Vispārējās prasības elektroapgādei

1. Vispārējās prasības elektroapgādei
Dispečervadības direktors G. Kacēns
24. 04. 2013.

2. Satura rādītājs.
1. Vispārējās prasības elektroapgādei
 Sprieguma kvalitāte.
 Elektroapgādes pārtraukumi.
 Sprieguma iekritumi (nosēdieni);
 Normatīvie dokumenti, kas reglamentē elektroapgādi
Latvijas Republikā.
2. ST piedāvātā vienošanās par sadarbību (nolikums) ar
ārstniecības iestādēm.
Ārstniecības iestāžu elektroapgāde

3. Pārvade
Sadale
Klientu elektroapgādes shēma.
Ārstniecības iestāžu elektroapgāde

4. 4
Pārvades elektrotīkli:
 330 kV līnijas - 1 250 km;
 110 kV līnijas - 4 000 km;
 330 kV, 110 kV apakšstacijas 134;
 starpsavienojumi -13
Ārstniecības iestāžu elektroapgāde

5. Kopējais elektropārvades līniju garums 94 700 km
gaisvadu līnijas 69 568 km
kabeļu līnijas 25 132 km
Ārstniecības iestāžu elektroapgāde
Sadales elektrotīkli (0,4 kV - 20 kV):

6. Ārstniecības iestāžu elektroapgāde
Bojājumu skaits 2012. gadā - 41062
Vidspriegumā (6-20 kV) - 7192
Zemspriegumā (0,23- 0,4kV)- 33870

7. Ārstniecības iestāžu elektroapgāde
Pārvade
Sadale
AS “Augstsprieguma tīkls”
AS “Sadales tīkls”
Bojājums
elektroapgādes līnijā
izraisa sprieguma
pārtraukumu, kura
ilgums atkarīgs no
bojājuma rakstura un
izbūvētās
automātikas.
Sprieguma
iekritumu var izraisīt
bojājums 330 kV un
110 kV tīklā, kā arī
bojājums 6-20 kV
tīklā, kas nav tiešā
klienta
energoapgādes līnija.

8. Normatīvie dokumenti, kas reglamentē elektroapgādi
Latvijas Republikā.
 Enerģētikas likums. (spēkā no 06. 10. 1998.)
 Elektroenerģijas tirgus likums (spēkā no 25. 05. 2005.)
 Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.914
’’Elektroenerģijas tirdzniecības noteikumi’’, apstiprināti 2011.
gada 15. decembrī;
 Standarts LVS EN 50160:2010 "Publisko elektroapgādes tīklu
sprieguma raksturlielumi’’(spēkā ar 2012. gada 1. janvāri),
apstiprināti ar 2011. gada 4. oktobra Ministru Kabineta
noteikumiem Nr. 7594
 Ārstniecības iestāžu elektroapgāde

9. Ārstniecības iestāžu elektroapgāde
Par standartu LVS EN 50160:2010 "Publisko
elektroapgādes tīklu sprieguma raksturlielumi’’,
2011. gada 4. oktobrī Ministru Kabinets apstiprināja noteikumus Nr.
759, kurā noteikts:
 1. Noteikumi nosaka obligāti piemērojamo standartu, kas
attiecināms uz publisko elektroapgādes tīklu spriegumu.
 2. Lai nodrošinātu elektroenerģijas sprieguma kvalitāti publiskajos
elektroapgādes tīklos, sistēmas operatoriem jāpiemēro
standarts LVS EN 50160:2010 "Publisko elektroapgādes tīklu
sprieguma raksturlielumi".
 3. Noteikumi stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.
 LVS EN 50 160 barošanās sprieguma vērtība publiskā
zemsprieguma tīklā Un = 230 V (starp fāzes vadiem un
nullvadu).

