai sākt veidot uzkrājumus? N=368 Lietuva Latvija Igaunija N=614 N=368 Lietuva Latvija Igaunija N=481 N=573 N=481 N=573 N=774 N=210 N=774 N=210
  14. 14. Nožēla par savu pagātnes uzvedību attiecībā uz uzkrājumu veidošanu ir raksturīga Lietuvā un Latvijā. Tie, kam nav uzkrājumu, nenožēlo savu rīcību biežāk par citiem Cik lielā mērā Jūs piekrītat šādam apgalvojumam: “Es nožēloju, ka neesmu iekrājis vairāk vai sācis iekrāt agrāk”? N=1002 N=997 N=1054 N=614 N=368 N=481 N=573 N=774 N=210
  15. 15. Pētījuma metodoloģija <ul><li>Galvenais partneris: Lietuvas pētījumu aģentūra “Spinter tyrimai”. </li></ul><ul><li>Lauka darbu Latvijā veica “Data Serviss” , Igaunijā – “Turu Uuringute”. </li></ul><ul><li>Laika periods: 2011.gada aprīlis un maijs. </li></ul><ul><li>Pētījuma mērķis: Noskaidrot iedzīvotāju attieksmi pret uzkrājumu veidošanu. </li></ul><ul><li>Mērķa grupa: Lietuvas un Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem, Igaunijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 75 gadiem. </li></ul><ul><li>Izlases lielums: 1002 respondenti Lietuvā, 1054 respondenti Latvijā un 997 respondenti Igaunijā. </li></ul><ul><li>Aptaujas metode: Klātienes intervijas omnibusa tipa aptaujas ietvaros. </li></ul><ul><li>Izlases metode: Daudzpakāpju stratificētā nejaušā izlase. </li></ul><ul><li>Datu analīze: Izmantota SPSS/PC programmatūra. </li></ul>

×