Siltumnīcefekta gāzu emisijas      Latvijā: emisiju avoti un to          ietekmējošie faktori                       Gaidis...
Galvenie uzstāšanās punkti   SEG un CO2 emisijas Latvijā skaitļos –    dinamika un struktūra;   CO2 emisijas nosakošie f...
SEG emisiju izmaiņu dinamika Latvijā                  SEG emisijas Latvijā, kt CO2 eq125001200011500110001050010000 9500 9...
SEG emisijas un IKP mijiedarbība Latvijā1,91,81,71,61,51,41,31,21,1  10,9                                                 ...
SEG emisiju struktūra Latvijā 2010.gadā                   4%                    enerģētikas nozare                        ...
CO2 emisiju struktūra Latvijā 2010.gadā             6%      6%    5%      13%                       6%        mājsaimniecī...
Klimata un enerģētikas politikas mērķiES un Latvijas mērķi klimata un enerģētikas politikā, kuri  jāsasniedz līdz 2020. ga...
Emisijas ETS Latvijā           t CO2 3500000                                          pārējie 3000000                     ...
ETS struktūra Latvijā 2011.gadā           2%      2%                                 Elektroenerģijas un siltuma raž.     ...
Daži komentāri par ES Klimata politiku unto ietekmi   Līdzšinējā ETS pieeja nav samazinājusi CO2 emisijas šajā    sektorā...
CO2 emisijas ietekmējošie galvenieparametriCO2 emisiju līmeni valstī pie noteikta ekonomiskās aktivitātes līmeņa ietekmē s...
Vai Latvija virzās uz zema oglekļa emisijuekonomiku? 21,81,61,4                                                           ...
Ekonomikas energointensitāte Latvijā             0,450             0,400             0,350             0,300koe/€2005p    ...
Energointensitāte dažādos ekonomikas   sektoros Latvijā            0,6            0,5            0,4koe/€2000             ...
CO2 emisijas raksturojošie indikatoriapstrādājošā rūpniecībā                                                emisijas uz PV...
Energointensitāte apstrādājošā rūpniecībā            0,600            0,500            0,400koe/€2000                     ...
Tiešo CO2 emisiju izmaiņas (2010/2000.gads)mājsaimniecībās un to ietekmējošo faktoruanalīze  45,0 ktCO2  40,0  35,0  30,0 ...
Tiešo CO2 emisiju izmaiņu (2010/2000.gads)mājsaimniecībās faktori           ktCO2    60,0    50,0    40,0    30,0    20,0 ...
CO2 un ekonomiku raksturojošie indikatoriLatvijā un citās pasaules valstīs CO2/iedz, t20                                  ...
CO2 un ekonomiku raksturojošie indikatoriLatvijā un citās pasaules valstīsCO2 /IKP, kg CO2/USD$(2005)   2 1,8           Kr...
CO2 emisiju sadalījums dažādos sektorosattiecināts uz iedzīvotāju skaitu      12000 kg CO2/iedz.      10000       8000    ...
Elektroenerģijas un siltuma ražošanas radīto CO2 emisiju īpatsvars90,0%80,0%                                              ...
CO2 emisiju pieauguma virzītājspēki unalternatīva pieeja emisiju analīzē   Tiekšanās pēc arvien augstākas labklājības, ka...
Lielākās tirdzniecībā iesaistītās CO2emisiju plūsmas (MT CO2)(Emisiju eksporta dominējošās valstis – zila; importadominējo...
Vidējās importa un eksporta CO2 intensitātes         Davis S J , Caldeira K PNAS 2010;107:5687-5692
Dažas piezīmes par Enerģētikas stratēģiju 2030   Stratēģija 2030 piemin ES klimata politiku – “2050.gadā    samazināt SEG...
Dažas piezīmes par Enerģētikas stratēģiju 2030   Stratēģijā tiek uzskaitīti dažādi politikas    instrumenti, bet tie ir p...
Klimata politikas nākotne Latvijā   Līdz šim klimata politika Latvijā tiek uztverta kā kaut    kas svešs un no āra uzspie...
Paldies par uzmanību             Gaidis KlāvsEnergosistēmu analīzes un optimizācijas              laboratorija            ...
Upcoming SlideShare
Loading in …5
×

Siltumnīcefekta gāzu emisijas Latvijā: emisiju avoti un to ietekmējošie faktori

1,756 views

Published on

Prezentācija seminārā „Enerģētikas un vides rīcību politiku integrēta plānošana ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai”. 10.01.2013. Darba kārtība: http://ej.uz/SEGseminars

0 Comments
1 Like
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

No Downloads
Views
Total views
1,756
On SlideShare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
13
Actions
Shares
0
Downloads
19
Comments
0
Likes
1
Embeds 0
No embeds