10. Ārstniecības iestāžu elektroapgāde
 Piegādātājs nodrošina
elektroenerģijas sprieguma
vērtību robežās no 230V -15%
līdz 230V +10% uz piegādātāja
elektroietaises piederības
robežas 0,4 kV tīklā un
±10% 6-20 kV tīklā.
 Sprieguma kvalitātes standarts
LVS EN 50160:2010 pieļauj
sprieguma iekritumus un
standartā to daudzums netiek
ierobežots.
 Par notikušajām sprieguma
svārstībām vai iekritumiem tiek
uzskatīts, ja sprieguma
vērtība samazinās no 90%
līdz 1% uz laiku īsāku par 3
sekundēm.
0
50
100
150
200
250
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14
Spriegums[V]
Laiks [sekundēs]
Sprieguma iekritiens
LVS EN 50160:2010 (prasības attiecībā uz sprieguma
kvalitāti)

11. Izraksts no Ministru kabineta noteikumiem Nr.914
’’Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi’’
Ārstniecības iestāžu elektroapgāde
 P.4. Elektroietaišu piederības robežu starp lietotāju un sistēmas
operatoru nosaka aktā, kas ir pieslēguma līguma, elektroenerģijas
piegādes vai sistēmas pakalpojumu līguma sastāvdaļa. Ja puses nav
vienojušās citādi, tās apkalpo savas elektroietaises līdz piederības
robežai.
 P.48. Lietotājs ir atbildīgs par savu elektroiekārtu un elektroietaišu
pieslēgšanu, tehnisko stāvokli un kvalificētu apkalpošanu atbilstoši
normatīvajiem aktiem, kas nosaka elektroietaišu tehniskās
ekspluatācijas un drošības tehnikas prasības. Lietotājs var slēgt
līgumu par elektroietaišu apkalpošanu ar juridisku vai fizisku personu,
kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir ieguvusi tiesības veikt
šādus darbus.

12.  P.62. Lietotājs pats pieņem lēmumu par nepieciešamo
elektroapgādes drošumu, tas ir, nepieciešamību novērst
elektroenerģijas piegādes pārtraukumus un savu elektroietaišu
bojājumus, kas var rasties atsevišķu elektroapgādes sistēmas
elementu bojājumu, remonta vai plānoto atslēgumu laikā.
 P.63. Lietotājs, kura elektroietaisēm nav pieļaujami
elektroenerģijas piegādes pārtraukumi, sprieguma iekritumi un
pārspriegumi, veic papildpasākumus nepieciešamā
elektroapgādes drošuma sasniegšanai. Rezerves pieslēgumu,
neatkarīgu barošanas avotu un spriegumu stabilizējošās ierīces,
kā arī pārslēgšanas automātiku uzstāda un ierīko par lietotāja
līdzekļiem.
Ārstniecības iestāžu elektroapgāde
Izraksts no Ministru kabineta noteikumiem Nr.914
’’Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi’’

13. Izraksts no Enerģētikas likuma.
1.pants Likumā ir lietoti šādi termini:
 enerģijas lietotājs — fiziskā vai juridiskā persona, kas no
energoapgādes komersantiem pērk un savām vajadzībām patērē
konkrētā veida enerģiju vai kurināmo vai lieto to energoapgādē vai cita
veida komercdarbībā;
 energoapgādes komersants — licencēts vai reģistrēts komersants,
kas nodarbojas ar energoapgādi
 enerģijas sadale — energoapgādes veids, kas ietver energoresursu
vai enerģijas transportēšanu pa vidēja un zema sprieguma tīkliem vai
augsta, vidēja un zema spiediena vadiem, izņemot enerģijas
tirdzniecību;
 sadales sistēma — enerģijas sadales tīkls ar visiem sadales funkciju
veikšanai nepieciešamajiem energoapgādes komersanta objektiem,
kurus izmanto enerģijas transportēšanai un sadalei;
Ārstniecības iestāžu elektroapgāde

14. Izraksts no Enerģētikas likuma.
 3.pants Likuma mērķis :
 1) nodrošināt enerģijas lietotāju efektīvu, drošu un kvalitatīvu apgādi ar
enerģiju pieprasītajā daudzumā un par pamatotām cenām, dažādojot
izmantojamo energoresursu veidus, palielinot energoapgādes drošumu
un ievērojot vides aizsardzības prasības;
 2) veicināt enerģijas efektīvu izmantošanu un līdzsvarotu patēriņu;
 3) nodrošināt enerģijas lietotāju tiesības izvēlēties patērējamās
enerģijas veidu un tirgotāju;
 4) veicināt ekonomiski pamatotu konkurenci;
 5) noteikt pārvaldes kārtību enerģētikā un energoapgādes komersantu
darbības organizēšanas un regulēšanas principus;
 6) veicināt vietējo, atjaunojamo un sekundāro energoresursu
izmantošanu;
 7) veicināt saudzējošu enerģētikas ietekmi uz vidi un vidi saudzējošu
efektīvu tehnoloģiju izmantošanu.
Ārstniecības iestāžu elektroapgāde

