• Share
  • Email
  • Embed
  • Like
  • Save
  • Private Content
Starptautiskais tūrisms
 

Starptautiskais tūrisms

on

  • 16,273 views

 

Statistics

Views

Total Views
16,273
Views on SlideShare
16,138
Embed Views
135

Actions

Likes
2
Downloads
0
Comments
0

3 Embeds 135

http://jpskola.lv 96
http://www.slideshare.net 33
https://twitter.com 6

Accessibility

Categories

Upload Details

Uploaded via as Microsoft PowerPoint

Usage Rights

© All Rights Reserved

Report content

Flagged as inappropriate Flag as inappropriate
Flag as inappropriate

Select your reason for flagging this presentation as inappropriate.

Cancel
  • Full Name Full Name Comment goes here.
    Are you sure you want to
    Your message goes here
    Processing…
Post Comment
Edit your comment
  • Programma ir akreditēta LR AIKNC un ANO Pasaules tūrisma organizācijā (TedQual sertifikāts)
  • Tūrista pamatvajadzības: Informācija, Ceļojuma organizēšana, Naktsmītne, Pārvietošanās, Uzturs, Izziņa, Atpūta, Atveseļošanās, Izklaide, Tūrisma preces. Naktsmītņu un ēdināšanas uzņēmumu kopumu sauca par viesmīlības industriju.
  • Ienākošais + Vietējais = Iekšzemes Vietējais + Izejošais = Nacionālais Ienākošais + Izejošais = Starptautiskais
  • Attēls pa labi: An 1848 Lithograph showing Ghilzai nomads in Afghanistan.
  • Šie (apakšā) NAV saistīti ar tūrismu! Nomadi ir klejotājciltis.
  • Pasaules ceļojumu un tūrisma padome (World Travel and Tourism Council) aprēķinājusi, ka ar tūrismu saistītās nozares kopā rada 9,9% no pasaules IKP, 10,9% no pasaules eksporta un saņem 9,4% no pasaules investīcijām. LC- asociācija “Lauku ceļotājs”. 2007. gadā Latvijā tūrisma nozares īpatsvars iekšzemes kopproduktā (IKP) bija 1,6% (2006. gadā – 1,7%).
  • Tūrisma nozare ir nozīmīga Latvijas tautsaimniecībā: valsts kopējais pakalpojumu eksports 2008. gadā sasniedza 2,2 mljrd. latus, no kuriem 384,4 milj. latu (17,6%) ir ar tūrismu saistītie pakalpojumi. Latvijā tūrisma nozares īpatsvars IKP (pēc CSP viesnīcu un restorānu datiem) 2008. gadā bija 1,5 % (2007. gadā - 1,6 %). 2008. gadā CSP veica pirmos Latvijas tūrisma satelītkontu aprēķinus, pēc kuriem 2004. un 2005. gadā tūrismam raksturīgo nozaru īpatsvars IKP sastāda attiecīgi 3% un 5%. Saskaņā ar Pasaules ceļojumu un tūrisma padomes 2008.gadā veikto pētījumu, tūrisma raksturīgo nozaru ieguldījums Latvijas ekonomikā varētu būt lielāks – 7,5%.   Neskatoties uz esošajiem pieaugošajiem rādītājiem, tūrisma maksājumu bilances rādītāji joprojām ir negatīvi – Latvijas iedzīvotāju izdevumi ārvalstīs 2008. gadā par 181,9 milj. latu pārsniedz ārvalstu ceļotāju izdevumus Latvijā. Ārvalstu ceļotāju vidējais uzturēšanās ilgums Latvijā 2008.gadā ir saglabājies 1,4 diennaktis. 2007.gadā par 11% palielinājās tūrisma nozarē nodarbināto skaits, sasniedzot 35600. Tūrisma nozarē nodarbināto skaits (viesnīcas un restorāni; tūrisma operatori, tūrisma aģentūras un kompleksie tūrisma uzņēmumi 25 581 (2004) 30 211 (2005) 32 834 (2006) 35 600 (2007)
  • Saskaņā ar Pasaules tūrisma organizācijas (United Nations World Tourism Organization) datiem starptautisko ceļojumu skaits 2008.gadā sasniedza 922 miljonus (1,9% pieaugums pret 2007.gadu), un kopējie tūristu tēriņi- 944 miljardus USD (1,8% pieaugums pret 2007.gadu), kas pieaug līdz 1,1 triljonam USD, ja tēriņiem pievieno starptautiskā transporta izdevumus. Tas nozīmē, ka tūristi visā pasaulē dienā vidēji tērējuši 3 miljardus USD. International tourist arrivals are estimated to have declined worldwide by 4% in 2009 to 880 million . UNWTO forecasts a growth in international tourist arrivals of between 3% and 4% in 2010 .