No notes for slide

Siltumnīcefekta gāzu emisijas Latvijā: emisiju avoti un to ietekmējošie faktori

  1. 1. Siltumnīcefekta gāzu emisijas Latvijā: emisiju avoti un to ietekmējošie faktori Gaidis Klāvs Fizikālās enerģētikas institūts “Enerģētikas un vides rīcību politiku integrētaplānošana ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai” 2013.gada 10 janvārī
  2. 2. Galvenie uzstāšanās punkti SEG un CO2 emisijas Latvijā skaitļos – dinamika un struktūra; CO2 emisijas nosakošie faktori un indikatori, kas raksturo CO2, ekonomikas un enerģētikas mijiedarbību; Enerģētikas Stratēģija 2030 un Klimata politika
  3. 3. SEG emisiju izmaiņu dinamika Latvijā SEG emisijas Latvijā, kt CO2 eq125001200011500110001050010000 9500 9000 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010
  4. 4. SEG emisijas un IKP mijiedarbība Latvijā1,91,81,71,61,51,41,31,21,1 10,9 SEG emisijas0,8 IKP0,70,6 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010
  5. 5. SEG emisiju struktūra Latvijā 2010.gadā 4% enerģētikas nozare 19% 19% rūpniecība pakalpojumu sektors mājsaimniecības transports 6% 13% atkritumu apsaimniekošana 5% lauksaimniecība 27% 7% pārējie
  6. 6. CO2 emisiju struktūra Latvijā 2010.gadā 6% 6% 5% 13% 6% mājsaimniecības lauksaimniecība pakalpojumi transports enerģētika rūpniecība27% 37% rūpn.procesiCO2 emisijas sastāda apmēram 70% no SEGemisijām Latvijā
  7. 7. Klimata un enerģētikas politikas mērķiES un Latvijas mērķi klimata un enerģētikas politikā, kuri jāsasniedz līdz 2020. gadam: Emisiju Tirdzniecības sistēmā (ETS), emisijas daudzums līdz 2020. gadam jāsamazina par 21% no 2005. gada līmeņa; ne-ETS sektorā izmešu daudzums līdz 2020. gadam var palielināties par 17% no 2005. gada līmeņa; Jāpalielina AER izmantošana, lai 2020.gadā Latvijā 40% no kopējā gala enerģijas patēriņa nodrošinātu no AER. Uzlabojot energoefektivitāti, enerģijas patēriņš jāsamazina par 20% no prognozētajiem 2020.gada rādītājiem atsauces scenārijā.
  8. 8. Emisijas ETS Latvijā t CO2 3500000 pārējie 3000000 pakalpojumi ieguves rūpn. 2500000 kaļķis un dolomīts 2000000 ķīmisko vielu raž 1500000 ķieģeļu raž. lauksaimniecība 1000000 Pārtikas raž 500000 cementa raž. Tērauda raž. 0 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 Elektroenerģijas un siltuma raž.
  9. 9. ETS struktūra Latvijā 2011.gadā 2% 2% Elektroenerģijas un siltuma raž. 0% 12% Tērauda raž. 1% cementa raž.1% Pārtikas raž lauksaimniecība būvmateriālu raž. 20% 59% ieguves rūpn. 3% pakalpojumi pārējie
  10. 10. Daži komentāri par ES Klimata politiku unto ietekmi Līdzšinējā ETS pieeja nav samazinājusi CO2 emisijas šajā sektorā Latvijā pirmos divos periodos; Tikai atsevišķi uzņēmumi ir domājuši par ilgtermiņa attīstību, ņemot vērā ES klimata politikas tendences; Daudzi uzņēmumi iegūtos finanšu līdzekļus no emisiju pārdošanas ir “noēduši”; ES tieksme pārāk regulēt un vienlaicīgi noteikt obligātus mērķus gan klimata politikas, gan AER un efektivitātes jomā ir novedusi pie ETS efektivitātes samazināšanas nākotnē; CO2 cenas straujā pazemināšanās parādīja, ka šāda veida atsauces izmantošana investīciju piesaistei jaunu tehnoloģiju ieviešanai ir ar lielu riska pakāpi.
  11. 11. CO2 emisijas ietekmējošie galvenieparametriCO2 emisiju līmeni valstī pie noteikta ekonomiskās aktivitātes līmeņa ietekmē sekojoši parametri: enerģijas intensitāte, jeb primārās enerģijas patēriņa daudzuma uz saražoto IKP vienību. Parametra vērtību ietekmē energoefektivitāte; fosilās primārās enerģijas daudzuma daļa kopējā primārās enerģijas patēriņā. Parametra vērtību izmaina AER izmantošanas daudzums; vidējais SEG emisiju daudzums uz izmantoto fosilās enerģijas daudzumu. Parametra vērtību ietekmē viena fosilā kurināmā aizvietošana ar citu, piemēram, mazuta ar dabas gāzi, vai ari fosilā kurināmā aizvietošana ar AER.
