3. Audzināšanas mērķis ir padarīt cilvēku
par patstāvīgu
būtni, t.i. ar brīvu gribu apveltītu būtni.
-- Hēgelis
4. Ir kas kopējs starp dabu un audzināšanu.
Lūk, kas:
audzināšana pārveido cilvēku un
pārveidojot rada tam otru
dabu.
-- Demokrīts
5. Ja vēlies likt pamatus tikumiskām jūtām,
nedrīkst sodīt.
Tikumība ir kaut kas tādā pakāpē svēts
un cildens, ka to
nedrīkst pazemot un nostādīt vienā
pakāpē ar disciplīnu.
-- Kants
6. Jaunu cilvēku atmiņā pastāvīgi ir
jāatsvaidzina zelta
likums: nekā lieka! Lai visur būtu
pasargāts no
pārsātināšanās un riebuma.
-- Komenskis
7. Ir bērni, kas apveltīti ar asu prātu un
zinātkāri, bet
mežonīgi un stūrgalvīgi. Tādus parasti
skolā neieredz un
vienmēr uzskata par bezcerīgiem, bet no
viņiem parasti
iznāk lieli cilvēki, ja tikai viņi tiek
atbilstošā veidā
audzināti.
-- Komenskis
8. Viss, kas tiek sasniegts ar dresēšanas,
piespiešanas un
vardarbības palīdzību, nav noturīgs, ir
nepareizs un
nedrošs.
-- Korčaks
9. Sodīt bērnus par pārkāpumiem, ko viņi
nav izdarījuši, vai
stingri tos sodīt par sīkiem pārkāpumiem
- nozīmē zaudēt
jebkādu viņu uzticību un cieņu.
-- Labrijērs
10. Ja stingrība arī dziedē nevēlamu tieksmi,
tad bieži
rezultāts tiek panākts uz citas kaites -
dvēseles
bezjūtīguma - izraisīšanas rēķina.
-- Loks
11. Slikti audzinātā cilvēkā drosme pārvēršas
par rupjību,
erudīcija par pedantismu, asprātība par
ākstību,
vienkāršība par neaptēstību, labsirdība
par glaimiem.
-- Loks
12. Patiesas audzināšanas mērķis - ne tikai
piespiest darīt
cilvēkus labus darbus, bet arī rast tajos
prieku; ne tikai
būt tīriem, bet arī mīlēt tīrību; ne tikai
būt taisnīgiem,
bet arī alkt taisnību.
-- Raskins
13. Daudz diskutē par labas audzināšanas
mērķiem. Pirmais, ko
es no tās prasītu - protams, ir arī daudzi
citi mērķi -
nebūt par pērkamu cilvēku.
-- Ruso
15. Jums nekad neizdosies izveidot gudrus
cilvēkus, ja
tieksieties bērnos nogalināt draiskuļus.
-- Ruso
16. Cilvēki piedzimst tikai ar dabas
dotumiem, tikai vēlāk to
tēvi padara viņus par jūdiem, kristiešiem
vai uguns
pielūdzējiem.
-- Saādi
17. Audzināšana - grūta lieta, un tās
pilnveidošana ir viens
no katra cilvēka svētajiem pienākumiem,
jo nav nekā
svarīgāka par sevis un savu tuvāko
izglītošanu.
-- Sokrāts
18. Audzināšana liekas sarežģīta lieta tik ilgi,
kamēr mēs
gribam audzināt savus bērnus vai ko citu
neaudzinot paši
sevi. Ja sapratīsi, ka audzināt citus mēs
varam tikai caur
sevi, tad jautājums, kas skar audzināšanu
vienkāršojas un
atliek viens jautājums: kā pašam jādzīvo?
-- Tolstojs
19. Būt patiesiem un godīgiem pret bērniem,
neslēpjot no viņiem to, kas notiek
dvēselē, - tā ir vienīgā audzināšana
-- Tolstojs
20. Mums nav jācenšas būt pārākiem pār
bērniem, mēs esam sliktāki par viņiem.
Un, ja arī mēs viņiem ko mācām, lai
padarītu tos labākus, tad viņi mūs dara
labākus, mums pieskaroties
-- Dostojevskis
22. Audzināšanai vajadzētu balstīties uz diviem
pamatiem -
morāli un apdomību: pirmajai ir jābalsta
tikumi, bet
otrajai - jāizsargā no citu netikumiem. Ja kā
balsts
kalpos tikai morāle, tad jūs izaudzināsiet
tikai
vientiešus vai mocekļus, ja apdomība - tikai
aukstus
egoistus.
-- Šamfors
23. Neuztver audzināšanu pārāk nopietni,
pretējā gadījumā tu iznīcināsi bērnu.
Tava nopietnība kļūs iznīcinoša. Uztver
to kā rotaļu. Tā ir atbildība, bet tā
jāuztver ar rotaļīgumu. Spēlē ar bērnu tā
kā ar mūzikas instrumentu. Ļauj bērnam
kļūt par Tavu instrumentu. Spēlē
uzmanīgi, bet rotaļīgi.
Ošo
24. Bērnam ir nepieciešams privātums, jo
viss, kas ir skaists, rodas vienatnē.
Atceries to. Tas ir viens no dzīves
pamatlikumiem. Saknes aug zem zemes.
Ja tu tās izroc no zemes, tās sāk mirt.
Tām ir nepieciešams privātums, absolūts
privātums.
Ošo
25. Bērniem ir jāpalīdz, lai viņi varētu uzdot
jautājumus, bet vecākiem vajadzētu atbildēt uz
tiem tikai tad, ja viņi patiešām zina atbildes. Un
pat tad, ja vecāki zina atbildes, viņiem būtu
jāsaka tas, ko Buda mēdza teikt saviem
skolniekiem: "Neticiet tam, ko es saku! Es
runāju no savas pieredzes, bet, tiklīdz es to
atklāju jums, tas kļūst nepatiess, jo tā nav jūsu
pieredze. Klausies manī, bet neticiet.
Eksperimentējiet, izziniet, meklējiet.«
Ošo
26. Justies vainīgam ir viena lieta, uzņemties
atbildību - pavisam kas cits. Tu neesi
atbildīgs ne savu vecāku, ne Dieva, ne
priestera priekšā. Tu esi atbildīgs savas
iekšējās esības priekšā. Atbildība ir brīvība.
Atbildība ir sapratne. Vainas apziņa liek tev
justies vārgam. Atbildības izjūta liek justies
stipram. Ar atbildības izjūtu tevī atmostas
sirds, pašpārliecinātība, ticība. Tāpēc dzīvo
īstu dzīvi - saskaņā ar savu iekšējo balsi,
nevis saskaņā ar kādu citu balsi no
nekurienes.
Ošo
27. Ja vēlies, lai tavs bērns būtu vieds, nekad
nemāci viņam gudrību. Ja vēlies, lai
tavam bērnam būtu skaidrība par dzīvi,
lai viņš izjustu patiesu iekšēju atbildību
par dzīves situācijām un cilvēkiem,
nepiepildi viņu ar uzskatiem par to, kas ir
labs un kas - ļauns, jo viņš nedzīvos tavā
laikā. Tu nevari iepriekš zināt, kādā laikā
bērns dzīvos un kādas būs viņa dzīves
situācijas.
Ošo
