AS "Būvuzņēmums Restaurators" prezentācija.

1. Par uzņēmumu
„Būvuzņēmums Restaurators” ir lielākais un vecākais
mākslinieciskās restaurācijas uzņēmums Latvijā, kas
veicis praktiski visu ievērojamāko kultūrvēsturisko
un arhitektūras objektu atjaunošanu valstī. Tā saknes
meklējamas tālajā 1951. gadā, kad tika izveidotas
pirmās zinātniskās darbnīcas „Padomju sociālistisko
republiku” (PSR) kultūras pieminekļu saglabāšanai.
Pirmo ievērojamo paplašināšanos uzņēmums
piedzīvoja 1975. gadā, kļūstot par „Zinātniskās
restaurēšanas pārvaldi” (ZRP). Pateicoties
apjomīgajai materiāli tehniskajai bāzei un pieredzes
bagātajam kolektīvam, turpmāk ZRP tiek uzticēti
visi lielākie restaurēšanas un celtniecības projekti
republikā.
Savu tagadējo nosaukumu uzņēmums ieguva
1993. gadā, kad trīs gadus pēc Latvijas neatkarības
atjaunošanas, darbinieku kopsapulcei nobalsojot, tiek
dibināta akciju sabiedrība „Būvuzņēmums Restaura-
tors”.
Nu jau vairāk kā piecdesmit gadus mūsu galvenais
uzdevums ir valstiski svarīgu kultūras pieminekļu
saglabāšana un atjaunošana. Arī mākslinieku
un meistaru pieredze, kas gūta šajos objektos un
šodien kalpo dažādu unikālu projektu, kā arī ieceru
realizācijai, ir praktiski nenovērtējama.

2. Melngalvju nams
Rīgas pilsētas arhitektūras pērle - Melngalvju nams,
kas sākotnēji dēvēts arī par Jauno namu, celts 1334.
gadā. Latvijā un pasaulē slavenā ēka bija paredzēta
kā sanāksmju un dzīru vieta dažādām Rīgas
sabiedriskajām organizācijām. Tomēr 17. gadsimtā
par tā vienīgajiem iemītniekiem kļuva dzīvespriecīgo
un uzņēmīgo ārzemju, galvenokārt vācu tirgotāju
brālība – Melngalvju biedrība.
Ievērības cienīgs ir stāsts par svēto Maurīciju, vienu
no daudzajiem biedrības aizbildņiem. Drosmīgais
romiešu leģiona komandieris, miris mocekļa nāvē
– viņam tika nocirsta galva. Tāpēc arī mora gal-
vas atveids kļuva par melngalvju vispārpieņemtu
pazīšanas zīmi un simbolu, ko attēloja arī biedrības
ģerbonī un daudzos nama rotājumu motīvos.
Par krāšņāko Rīgas rotu dēvētā celtne Otrā pasaules
kara laikā pārvērtās drupās. Ēkas atdzimšana sākās
vien 1992. gadā, kad nama vēsturiskajā vietā tika
veikti arheoloģiskie izrakumi. Savukārt 1995. gadā
tika aizsākta celtnes rekonstrukcija. Kopš 1999.
gada Rīga atkal var lepoties ar atdzimušo celtni. Var
teikt, ka „Būvuzņēmums Restaurators” ir palīdzējis
piepildīt vēlējumu, kas reiz bijis ierakstīts Melngalvju
nama vārtos: „Ja man kādreiz sagrūt būs, mani atkal
celiet jūs!”.

3. Rīgas Latviešu biedrības nams
Skaistais Rīgas Latviešu biedrības nams ir pirmā ēka
Rīgā, kas celta neoklasicisma garā. Šo celtni īpaši in-
teresantu padara fakts, ka ēkas izvietojumā galveno
nozīmi arhitekts ir piešķīris vispārinātam apjomam,
nevis ierastajām izsmalcinātām detaļām vai orderu
arhitektūras elementiem fasādes noformējumā.
Nama arhitektoniskajā veidolā atspoguļojas arī
atsevišķas Vīnes jūgendstila formālās iezīmes.
Sevišķi labi tas sakāms filigrānajos rizalītu veidoju-
mos, kurus vainago mākslinieciski izstrādāti kupoli.
Tipiski jūgendstila elementi ir arī dekoratīvie panno,
tos sarežģītā krāsaina cementa un mozaīkas ielikumu
tehnikā veidojis slavenais latviešu mākslinieks Janis
Rozentāls.
Tomēr visinteresantākā ēkas daļa ir tās centrālā
kompozīcija, kurā iestrādāti alegoriski tēli no seno
latviešu teiksmām. Tie simbolizē kultūras mērķus
- skaistumu, spēku un gudrību. Savukārt, panno
uz rizalītiem attēloti līdzekļi šo mērķu sasniegšanai
- māksla, zinātne, zemkopība un rūpniecība.
„Būvuzņēmums Restaurators” var lepoties, ka atjau-
nojis ne tikai šīs nacionālajai kultūrai tik nozīmīgās
ēkas fasādi, bet arī iekštelpas un interjera dekoratīvos
elementus.