  12. 12. Vai Latvija virzās uz zema oglekļa emisijuekonomiku? 21,81,61,4 CO2/IKP (kg/Ls)1,2 CO2/KPRP (t/toe) KPRP/IKP,(toe/1000Ls) 10,80,60,4 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010Ekonomikas CO2 intensitāte periodā samazinājusies par 16%;Kopējo patērēto primāro resursu CO2 intensitāte samazinājusiespar 1%;Ekonomikas energointensitāte samazinājusies par 15.5%
  13. 13. Ekonomikas energointensitāte Latvijā 0,450 0,400 0,350 0,300koe/€2005p 0,250 ES gala enerģijas intensitāte Latvja gala enerģijas intensitāte, ppp 0,200 Latvja gala enerģijas intensitāte 0,150 0,100 0,050 0,000 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010
  14. 14. Energointensitāte dažādos ekonomikas sektoros Latvijā 0,6 0,5 0,4koe/€2000 apstrādājošā rūpn. 0,3 pakalpojumi (klimata korekcija) agriculture 0,2 0,1 0 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010
  15. 15. CO2 emisijas raksturojošie indikatoriapstrādājošā rūpniecībā emisijas uz PV apstr.rūpniecībā; t CO2/1000Ls2,5 energointensiāte, toe/1000 Ls kurināmā CO2 ntensitāte, t CO2/toe 21,5 10,5 0 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010
  16. 16. Energointensitāte apstrādājošā rūpniecībā 0,600 0,500 0,400koe/€2000 kurināmā intensitāte 0,300 elektroenerģija gala enerģija sintensitāte 0,200 0,100 0,000 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010
  17. 17. Tiešo CO2 emisiju izmaiņas (2010/2000.gads)mājsaimniecībās un to ietekmējošo faktoruanalīze 45,0 ktCO2 40,0 35,0 30,0 25,0 20,0 15,0 10,0 5,0 0,0 emisiju izmaiņas klimatisko apstākļu aktivitāšu ietekme Kopējais CO2 (faktiskie klimatiskie izmaiņu ietekme (mājokļu skaita ietaupījums apstākļi) palielināšanās)
  18. 18. Tiešo CO2 emisiju izmaiņu (2010/2000.gads)mājsaimniecībās faktori ktCO2 60,0 50,0 40,0 30,0 20,0 10,0 0,0 -10,0 -20,0 -30,0 -40,0 -50,0 Kopējais CO2 ietaupījums CO2 ietaupījums Kurināmā no enerģijas efektivitātes aizvietošana
  19. 19. CO2 un ekonomiku raksturojošie indikatoriLatvijā un citās pasaules valstīs CO2/iedz, t20 ASV15 Igaunija Somija Krievija10 Vācija Polija Slovēnija Japāna Lietuva Dānija 5 Ungārija Latvija 0 0 10 20 30 40 50 IKP/iedz, USD 1000$/iedzPie līdzīgas ekonomikas un enerģētikas sektora struktūrasnovērojama tendence, ka labklājības pieaugums provocē CO2emisiju pieaugumu uz iedzīvotāju
  20. 20. CO2 un ekonomiku raksturojošie indikatoriLatvijā un citās pasaules valstīsCO2 /IKP, kg CO2/USD$(2005) 2 1,8 Krievija 1,6 1,4 Igaunija 1,2 1 Polija 0,8 Latvija 0,6 ASV Ungārija Slovēnija Somija 0,4 Lietuva Vācija Dānija 0,2 Japāna 0 0 10 20 30 40 50 IKP/iedz,USD1000$/iedzAttīstītās ekonomikas ar augstu konkurētspēju raksturojas ar zemuemisiju līmeni uz saražoto IKP vienību
  21. 21. CO2 emisiju sadalījums dažādos sektorosattiecināts uz iedzīvotāju skaitu 12000 kg CO2/iedz. 10000 8000 Elektrība&siltums Rūpniecība 6000 transports pakalpojumi un pārējie 4000 mājsaimniecības 2000 0 SV ij a ija i ja ij a a ija ija a ja ja ja n uv ni m vi ni ān c tv l A ār pā Po Vā et au rie vē So La ng D Ja Li Ig K o U SlRūpniecības īpatsvars kopējā pievienotā vērtībā nosaka indikatoravērtību šajā sektorā, atšķirību starp valstīm ietekmē rūpniecībasenergointensīvo nozaru īpatsvars.