  • KL- Klusā okeāna reģions Tuvie Austrumi
  • 2008: 1.Francija- 79.3 million , 2.ASV- 58.0 million , 3.Spānija- 57.3 million . http://en.wikipedia.org/wiki/Tourism
  • 2008: ASV- $110.1 billion (miljardi dolāru), Spānija- $61.6 billion , Francija- $55.6 billion .
  • Kuru valstu tūristi ir lielākie tērētāji. 2008: Vācija- $91.0 billion (miljardi dolāru), ASV- $79.7 billion , Lielbritānija- $68.5 billion . Karikatūra: “Sasodīts, vācieši jau ir paspējuši pirmie.“ 2007: In the top 10 ranking by international tourism spenders, China moved up to 5th position, after Germany, the USA, UK and France. Japan moved down to 7th position after Italy.
  • Latvijas galvaspilsēta Rīga ir ne vien valsts, bet visa Baltijas reģiona ekonomiskais un kultūras centrs. Rīgas vēsturiskais centrs- Vecrīga, ir unikāls pilsētbūvniecības piemineklis un iekļauts UNESCO Pasaules kultūrvēstures mantojuma sarakstā (UNESCO World Heritage List) . Rīga uzskatāma arī par izcilu jūgendstila metropoli. Ap 40% no visas centra apbūves veido jūgendstila celtnes, un tas ir krietni vairāk nekā jebkurā citā pilsētā pasaulē [1] (skat. 2.attēlu). [1] http:// www . jugendstils . riga .lv/ new / lat / JugendstilsRiga //%20jugendstils/
  • Foto pa kreisi- Daugavas loki pie Krāslavas. Arī sēņošana var būt tūrisma produkts,- piemēram, Japānas tūristiem.
  • Nozīmīgākais Latvijas kultūras pasākums ir Dziesmu un deju svētki, kas notiek reizi 5 gados jau kopš 1873.gada. Svētku laikā Mežaparka Lielajā estrādē sanāk kopā un dzied 20000 liels koris, bet kopējais dziedātāju, dejotāju un muzikantu skaits ir ap 40000. Nākamie Latvijas Dziesmu un deju svētki notiks 2013.gadā. Baltijas valstu Dziesmu un deju svētki ir iekļauti UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu sarakstā. 2014.gadā Rīga kļūs par visas Eiropas kultūras galvaspilsētu, kas ir apliecinājums un reizē atzinība tās daudzveidīgajai un spilgtajai kultūras programmai. Rīgas Centrāltirgus- viens no lielākajiem Eiropā.
  • Šo var saistīt ar Latvijas tūrisma resursiem- ka mūsu resursi ir izmantojami šiem tūrisma veidiem.
  • N.B.! Šie ir robežšķērsotāji un visi nav tūristi, jo starp viņiem ir liels tranzītceļotāju īpatsvars. Tūristus labāk raksturo viesnīcu statistika, jo tie ir nakšņotāji. 2008.gadā Latviju apmeklēja 5,5 milj. ceļotāju, kas ir par 5% vairāk nekā 2007.gadā. Ārvalstu viesi ieradās no Lietuvas (36%), Igaunijas (25%) , Krievijas (7%), Zviedrijas (6%), Vācijas (5%), Polijas (4%) un citām valstīm.  
  • Arī ārvalstu ceļotāju izdevumi Latvijā 2008.gadā ir palielinājušies, sasniedzot 403 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2007.gadu ir par 19% (2007.gadā sasniedza 338 milj. latu) vairāk. Tūrisma nozarē tieši nodarbināto skaits 2008.gadā salīdzinājumā ar 2007.gadu ir palicis gandrīz nemainīgs un sasniedza 34 648 personas. Tomēr tūrisma maksājumu bilance joprojām ir negatīva – Latvijas iedzīvotāju izdevumi ārzemēs 2008. gadā par 181,9 milj. latu pārsniedza ārzemju ceļotāju izdevumus Latvijā. Ārvalstu ceļotāju vidējais uzturēšanās ilgums Latvijā 2008.gadā ir saglabājies 1,4 diennaktis.
  • Attēli no liveriga.com
  • Tieši iesaistītie apkalpo galvenokārt tūristus, netieši iesaistītie- arī vietējos iedzīvotājus. 2004.gadā kopā bija 2 874 (18,9% +81,1%) Neto apgrozījums kopā: 370 miljoni Latu (14,9% + 85,1%)
  • Average growth for TC: 20% per year, for served travellers: 35% per year.
  • Restorānu, bāru un ēdnīcu skaits vidēji uz 10 000 iedzīvotāju: 15 18 19 18 17 16
  • Ls 409 miljoni 2007.gadā.

