Šī prezentācija stāsta par tiesvedības komunikāciju un to, kā advokāti vai juristi var izmantot efektīvu PR, lai pasargātu klienta reputāciju un gūtu panākumus tiesvedības procesā.
2. Kas ir tiesvedības komunikācija?
Ir situācijas, kad kaitinoši lielā žurnālistu interese un aktivitāte traucē
klienta aizstāvībai vai pat grauj aizstāvamā reputāciju. Citkārt, tieši
pretēji – neizdodas piesaistīt mediju uzmanību tiesas prāvās, kur
kādai no pusēm sabiedrības interese ir vitāli nepieciešama vai var
izrādīties pat izšķiroša.
Mediji ir tiesīgi atspoguļot jebkura tiesas procesa norisi. Un, lai gan
no pirmā acu uzmetiena viņu darbība un informācijas pasniegšanas
forma šķiet nekontrolējama, tomēr, ievācot informāciju un
atspoguļojot notikumus, žurnālisti ir spiesti veikt noteiktas darbības.
Piemēram, uzklausīt abas tiesas procesā iesaistītās puses.
To, savukārt, izmanto komunikācijas eksperti un sabiedrisko attiecību
speciālisti, lai palīdzētu advokātiem un juristiem veidot attiecības ar
medijiem un sabiedrību tiesvedības procesa laikā.
3. Kur un kā tiesvedības
komunikāciju pielieto juristi?
Praksē tiesvedības komunikācija ir informācijas plūsmas vadība tiesas
procesa laikā, kuras galvenais mērķis ir pasargāt klienta reputāciju
un palīdzēt aizstāvim gūt uzvaru. Tā ir īpaši aktuāla komunikācijas
forma gadījumos, kad tiesas procesā iesaistītais klients ir sabiedrībā
atpazīstama persona, uzņēmuma darbinieks vai uzņēmums, kuram ir
svarīga tā reputācija publiskajā telpā.
Ikvienai tiesvedībā iesaistītajai pusei ir savs viedoklis par notikušo.
Un var izrādīties ļoti būtiski, ka medijiem būs iespēja uzzināt un
atspoguļot tieši jūsu aizstāvamās puses pozīciju.
Tāpēc mūsu skatījumā žurnālistiem un medijiem nav jābūt
ienaidniekam prāvas laikā. Tos var padarīt par sabiedrotajiem vai
vismaz objektīviem vērotājiem.
4. Uz kādiem jautājumiem
atbild tiesvedības komunikācija?
Tiesvedības komunikācija var palīdzēt kā advokātiem un juristiem,
tā arī pašam klientam atbildēt uz sekojošiem svarīgiem jautājumiem
tiesas procesa laikā:
• Ko teikt un ko neteikt publiskajā telpā?
• Kad un kā izteikt paziņojumus?
• Kādā formā sniegt informāciju?
• Kādiem medijiem izteikt paziņojumus?
• Kā reaģēt uz pretinieka publiskajiem izteikumiem?
• Kā pareizi atbildēt uz mediju jautājumiem?
5. Kā var palīdzēt klientam?
Pasargāt klienta reputāciju: Jo ātrāk tiek uzsākta mērķtiecīga
komunikācija, jo efektīvāk iespējams pasargāt klienta reputāciju.
Jau tiesas procesa laikā var novērst tiesvedības radītos kaitējumus un
negatīvās sekas vai arī vispār pavērst tiesvedību klientam par labu.
Tāpēc ir tik būtiski kontrolēt informācijas plūsmu, nevis paļauties uz
žurnālistu labo gribu. Negatīva publicitāte reputācijai var radīt tik
lielus kaitējumus, ka uzvara tiesas zālē vairs nevarēs atsvērt nodarītos
zaudējumus. Vai otrādi – zaudējot tiesas procesu var noskaņot sev par
labu sabiedrību, kas vēlāk atmaksāsies daudzkārt. Tiesvedības vēsture
ir pilna ar šādiem piemēriem.
Disciplinēt tiesu: Jebkurš publiski plaši atspoguļots tiesas process
ir sabiedrības uzmanības centrā, tādēļ tiesnešiem ir daudz grūtāk
izturēties pret to pavirši vai neobjektīvi. Publicitāte ir arī labs ierocis
pret kukuļdošanu. Kurš gan gribēs riskēt un dot vai ņemt kukuli lietā,
kas guvusi plašu rezonansi sabiedrībā, lai tādā veidā riskētu ar savu
karjeru vai pat brīvību?
6. Kā vēl var palīdzēt klientam?
Veidot sabiedrisko domu un publicitāti: Sabiedrība nevar uzzināt
par tiesas procesu nekā citādi, kā vienīgi no medijiem. Publiskā
informācija veido priekšstatus gan par pašu tiesas procesu, gan arī
tajā iesaistītajām pusēm. Tāpēc plašsaziņas līdzekļos atspoguļotais
sabiedrībai ir realitāte. Kāda ir šī realitāte, jau ir tieši atkarīgs no
veiksmīgas vai neveiksmīgas komunikācijas publiskajā telpā.
