1. OGA MANDINO «PASAULES DIŽĀKAIS TIRGONIS»
OGS MANDINO
«PASAULES DIŽĀKAIS TIRGONIS»
• Šodien es sāku jaunu dzīvi.
• Es sveikšu šo dienu ar mīlestību sirdī.
• Es neatlaidīšos, līdz man izdosies.
• Es esmu dižākais dabas brīnums
• Šo dienu es dzīvošu, it kā tā man būtu pēdējā
• Šodien es būšu savu izjūtu pavēlnieks
• Es smiešos par pasauli
• Šodien es pavairošu savu vērtību simtkārt
• Mani sapņi ir nevērtīgi, manas ieceres ir pīšļi, mani mērķi ir neiespējami —
nevienam no tiem nav vērtības, ja tiem neseko rīcība. Es rīkošos tagad.
• Es lūgšu vadību Dievam.
Patiesā bagātība rodama sirdī, nevis makā.
Neveiksme nekad tevi nepārspēs, ja būsi pietiekami stipri apņēmies gūt panākumus.
Šajā pasaulē es neesmu nācis nejauši. Es esmu šeit ar kādu nolūku, un šis nolūks ir –
izaugt par kalnu, nevis sarukt par smilšu graudu. Es veltīšu visus savus pūliņus tam,
lai kļūtu par visaugstāko kalnu.
Mana mājas problēmas paliks manā mājā. Atrazdamies darbā, es nedomāšu
par savu ģimeni, jo tas aizmiglo manu prātu. Mājās būdams, es nedomāšu par savu
amatu, jo tas apslāpētu manu mīlestību.
Man ir dotas acis, lai redzētu, un prāts, lai domātu.
Es izkrāsošu šo dienu ar smiekliem. Šodienas laimi es baudīšu šodien. Tā nav labība,
ko paturēt apcirknī. To nevar sataupīt rītdienai. tā jāpļauj un jāplūc tai pašā dienā.
Man smejoties, visas lietas samazināsies līdz saviem īstajiem apmēriem. Katra diena
būs vainagota uzvarām tikai tad, ja mani smaidi raisīs citu smaidus.
Man ir izvēle, un es nepieļaušu nedz to, ka mana dzīve tiek izbarota cūkām, nedz to,
ka tā tiek samalta starp neveiksmju un izmisuma dzirnakmeņiem un ka sadrupinātu to
aprij citu griba.
Es noteikšu mērķus šai dienai, nedēļai, mēnesim, gadam un savai dzīvei. Man ir
vajadzīgi mērķi, lai mana dzīve kristalizētos.
Šodienas kalnā es kāpšu, likdams lietā visas savas spējas, tomēr rīt es uzkāpšu augstāk
nekā šodien un nākamais kāpiens būs augstāks par rītdienas kāpienu.
Nav svarīgi pārspēt citu veikumu; pats svarīgākais ir pārspēt savu paša veikumu.
1

2. OGA MANDINO «PASAULES DIŽĀKAIS TIRGONIS»
Es sveikšu šo dienu ar mīlestību sirdī.
Jo šis ir lielākais panākumu noslēpums visos pasākumos. Muskuļi var sadragāt
vairogu un pat iznīcināt dzīvību, taču vienīgi neredzamais mīlestības spēks var atvērt
cilvēku sirdis, un, pirms neapgūšu šo mākslu, es nebūšu nekas vairāk kā vien
pauninieks tirgus laukumā. Es padarīšu mīlestību par savu stiprāko ieroci, un
neviens, kuru izraudzīšos, nespēs pretoties šim spēkam.
Manus spriedumus viņi var atspēkot; maniem vārdiem viņi var neuzticēties; manas
drānas viņi var pelt; mana seja viņiem var nepatikt; un pat mani darījumi var radīt
viņos aizdomas; toties mana mīlestība atkausēs visas sirdis gluži kā saule, kuras
stari liek atvilgt pat saltākajiem māliem.
Es sveikšu šo dienu ar mīlestību sirdī.
