Kādu profesiju jāizvēlas, lai būtu konkurētspējīgām nākotnes darba tirgū? Katrs cilvēks savā dzīvē saskaras ar profesijas izvēles problēmu. Mūsdienās šī problēma ir vēl aktuālāka, jo ekonomika virzās uz digitalizāciju un darbaspēka automatizāciju, tāpēc daļa darbavietu tiek aizstāta ar robotizētām sistēmām. Protams mainās arī tirgus struktūra, un tāpēc pakalpojumu sektors ekonomiski attīstītajās valstīs pēc darbinieku skaita veido lielāko daļu no ekonomikas, un šis skaits pieaug (jo ražošana tiek pārcelta uz valstīm ar lēto darbaspēku, lai iegūtu lielāku peļņu , un jo attīstītajās valstīs parasti ar ražošanu saistītas profesijas ir vairāk automatizētas), arī Latvija ir tāda pati tendence – lielākā daļa nodarbināto ir iesaistītas pakalpojumu sektorā (skat. 1. attēlu), tajā pašā laikā jaunieši pēc augstskolas, koledžas vai skolas beigšanas nereti nevar atrast darbu, piemēram, Latvijā 2021. gadā novembrī 17,7% no kopskaita jaunatnes darbaspēka (15-24 gadi) nevarēja atrast darbu . 1. attēls Nodarbinātības sadalījums pa tautsaimniecības nozarēm no 2009. līdz 2019. gadam Pakalpojumu sektorā parasti iekļauj kultūru, izglītību, veselības aprūpi un patērētāju pakalpojumus. 21. gadsimtā cilvēka intelektuālais darbs iegūst īpašu attīstību un vērtību. Intelektuālā darba dalīšana rada milzīgu skaitu nepieciešamu specialistu, kuriem ir nepieciešama augsta zinātniskā sagatavotība. Šīs tendences ir tieši saistītas ar pakalpojumu un pārvaldības nozari, kas izraisa tās straujāku izaugsmi salīdzinājumā ar senākām cilvēku darbības jomām. Pakalpojumu sektors nepārtraukti paplašinās un ieņem arvien lielāku vietu attīstīto valstu NKP . Tieši tāda tendence ir arī Latvijā . Tāpēc šobrīd pakalpojumu sektors tiek uzskatīts par perspektīvāku. 2. attēls Bezdarba līmenis atkarība no izglītības līmeņa Viens no svarīgākajiem izglītības kritērijiem mūsdienu pasaulē ir spēja atrast darbu pēc studiju beigšanas, kā jau iepriekš minēts, liela daļa jaunatnes darbaspēka pēc studiju beigšanas nevar atrast darbu. Kā redzams, pamatojoties uz šo statistiku (skat. 2. attēlu), vismazākais bezdarbnieku skaits Latvijā ir cilvēkiem ar augstāko izglītību. 3. attēls Darbaspēka pieprasījums pēc izglītības līmeņa Pamatojoties uz šiem datiem (skat. 3. attēlu), ir redzams, ka saskaņā ar Ekonomikās ministrijas prognozēm, arī turpmāk turpināsies tagadējās tendences – pieaugs pieprasījums pēc darbaspēka ar augstāko izglītību, vienlaikus pieprasījums pēc darbaspēka tikai ar pamatizglītību un/vai vispārējo vidējo izglītību turpina samazināties. Tāpēc, balstoties uz minēto statistiku, ir vēlams iegūt augstāko izglītību (ja ir iespēja to iegūt), jo pieprasījums pēc cilvēkiem ar šādu izglītības līmeni ir lielāks un līdz ar to būs vieglāk atrast darbu, un tāpēc pastāv mazāka iespēja kļūt par bezdarbnieku pēc izglītības iegūšanas. Tāpēc turpmāk aplūkosim tieši augstākās izglītības tematiskās grupas. Aplūkojot sekojošo grafiku (skat. 4. attēlu), redzams, ka šobrīd pastāv lielas darbaspēka dis

1. Kādu profesiju jāizvēlas, lai būtu
konkurētspējīgām nākotnes darba tirgū?