Starptautiskais tūrisms Starptautiskais tūrisms Presentation Transcript

  • Tūrisma pasaule- raibā un mainīgā Starptautiskā tūrisma fakultāte Turība - 2010
  • Lekcijas plāns
    • Ievads: Kas ir tūrisms, tūrists, tūrisma nozare? Tūrisma ekonomiskā nozīme.
    • Tūrisms pasaulē: tūristu plūsmas, populārākie galamērķi
    • Tūrisms Latvijā: tūrisma resursi, tūristu plūsmas
    • Tūrisma bizness:
      • Tūrisma firmas: veidi, loma, funkcijas
      • Ekskursijas
      • Tūrisma informācijas centri: veidi, loma, funkcijas
      • Naktsmītnes: veidi, loma, funkcijas, interesantākās
      • Ēdināšanas uzņēmumi: veidi, loma, funkcijas
      • Citi uzņēmumi
    • Pasākumi, to organizēšana un vadība
    • Noslēgums: Turības absolventu veiksmes stāsti
  • Kas ir tūrisms?
    • T ūrisms - personas darbības, kas saistītas ar ceļošanu un uzturēšanos ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas brīvā laika pavadīšanas, lietišķo darījumu kārtošanas vai citā nolūkā ne ilgāk kā vienu gadu .
    • LR Tūrisma likums, 1998
    • Tūrisms - parādība , kas ietver sevī cilvēku brīvu pārvietošanos no to dzīves un darba vietas, kā arī pakalpojumu sfēru, kas radīta, lai apmierinātu tās vajadzības, kas rodas ceļojumā
    • Hāgas tūrisma deklarācija, 1989
  • Tūrisma industrijas modelis
  • Tūrisma veidi
  • Kas ir tūrists?
    • T ūrists - fizisk a persona, kura ceļo ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas ne ilgāk kā vienu gadu, uzturas sabiedriskā vai privātā mājvietā ne mazāk kā vienu nakti un apmeklētajā vietā neveic algotu darbu .
    • LR Tūrisma likums, 1998
    • Kurā attēlā ir tūristi?
  • CEĻOTĀJI CEĻOTĀJI, KURI SAISTĪTI AR TŪRISMU (iekļauti tūrisma statistikā) PĀRĒJIE CEĻOTĀJI (nav saistīti ar tūrismu) KONSULĀTU DARBINIEKI MILITĀRĀS PERSONAS BĒGĻI STARPTAUTISKO CEĻOTĀJU KLASIFIKĀCIJA (pēc PTO) TRANZĪTPASAŽIERI DIPLOMĀTI PASTĀVĪGIE IMIGRANTI PAGAIDU IMIGRANTI NOMADI PIEROBEŽAS STRĀDNIEK I
  • AR TŪRISMU SAISTĪTI CEĻOTĀJI APMEKLĒTĀJI TŪRISTI (vairākdienu viesi) EKSKURSANTI (vienas dienas viesi, apmeklētāji ) VALSTS IEDZĪVOTĀI ĀRZEMĒS KUĢU APKALPES ( n av valsts iedzīvotāji) KRUĪZU PASAŽIERI KUĢU APKALPE VIENAS DIENAS VIESI, APMEKLĒTĀJI STARPTAUTISKO TŪRISTU KLASIFIKĀCIJA II (pēc PTO) ĀRZEMNIEKI apmeklējamā valstī
  • Tūrisma ekonomiskā nozīme (pēc PTO) I
    • Vadošā industrija daudzās valstīs
      • Tūrisma valstīs - Spānijā, Portugālē, Francijā, tas veido ap 10 -20% no IKP
      • Latvijā ~ 2% (ņemot vērā arī netiešo ieguldījumu- 7%)
    • Tūrisms piesaista lielas investīcijas infrastruktūrā (vairums uzlabo arī vietējo iedzīvotāju dzīves apstākļus)
    • Tūrisms palīdz līdzsvarot ekonomiskās iespējas un attur lauku iedzīvotājus no pārcelšanās uz pārapdzīvotajām pilsētām.
  • Tūrisma ekonomiskā nozīme (pēc PTO) II
    • Tūrisms nodrošina nozīmīgus budžeta ieņēmumus no nodokļiem.
    • Tūrisms rada darbavietas un attīsta uzņēmējdarbību jaunattīstības valstīs.
    • Visstraujāk augošā nozare ārzemju valūtas ieņēmumu un jaunu darbavietu radīšanas ziņā.
    • S tratēģisk a ekonomiskās attīstības un nodarbinātības prioritāt e , kas īpašu nozīmi iegūst patreizējos ekonomiskās recesijas apstākļos .
    • Tūrisms pasaulē
  • Starptautisko tūristu skaits (ceļojumi) pasaulē (PTO)
  • Galvenie pasaules tūrisma reģioni
  • Starptautisko tūristu skaits reģionos 2008 (PTO) 188 milj. 489 milj. 47 53 148 188 53% 20% 16% 6% 5%
  • Globālās tūristu plūsmas
  • Uzņemto ārvalstu tūristu skaits pa valstīm , 2008 (PTO)
    • Francija
    • ASV
    • Spānija
    • Ķīna
    • Itālija
    • Lielbritānija
    • Vācija
  • Ieņēmumi no starptautiskā tūrisma pa valstīm, 2008 (PTO)
    • ASV
    • Spānija
    • Francija
    • Itālija
    • Ķīna
    • Lielbritānija
    • Vācija
  • Starptautiskā tūrisma tēriņi pa valstīm, 2008 (PTO)