Un kā es to paveikšu? Kopš šī brīža es uzlūkošu visas lietas ar mīlestību, un es būšu
piedzimis no jauna. Es mīlēšu sauli, jo tā silda manus kaulus; taču es mīlēšu arī
lietavas, jo tās attīra manu garu. Es mīlēšu gaismu, jo tā rāda man ceļu; taču es mīlēšu
arī tumsu, jo tā rāda man zvaigznes. Es ar prieku sagaidīšu laimi, jo tā dara plašāku
manu sirdi; taču es pacietīšu arī skumjas, jo tās atver manu dvēseli. Es atzinīgi
saņemšu atlīdzību, jo tā man pienākas; taču es nevairīšos no šķēršļiem, jo tie pārbauda
manus spēkus.
Es sveikšu šo dienu ar mīlestību sirdī.
Un kā es runāšu? Es cildināšu savus ienaidniekus, un viņi kļūs par maniem
draugiem; es iedrošināšu savus draugus, un viņi kļūs par brāļiem. Es allaž meklēšu
iemeslus uzslavām; nekad es nepūlēšos atrast ieganstu tenkām. Sajutis kārdinājumu
pelt, es iekodīšu sev mēlē; sajutis vēlmi slavēt, es saukšu slavinājumus visos ielas
stūros.
Vai nav tā, ka putni, vējš, jūra un visa daba skandē slavas dziesmas savam Radītājam?
Vai es nevaru skandēt tādas pašas dziesmas Viņa bērniem? Kopš šī brīža es ielāgošu
šo noslēpumu, un tas pārvērtīs manu dzīvi.
Es sveikšu šo dienu ar mīlestību sirdī.
Un kā es rīkošos? Es mīlēšu visu veidu cilvēkus, jo katrā mīt apbrīnojamas īpašības,
kaut arī tās var būt apslēptas. Ar mīlestības palīdzību es nojaukšu aizdomu un naida
mūri, ko viņi uzcēluši ap savām sirdīm, un tā vietā būvēšu tiltus, lai mana mīlestība
varētu ieiet viņu dvēselēs.
Es mīlēšu godkārīgos, jo viņi spēj iedvesmot. Es mīlēšu neveiksminiekus, jo viņi spēj
mani pamācīt. Es mīlēšu ķēniņus, jo viņi ir tikai cilvēki; es mīlēšu lēnprātīgos, jo viņi
ir dievišķīgi. Es mīlēšu bagātos, jo viņi ir tik vientuļi; es mīlēšu nabagus, jo viņu ir tik
daudz. Es mīlēšu jaunos par ticību, kas viņos mājo; es mīlēšu vecos par gudrību, kurā
viņi dalās. Es mīlēšu skaistos par viņu skumjajām acīm, es mīlēšu neglītos par viņu
rāmajām dvēselēm.
2

3. OGA MANDINO «PASAULES DIŽĀKAIS TIRGONIS»
Es sveikšu šo dienu ar mīlestību sirdī.
Un kā es izturēšos pret katru, ko sastapšu? Tikai vienā veidā. Klusībā, pie sevis,
es vērsīšos pie viņa un sacīšu: «Es tevi mīlu.» Lai gan izteikti klusumā, šie vārdi
mirdzēs manās acīs, liks pagaist grumbām no manas pieres, ievīs smaidu manās lūpās
un skanēs manā balsī; un viņa sirds atvērsies.
Es sveikšu šo dienu ar mīlestību sirdī.
Un vairāk par visiem es mīlēšu sevi. Jo, sevi mīlot, es cītīgi pārbaudīšu visu, kas
nokļūst manā miesā, prātā, dvēselē un sirdī. Nekad es pārmēru neizdabāšu savas
miesas prasībām, drīzāk lološu savu ķermeni ar tīrību un mērenību. Nekad es neļaušu
savam prātam sajust ļaunuma un izmisuma pievilcību, drīzāk pacilāšu to ar gadsimtu
zinībām un gudrību. Nekad es neļaušu savai dvēselei sajust paštīksmi un apmieru,
drīzāk barošu to ar apceri un lūgšanām. Nekad es neļaušu savai sirdij tapt šaurai un
rūgtai, drīzāk dalīšos tajā ar citiem, un tā augs un sildīs zemi.
Es sveikšu šo dienu ar mīlestību sirdī.