Katrs cilvēks savā dzīvē saskaras ar profesijas izvēles problēmu. Mūsdienās šī
problēma ir vēl aktuālāka, jo ekonomika virzās uz digitalizāciju un darbaspēka
automatizāciju, tāpēc daļa darbavietu tiek aizstāta ar robotizētām sistēmām. Protams mainās
arī tirgus struktūra, un tāpēc pakalpojumu sektors ekonomiski attīstītajās valstīs pēc
darbinieku skaita veido lielāko daļu no ekonomikas, un šis skaits pieaug1 2
(jo ražošana tiek
pārcelta uz valstīm ar lēto darbaspēku, lai iegūtu lielāku peļņu3 4
, un jo attīstītajās valstīs
parasti ar ražošanu saistītas profesijas ir vairāk automatizētas), arī Latvija ir tāda pati tendence
– lielākā daļa nodarbināto ir iesaistītas pakalpojumu sektorā (skat. 1. attēlu), tajā pašā laikā
jaunieši pēc augstskolas, koledžas vai skolas beigšanas nereti nevar atrast darbu, piemēram,
Latvijā 2021. gadā novembrī 17,7% no kopskaita jaunatnes darbaspēka (15-24 gadi) nevarēja
atrast darbu5
.
1 “Distribution of the workforce across economic sectors in the United States from 2009 to 2019”
https://www.statista.com/statistics/270072/distribution-of-the-workforce-across-economic-sectors-in-
the-united-states/
2 “Germany: Distribution of employment by economic sectorfrom 2009 to 2019”
https://www.statista.com/statistics/624297/employment-by-economic-sector-in-germany/
3 “Возвращение производства”
http://www.perspektivy.info/history/vozvrashhenije_proizvodstva_ili_novaja_industrializacija_zapada
_2016-12-20.htm
4 “Transferring world class production to developing countries: A strategic model”
https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0925527398000851
5 “Youth unemployment rate”
https://data.oecd.org/unemp/youth-unemployment-rate.htm

2. 1. attēls6
Nodarbinātības sadalījums pa tautsaimniecības nozarēm no 2009. līdz 2019. gadam
Pakalpojumu sektorā parasti iekļauj kultūru, izglītību, veselības aprūpi un patērētāju
pakalpojumus. 21. gadsimtā cilvēka intelektuālais darbs iegūst īpašu attīstību un vērtību.
Intelektuālā darba dalīšana rada milzīgu skaitu nepieciešamu specialistu, kuriem ir
nepieciešama augsta zinātniskā sagatavotība. Šīs tendences ir tieši saistītas ar pakalpojumu un
pārvaldības nozari, kas izraisa tās straujāku izaugsmi salīdzinājumā ar senākām cilvēku
darbības jomām. Pakalpojumu sektors nepārtraukti paplašinās un ieņem arvien lielāku vietu
attīstīto valstu NKP7 8
. Tieši tāda tendence ir arī Latvijā9
. Tāpēc šobrīd pakalpojumu sektors
tiek uzskatīts par perspektīvāku.
6 “Latvia: Distribution of employment by economic sectorfrom 2009 to 2019”
https://www.statista.com/statistics/377201/employment-by-economic-sector-in-latvia/
7 “Distribution of gross domestic product (GDP) across economic sectors in the United States from
2000 to 2018”
https://www.statista.com/statistics/270001/distribution-of-gross-domestic-product-gdp-across-
economic-sectors-in-the-us/
8 “Germany: Distribution of gross domestic product (GDP) across economic sectors from 2010 to
2020”
https://www.statista.com/statistics/375569/germany-gdp-distribution-across-economic-sectors/
9 “Latvia: Distribution of gross domestic product (GDP) across economic sectors from 2010 to 2020”
https://www.statista.com/statistics/375583/latvia-gdp-distribution-across-economic-sectors/

3. 2. attēls10
Bezdarba līmenis atkarība no izglītības līmeņa
Viens no svarīgākajiem izglītības kritērijiem mūsdienu pasaulē ir spēja atrast darbu pēc
studiju beigšanas, kā jau iepriekš minēts, liela daļa jaunatnes darbaspēka pēc studiju
beigšanas nevar atrast darbu. Kā redzams, pamatojoties uz šo statistiku (skat. 2. attēlu),
vismazākais bezdarbnieku skaits Latvijā ir cilvēkiem ar augstāko izglītību.