15. Izraksts no Enerģētikas likuma.
9.Pants nosaka
 (1) Energoapgādes komersanti nodrošina enerģētikā noteikto
drošības prasību ievērošanu un darbinieku kvalifikācijas
atbilstību, kā arī tehniskajiem noteikumiem, regulatora
noteiktajām kvalitātes prasībām un līgumu nosacījumiem
atbilstošu enerģijas kvalitāti un savu objektu nepārtrauktu
darbību un atbilstošu tehnisko stāvokli līdz savstarpēji ar
enerģijas lietotāju noteiktajai savu objektu piederības robežai.
 (2) Enerģijas lietotāji nodrošina to īpašumā, valdījumā vai
lietojumā esošo tīklu, enerģijas izmantošanas ierīču un iekārtu
tehnisko apkalpi un apkopi.
Ārstniecības iestāžu elektroapgāde

16. Izraksts no Elektroenerģijas tirgus likuma.
2. Pants nosaka, ka Likuma mērķis:
 1)izveidot priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas
tirgus darbībai;
 2) nodrošināt, lai visiem elektroenerģijas lietotājiem (turpmāk —
lietotāji), ievērojot normatīvo aktu prasības, visefektīvākajā
iespējamajā veidā par pamatotām cenām tiktu droši un kvalitatīvi
piegādāta elektroenerģija;
 3) nodrošināt visiem lietotājiem tiesības brīvi izvēlēties
elektroenerģijas tirgotāju;
 4) veicināt elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos
energoresursus;
 5) veicināt valsts enerģētisko neatkarību, nodrošinot dažādus
elektroenerģijas ražošanai nepieciešamo energoresursu
piegādātājus.
Ārstniecības iestāžu elektroapgāde

17. Ārstniecības iestāžu elektroapgāde,
ieteikumi tās uzlabošanai.
Rīgas pilsētas Dispečervadības centra vadītājs
A. Gēbels

18. Satura rādītājs.
2. Ārstniecības iestāžu elektroapgāde
 Vispārējie principi.
 Tehniskie risinājumi elektroapgādes uzlabošanai.
 Veicamie pasākumi, lai mazinātu, elektroapgādes pārtraukumu,
iekritumu (nosēdienu) sekas.
Ārstniecības iestāžu elektroapgāde

19. Vispārejie principi.
 Elektroenerģijas patērētājiem pēc to nozīmes un rakstura ir
dažādas prasības elektroapgādes drošumam. Elektroapgādes
drošumu nosaka pārtraukuma ilgums un biežums. Īpaši jūtīgi
patērētāji šajā sakarā ir ārstniecības iestādes. Elektroapgādes
drošuma palielināšanai var veikt sekojošus pasākumus:
 izveidojot divpusēju elektropiegādi, pa divām neatkarīgām
savstarpēji rezervējamām elektrolīnijām no neatkarīgiem
barošanas avotiem;
 izveidojot automātiskās rezerves ieslēgšanas automātiku (ARI);
 ierīkojot autonomus rezerves barošanas avotus , piemēram,
dīzeļģeneratorus;
 pielietojot garantētās barošanas iekārtas (UPS).
Ārstniecības iestāžu elektroapgāde

20. Automātiskā rezerves ieslēgšana (ARI) vidsprieguma (10 – 20kV) tīklā
Ārstniecības iestāžu elektroapgāde

21. 110/20/10kV apakšstacijas shēma
Darbā transformatori TNr.1 un TNr.2, 10kV sajūgslēdži M11 un
M12 atslēgti, automātiskā rezervē (ARI).
Ārstniecības iestāžu elektroapgāde

22. 110/20/10kV apakšstacijas shēma
Darbā transformators TNr.2, transformators TNr.1 automātiskā
rezervē (ARI)
Ārstniecības iestāžu elektroapgāde

23. 24.04.2013 Ārstniecības iestāžu elektroapgāde 23
10/0,4kV divsekciju transformatoru punkts,
0,4kV sadalē ARI nav izbūvēts

24. 24.04.2013 Ārstniecības iestāžu elektroapgāde 24

25. 24.04.2013 Ārstniecības iestāžu elektroapgāde 25

26. 24.04.2013 Ārstniecības iestāžu elektroapgāde 26

27. Ārstniecības iestāžu elektroapgāde
Slimnīcas elektroapgādes shēma (1).