Ietekmēt lietas iznākumu: Lai gan tiesu vara ir neatkarīga un tiek
uzskatīts, ka tiesas spriedumus nevar ietekmēt, tomēr neviena tiesa
nav imūna pret sabiedrības viedokli. Tiesneši arī ir cilvēki, kuri lasa
avīzes un skatās ziņas. Līdz ar to, publicitāte, kas gūta pirms tiesas
prāvas vai tās laikā, arī veido pamatu situācijas novērtējumam.
Formāli, sabiedrība nevar tieši ietekmēt tiesas spriedumu, bet
tiesvedības vēsture rāda, ka netieši tas tomēr ir iespējams (un ne reizi
vien jau ir noticis).
7. Ko iegūst advokāti un juristi?
Tiesas procesa centrā vienmēr ir advokāts vai jurists. Viņš ir tas, kas
runā aizstāvamā vārdā, sniedz komentārus presei un cīnās par sava
klienta interesēm tiesas zālē. Tātad uz spēles ir likta ne tikai klienta,
bet arī paša aizstāvja reputācija.
Tiesvedības komunikācija var palīdzēt ne tikai gūt uzvaru, bet arī
parādīt plašākai sabiedrībai procesa patieso uzvarētāju – advokātu
vai juristu un viņa biroju. Arī reizēs, kad tiesas zālē nav veicies,
profesionāli organizēta komunikācija palīdzēs ar godu iziet no
situācijas ne tikai aizstāvamajam klientam, bet arī pašam aizstāvim.
8. Ko vēl iegūst advokāti un juristi?
Publicitāte un atpazīstamība: Tiesas process, kas piesaistījis
sabiedrības uzmanību un guvis rezonansi, advokātam vai juristam
ļauj parādīt savas zināšanas un prasmes daudz plašākai auditorijai
nekā tikai tiesneši, prokurori vai aizstāvamais klients. Reklāma maksā
dārgu naudu, bet profesionālu publicitāti un atpazīstamību var
veidot jau uz esošu lietu bāzes, ieguldot krietni vien mazākas pūles
un arīdzan līdzekļus.
Arī zaudējums var kļūt par uzvaru: Ne visas uzvaras var gūt tiesas
zālē un ne visas prāvas var uzvarēt pat labākie advokāti. Nereti gadās
tā, ka zaudējot tiesā klients var iemantot publikas simpātijas, un
tādā veidā atgūt pazaudēto finansiālā plāksnē uz labās slavas rēķina.
Tādēļ visā pasaulē jau sen ir pieņemta juridiskā prakse, kad paralēli
cīņai tiesas zālē norit arī cīņa publiskajā telpā. No šādas uzvaras
informatīvajā telpā ieguvējs vienmēr būs gan klients, gan aizstāvis.
9. Piemērs no ASV – „Djūku lieta”
Viens no spilgtākajiem piemēriem veiksmīgai tiesvedības
komunikācijai ASV ir tā sauktā „Djūku lieta” (Dukes accident). Šajā
lietā, kura risinājās 2006.gadā, bija iejaukti trīs Djūku universitātes
(Duke University) lakrosa spēlētāji.
Sportistus apsūdzēja studente afroamerikāniete, kura apgalvoja, ka
lakrosa spēlētāji esot viņu izvarojuši. Lieta acumirklī piesaistīja mediju
uzmanību un kļuva skandaloza. Kas bija vēl sliktāk – informācija, kas
nonāca publiskajā telpā, bija praktiski nekontrolējama. Universitātei
tika pārmests rasisms, bet spēlētāju ģimenes saņēma draudus un
apvainojumus.
10. Kurš cieta, bet kurš nopelnīja...
Apsūdzēto studentu advokāts, pēc viņu ģimenes locekļu lūguma,
paralēli tiesvedības procesam, nodrošināja arī profesionālu
komunikāciju publiskajā telpā. Šī PR komunikācija beigās arī izglāba
sportistu labo slavu. Un lai gan agresīva kampaņa netika īstenota,
apsūdzēto nevainība tika pierādīta.
Nepatiesi apsūdzētie iesniedza prasību tiesā par cilvēktiesību
pārkāpumu un morālas kompensācijas piedziņu. Rezultātā
kompensācija tika piedzīta, bet prokurors, kurš bija tiesas procesā
pārkāpis likumu, atstādināts no amata.
Vissmagāk cieta Djūku Universitātes reputācija, kas izvēlējās citu ceļu
un nerealizēja nekādu profesionālu komunikāciju publiskajā telpā.
Līdz tam salīdzinoši prestižā mācību iestāde ieguva sliktu slavu pat
neskatoties uz to, ka nepatiesi apsūdzētie studenti tika attaisnoti, bet
visi apmelotāji – sodīti.