3. attēls11
Darbaspēka pieprasījums pēc izglītības līmeņa
Pamatojoties uz šiem datiem (skat. 3. attēlu), ir redzams, ka saskaņā ar Ekonomikās
ministrijas prognozēm, arī turpmāk turpināsies tagadējās tendences – pieaugs pieprasījums
10 “Darba tirgus. Darba pasaules iepazīšana” Ekonomika 12. Klase, N.Ņikitina,
11 Ekonomikas ministrijas dati 2020.gads

4. pēc darbaspēka ar augstāko izglītību, vienlaikus pieprasījums pēc darbaspēka tikai ar
pamatizglītību un/vai vispārējo vidējo izglītību turpina samazināties. Tāpēc,balstoties uz
minēto statistiku, ir vēlams iegūt augstāko izglītību (ja ir iespēja to iegūt), jo pieprasījums pēc
cilvēkiem ar šādu izglītības līmeni ir lielāks un līdz ar to būs vieglāk atrast darbu, un tāpēc
pastāv mazāka iespēja kļūt par bezdarbnieku pēc izglītības iegūšanas.
Tāpēc turpmāk aplūkosim tieši augstākās izglītības tematiskās grupas. Aplūkojot
sekojošo grafiku (skat. 4. attēlu), redzams, ka šobrīd pastāv lielas darbaspēka disproporcijas
augstākās izglītības tematiskajās grupās. Redzams, ka “humanitārajā” tematiskajā grupā
(sociālas zinātnes, komerczinības un tiesības, humanitāras zinātnes) darba tirgū pieprasījums
ir mazāks par piedāvājumu, un saskaņā ar prognozēm starpība starp piedāvājumu un
pieprasījumu tikai pieaugs ar laiku (skat. 4. attēlu). Tas ir tāpēc, jo tirgum šajā jomā nevajag
tik daudz darbaspēku, no tā izriet, ka starp cilvēkiem, kas piesakās vienam konkrētam
darbam, būs lielāka konkurence par vienu darbavietu, un no tā izriet, ka uzņēmēji vai valsts
institūcijas var samazināt atalgojumu par šo darbu, un darbinieki būs spiesti strādāt par tādu
algu, jo viņus var salīdzinoši viegli nomainīt uz citiem darbiniekiem (jo ir liels piedāvājums),
un viņiem pēc tam būs salīdzinoši grūti atrast jaunu darbu (jo ir salīdzinoši mazs
pieprasījums). Pieprasījums pēc darbaspēka ar izglītību “humanitārajā” tematiskajā grupā
(pēc prognozēm) pieaugs lēnāk nekā pieprasījums pēc darbaspēka ar izglītību “tehniskajā”
tematiskajā grupā (dabas zinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas un
inženierzinātnes, ražošana un būvniecība) (skat. 4. attēlu). 2020. gadā “tehniskajā”
tematiskajā grupā pieprasījums ievērojami pārsniedza piedāvājumu.
4. attēls12
Darbaspēka disproporcijas augstākās izglītības tematiskajās grupās
Un tajā pašā laikā, pēc ministrijas prognozēm, pieprasījums pēc cilvēkiem ar augstāko
izglītību “tehniskajā” tematiskajā grupā joprojām augs tikpat liela tempa, un piedāvājums
12 Ekonomikas ministrijas dati 2020.gads

5. joprojām nebūs līdzsvara ar pieprasījumu (pieprasījums būs lielāks nekā piedāvājums). Tas
liecina, ka starp darba devējiem būs lielāka konkurence par vienu darbinieku, un tas nozīmē,
ka darbinieka potenciāla alga būs augstāka (jo speciālistu būs grūtāk nomainīt (darba tirgus
maza piedāvājuma trūkuma dēļ)) un lai darbinieki nepametu uzņēmumu, lai iesaistīties labāk
apmaksātajā darbā, tad darba devējiem vidēji būs jāmaksā vairāk nekā tad, ja tādu speciālistu
piedāvājums darba tirgū būtu pietiekams).