    • Vācija
    • ASV
    • Lielbritānija
    • Francija
    • Ķīna
    • Itālija
    • Japāna
    • Tūrisms Latvijā
  • Latvijas lielākās tūrisma vērtības I
    • Baltijas jūras piekraste (490 km)
    • Kultūrvēstures mantojums
    • (Rīgas vēsturiskais centrs, jūgendstils, pilsētu koka arhitektūra, muižas, muzeji)
  • Latvijas lielākās tūrisma vērtības II
    • Upes (>12 000) un ezeri (>2000)
    • Meži (40% no Latvijas teritorijas)
    • Bioloģiskā daudzveidība (>18 000 dzīvnieku sugu,
    • 5 000 augu, ~4 000 sēņu sugu)
  • Latvijas lielākās tūrisma vērtības III
    • Ainavas (augstieņu un upju ieleju)
    • Ventas rumba (platākais Eiropas ūdenskritums, 249 m)
    • > 200 alu, kas garākas par 3 m
    • Dziesmu svētki
    • Izteikti gadalaiki?
    • Kas vēl?
  • Perspektīvi tūrisma veidi (PTO)
    • Pilsētu tūrisms
    • Lauku tūrisms
    • Kruīzi
    • Tematiskie parki
    • Konferenču tūrisms
      • Atpūta pludmalē
      • Sporta tūrisms
      • Piedzīvojumu tūrisms
      • Dabas tūrisms
      • Kultūras tūrisms
  •  
  • Ceļotāju izdevumi 2004-2008, milj Ls (pēc CSP)
  • Tūrisma bizness
  • Tūrisma uzņēmumu iedalījums pēc to iesaistes industrijā
    • Tieši iesaistīti:
      • Tūrisma firmas
      • Tūrisma informācijas centri
      • Naktsmītnes
    • Netieši iesaistīti:
      • Ēdināšana
      • Transports
      • Atpūta
      • Izklaide
      • Citi
  • Tūrisma firmas
    • Brīdī, kad cilvēks ir nolēmis ceļot tūrisma firmas sāk savu darbu un tas var notikt ieejot ceļojumu aģentūrā vai atverot interneta mājas lapu , kur tiek piedāvāts iegādāties ceļojumu vai pakalpojumu
  • Tūrisma firmas
    • Tūrisma firmas ir atbildīgas, lai klientam būtu iespējams izvēlēties sev interesantāko, izdevīgāko un piemērotāko ceļojumu
    • Tūrisma firmu darbs ir atbildīgs , jo ceļošana ir sapņu piepildīšana par ko klients maksā
    • Ceļojuma sagatavošanā un pārdošanā ir iesaistītas dažādi tūrisma firmu veidi:
      • Tūrisma operatori -
      • ceļojumu aģentūras-
      • interneta rezervēšanas sistēmas
  • Tūrisma firmas
    • Tūrisma operatori : to funkcija ir transporta, izmitināšanas un citu pakalpojumu apvienošana vienotā paketē; tūrisma operators ir kā vairumtirdzniecības bāze un to klienti lielākoties ir ceļojumu aģentūras
    • Citas to funkcijas ir: līgumu slēgšana ar pakalpojumu sniedzējiem, drukāto vai elektronisko katalogu sagatavošana, līgumu slēgšana ar ceļojumu aģentūrām, piedāvātā pakalpojumu kvalitātes nodrošināšana
  • Tūrisma firmas
    • Ceļojumu aģentūra: to galvenā funkcija ir ceļojumu pārdošana klientam; tās var sagatavot savus ceļojumu piedāvājumus vai tos pirkt no tūrisma operatoriem
    • Citas funkcijas ir: līgumu slēgšana ar tūrisma operatoriem, drukāto vai elektronisko ceļojumu katalogu piedāvāšana klientiem, komunikācija ar klientiem
  • Tūrisma firmas
    • Interneta rezervēšanas sistēmas: ir jauns tūrisma firmu veids, kurš sniedz līdzīgas iespējas kā ceļojumu aģentūras
    • Interneta rezervēšanas sistēmu funkcijas ir: līgumu slēgšana ar piegādātājiem vai tūrisma operatoriem, ērtas un drošas interneta vides izveide un uzturēšana, komunikācija ar klientiem
  • Latvijas Tūrisma firmas 2003-2008 (pēc CSP) 772 416 258 2008 285 865 101 2003 370 631 112 2004 462 962 130 2005 719 621 167 2006 785 894 202 2007 Apkalpotie ceļotāji Uzņēmumu skaits Gads
  • Tūrfirmu apkalpoto ceļotāju sadalījums 2003-2008 (pēc CSP)
  • EKSKURSIJU PAKALPOJUMI
    • Ceļojumu programmā bieži tiek piedāvāta daudzveidīga ekskursiju izvēle .
    • Ekskursija ir mērķtiecīgs , pārdomāts ievērojamāko vietu organizēts apmeklējums gida vadībā .
  • EKSKURSIJAS
    • Pilsētas ekskursijas
    • Ievērojamu vēstures pieminekļu apskate
    • Arhitektūras pieminekļu apskate
  • EKSKURSIJAS
