1. Kas man maksā, tam es līmē’.
Citāts no filmas „Pie bagātās kundzes”
Šī ir mana mīļākā filma. Varu to skatīties vēl un vēl. Mirklī, kad aģitācijas
plakātu līmētājs saka šo teikumu, man gribas to pārfrāzēt, sakot : „Kā man
maksā, tā es līmē’”.
Valsts pārvaldē strādājošie, vai jums reizēm nenomāc domas, ka strādājat,
nezinot, vai reiz sasniegsiet rezultātu? Politiķi, vai esat padomājuši, kāpēc
„slinkajiem” ierēdņiem dažkārt zūd degsme plānot ko jaunu un ilgstošu?
Iepriekšējie divi gadi valsts pārvaldē nesuši pozitīvas vēsmas ministriju
izpratnē par uz rezultātu vērstas vadības nozīmīgumu. Ministrijās, kā arī
aģentūrās ir uzsākts institūciju darbības stratēģiju izstrādes process. Dažas
čaklākās iestādes šo vingrinājumu jau ir veikušas, bet, neredzot reformu
turpinājumu, zaudējušas entuziasmu. Izskan jautājums, ko darīt tālāk?
Diemžēl, atbilde uz to patlaban ir tikai teorētiska.
Lai institūciju darbības stratēģijas nepaliktu tikai uz papīra kā ministrijas
vīzija par tās kompetencē realizētajām politikām, nepieciešama politikas
programmu REĀLA sasaiste ar budžeta programmām. Reāla sasaiste nozīmē
atbrīvošanos no nepieciešamības rakstīt vienus un tos pašus budžeta
pieprasījumus ik gadu par ministrijas bāzes finansējumu, kas mainās tikai
gadījumos, ja kārtējā valdība pieprasa tos optimizēt un pārskatīt. Reāla
politikas sasaiste ar budžeta plānošanu dod iespēju ministrijai institūciju
darbības stratēģijas ietvaros noteikt rīcības virzienus, tiek atbilstošos
politikas un darbības rezultātus, kā arī nepieciešamo finansējumu rezultātu
sasniegšanai.
Politikas rezultāti nav sasniedzami gada laikā. Uz tiem ministrija virzās
pakāpeniski, gadu no gada izpildot ik gadus noteiktos rezultatīvos rādītājus
un sadarbojoties ar citām institūcijām, kas atkal savukārt izpilda savus
rezultatīvos rādītāju. Sistēma darbojas nevainojami, bet pārsvarā –
teorētiski...
Nešaubos, ka ikvienam no lasītājiem prātā ir savs stāsts par institūcijām,
kurām gada beigās uzrodas dažnedažādi pirkumi, kam ar rezultātu izpildi
nav nekāda sakara. Ikgadēja budžeta ietvaros institūcijām nav iespējams
pārskaitīt atlikušos naudas līdzekļus uz nākošo gadu konkrēta mērķa

2. izpildei, tādēļ arī decembrim ir raksturīga nelietderīga budžeta līdzekļu
tērēšana.
Izpētot pasaules labāko pieredzi valstīs, kurās ir izteikta uz rezultātu
orientēta budžeta vadībā, kā, piemēram, Austrālijā, Jaunzēlandē, Kanādā,
redzam, ka strādāt pēc BŪTĪBAS gadskārtējā budžeta ietvaros nav
iespējams. Uz rezultātu orientēta darbība ir savienojama tikai ar vidēja
termiņa budžeta plānošanu un uzkrājuma apropriācijām – naudas līdzekļu
piešķiršanu konkrētam mērķim.
Plānošanai vidējā termiņā ir vairākas priekšrocības. Tas ne tikai rada
skaidrību sabiedrībai, par ko tā maksā nodokļus, bet arī ievērojami samazina
ikgadējiem budžeta pieprasījumiem sagatavoto dokumentu apjomu. Ja
ministriju budžeta bāzi, pamatojoties uz ministrijas darbības stratēģiju,
izskatītu ik pēc trijiem gadiem, ik gadus izskatot tikai budžeta pieteikumus
jaunajām politikas iniciatīvām, Finanšu ministrijai, kā arī citām ministrijām
atliktu vairāk laika analizēt attīstības prioritātes pēc būtības, nenogrimstot
papīru kalnos.
Nenoliedzami, pāreja uz vidēja termiņa budžeta plānošanu ir izaicinājums
Latvijas ekonomikai un politiskajai iekārtai. Valdību nestabilitāte un
sabiedrības noslāņošanās nebūt nav reformu veicinoši faktori. Vienlaicīgi
pastāv arī risks zaudēt šķietamo budžeta caurspīdīgumu. Lai uz rezultātu
vērsta vadība būtu budžeta plānošanas sastāvdaļa, nepieciešama stingrāka
atskaitīšanās sistēma, vienlaicīgi palielinot arī atbildību par rezultātu
neizpildīšanu. Jautājums, vai VIENMĒR visas iesaistītās puses šajā procesā
ir ieinteresētas…
Ja gribam pārmaiņas padarīt par dzīvotspējīgām, patlaban ir īstais laiks
aktīvi iesaistīties Koncepcijas par stratēģiskās plānošanas un vidēja termiņa
budžeta plānošanas ieviešanu valsts pārvaldē ar 2006.gadu izstrādē kopā ar
Finanšu ministriju un darba grupas pārstāvjiem, lai palīdzētu idejai kļūt
dzīvai. Koncepcija jāiesniedz Ministru kabinetā jau martā. Patlaban tās
projekts ir tikai tapšanas stadijā, tāpēc jebkurš ierosinājums var būt noderīgs.
Latvija starp Eiropas Savienības valstīm minama kā viena no
progresīvākajām uz rezultātu vērstas vadības ieviesējām jauno dalībvalstu
vidū. Būtu žēl, ja darīt prieks vienkārši noplaktu un pēc gadiem mēs tikai
nopūstos, sakot: „Mēs centāmies, bet nesanāca!”