No tā varām secināt, ka izdevīgāk ir iegūt izglītību “tehniskā” tematiskajā grupā.
Protams,tas nenozīmē, ka nedrīkst iegūt izglītību “humanitāra” tematiskajā grupā, ir jāņem
vēra savu interesi par priekšmetiem, savu zināšanas līmeņi un tamlīdzīgi, bet tomēr vieglāk
pēc studijām būs atrast salīdzinoši labāk atalgotu darbu “tehniskajā”, nevis “humanitārajā”
virzienā.
5. attēls13
Darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma attiecība 2020.gadā
Tagad salīdzināsim darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma attiecību dažādās augstākās
izglītības tematiskās grupas (skat. 5. attēlu). Kā redzams, tāda pati tendence izsekojama arī
šeit – “dabas zinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas” tematiskajā grupa –
pieprasījums 2020.gadā ievērojami pārsniedz piedāvājumu. Tāda pati situācija vērojama
“inženierzinātnēs, ražošanā un būvniecībā”, kā arī “lauksaimniecībā”. Tajā paša laikā –
“pakalpojumi”, “izglītība”, “humanitāras zinātnes un māksla”, “sociālās zinātnes”,
13 Ekonomikas ministrijas dati 2020.gads

6. “komerczinības un tiesības” augstākās izglītības tematiskajās grupas – piedāvājums pārsniedz
pieprasījumu.
6. attēls14
Izglītības pieprasījums un piedāvājums pa izglītības jomām 2027 (pēc darbaspēka
pietiekamības līmeņa)
Apskatīsim prognozes uz 2027. gadu – proti, darbaspēka pietiekamības līmeni, kā redzam
2027. gadā, iztrūkumi tiek prognozēti tām pašām grupām, kas arī ir 2020. gadā. Balstoties uz
šo avotu (skat. 6. attēlu), mēs redzam, ka 2027. gadā “Dabas zinātnes matemātika un
informācijas tehnoloģijās” izglītības joma būs 25% darbaspēka iztrūkums un
“Inženierzinātnes, ražošana un būvniecības trūkums” izglītības joma būs 21%. No iepriekš
minētā var secināt, ka nākotnē būs nepieciešami tehnisko zinātņu speciālisti, pēc tiem būs
liels pieprasījums, turklāt piedāvājums joprojām būs neliels, tas ļaus šo jomu speciālistiem
saņemt salīdzinoši augstas algas.
Runājot par mani, mani interesē tehniskās zinātnes, tāpēc es vēlētos savu dzīvi saistīt ar
šo jomu vai vismaz iegūt tehnisko izglītību. Tāpat, pamatojoties uz iepriekš minētajām
prognozēm, varam secināt, ka šis virziens Latvijā ir diezgan perspektīvs, tāpēc gatavojos iegūt
pirmo augstāko izglītību šajā jomā. Izglītību šajā jomā Latvijā var iegūt gan Latvijas
Universitātē15
, gan Rīgas Tehniskajā Universitātē16
. Lai tur studētu, ir jānokārto Valsts
14 Ekonomikas ministrijas dati 2020.gads
15 Matemātika – bakalaura studiju programma
https://www.lu.lv/studijas/fakultates/fizikas-matematikas-un-optometrijas-fakultate/bakalaura-limena-
studijas/matematika-1/
16 Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte
https://www.rtu.lv/lv/universitate/struktura-un-vadiba/fakultates/ditf-1

7. centralizētie eksāmeni, un, ja tie būs nokārtoti pietiekami labi, tad ir iespēja mācīties par
valsts budžetu līdzekļiem, vai arī iestāties studijām par maksu. Pēc studijām iespējams
iestāties maģistrantūrā, pēc kuras paveras iespēja strādāt izglītības jomā (piemēram, par
lekciju pasniedzēju), vai sākt strādāt par skolotājiem, par datu analītiķiem, valsts kasē vai
Latvijas bankā, turklāt, pēc prognozēm, tieši šajā izglītības segmentā nākotnē būs liels
speciālistu deficīts (skat. 7. attēlu). Ražošanas digitalizācijas dēļ pieaugs pieprasījums pēc
matemātiķu un programmētāju speciālistiem, un pati matemātiskā izglītība ļauj ātrāk
pārkvalificēties tehniskajām specialitātēm un tādējādi pielāgoties mainīgajam darba tirgum.
