2021. gada 21. oktobrī Latvijas Banka organizēja semināru skolotājiem "Aktualitātes ekonomikā 2021", kurā mācību līdzekļa "Mana ekonomika" Mihails Siņicins līdzautors 7.–12. klasei paredzētajam saturam, eksperts iepazīstināja ar vēstures, ekonomikas un kultūras jautājumu integrācijas iespējām kursā "Sociālās zinības un vēsture", piemērs – ASV Pilsoņu karš.
Par budžeta zaļināšanu un valsts atbalsta pasākumiem enerģētikā
Satura integrācija kursā "Sociālās zinības un vēsture"
1. Vēstures, kultūras un ekonomikas jautājumu integrācijas
iespējas kursā Sociālās zinības un vēsture
Mihails Siņicins, 21.10. 2021
2. ► sniegt ierosmes ASV Pilsoņu kara notikumu sasaistei ar sociālo zinību, vēstures un kultūras
jomas sasniedzamajiem rezultātiem;
► demonstrēt digitālā mācību līdzekļa Mana ekonomika tēmu sasaisti ar vēstures, sociālo zinību
satura integrētu apguvi.
Semināra nodarbības mērķis
Semināra dalībniekiem
2
3. Standarts sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā:
S.O.2.5. Analizē ekonomikas izaugsmes virzītājspēkus.
S.O.2.9. Vērtē sabiedrības interešu, tai skaitā indivīda un grupas, vērtību atspoguļojumu tiesiskajā regulējumā, varas
īstenošanā, attīstības virzienu redzējumā.
S.O.2.13. Vērtē teritoriālo izmaiņu un sabiedrības modernizācijas ietekmes.
S.O.4.1. Analizē dažādu pretrunīgu vērtību līdzāspastāvēšanu, meklē kopējās ētiskās vērtības dažādās kultūrās.
S.O.5.1.Vēsture - strukturēta pagātnes interpretācija, periodizējama, skaidrojama atbilstoši dažādām interesēm.
S.5.7. Skaidro, kā vēsturē notikusi cīņa par resursiem, kā tā ietekmējusi vēstures gaitu, kā vide un saimniecība mijiedarbojas
ar sabiedrību un tās kultūru pagātnē un mūsdienās.
K.4.1. Saskata mākslas, kultūras un citu cilvēka dzīves jomu kopsakarības, konkrētos kultūrvēsturiskajos periodos.
K.4.5. Mākslas darbs – kā personiskā vērtība, komercprodukts, pilsoniskās līdzdalības veidotājs, sociāls vai politisks
komentārs, terapijas līdzeklis, manipulators.
Skolēniem sasniedzamie rezultāti
Sociālajās zinībās, vēsturē, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomā
3
4. ► Varas dalīšana trīs varas atzaros nodrošina demokrātiskas valsts institucionālo pamatu.
► Kā ar partiju darbību un vēlēšanām politikā notiek sabiedrības politisko uzskatu un ideoloģisko
pārliecību pārnešana uz valsts pārvaldīšanu?
► Salīdzina valstis un reģionus pēc dažādām pazīmēm (ASV/»Latvija» 19.gs.60. gadi)
Satura integrācijas plašākas iespējas
Ko vēl var īstenot no programmā ieteiktā?
4
6. ► Kultūra kopumā apzīmē atsevišķu saprātīgu indivīdu, grupu vai sabiedrību radīto materiālo un garīgo vērtību
kopumu. Antropologi jēdzienu "kultūra" visbiežāk izmanto lai apzīmētu cilvēka spēju klasificēt, kodēt un
nodot nākamām paaudzēm savu pieredzi ar simbolu palīdzību. (Ko darīt, ja dekoderi atšķirīgi?)
► Kultūra kā cilvēka pašrefleksijas process un vide caurstrāvo visas cilvēka darbības nozares. Kultūras saturs
ir identificējams politikā, starptautiskajā mijiedarbībā; ekonomikā, it sevišķi patērētāju sabiedrībā, kas ir
kopienas materiālu un nemateriālu vajadzību nodrošināšanas process, sociālā politikā un līdzdalības
formās. Kultūra ir rīcību, motivāciju un konsensa pamatā, nodrošina krīžu vadību sabiedrībā un pārmaiņas.