28. Ārstniecības iestāžu elektroapgāde
Slimnīcas elektroapgādes shēma (2)

29. Slimnīcas elektroapgādes shēma (3).
Ārstniecības iestāžu elektroapgāde

30. Veicamie pasākumi, lai mazinātu, elektroapgādes
pārtraukumu, sprieguma iekritumu (nosēdienu) sekas.
1. Elektroapgādes pārtraukumu seku mazināšanai:
 Optimāla elektroapgādes shēma
 Elektroapgādes shēmas ar automātisku rezerves ieslēgšanu (ARI)
 Neatkarīgi enerģijas avoti – atbilstošas jaudas dīzeļģeneratori,
ar automātisku palaišanos sprieguma pārtraukuma gadījumā
 Sadarbība un informācijas apmaiņa
2. Sprieguma iekritumu seku mazināšanai:
 Iekārtām kurām nav pieļaujami sprieguma iekritumi, to elektroapgādi
nodrošināt izmantojot garantētās barošanas avotus (UPS –
uninterruptible power supply)
Ārstniecības iestāžu elektroapgāde

31. ST piedāvātā vienošanās par sadarbību ar
ārstniecības iestādēm
Ārstniecības iestāžu elektroapgāde
Dispečervadības direktors G. Kacēns
24. 04. 2013.

32. Vēstule Veselības aizsardzības Ministrijai un
ārstniecības iestādēm
 AS "Sadales tīkls" piedāvā noslēgt savstarpējo attiecību nolikumu
par AS "Sadales tīkls" attiecīgā reģiona Dispečervadības Centra
un reģionā izvietotās stacionāra tipa ārstniecības iestādes
savstarpējām attiecībām, kurai ir elektroiekārtu apkalpojošais
personāls.
 Ārkārtas situācijās ārstniecības iestādes elektroiekārtu apkalpojošais
personāls operatīvi saņems un nodos informāciju AS "Sadales tīkls"
dispečeriem saistībā ar stacionārās tipa ārstniecības iestādes
elektroapgādi, tādējādi paātrinot elektroenerģijas atjaunošanu laiku
ārstniecības iestādei.
Ārstniecības iestāžu elektroapgāde

33. 1. Vispārīgie noteikumi.
 Nolikums nosaka operatīvās attiecības starp AS „Sadales tīkls”
…………. Dispečervadības centra personālu (turpmāk DC
personāls) no vienas puses, Ekspluatācijas nodaļas personālu
(turpmāk – ST personāls) un …………………(turpmāk -
Objekta) personālu no otras puses.
 Dispečervadības centra personāls ir ST dispečeri, kuriem ir
atbilstoša elektrodrošības grupa un piešķirtas operatīvās
tiesības pārslēgumu veikšanai.
 Objekta personāls ir elektrotehniskais personāls, kuriem ir
apkalpojamai elektroietaisei atbilstoša elektrodrošības grupa un
piešķirtas operatīvās tiesības pārslēgumu veikšanai.
Ārstniecības iestāžu elektroapgāde

34. 1. Vispārīgie noteikumi.
 Tikai Objekta personāls var veikt operatīvās sarunas ar DC personālu
un otrādi. Operatīvās sarunas DC personālam ar Objekta personālu
notiek pa sakaru līdzekļiem, kas pieslēgtas sarunu ieraksta sistēmai.
 Abām pusēm ir jāapmainās ar personāla sarakstiem, kurā ir jāuzrāda
personāla vārds, uzvārds, ieņemamais amats, elektrodrošības grupa,
tiesības rīkoties ar elektroietaisēm, kontakttelefoni ( skat. Pielikumu Nr.
2.)
 Ja notiek personāla maiņa kādā no pusēm, tad par to jāpaziņo otrai
pusei rakstiskā formā.
 Abu pušu kontaktinformāciju nedrīkst izpaust trešajām pusēm.
 Šis nolikums jāzina un ir saistošs ST personālam, kuru apkalpes zonā
atrodas Objekts, un Objekta personālam.
Ārstniecības iestāžu elektroapgāde