Kopš šī brīža es mīlēšu visu cilvēci. Šajā mirklī viss naids aizplūst projām no manām
dzīslām, jo man nav laika nīst, man ir laiks mīlēt. Šajā mirklī es speru pirmo soli, kas
nepieciešams, lai kļūtu par cilvēku starp cilvēkiem. Ja man nav citu labu īpašību, es
varu gūt panākumus ar mīlestību vien. Bez tās es cietīšu neveiksmi, lai gan man
pieder visas zināšanas un prasmes.
Es sveikšu šo dienu ar mīlestību un viss man izdosies.
Šo dienu es dzīvošu tā, it kā tā man būtu pēdējā.
Man ir tikai viena dzīve, un dzīve nav nekas cits kā vien laika mērs. Izšķiezdams
vienu, es iznīcinu otru. Ja es izšķiedīšu šodienu, tad iznīcināšu savas dzīves pēdējo
lappusi. Tāpēc es turēšu dārgu katru šīs dienas stundu, jo tā vairs neatgriezīsies nekad.
To nevar noguldīt bankā šodien, lai izņemtu rīt, jo kurš spēj sagūstīt vēju?
Katru šīs dienas minūti es turēšu ar abām rokām un lološu ar mīlestību, jo tās vērtība
ir nesamaksājama. Kurš mirējs spēj nopirkt vēl vienu elpas vilcienu, kaut arī labprāt
atdotu par to visu savu zeltu? Kādu cenu es uzdrīkstos piešķirt stundām, kas mani
gaida? Es padarīšu tās nenovērtējamas!
Šo dienu es dzīvošu tā, it kā tā man būtu pēdējā.
Ar sašutumu es vairīšos no tiem, kas nosit laiku. Vilcināšanos es iznīcināšu ar
darbošanos; šaubas aizbēršu ar ticību; bailes saskaldīšu ar pašpaļāvību. Tur, kur dīkas
mutes, es neklausīšos; tur, kur ir dīkas rokas, es nekavēšos; tur, kur ir dīkas miesas, es
neiegriezīšos.
Kopš šī brīža es zinu, ka nodoties dīkdienībai nozīmē zagt ēdienu, apģērbu un siltumu
tiem, kurus es mīlu. Es neesmu zaglis. Es esmu mīlestības cilvēks, un šodiena ir mana
pēdējā iespēja apliecināt savu mīlestību un savu diženumu.
3

4. OGA MANDINO «PASAULES DIŽĀKAIS TIRGONIS»
Šo dienu es dzīvošu tā, it kā tā man būtu pēdējā.
Šodienas pienākumus es paveikšu šodien. Šodien es apmīļošu savus bērnus, kamēr
viņi vēl mazi; rīt viņi būs aizgājuši un arī es tāpat. Šodien es apskaušu savu sievieti un
sniegšu viņai saldus skūpstus; rīt viņa būs aizgājusi un es tāpat.
Šodien es atbalstīšu draugu nelaimē; rīt viņš nedz sauks pēc palīdzības, nedz es
dzirdēšu viņa saucienus. Šodien es atdošu sevi ziedojoties un strādājot; rīt man vairs
nebūs ko dot un nebūs neviena, kam saņemt.
Šo dienu es dzīvošu tā, it kā tā man būtu pēdējā.
Un, ja tā nebūs pēdējā, es kritīšu ceļos un pateikšos.
Es esmu izslāpis pēc laimes un sirdsmiera. Ja nerīkošos, es iešu bojā
neveiksmju, posta un bezmiega nakšu dzīvē.
Šis ir īstais laiks. Šī ir īstā vieta. Es esmu īstais cilvēks. Es rīkošos tagad.
Es lūgšu tikai vadību, lūgšu, lai man tiek parādīts ceļš, kā iemantot šīs lietas –
bagātība, mīlestība, slava, panākumi vai laime, un manas lūgšanas vienmēr tiks
uzklausītas. Vadi mani tā, lai es iegūtu spējas, kuras atbilst manām izdevībām. Apveltī
mani ar tādu vērību, lai es saskatu izredzes. Izlej pār mani labus ieradumus, lai
noslīkst sliktie. Pildi manu kausu ar mīlestību. Taču tas viss lai notiek vienīgi tad, ja
tāda ir tava griba. Vadi mani! Palīdzi man! Rādi man ceļu! Ļauj, lai es piepildu visu,
ko esi man iecerējis. Vadi mani, Dievs!
4