    • Pa vēstures un mākslas muzejiem
    • Pa galerijām ,izstādēm
    • Pa amatniecības un kultūras mantojuma centriem
  • EKSKURSIJAS
    • Nacionālajos parkos
    • Dabas rezervātos
    • Dabas parkos
    • Pa dabas takām
  • Tūrisma informācijas sistēma Latvijā – bizness vai labdarība?
    • Tūrisma informācijas sniedzēji ( t ūrisma informācijas birojs, centrs , punkts) ir viens no tūrisma pakalpojumu sniedzēju veidiem
    • /LR Tūrisma likums/
  • Lielbritānija Lielbritānija
  • Latvijā Ventspils
  • Latvijā Tukums
  • Tūrisma informācijas sniedzēji I
    • Tūrisma attīstības valsts aģentūras izveidots birojs , kas darbojas Latvijā vai ārvalstīs un sniedz informāciju par tūrisma objektiem un pakalpojumiem attiecīgajā reģionā vai visā Latvijā un palīdzību tūrisma pakalpojumu izmantošanā
    • tūrisma informācijas centrs — biedrība, valsts vai pašvaldības institūciju, pašvaldības vai vairāku pašvaldību izveidota institūcija, kas sniedz informāciju par tūrisma objektiem, pakalpojumiem un palīdzību tūrisma pakalpojumu izmantošanā
  • Tūrisma informācijas sniedzēji II
    • tūrisma informācijas punkts — biedrība, pašvaldības institūcijas, pašvaldības vai vairāku pašvaldību izveidota institūcija, kas sniedz informāciju par tūrisma objektiem un pakalpojumiem attiecīgajā administratīvajā teritorijā un palīdzību tūrisma pakalpojumu izmantošanā
    • tūrisma informācijas stends — informācijas iekārta vai stends, kas satur informāciju par tūrisma objektiem un pakalpojumiem
  • Tūrisma informācijas stendi                                                                                            
  •  
  • Tūrisma informācijas centru funkcijas jeb TIC-i =
    • pašvaldību “tūrisma ministrija” un “ tūrisma mārketinga aģentūra”
    • tūrisma informācijas apkopotājs, saite ar reģionālajām un valsts tūrisma organizācijām
    • “ pirmā palīdzība” potenciāliem un esošajiem tūristiem
    • “ izglītības un kooperācijas birojs” tūrismā iesaistītiem uzņēmējiem
    • reģiona tūrisma piedāvājuma dažādošanas “motors’
    • Latvijā arī “ceļojumu konsultants” ceļotgribētājiem
  • Tūrisma informācijas sniedzēju tīkls Latvijā
    • Latvijā apm. 90 pašvaldību uzturētu tūrisma informācijas sniedzēju
    • TIC-u sistēmā strādā apm. 200 cilv.(sezonā)
    • Tūrisma informācijas sniedzējus apvienojošā profesionālā organizācija – Latvijas tūrisma informācijas organizāciju asociācija LATTŪRINFO
    • www.latturinfo.lv
  • Kāpēc ir interesanti strādāt tūrisma informācijas sistēmā ?
    • ik dienas jaunas un neparedzamas situācijas
    • iespēja un nepieciešamība kontaktēties ar visdažādākiem cilvēkiem iespējami daudzās valodās
    • neierobežots radošums un izdoma
    • spēja un mīlēt cilvēkus un vēlme palīdzēt viņiem
  • Tūristu naktsmītnes
    • Tūristu mītne- kopējs apzīmējums dažāda tipa naktsmītnēm , ko izmanto tūristi.
    • Tā ir ēka, ēku grupa vai labiekārtota vieta ( teritorija ), kur tiek nodrošināta tūristu izmitināšana un apkalpošana.
  • Viesnīcu un tām pielīdzināto tūristu mītņu tipoloģija
    • PTO ieteiktais dalījums tipos:
      • Pēc uzturēšanās ilguma : pastāvīgai dzīvošanai un īslaicīgai dzīvošanai (tranzītviesnīcas, darījumvienīcas, atpūtas viesnīcas)
      • Pēc funkcijām un klientūras (viesnīckuģis, darījumu viesnīca, laivviesnīca, kongresu viesnīcas, kūrortviesnīcas, pilsētas kūrortviesnīcas, kongresu kūrortviesnīca, kondotelis-kooperatīvā, klosteris, motelis, rotelis, peldviesnīca - flotelis)
  • Viesnīcu un tām pielīdzināto tūristu mītņu tipoloģija (2)
    • Viesnīcām pielīdzinātās tūristu mītnes - iebraucamā vieta, ekoloģiskā nometne, hostelis, kempings, kruīzviesnīca, apartamentu - dzīvokļu viesnīca, pansija - tabldots