  22. 22. Elektroenerģijas un siltuma ražošanas radīto CO2 emisiju īpatsvars90,0%80,0% Elektrība&siltums citas enerģētikas nozares70,0%60,0%50,0%40,0%30,0%20,0%10,0% 0,0% ASV Japāna Dānija Igaunija Somija Vācija Ungārija Polija Slovēnija Latvija Lietuva Krievija
  23. 23. CO2 emisiju pieauguma virzītājspēki unalternatīva pieeja emisiju analīzē Tiekšanās pēc arvien augstākas labklājības, kas ietver produktu un pakalpojumu patēriņa pieaugumu, ir galvenais emisiju pieauguma dzinējspēks; Starptautiski atzīta ir emisiju aprēķināšanas pieeja, kas ietver tikai valstī radīto emisiju aprēķināšanu un uzskaiti; Alternatīva pieeja ir aprēķināt emisijas, balstoties uz valstī patērēto produktu un pakalpojumu apjomu; Apmēram 23% no kopējām globālām no kurināmā sadedzināšanas radītām CO2 emisijām ir no produktu ražošanas, kas pēc tam ir patērētas citā valstī; Attīstītās Eiropas valstīs emisiju imports ir no 20 līdz 50% no kopējām patēriņa emisijām; Japānā un ASV importētās emisijas ir 17,8% un 10,8% no kopējām patēriņa emisijām; Latvija ir starp 10 emisiju importētāju valstīm, attiecinot importētās emisijas pret IKP (0,50 kg CO2/$IKP)
  24. 24. Lielākās tirdzniecībā iesaistītās CO2emisiju plūsmas (MT CO2)(Emisiju eksporta dominējošās valstis – zila; importadominējošās valstis – sarkana)Davis S J , Caldeira K PNAS 2010;107:5687-5692
  25. 25. Vidējās importa un eksporta CO2 intensitātes Davis S J , Caldeira K PNAS 2010;107:5687-5692
  26. 26. Dažas piezīmes par Enerģētikas stratēģiju 2030 Stratēģija 2030 piemin ES klimata politiku – “2050.gadā samazināt SEG emisijas enerģētikas sektorā par 93-99% salīdzinājumā ar 1990.gadu”, bet šis mērķis netiek asociēts ar Latviju un nav indikatīva tendence minēta uz 2030.gadu; AER un efektivitāte tiek nosaukti kā svarīgi virzieni, bet šo politiku realizācijai minētās pieejas nepārtraukti ir pretrunās; Spēlēšanās ar enerģētikas, kā ekonomikas galveno dzinējspēku un konkurētspējīgas ekonomikas pamatu ir tālu no patiesības; Tiek izvirzīts uzdevums palielināt apstrādes rūpniecības daļu kopējā ekonomikā līdz 20%, lai radītu konkurētspējīgu ekonomiku? Enerģētikas plānošanas viens no galvenajiem sākuma punktiem ir nepieciešamais patēriņš nevis otrādi.
  27. 27. Dažas piezīmes par Enerģētikas stratēģiju 2030 Stratēģijā tiek uzskaitīti dažādi politikas instrumenti, bet tie ir pretrunu pilni: Tiek minēts, ka līdzšinējā AER politika bijusi nepareiza, un tiek piedāvāts, piemēram, “patēriņa veicināšana pretstatā ražošanas subsīdijām”? No vienas puses ir piedāvājums enerģijas nodoklī iekļaut SEG un energoietilpības izmaksas; No otras puses “izvērtēt nepieciešamību noteikt energoietilpīgu eksporta nozaru uzņēmumu pakāpeniskus atvieglojumus (līdz 2020. gadam) no AER tirgus daļas prasībām un dalības obligātā iepirkuma komponentē”;
  28. 28. Klimata politikas nākotne Latvijā Līdz šim klimata politika Latvijā tiek uztverta kā kaut kas svešs un no āra uzspiests, tāpēc jāpadomā kā to labāk “pārdot” politiķiem un sabiedrībai. Ne tik daudz runāt pa emisiju samazināšanu un ierobežošanu, bet par: Energoefektivitāti, kas nodrošina ekonomikas konkurētspēju un iedzīvotāju dzīves kvalitāti; AER, kas samazina atkarību no importēto fosilo energoresursu cenu pieaugumiem nākotnē; Arī daudz piesauktai rūpniecības attīstībai, kas vērsta uz tehnoloģiju ražošanu šiem diviem minētiem politikas virzieniem varētu būt attīstības potenciāls. Vai Latvija nākotnē ir gatava piedalīties emisiju samazināšanā emisiju eksportējošās valstīs?
  29. 29. Paldies par uzmanību Gaidis KlāvsEnergosistēmu analīzes un optimizācijas laboratorija energy@edi.lv

×