Prezentācija seminārā „Enerģētikas un vides rīcību politiku integrēta plānošana ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai”. 10.01.2013. Darba kārtība: http://ej.uz/SEGseminars

1. Siltumnīcefekta gāzu emisijas
Latvijā: emisiju avoti un to
ietekmējošie faktori
Gaidis Klāvs
Fizikālās enerģētikas institūts
“Enerģētikas un vides rīcību politiku integrēta
plānošana ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai”
2013.gada 10 janvārī

2. Galvenie uzstāšanās punkti
 SEG un CO2 emisijas Latvijā skaitļos –
dinamika un struktūra;
 CO2 emisijas nosakošie faktori un indikatori,
kas raksturo CO2, ekonomikas un
enerģētikas mijiedarbību;
 Enerģētikas Stratēģija 2030 un Klimata
politika

3. SEG emisiju izmaiņu dinamika Latvijā
SEG emisijas Latvijā, kt CO2 eq
12500
12000
11500
11000
10500
10000
9500
9000
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010

4. SEG emisijas un IKP mijiedarbība Latvijā
1,9
1,8
1,7
1,6
1,5
1,4
1,3
1,2
1,1
1
0,9 SEG emisijas
0,8 IKP
0,7
0,6
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010

5. SEG emisiju struktūra Latvijā 2010.gadā
4% enerģētikas nozare
19%
19% rūpniecība
pakalpojumu sektors
mājsaimniecības
transports
6% 13%
atkritumu apsaimniekošana
5% lauksaimniecība
27% 7%
pārējie

6. CO2 emisiju struktūra Latvijā 2010.gadā
6% 6% 5%
13% 6% mājsaimniecības
lauksaimniecība
pakalpojumi
transports
enerģētika
rūpniecība
27%
37% rūpn.procesi
CO2 emisijas sastāda apmēram 70% no SEG
emisijām Latvijā

7. Klimata un enerģētikas politikas mērķi
ES un Latvijas mērķi klimata un enerģētikas politikā, kuri
jāsasniedz līdz 2020. gadam:
 Emisiju Tirdzniecības sistēmā (ETS), emisijas daudzums
līdz 2020. gadam jāsamazina par 21% no 2005. gada
līmeņa;
 ne-ETS sektorā izmešu daudzums līdz 2020. gadam var
palielināties par 17% no 2005. gada līmeņa;
 Jāpalielina AER izmantošana, lai 2020.gadā Latvijā 40%
no kopējā gala enerģijas patēriņa nodrošinātu no AER.
 Uzlabojot energoefektivitāti, enerģijas patēriņš
jāsamazina par 20% no prognozētajiem 2020.gada
rādītājiem atsauces scenārijā.

8. Emisijas ETS Latvijā
t CO2
3500000 pārējie
3000000 pakalpojumi
ieguves rūpn.
2500000
kaļķis un dolomīts
2000000 ķīmisko vielu raž
1500000 ķieģeļu raž.
lauksaimniecība
1000000
Pārtikas raž
500000 cementa raž.
Tērauda raž.
0
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 Elektroenerģijas un siltuma raž.

9. ETS struktūra Latvijā 2011.gadā
2%
2%
Elektroenerģijas un siltuma raž.
0% 12% Tērauda raž.
1% cementa raž.
1% Pārtikas raž
lauksaimniecība
būvmateriālu raž.
20%
59%
ieguves rūpn.
3% pakalpojumi
pārējie

10. Daži komentāri par ES Klimata politiku un
to ietekmi
 Līdzšinējā ETS pieeja nav samazinājusi CO2 emisijas šajā
sektorā Latvijā pirmos divos periodos;
 Tikai atsevišķi uzņēmumi ir domājuši par ilgtermiņa attīstību,
ņemot vērā ES klimata politikas tendences;
 Daudzi uzņēmumi iegūtos finanšu līdzekļus no emisiju
pārdošanas ir “noēduši”;
 ES tieksme pārāk regulēt un vienlaicīgi noteikt obligātus
mērķus gan klimata politikas, gan AER un efektivitātes jomā
ir novedusi pie ETS efektivitātes samazināšanas nākotnē;
 CO2 cenas straujā pazemināšanās parādīja, ka šāda veida
atsauces izmantošana investīciju piesaistei jaunu
tehnoloģiju ieviešanai ir ar lielu riska pakāpi.

11. CO2 emisijas ietekmējošie galvenie
parametri
CO2 emisiju līmeni valstī pie noteikta
ekonomiskās aktivitātes līmeņa ietekmē
sekojoši parametri:
 enerģijas intensitāte, jeb primārās enerģijas patēriņa
daudzuma uz saražoto IKP vienību. Parametra vērtību
ietekmē energoefektivitāte;
 fosilās primārās enerģijas daudzuma daļa kopējā
primārās enerģijas patēriņā. Parametra vērtību izmaina
AER izmantošanas daudzums;
 vidējais SEG emisiju daudzums uz izmantoto fosilās
enerģijas daudzumu. Parametra vērtību ietekmē viena
fosilā kurināmā aizvietošana ar citu, piemēram, mazuta
ar dabas gāzi, vai ari fosilā kurināmā aizvietošana ar
AER.