7. attēls17
Darbaspēka pieprasījums un piedāvājums pa nozarēm 2027 (akadēmiskā izglītība un 2.
līmeņa izglītība)
Runājot par esošām profesijas, tad iespējamā perspektīva ir pasniedzējs augstskolā, mūsu
skolā es iesaistījos teātra studija, tas attīstīja manas aktiermeistarības, kā arī man patīk sniegt
papildus bezmaksas matemātikas nodarbības klasesbiedriem, tāpēc domāju ka man varētu
patikt tāda profesija. Es apmeklēju arī fizikas un matemātikas olimpiādes, kā arī Mazās
Matemātikas Universitātes nodarbības18
– tas ne tikai paplašina redzesloku, bet arī, ja ir
izpildīti konkrēti uzdevumi, tad ir iespējams iegūt MMU sertifikātu, kas dod priekšrocības
stājoties bakalaurāta “Matemātikas” virzienā Latvijas Universitātē19
. Bet pēc būtības es
17 Darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma sabalansētība
https://prognozes.em.gov.lv/lv/darbaspeka-sabalansetiba
18 LU A. Liepas Neklātienes matemātikas skola
https://www.nms.lu.lv/nodarbibas/maza-matematikas-universitate/2021/2022-macibu-gads/
19 Matemātika – bakalaura studiju programma
https://www.lu.lv/studijas/fakultates/fizikas-matematikas-un-optometrijas-fakultate/bakalaura-limena-
studijas/matematika-1/

8. domāju, ka nav jēgas norādīt konkrētu profesiju, jo tirgus šajā jomā šobrīd aktīvi mainās un
nākotnē var būt tādas profesijas, par kurām mēs tagad nedzirdam, bet ir skaidrs, ka augstāka
izglītība tehniskā virzienā var palīdzēt.
8. attēls20
Darbaspēka pieprasījums un piedāvājums pa nozarēm 2027 (doktora grāds)
Iespējamā tālākā karjeras izaugsme ir doktora grāda iegūšana (skat. 8. attēlu), taču tā jau ir
diezgan tāla nākotne un šāda plānošana var būt bezjēdzīga, tāpēc to tālāk neaprakstīšu.
Noslēgumā, pamatojoties uz Latvijas Ekonomikas ministrijas prognozēm, redzam, ka
turpināsies līdzšinējās tendences – proti, straujais darbaspēka pieprasījuma pieaugums
tehniskajās tematiskajās grupas, un tajā pašā laikā piedāvājums ātri nesekos pieprasījumam,
un šajās jomās ir darbaspēka trūkums, kas liks uzņēmējiem konkurēt par šo darbaspēku un
piedāvāt viņiem salīdzinoši labākus darba apstākļus. Balstoties uz šiem datiem, kā arī uz
manu aizraušanos ar matemātiku un fiziku, varam secināt, ka man būtu vēlams iegūt pirmo
izglītību tehniskajā virzienā, šādu izglītību Latvijā var iegūt Latvijas Universitātē vai Rīgas
Tehniskajā universitātē. Piemēram, pasniedzēja profesija augstskolā jebkurā no tehniskajām
jomām (piemēram, matemātika) ir perspektīva, tāpēc es arī izlēmu šo jomu.
20 Darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma sabalansētība
https://prognozes.em.gov.lv/lv/darbaspeka-sabalansetiba