► Mākslas darbs - jebkura darbība vai cilvēka padarīta darba rezultāts kurai ir stingri estētiska misija, caur kuru
var nodot idejas, jūtas, skatienu uz tēmu.
Kultūra, māksla
Sarežģītāk atrast kultūras un mākslas būtību, funkcijas
Nacionālā enciklopēdija 6
7. Kristaps Gulbis (tēlnieks)
Kultūrai ir divi virsuzdevumi:
► stiprināt un kopt tradicionālās kultūras vērtības un tradīcijas
► radīt apstākļus, lai ģenerētu un realizētu inovatīvas, laikmetīgas idejas
Kultūras mērķi
Skaidrību vieš…
7
8. ► Pilsoņu karš - briesmīgākais karš, kurā var karot: tēvs pret dēlu, brālis pret brāli, kaimiņš pret
kaimiņu.
► ASV vēsturē karš, kas prasījis lielākos cilvēku upurus (624 000?!?).
► Cīņu starp Ziemeļiem un Dienvidiem; verdzības atbalstītājiem un abolicionistiem; verdzības
atcelšanu; cīņu par centrālās un vietējās (štatu) varas attiecībām, proporcijām.
► ASV teritorijas paplašināšana un teritoriju apgūšanu: likums par homstediem – līdz 64 ha;
dzelzceļa līnijas no Atlantijas līdz Klusajam okeānam (līdz 1890 g.- 9).
► Augsnes sagatavošana ASV ekonomiskajam, tehnoloģiskajam "izrāvienam".
► Straujo migrāciju (migrantu mērķis), (Kalifornijas zelta drudzi (1848.- 1857), džinsiem).
ASV Pilsoņu karš (1861. – 1865.)
Ar ko saistās?
8
9. Izprotiet ekonomistus!
Ekonomistu domāšanas īpatnības
9
Modelis sastāv no:
pieņēmumiem, savstarpējām sakarībām,
vispārinājumiem
MV = PQ, bet M = PQ/V
Augsta abstrakcijas pakāpe, ceteris paribus,
nav brīvpusdienu = visam ir izmaksas,
stimuli – burkāns/pātaga, modeļu lietošana
Modeļi = shēmas, grafiki, formulas,
tabulas, diagrammas
Ekonomikas modelis – būtība
Izteiksmes ierobežojumi (Kalve I.)
10. Pilsoņu kara cēloņi
Vēsturnieka/ekonomista skatījums
Verdzība – arhaisms (koloni), kavē attīstību Ar ekonomisko modeli: ražošanas iespēju robežu
Kokvilna 50 •G(bet nav iespējams)
Arī valdības/štatu vara •E(efektīvi)
Muitas politika (neefektīvi) N•
Attiecības ar Eiropu
ASV attīstības ceļš
20 40 60 80 Kapitālpreces
Kāda būtiskākā atšķirība starp efektīvu/neefektīvu situāciju?
Avots: vox.com 10
11. Vēsturnieks:11 konfederātu štati atdalās no unionistu 23 štatiem – sākumā brīvprātīgie, vēlāk
mobilizācija; Z – 37635, D – 43638 kritušie(?) Ekonomists: Kas mainās RIR modelī?
► . 3.
► . •B
► B Avots: Rootsweb.com
Avots:https://civilwar1860s.weebly.com/union-north.html
Sākas karadarbība
Kas notiek ar darba resursiem?
11
kapitālpreces
kokvilna
A
B
1.
2.
3.
12. ► Kāda kara taktika tika izmantota?
► Kādas ekonomiskās problēmas radās
Dienvidiem?
► Kādas bija pārtikas alternatīvas
izmaksas Dienvidu štatos?
► Kā mainās pārtikas alternatīvas izmaksas
pēc Dienvidu ostu blokādes?
► Vieta arī dabaszinātnēm. Kāda rāpuļa dabai
līdzinās kara taktika?
Pārtikas alternatīvas izmaksas/ASV pilsoņu kara taktika
Ekonomika/vēsture
12
13. Pilsoņu kara sekas/ekonomiskās izaugsmes un attīstības avoti
Kas sekmēja ASV izrāvienu?