12. Vai Latvija virzās uz zema oglekļa emisiju
ekonomiku?
2
1,8
1,6
1,4
CO2/IKP (kg/Ls)
1,2 CO2/KPRP (t/toe)
KPRP/IKP,(toe/1000Ls)
1
0,8
0,6
0,4
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010
Ekonomikas CO2 intensitāte periodā samazinājusies par 16%;
Kopējo patērēto primāro resursu CO2 intensitāte samazinājusies
par 1%;
Ekonomikas energointensitāte samazinājusies par 15.5%

13. Ekonomikas energointensitāte Latvijā
0,450
0,400
0,350
0,300
koe/€2005p
0,250 ES gala enerģijas intensitāte
Latvja gala enerģijas intensitāte, ppp
0,200 Latvja gala enerģijas intensitāte
0,150
0,100
0,050
0,000
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010

14. Energointensitāte dažādos ekonomikas
sektoros Latvijā
0,6
0,5
0,4
koe/€2000
apstrādājošā rūpn.
0,3 pakalpojumi (klimata korekcija)
agriculture
0,2
0,1
0
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010

15. CO2 emisijas raksturojošie indikatori
apstrādājošā rūpniecībā
emisijas uz PV apstr.rūpniecībā; t CO2/1000Ls
2,5
energointensiāte, toe/1000 Ls
kurināmā CO2 ntensitāte, t CO2/toe
2
1,5
1
0,5
0
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010

16. Energointensitāte apstrādājošā rūpniecībā
0,600
0,500
0,400
koe/€2000
kurināmā intensitāte
0,300 elektroenerģija
gala enerģija sintensitāte
0,200
0,100
0,000
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010

17. Tiešo CO2 emisiju izmaiņas (2010/2000.gads)
mājsaimniecībās un to ietekmējošo faktoru
analīze
45,0 ktCO2
40,0
35,0
30,0
25,0
20,0
15,0
10,0
5,0
0,0
emisiju izmaiņas klimatisko apstākļu aktivitāšu ietekme Kopējais CO2
(faktiskie klimatiskie izmaiņu ietekme (mājokļu skaita ietaupījums
apstākļi) palielināšanās)

18. Tiešo CO2 emisiju izmaiņu (2010/2000.gads)
mājsaimniecībās faktori
ktCO2
60,0
50,0
40,0
30,0
20,0
10,0
0,0
-10,0
-20,0
-30,0
-40,0
-50,0
Kopējais CO2 ietaupījums CO2 ietaupījums Kurināmā
no enerģijas efektivitātes aizvietošana

19. CO2 un ekonomiku raksturojošie indikatori
Latvijā un citās pasaules valstīs
CO2/iedz, t
20
ASV
15 Igaunija
Somija
Krievija
10 Vācija
Polija Slovēnija Japāna
Lietuva Dānija
5 Ungārija
Latvija
0
0 10 20 30 40 50
IKP/iedz, USD 1000$/iedz
Pie līdzīgas ekonomikas un enerģētikas sektora struktūras
novērojama tendence, ka labklājības pieaugums provocē CO2
emisiju pieaugumu uz iedzīvotāju

20. CO2 un ekonomiku raksturojošie indikatori
Latvijā un citās pasaules valstīs
CO2 /IKP, kg CO2/USD$(2005)
2
1,8 Krievija
1,6
1,4 Igaunija
1,2
1
Polija
0,8
Latvija
0,6 ASV
Ungārija Slovēnija Somija
0,4 Lietuva Vācija Dānija
0,2
Japāna
0
0 10 20 30 40 50
IKP/iedz,USD1000$/iedz
Attīstītās ekonomikas ar augstu konkurētspēju raksturojas ar zemu
emisiju līmeni uz saražoto IKP vienību

21. CO2 emisiju sadalījums dažādos sektoros
attiecināts uz iedzīvotāju skaitu
12000 kg CO2/iedz.
10000
8000 Elektrība&siltums
Rūpniecība
6000 transports
pakalpojumi un pārējie
4000 mājsaimniecības
2000
0
SV
ij a
ija
i ja
ij a
a
ija
ija
a
ja
ja
ja
n
uv
ni
m
vi
ni
ān
c
tv
l
A
ār
pā
Po
Vā
et
au
rie
vē
So
La
ng
D
Ja
Li
Ig
K
o
U
Sl
Rūpniecības īpatsvars kopējā pievienotā vērtībā nosaka indikatora
vērtību šajā sektorā, atšķirību starp valstīm ietekmē rūpniecības
energointensīvo nozaru īpatsvars.