4. Metālapstrāde un kalumi
No metāla „Būvuzņēmums Restaurators” var izgata-
vot praktiski visu – margas, durvju rokturus, lustras,
ārējos apgaismes elementus, žogus, vārtus, izkārtnes,
skulpturālos elementus, solus, kalumus, lējumus,
cizelējumus un daudz ko citu, kas vien ir pa spēkam
uzņēmuma māksliniekiem un meistariem.
Rīga jau kopš seniem laikiem ir bijusi slavena ar
saviem zeltītajiem gaiļiem baznīcu torņu galos. Cēlie
putni, kas rāda vēja virzienu, vienlaikus simbolizējot
pilsētas labklājību un spēku ir kļuvuši par teju
neatņemamu Latvijas galvaspilsētas simbolu. Starp
mūsu pazīstamākajiem darinājumiem ir Rīgas lielāko
baznīcu – Doma un Pētera zeltīto gaiļu restaurācija,
kas tiek uzskatītas par vecākajām un vērtīgākajām
viduslaiku monumentālās arhitektūras celtnēm Balti-
jas valstīs.
„Būvuzņēmums Restaurators” ir veidojis arī tādus
metālapstrādes šedevrus kā Latvijas Prezidenta pils
vārti un tās pašas Pētera baznīcas iekštelpu dekoratīvie
elementi. Vecpilsētas ielās atrodami dažāda lieluma
un veidu vēja rādītāji, dekoratīvās restes, margas,
lējumi un daudzi citi metāla darinājumi, ko veidojusi
ne viena vien mūsu uzņēmuma meistaru paaudze.

5. Greznākā jūgendstila ēka Baltijā
Alberta ielā 4 atrodas viens no mūsu spilgtākajiem
restaurācijas piemēriem, Rīgas greznākā jūgendstila
ēka, kurai analogu arhitektūras objektu nav visā
Baltijā. Zīmīgi, ka uz šīs 1900. gadā tapušās ielas
atrodas Rīgas uzreiz vairāki spoži jūgendstila nami,
no kuriem vismaz divu ēku atjaunošanā (Alberta 4
un Alberta 8) ir piedalījies „Būvuzņēmums Restau-
rators”. No abiem 1904. gadā uzbūvētais Alberta ie-
las 4. nams tiek uzskatīts par vienu no zīmīgākajiem
slavenā arhitekta Mihaila Eizenšteina projektiem.
Domājams, tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ nams
kopumā tapis tik grezns un veidojumiem bagāts.
Ēka iekļauta UNESCO pasaules kultūras manto-
juma sarakstā — sadaļā „Rīgas vēsturiskais centrs”.
Namā ir astoņi ekskluzīvi dzīvokļi, kuri atjaunoti,
maksimāli saglabājot visas oriģinālās detaļas. Viens
no unikālākajiem elementiem šajā ēkā ir greznie sienu
gleznojumi vestibilā un kāpņu telpā. Tie ir atjaunoti
identiski sākotnējiem, pateicoties labi saglabātajiem
seno gleznojumu fragmentiem.
Šis objekts ir labs piemērs restaurācijas nozarei
kopumā. Nama fasāde ir pilna ar pārbagātiem vei-
dojumiem, kuri ir ne tikai restaurēti, bet atsevišķos
gadījumos izgatavoti pilnīgi no jauna. Īsts
pārbaudījums mūsu meistaru profesionalitātei bija
ēkas interjera dekoratīvie veidojumi, kas sastāv no
greznām griestu rozetēm un orķeļiem. Taču par spīti
grūtībām pēc ēkas nodošanas eksplutācijā varam šo
namu uzskatīt par vienu no saviem veiksmīgākajiem
pēdējo gadu projektiem.