    • Pēc uztura programmas - uzņēmums ar pilnu pansiju un pamatpakalpojumu; neliela viesnīca ar palielinātu restorānu, kafejnīcu, bāru platību (galvenokārt autotūristiem un komersantiem)
  • Tūristu mītnes ( pēc LVRA )
    • Viesnīca- tūristu izmitināšanas un apkalpošanas mītne, kurā ir vismaz 10 numuru
    • Viesu māja -tūristu izmitināšanas un apkalpošanas mītne, kurā ir vismaz 5 numuri (att. Viesu nams PORIŅŠ )
  • Tūristu mītne ( pēc LVRA ) turp.
    • Kempings -tūristu izmitināšanas un apkalpošanas vieta, kurā iespējams novietot, treilerus un tūristu transporta līdzekļus kopējais vai individuālos laukumos ( att.Ventspils Piejūras kempings)
    • Hostelis- tūristu izmitināšanas un apkalpošanas mītne ar ierobežotu pakalpojumu veidu ( att.Backpackers planet)
  • Viesnīcu klasifikācija
    • Pēc lieluma
    • Mazas-līdz 100 numuriem
    • Vidējas- 100-200 numuriem
    • Lielas-virs 200 numuriem
    • 2.lielākā pasaulē-MGM Grand Las Vegas (5690) numuri
  • Viesnīcu klasifikācija
    • Pēc mērķauditorijas – ( Tūristu viesnīcas, Komercviesnīcas, Lidostu viesnīcas, Apartamentu viesnīcas, Kūrortviesnīcas, Brokastu viesnīcas (B&B), Kazino viesnīcas, Konferenču centri).
    • Pēc atrašanās vietas – ( Pilsētu Lidostu viesnīcas, Moteļi, Stacijas viesnīcas).
    • Pēc īpašuma veida – ( Privātās, Valsts, Municipālās jeb pašvaldību, Uzņēmumu jeb dienesta, Organizāciju, Ķēdes jeb tīkla).
    • Pēc pakalpojumu līmeņa – ( Pasaules klases pakalpojumi, Vidējā līmeņa pakalpojumi, Ekonomiskās klases pakalpojumi
    • 5*( luksusklase)
    • 4*(pirmā klase)
    • 3*(komforta klase)
    • 2*(standarta klase)
    • 1*(tūristu klase)
  • Pasaules ievērojamākās viesnīcas
    • Pasaules senākā viesnīca (1300 gadu) “ Hōshi Ryokan” - Komatsu (Japānā).
    • Pasaules augstākā viesnīcas ēka “Burj Al Arab” Arābu Emirāti (320m)
    • Viesnīca Four Seasons, Ņujorka, 34 000 USD diennaktī
    • President Wilson Hotel , Ženēva, 33 tūkst. $
    • Hotel Cala di Volpe , Sardīnija, 21 tūkst. $
    • Burj Al Arab , Dubaja, 18 tūkst. $
    • * Wealth Bulletin, 2008
    Dārgākās viesnīcas pasaulē *
  • Neparastās viesnīcas Ledus viesnīca – Mammut Snow Hotel Kapsulu viesnīca Japānā Zemūdens viesnīca Ķīnā Kosmosa viesnīca
  • Naktsmītnes Latvijā (2009, CSP)
    • Viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoto ārzemju viesu sadalījums pa valstīm
    • Tūristu mītnēs bija pieejami:
    • 14.7 tūkst. numuri;
    • 32.5 tūkst. gultas vietas.
  • Ēdināšanas uzņēmumi
    • Restorānu biznesa balsts un mērķis ir apmierināts un priecīgs viesis
    • Restorānu bizness ir viens no aizraujošākiem, interesantākajiem un sarežģītākajiem uzņēmējdarbības veidiem, kam nepieciešams daudz zināšanu un praktisko iemaņu
    • Veiksmīga darbošanās restorānu biznesā prasa daudz laika, enerģijas un patiesu vēlmi strādāt ar cilvēkiem
    • Restorānu biznesa veiksme pilnībā balstās uz apkalpojošā personāla profesionalitāti, attieksmi pret saviem pienākumiem un viesiem.
  • Ēdināšanas uzņēmumu veidi
    • Restorāni, kafejnīcas,
    • Bāri, specializētie bāri,
    • Krogi, pabi,
    • Klubi,
    • Specializētie ēdināšanas uzņēmumi: picērijas, pīrādziņi, konditorejas, beķerejas,
    • Ātras apkalpošanas ēdināšanas uzņēmumi,
    • Ēdināšanas uzņēmumi transporta līdzekļos
  • Viesnīcas HOTEL DE ROME bārs “Romas operas galerija”
  • Ēdināšanas uzņēmumi
    • Studējot STF, Jums būs iespēja iepazīties un izpētīt dažāda veida ēdināšanas uzņēmumus, to darbības kopīgās un atšķirīgās iezīmes
    • Praksē jūs iepazīsieties ar darbu šajos uzņēmumos un gūsiet priekšstatu par ikdienas darba plānošanu un veikšanu
  • Ķīmija Fizika Tehnoloģija Ēdināšanas uzņēmumu iekārtas Ražošana Pārtikas produktu prečzinības Medicīna Bioloģija Ēdināšanas procesa organizācijas saistība ar citām nozarēm
  • Ēdienu daudzveidība
    • Gaļas ēdieni
    • Dārzeņu ēdieni