22. Elektroenerģijas un siltuma ražošanas
radīto CO2 emisiju īpatsvars
90,0%
80,0% Elektrība&siltums
citas enerģētikas nozares
70,0%
60,0%
50,0%
40,0%
30,0%
20,0%
10,0%
0,0%
ASV Japāna Dānija Igaunija Somija Vācija Ungārija Polija Slovēnija Latvija Lietuva Krievija

23. CO2 emisiju pieauguma virzītājspēki un
alternatīva pieeja emisiju analīzē
 Tiekšanās pēc arvien augstākas labklājības, kas ietver
produktu un pakalpojumu patēriņa pieaugumu, ir galvenais
emisiju pieauguma dzinējspēks;
 Starptautiski atzīta ir emisiju aprēķināšanas pieeja, kas
ietver tikai valstī radīto emisiju aprēķināšanu un uzskaiti;
 Alternatīva pieeja ir aprēķināt emisijas, balstoties uz valstī
patērēto produktu un pakalpojumu apjomu;
 Apmēram 23% no kopējām globālām no kurināmā
sadedzināšanas radītām CO2 emisijām ir no produktu
ražošanas, kas pēc tam ir patērētas citā valstī;
 Attīstītās Eiropas valstīs emisiju imports ir no 20 līdz 50% no
kopējām patēriņa emisijām;
 Japānā un ASV importētās emisijas ir 17,8% un 10,8% no
kopējām patēriņa emisijām;
 Latvija ir starp 10 emisiju importētāju valstīm, attiecinot
importētās emisijas pret IKP (0,50 kg CO2/$IKP)

24. Lielākās tirdzniecībā iesaistītās CO2
emisiju plūsmas (MT CO2)
(Emisiju eksporta dominējošās valstis – zila; importa
dominējošās valstis – sarkana)
Davis S J , Caldeira K PNAS 2010;107:5687-5692

25. Vidējās importa un eksporta CO2 intensitātes
Davis S J , Caldeira K PNAS 2010;107:5687-5692

26. Dažas piezīmes par Enerģētikas stratēģiju 2030
 Stratēģija 2030 piemin ES klimata politiku – “2050.gadā
samazināt SEG emisijas enerģētikas sektorā par 93-99%
salīdzinājumā ar 1990.gadu”, bet šis mērķis netiek asociēts
ar Latviju un nav indikatīva tendence minēta uz 2030.gadu;
 AER un efektivitāte tiek nosaukti kā svarīgi virzieni, bet šo
politiku realizācijai minētās pieejas nepārtraukti ir pretrunās;
 Spēlēšanās ar enerģētikas, kā ekonomikas galveno
dzinējspēku un konkurētspējīgas ekonomikas pamatu ir tālu
no patiesības;
 Tiek izvirzīts uzdevums palielināt apstrādes rūpniecības
daļu kopējā ekonomikā līdz 20%, lai radītu konkurētspējīgu
ekonomiku? Enerģētikas plānošanas viens no
galvenajiem sākuma punktiem ir nepieciešamais
patēriņš nevis otrādi.

27. Dažas piezīmes par Enerģētikas stratēģiju 2030
 Stratēģijā tiek uzskaitīti dažādi politikas
instrumenti, bet tie ir pretrunu pilni:
 Tiek minēts, ka līdzšinējā AER politika bijusi
nepareiza, un tiek piedāvāts, piemēram, “patēriņa
veicināšana pretstatā ražošanas subsīdijām”?
 No vienas puses ir piedāvājums enerģijas nodoklī
iekļaut SEG un energoietilpības izmaksas;
 No otras puses “izvērtēt nepieciešamību noteikt
energoietilpīgu eksporta nozaru uzņēmumu
pakāpeniskus atvieglojumus (līdz 2020. gadam) no
AER tirgus daļas prasībām un dalības obligātā
iepirkuma komponentē”;

28. Klimata politikas nākotne Latvijā
 Līdz šim klimata politika Latvijā tiek uztverta kā kaut
kas svešs un no āra uzspiests, tāpēc jāpadomā kā to
labāk “pārdot” politiķiem un sabiedrībai. Ne tik
daudz runāt pa emisiju samazināšanu un
ierobežošanu, bet par:
 Energoefektivitāti, kas nodrošina ekonomikas
konkurētspēju un iedzīvotāju dzīves kvalitāti;
 AER, kas samazina atkarību no importēto fosilo
energoresursu cenu pieaugumiem nākotnē;
 Arī daudz piesauktai rūpniecības attīstībai, kas
vērsta uz tehnoloģiju ražošanu šiem diviem
minētiem politikas virzieniem varētu būt attīstības
potenciāls.
 Vai Latvija nākotnē ir gatava piedalīties emisiju
samazināšanā emisiju eksportējošās valstīs?

29. Paldies par uzmanību
Gaidis Klāvs
Energosistēmu analīzes un optimizācijas
laboratorija
energy@edi.lv