6. Kino „Rīga”
1923. gadā atklātais kinoteātris „Splendid Palace”,
ko šobrīd vairāk pazīst kā Kino „Rīga” ir viena
no greznākajām un skaistākajām ēkām Rīgā. Šim
namam iekšējās apdares un sienu gleznojumu ziņā
var līdzināties tikai dažas no Latvijas galvaspilsētas
ēkām. Interesanti, ka „Splendid Palace”, bija pir-
mais kinoteātris Baltijas valstīs, kur sāka demonstrēt
skaņu filmas.
Kinoteātra ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piem-
ineklis. Tolaik pirmā dzelzsbetona ēka pilsētā celta
pēc pazīstamā arhitekta F. Skujiņa projekta. Namam
ir bagātīga un grezna arhitektoniskā apdare stilizētās
rokoko formās. Savukārt interjeru rotā atzīto tēlnieku
R. Maura un J. Legzdiņa skulpturālie veidojumi.
Sevišķi liela vērtība ir H. Grīnberga gleznojumiem,
no kuriem īpaši izceļams Lielās zāles griestu glezno-
jums.
Šajā namā tēlnieku veidotie interjera elementi, kā
arī skulpturālie veidojumi, harmonizē ar skaista-
jiem griestu un sienu gleznojumiem, tādā veidā ra-
dot ideālu atmosfēru mākslas baudīšanai. Laikam
tieši tāpēc kino „Rīga” ir kļuvis par iecienītu vietu
ne tikai kinofilmu demonstrēšanai, bet arī dažādiem
mūzikas un mākslas pasākumiem. Protams, arī šis
nams, tā gleznojumi un rotājumi par savu otro mūžu
var pateikties tieši mūsu meistaru zināšanām un
prasmēm.

7. Tēlniecība un pieminekļi
Pieminekļi un skulpturāli objekti ir katras sevi
cienošas valsts un pilsētas neatņemama sastāvdaļa.
Arī Latvijas pilsētas ir pārbagātas ar šīm vēstures
liecībām un mēs esam lepni, ka daudziem no tiem ir
izdevies atgriezt sākotnējo spožumu.
Starp mūsu restaurācijas projektiem īpaši izceļams
ir Rīgas Brāļu kapu komplekss. Šis arhitektūras
un mākslas piemineklis ir pazīstams visā Eiropā.
Pirmie apbedījumi tajos izdarīti 1915. gada oktobrī,
apglabājot Pirmā pasaules kara laukos kritušos
latviešu strēlniekus. Kapu ansambli 1924. – 1936.
veidojuši arhitekti A.Birznieks, P.Feders, tēlnieks
K.Zāle un ainavu arhitekts A.Zeidaks. Par galveno
materiālu tika izmantots Allažu sūnakmens, kā arī
Itālijas travertīns un smilšakmens.
Cita starpā esam atjaunojuši Latvijas valsts galveno
monumentu - Brīvības pieminekļa pakāji, Pirmajā pa-
saules karā kritušajiem latviešu strēlniekiem veltītos
pieminekļus Sudrabkalniņā (Rīgā) un Ikšķilē. Pilnībā
izveidots Strēlnieku piemineklis Rīgā, Strēlnieku
laukumā un turpat netālu esošā Rolanda statuja, kas
veidota vienotā ansamblī ar vecpilsētas arhitektūras
pērli – Melngalvju namu. Tas ir fakts, ka gandrīz
katra no Vecrīgas nozīmīgākajām un pazīstamākajām
statujām, kuras tik labprāt bauda Rīgas apmeklētāji,
ir vai nu „Būvuzņēmuma Restaurators” darināta vai
arī mūsu meistaru un mākslinieku atjaunota.

8. Parlamenta ēku komplekss
Latvijas Republikas Saeimas ēku komplekss atrodas
pašā Vecrīgas sirdī un tāpat kā viss pilsētas vēsturiskais
centrs pieder pie UNESCO starptautiskajā kultūras
mantojumā iekļautajiem objektiem.
Centrālā ēka, kurā tagad darbojas Latvijas Republikas
Saeima, tika uzbūvēta Vidzemes bruņniecībai 1863.
- 1867.gadā pēc baltvācu arhitekta Roberta Pflūga un
pirmā akadēmiski izglītotā latviešu arhitekta Jāņa
Baumaņa projekta.
Gan celtne, gan telpas veidotas eklektisma stilā: ēkas
formās un galvenajā reprezentācijas zālē, kur notika
Vidzemes landtāga sēdes un svinības, izmantoti rene-
sanses motīvi, Luija XVI stils iedvesmoja Dzeltenās
zāles interjera izveidi, bet gotikas stils - ēdamzāles
iekārtojumu. Tie bija vieni no efektīgākajiem sabie-
driskajiem interjeriem Rīgā.
Otrā pasaules kara gados ēkas pārdzīvo skarbas
pārmaiņas un barbariskus postījumus. Tika ieguldīts
milzu darbs, lai atgrieztu ēkai sākotnējo spožumu.
Taču kopš 2007. gada Saeimas nama fasādē atkal
redzams Lāčplēša (latviešu tautas eposa varoņa) tēls.
To mūsu uzņēmuma vadošais mākslinieks Edvīns
Krūmiņš veidojis pēc slavenā tēlnieka Riharda Mau-
ra darbu fotogrāfijām, tādā veidā iezīmējot jaunu
pavērsienu ēkas arhitektūras vēsturē. Īpašu darbu
„Būvuzņēmums Restaurators” ir ieguldījis ne vien
pie fasādes restaurācijas, bet arī pie parlamenta sēžu
zāles atjaunošanas.