    • Zivju ēdieni
    • Zupas
    • Biezputras
    Konditorejas izstrāddājumi Deserti/saldie ēdieni Piena produktu ēdieni Miltu ēdieni Sviestmaizes
  • ĒDIENU, DZĒRIENU SADERĪBA
    • Pie sviestmaizēm – minerālūdens, ūdens ar ledu, degvīns, viegls sārtvīns, sarkanvīns, alus
    • Pie kaviāra – sausais baltvīns, šamapnietis
    • Pie zivju ēdieniem – sausais baltvīns
    • Pie aukstiem gaļas ēdieniem – baltvīns,sārtvīns, sarkanvīns
    • Pie medījumiem, cepešiem – sarkanvīns, burgundietis
    • Pie maiga siera- sarkanvīns, baltvīns, sārtvīns
    • Pie stipra siera – aroamtizēts sarkanvīns
    • Pie deserta – pussalds/salds stiprs vīns, saldds dzirkstošs vīns, baltvīns, šamapanietis
    • Pie kafijas – konjaks, liķieris, “kalvadoss”,viskijs
  • Ēdienu un dzērienu pasniegšanas veidi
    • Amerikāņu gaumē – porcijas sagatavo virtuvē
    • Krievu gaumē – ēdieni koplietošanas traukos, viesi apkalpo sevi paši
    • Angļu gaumē – uz galda ir tikai galda piederumi, glāzes,salvetes, viesmīlis porcionē ēdienus zālē uz palīggalda viesiem redzot
    • Franču gaumē – viesmīlis parāda viesim ēdienu kopumā, tad uzliek uz šķīvja to ko viesis izvēlas no kopējā trauka
    • Ēdiena pagatavošana viesa klātbūtnē zālē – ekskluzīvi!
  • Banketi un pieņemšanas
    • Jūs iegūsiet teorētiskās zināšanas par ēdināšanas pakalpojuma organizēšanu un iemācīsieties praktiski plānot un saklāt galdus dažāda veida un mēroga banketiem un pieņemšanām
    • Jūs iegūsiet teorētiskās zināšanas par viesu apkalpošanas pamatprincipiem un dažādiem viesu apkalpošanas stiliem, iemācīsieties šīs zināšanas pielietot praktiski, organizējot un apkalpojot gan ikdienišķas pusdienas, gan īpaši svinīgās viesības
  • LATVIJAS ĒDINĀŠANAS UZŅĒMUMI: restorānu, bāru un ēdnīcu skaits 2003-2008 (CSP dati)
  • LATVIJAS VIESNĪCU UN RESTORĀNU skaits 2003-2007 (CSP dati)
  • Latvijas viesnīcu un restorānu APGROZĪJUMS un NODARBINĀTO SKAITS 2003-2007 (CSP dati)
  • Pasākumi, to organizēšana un vadība
    • Lai cik tas dīvaini neizklausītos – tūrisma nozare ir cieši saistīta ar PASĀKUMU INDUSTRIJU, kura ar katru gadu kļūst aizvien internacionālāka, daudzveidīgāka, komplicētāka.
    • Tieši tādēļ piedāvājam apgūt šīs industrijas specifiku – lai kļūtu par īsteniem augstas klases profesionāļiem, kuri spētu darboties starptautiskā līmenī.
  • Pasākumi un MĒS
    • Lasot presi, skatoties TV, lietojot interneta vietnes un sociālos tīklus, kontaktējoties savā starpā mēs iegūstam informāciju par to KAS NOTIEK Rīgā, Latvijā, Eiropā, pasaulē....
    • Pavērojiet – cik daudz publiskas informācijas mēs saņemam par PASĀKUMIEM, kuri aicina MŪS kļūt par to apmeklētājiem!
    • Bet – eksistē arī pasākumi kuriem nav nepieciešama reklāma!
  •  
  • Pasākumi – dzīves daudzveidības spogulis
    • Kultūras, mākslas un izklaides pasākumi
    • Sporta pasākumi
    • Darījumu jeb biznesa tūrisma pasākumi – mēs tiekam iesaistīti sakarā ar savu nodarbošanos vai interesēm
    • Privātie pasākumi, tai skaitā mūsu atpūtas tūrisma aktivitātes
  • Pasākumu vadības specifika
    • Pasākumu organizēšanā svarīgi sasniegt pasākuma mērķi, kuru nereti nosaka pasākuma iniciators
    • Pasākuma rezultātā gandarījumu dod apmierinātas dalībnieku sejas
    • Pasākumu organizējot jārēķinās ar apkārtējās vides un sabiedrības prasībām
  • Pasākumu industrijas pārstāvji
    • ir cilvēki ar:
    • Izcilām komunikācijas spējām
    • Spējām risināt un novērst konfliktus
    • Spējām meklēt un atrast sadarbības partnerus
    • Izcilām koordinēšanas spējām
    • Radošu skatu uz dzīvi un lietām
    • Cilvēki, kuri necieš no aizspriedumiem un dogmām
  • Pasākumu organizācijas speciālisti var strādāt:
    • Pasākumu rīkošanas aģentūrās
    • Pasākumu rīkošanas vietās
    • Pasākumu nodrošināšanas kompānijās