35. 2. Iekārtu operatīvā piederība.
 Operatīvā vadība nozīmē, ka rīkojumu iekārtas operatīvā stāvokļa
izmaiņai dod tas dispečers, kura operatīvajā vadībā iekārta nodota
saskaņā ar operatīvās piederības sadalījumu. Operatīvajā vadībā
pamatā ir iekārta, ar kuru, veicot jebkādas darbības (atslēgšanu,
ieslēgšanu, u. c.), nepieciešama saskaņota vairāku objektu vai
uzņēmumu operatīvā personāla darbība.
 Operatīvā pārziņa nozīmē, ka rīkojumu iekārtas operatīvā stāvokļa
izmaiņai var dot tikai pēc atļaujas saņemšanas no tā dispečera, kura
operatīvajā pārziņā atrodas iekārta. Operatīvā pārziņa tiek noteikta
iekārtai, kuras darba režīms iespaido kopējo energosistēmas darbu,
svarīgu lietotāju elektroapgādes drošību, vienlaicīgu vairāku
struktūrvienību darbu.
Ārstniecības iestāžu elektroapgāde

36. 2. Iekārtu operatīvā piederība
 Objekta tehniskās ekspluatācijas un operatīvās apkalpes robeža
noteikta saskaņā ar objektu noslēgtā līguma par elektroenerģijas
piegādi Pielikumā Nr.1 ( skat. Nolikuma Pielikumu Nr.3.)
 Elektroietaises līdz ST apkalpes robežai ir
…………Dispečervadības centra operatīvā personāla (turpmāk -
DC personāla) operatīvajā pārziņā. Elektroietaises aiz ST
apkalpes robežas ir Objekta personāla operatīvajā pārziņā un
vadībā.
 Komutācijas aparāti aiz ST apkalpes robežas ir DC operatīvajā
pārziņā.
 AS „Sadales tīkls” neveic elektroietaišu ekspluatāciju un
modernizēšanu aiz ST apkalpes robežas, izņemot gadījumu, ja
par to ir noslēgts atsevišķs līgums. Elektroietaišu ekspluatāciju un
modernizēšanu aiz ST apkalpes robežas veic Objekta īpašnieks.
Ārstniecības iestāžu elektroapgāde

37. Objekta elektroapgādes shēma
Objekta elektroapgādes shēmā:
 attēlota gan ST, gan Objekta būtiskākās
elektroietaises ar to operatīvajiem
apzīmējumiem,
 būtiskākajiem tehniskajiem
raksturlielumiem;
 apkalpes robeža;
 DC un Objekta personāls un tā
kontakttelefoni;
 Objekta adrese, uzņēmuma rekvizīti,
ieskaitot faksu un/vai e-pasta adresi.
 Ja kādā no pusēm notiek personāla
dežūras (personāls strādā pēc grafika), tad
elektroapgādes shēmā pietiek norādīt to
amatus un kontaktelefonus.
 Ja Objektā ir izveidota automātiskā
rezerves ieslēgšana (ARI), tad
elektroapgādes shēmā jābūt īsam tā
loģikas darbības principa aprakstam.
 Ja Objektā ir ģenerējošās ietaises, tad
elektroapgādes shēmā jābūt tā palaišanas
un apturēšanas nosacījumu aprakstam.
Ārstniecības iestāžu elektroapgāde
Objekta elektroapgādes shēma
Objekta adrese Uzņēmuma rekvizīti
Lielā iela 2, Rīga, LV-2000
SIA Objekts
Reģ. Nr. 83746328423468
Mazā iela 4, Cēsis, LV-2001, Fax 773438754
Personāls
RDD Objekta
Pr. v. uzvārds, amats Telefons Pr. v. uzvārds, amats Telefons
1. ETD 67730370 1. J. Lapsa, galv.
enerģētiķis
22009876
2. VETD 67730274 2.
3. 3.
ETD darba laiks P-P 7:00-19:00 S 8:00-17:00 Sv -
Shēma
ST elektroietaises
Apkalpes robeža
Objekta elektroietaises
Režīmi, ARI un ģenerējošās iekārtas
TP-2945 normāli darbā TNr.1 un TNr.2. ARI automātisks. Ja spriegums uz 0,4 kV kopnēm
neparādās, atsl. abi ievada 0,4kV automātsl., automātiski palaižas 100kVA dīzeļģenerators. Pēc
elektroenerģijas padeves atjaunošanas no ST puses, jāveic manuāla shēmas sakārtošana.
Saskaņots (v.uzvārds, paraksts, datums)
DC Objekts
J. Runcis Paraksts 27.11.2012. A. Stūrītis Paraksts 27.11.2012.
A/st 12
KS-1-20
L-21
TP-2945
A-50
5 gab. TP
A/st 23
KS-2-20L-25
A-70
3 gab. TP
TP-673TP-245
TNr.1
160kV
A
TNr.2
160kV
A
norm. dal.
Uz objekta patērētājiem G
KS-2-04KS-1-04
100kVA
norm. dal.
ARI