9. Latvijas Nacionālais teātris
Latvijas Nacionālā teātra priekšvēsture aizsākās
jau 1897. gadā, kad Rīgas dome nolēma būvēt Otro
pilsētas teātri. Pilsētas izsludinātajā konkursā uzvaru
guva projekts ar devīzi „Dum spiro, spero” (“Kamēr
elpoju, es ceru!” Ovīdijs), kurš piederēja arhitektam
Augustam Reinbergam.
Teātra ēkas celtniecības un mākslinieciskās apdares
darbos piedalījās daudzas vietējās, kā arī Krievijas,
Vācijas un Igaunijas firmas. Projekta atklāšanas
dienā tā laika žurnālisti, jo sevišķi uzsver spožo elek-
trisko apgaismojumu un citus tiem laikiem ievērības
cienīgus ēkas infrastruktūras elementus. Piemēram,
skatuves mehānismus, kurus tāpat kā Pilsētas pirma-
jam teātrim, pasūtīja no Minhenes (Vācija) un dzelzs
priekškaru izgatavotu Rīgas rūpnīcā “R.H.Mantels”.
Jāpiebilst, ka pēc teātra rekonstrukcijas 2004. gadā,
Latvijas Būvnieku asociācijas konkursa „Gada labākā
būve 2004” nominācijā „Restaurācija” šis mūsu
uzņēmuma atjaunotais projekts ieguva godpilno 1.
vietu.

10. Latvijas Nacionālā opera
Monumentālā Pilsētas teātra jeb Rīgas pilsētas vācu
teātra ēka celta 1860.-1863. gados pēc arhitekta Lud-
viga Bonšteta (1822.-1885.) projekta. Valsts mēroga
arhitektūras piemineklis uzcelts vietā, kur agrāk
atradies viens no Rīgas nocietinājumu sistēmas el-
ementiem - Pankūku bastions. Tā ir hellenizēta klasi-
cisma stila celtne, kuras greznāko - ziemeļaustrumu
fasādi rotā jonisko kolonnu portiks un alegorisku
figūru grupa (Apolons, traģēdijas un komēdijas sim-
boli, drāmas ģēnijs u.c.).
1240 sēdvietām un 150 stāvvietām paredzētajai
ieapaļajai teātra skatītāju zālei ar trim balkoniem ir
laba akustika un patīkamas proporcijas. Uz daudzo
tajā laikā radušos eklektisko celtņu fona kompaktā,
līdzsvarotā teātra ēka ar slaido seškolonnu jonisko
portiku ir it kā aizkavējusies 19. gs. sākuma klasicis-
ma uzplaukuma atbalss.
„Būvuzņēmums Restaurators” šai Latvijas kultūrai
visnotaļ nozīmīgajai celtnei ir veicis kā ieejas fasādes,
tā arī iekštelpu un interjera restaurācijas darbus.

11. Latvijas Banka
Latvijas Republikas centrālā banka iemieso drošību,
stabilitāti un pastāvību. Tai ir īpaša nozīme
finanšu sistēmā, jo emisijas banka ir viens no valsts
pastāvēšanas simboliem.
Latvijas Banka mājvietu radusi ēkā, kas savulaik
celta kā Krievijas Valsts bankas Rīgas kantoris. Ban-
kas ēkas projektu izstrādāja arhitekts Augusts Re-
inbergs (1860-1908). Sākotnējais bankas projekts
veidots atbilstoši Krievijas Valsts bankas tipveida
būvnoteikumiem. Telpu funkcionālo plānojumu
izstrādāja Krievijas Valsts bankas arhitekts
R.P.Goļeņiščevs. Ēkas arhitektonisko veidolu, fasāžu
un interjera dekoratīvo apdari plānoja arhitekts Au-
gusts Reinbergs (1860-1908).
Šodien valstiski svarīgs ir gan bankas ārējais veidols
(kuram „Būvuzņēmums Restaurators” veidojuši
atsevišķus eksterjera elementus), gan arī interjers,
kas pilnībā tapis pateicoties mūsu meistaru prasmēm
un zināšanām.

12. AS „Būvuzņēmums Restaurators”
Adrese: Rīga, Jelgavas iela 36
Pasta indekss: LV-1004
Tālrunis: +371 26604111
Tālrunis: +371 67611910
Fakss: +371 67612898
E-pasts: info@restaurators.lv
Internets: www.restaurators.lv