Avots: pastexplore.wordpress.com 13
Avots: pastexplore.wordpress.com 13
Saulainā puse: Abolicionistu uzvara; homstedu likums;
uzņēm uzņēmības gēns, tehnoloģiju progress;
demokr demokrātijas un tirgus principu simbioze
indiāņu Ēnas puse: indiāņu rezervāti, kukluksklans
Ekonomista skatījums
Ekonomista skatījumā kokvilna
Mākslas aspekts: sejas, cieņa, interjers
1851.; 300000, anti-Toma literatūra
14. ASV Pilsoņu karš - cīņa par resursiem "valsts iekšienē". Dienvidu štati specializējās kokvilnas ražošanā, ziemeļi - attīstījās
rūpniecībā. Vergu darbs dienvidu štatos bija neefektīvs. Daļa nodarbināto pamet darbu un dodas karā. Nogalināto vairāk par 600
000. Atceļot verdzību un pieņemot likumu par homstediem, darbs kļuva efektīvs. Daļa bijušo vergu, tagad brīvu cilvēku, devās uz
ziemeļu štatiem. Brīvais darbs un tehnoloģiskā attīstība veicināja ekonomikas izaugsmi visos štatos. ASV iesaistījās izdevīgā
starptautiskajā tirdzniecībā.
Uzdevums no digitālā mācību līdzekļa Mana ekonomika
ME, 10.- 12.kl. 1. tēma, 3. sadaļa, 3.3. uzdevums (https://www.naudasskola.lv/mana-ekonomika/limeni/10-12/ekonomikas-
pamatproblema/politikas-virzieni-resursu-attistisana ) 14
Pilsoņu kara notikumus var attēlot ar RIR kā:
a) punktu uz ražošanas iespēju robežas;
b) punktu, kas atrodas pa kreisi no RIR;
c) punktu, kas atrodas pa labi no RIR;
d) punkta pārvietošanos pa labi, tuvāk RIR;
e) punkta pārvietošanos pa kreisi, tuvāk
koordinātu sākuma punktam;
f) punkta pārvietošanos pa ražošanas iespēju
robežu;
g) ražošanas iespēju robežas nobīdi pa kreisi;
h) ražošanas iespēju robežas nobīdi pa labi.
1. ( ...) Vergu darbs bija neefektīvs (b)
2. (...) Daļai nodarbināto bija jāpamet darbs un jādodas karā. (e)
3. (…) Katrā karojošajā pusē bija nogalinātie. (...) (g)
4. Atcēlgita verdzību, pieņēma likumu par homstediem un
darbs kļuva efektīvs. (a)
5. Daļa bijušo vergu, tagad brīvu cilvēku, devās uz ziemeļu štatiem.(f)
6. Brīvais darbs un plaša ziemeļu štatu tehnoloģiskā attīstība
veicināja ekonomikas izaugsmi gan ziemeļu štatos, gan dienvidu
štatos. (h)
7. ASV iesaistījās izdevīgā starptautiskajā tirdzniecībā. (h)
16. ► Atšķirīgs skatījums uz vieniem un tiem pašiem procesiem.
► Atšķirīgas metodes katrā zinātnē, bet domāšanas formas (formālo loģiku) vēsturē, ekonomikā ievēro. Kā ir
mākslā?
► Saskaņošanas process jāplāno soli pa solim - Rīga vēl nav uzcelta …- kopš 1201. gada.
► Klasē kopā visi - gan "fiziķi", gan "liriķi" - iespēja abiem piemērot "savus pašizpausmes līdzekļus".
► Skolēnu intereses atšķirīgas un spējas arī – gan problēma, gan iespēja.
Problēmas/iespējas
Integrācijas ceļā
16
17. Kurš pirmais un vērīgākais!
17
► Cik zvaigžņu un svītru ASV karogā bija, sākoties Pilsoņu karam?
► Kurš (kuras karojošās puses pārstāvis) paraksta izlīgumu? Pēc kā jūs to noteicāt?
► Kurš (kuras karojošās puses pārstāvis) sēž pie otra galda?
► Kad mācībās skolēna resurss ir izmantots efektīvi un kad – neefektīvi?
Darbs mājās:
► Kādas atšķirības ASV karogā bija pēc Pilsoņu kara, salīdzinot ar pirmskara ASV karogu?
► Kurā gadā varētu būt veidoti karojošo pušu karogi?