38. Personāla pienākumi
 DC personāls ir augstāk stāvošā persona, kura operatīvi apkalpo
elektroiekārtu.
 Ja energosistēmā tiek veikti plānveida remontdarbi, kas saistīti ar Objekta
atslēgšanu, tad 5 dienas pirms atslēguma DC personālam jāinformē un 1
dienu iepriekš jābrīdina Objekta personāls pa iepriekš noteiktajiem
kontakttelefoniem.
 Ja Objektā jāveic darbi, un tiem nepieciešami pārslēgumi ST
elektroietaisēs, tad objekta personālam šādi darbi jāpiesaka DC
personālam vismaz vienu darba dienu pirms plānotajiem darbiem.
 Ja plānotie Darbi objektā iespaido ST klientu elektroapgādi, tad šādi darbi
DC personālam ir jāpiesaka ne mazāk kā 6 dienas pirms atslēguma.
 Par remontu darbu nobeigšanu personāls viens otru informē pa iepriekš
noteikto kontakttelefonu, reģistrējot šo zvanu operatīvajā žurnālā.
 Ja Objektā ir iespējams saslēgt paralēli DC operatīvajā vadībā esošās
elektroietaises, un tiek pārnesta normālā dalījuma vieta, tas jāsaskaņo ar
DC personālu.
 Ārstniecības iestāžu elektroapgāde

39. Personāla pienākumi
 Neplāna un avārijas atslēgumus DC personāls un Objekta personāls
saskaņo operatīvi.
 Avārijas gadījumos, kas saistīti ar sprieguma pazušanu no ST puses, DC
personāls uz pieprasījumu informē par to Objekta personālu.
 Pēc bojājuma novēršanas ST iekārtā, DC personāls informē Objekta
personālu par normālu darba režīmu.
 Objekta personāls nekavējoties ziņo DC personālam par nelaimes
gadījumiem savās elektroiekārtās, kā arī par bojājumiem, kas var ietekmēt
elektrotīklu normāla darba režīmu.
 Objekta personāls ir pilnībā atbildīgs par bojājumiem savā elektroietaisē, to
sekām un novēršanu.
 Abu pušu kontaktēšanās pēc iespējas jāveic primārajām kontaktpersonām -
elektrotehniskajam personālam.
 No DC personāla puses primārā kontaktpersona ir Elektrotīklu dispečers
(ETD), kurš vienmēr ir sazvanāms darba laikā. Ārpus ETD darba laika
primārā kontaktpersona ir Vecākais elektrotīklu dispečers (VETD), kurš ir
pieejams jebkurā diennakts laikā.
Ārstniecības iestāžu elektroapgāde

40. Situācijā ar vienošanās (nolikuma) sagatavošanu ar
ārstniecības iestādēm
 Rīgas Dispečervadības centrs (Rīga) - vadītājs Andris Gēbels
(Rīgas pilsētas 2. slimnīca, Austrumu slimnīca, Stradiņa slimnīca, Jūras medicīnas
centrs)
 Pierīgas Dispečervadības centrs (Līči) - vadītājs Ervīns Kļaviņš
(Siguldas slimnīca, Austrumu slimnīca, Jūras medicīnas centrs)
 Austrumu dispečervadības centrs (Daugavpils) – vadītājs Vilmārs
Jakovļevs (Rēzeknes slimnīca, Krāslavas slimnīca, Livānu slimnīca)
 Dienvidu dispečervadības centrs (Jelgava) – vadītājs Andris Klišāns
(Bauskas slimnīcas, Dobeles un apkārtnes slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca)
 Rietumu dispečervadības centrs (Liepāja) – vadītājs Aivars Kupcis
 Ziemeļu dispečervadības centrs (Daugavpils) – vadītājs Ainārs
Cekulis (Smiltenes sarkanā krusta slimnīca)
 Ziemeļaustrumu dispečervadības centrs (Aiviekste) – vadītājs
Andrejs Pučinskis (Alūksnes slimnīca, Gārsenes psihoneiroloģiskā slimnīca)
Ārstniecības iestāžu elektroapgāde

41. Ārstniecības iestāžu elektroapgāde
Paldies par uzmanību!