    • Kultūras produktu aģentūrās
    • Sporta klubos un aģentūrās
    • Valsts un pašvaldību iestādēs
    • Korporatīvajā sektorā
    • Reklāmas, SA un mārketinga kompānijās
  • Starptautiskā tūrisma fakultāte
    • Studiju programmas Tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu vadība vai Lietišķo un rekreatīvo pasākumu vadība absolventi strādā par:
      • plaša profila viesmīlības un tūrisma nozares uzņēmumu vadītāju; 
      • ceļojumu konsultantu un organizatoru; 
      • tūrisma gidu; 
      • restorāna pārzini un vadītāju;
      • viesnīcas administratoru un vadītāju;
      • atpūtas un izklaides uzņēmuma vadītāju; 
      • tūrisma informācijas centru un biroju vadītāju
  • Studiju programma:
    • Tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu vadība
    • vai
    • Lietišķo un rekreatīvo pasākumu vadība
  • Studiju ilgums
    • 4 pilni gadi
  • Kas no tā iznāk?
    • 2.līmeņa profesionālā izglītība
    • Profesionālā bakalaura grāds uzņēmējdarbības vadībā
    • Uzņēmumu un iestāžu vadītāja kvalifikācija
  • Kā studēt?
    • Lekcijas, praktiskie darbi, semināri
    • Ieskaites, eksāmeni
    • Studiju darbi
    • Prakse, prakses atskaites
    • Diplomdarbs
    • … un urrā!!!!
    • – augstskola pabeigta,
    • var pievienoties
    • Absolventu klubiņam.
  • Prakses!!!
            • Studiju laikā studenti praktizēja s:
            • Latvijā:
            • - labākajās viesnīcās Hotel de Rome, Konventa sēta, Park Hotel Rīdzene, Reval Hotel Latvija, u. c.,
            • - lielākajos restorānos,
            • - tūrisma aģentūrās un tūrisma informācijas centros
            • - uzņēmumos, kuru bizness ir pasākumu organizēšana
            • Ārzemēs:
            • Grieķijā, Kiprā, Šveicē, Austrijā, Īrijā, ASV, Francijā un citviet.
  • STF veiksmes stāsti
    • Roberts Zabello- Lidsabiedrības ČSA Czech Airlines pārstāvniecības vadītājs
    • Ruslans Jamčinskis- viesnīcas “Elefant” vadītājs
    • Ingrīda Zīrupe- arēnas “Rīga” Ēdināšanas kompleksa vadītāja
  • STF veiksmes stāsti
    • Armands Muižnieks- TAVA padomnieks
    • Artis Gustovskis- Kuldīgas TIC direktors
    • Anda Rezgale- tūroperatora “ATG grupa” izpilddirektore
    • un daudzi, daudzi citi…
  • Paldies par uzmanību!
    • INTERESANTI FAKTI
    • Lidsabiedrības
    • Lidostas
    • Kruīzu kuģi un kompānijas
  • Pasaules lielākās lidsabiedrības, 2007*
    • 1. Southwest Airlines 101.9 milj. pasažieru
    • 2. American Airlines 98.2
    • 3. Delta Air Lines 73.1
    • 4. United Airlines 68.4
    • 5. China Southern Airlines 56.5
    • 6. Northwest Airlines 54.7
    • 7. Lufthansa 54.2
    • 8. Air France 50.5
    • 9. Continental Airlines 49.1
    • 10. Ryanair 49.0
    * International Air Transport Association (IATA)
  • Pasaules 10 lielākās lidostas , 200 8* (pasažieru skaits)
    • Atlanta 90 miljoni
    • Čikāga O`Har e 69
    • Londona ( H ea trow ) 6 7
    • Tokija (Haneda) 6 7
    • Parīze ( Charl de Goll ) 61
    • Losandželosa 6 0
    • Dalas a 57
    • Pekina 56
    • Frankfurt e 53
    • Denver a 51
    • * Airports Council International’s
  • Pasaules lielākie kruīzu kuģi
    • Queen Mary 2 – 2003
    • 15 restorāni un bāri , 5 peldbaseini , kazino , deju zāle , teātris , planetārijs
    • 2620 pasažieru + 1253 apkalpe
  • Freedom of the Seas - 2006 4300 pasažieri + 1300 apkalpe
  • Genesis - 2009 5400 pasažieri 2100 apkalpe
  • Lielākās kruīzu kuģu sabiedrības
    • Carnival Corporation: Cunard Line Princess Cruises Carnival Cruise Lines Holland America Line Iberocruceros Seabourn Cruise Line AIDA Cruises Costa Cruises P&O Cruises P&O Cruises Australia Ocean Village and Carnival Air Lines
    Royal Caribbean Cruises : Celebrity Cruises Pullmantur Cruises Azamara Cruises a stake in Island Cruises .