1. Energoefektivitātes aktualitātes MVU
Aija Timofejeva
Atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes departamenta direktore
2016.gads 29.aprīlis, Latvijas Nacionālā bibliotēka
2. Energoefektivitātes likums
• Stājies spēkā 2016.gada 29.martā
• Likuma mērķis ir energoresursu racionāla izmantošana un
pārvaldība, lai sekmētu ilgtspējīgu tautsaimniecības
attīstību un ierobežotu klimata pārmaiņas
• Uzliek pienākumus:
Valsts iestādēm, lielo pilsētu un novadu pašvaldībām –
ieviest energopārvaldību, ieviest pasākumus.
Lielajiem uzņēmumiem un uzņēmumiem ar lielu
elektroenerģijas patēriņu – veikt energoauditu vai
ieviest energopārvaldību, ieviest pasākumus.
Enerģijas apgādes uzņēmumiem – ieviest pasākumus
pie gala patērētājiem un tajos ietaupīt konkrētu
enerģijas daudzumu.
2
3. Kas ir lielais elektroenerģijas
patērētājs?
• Lielais elektroenerģijas patērētājs ir
komersants, kura ikgadējais
elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500
MWh.
Kopējā enerģijas patēriņā netiek ieskaitīta
komersanta saražotā enerģija, kas tiek nodota
citiem lietotājiem.
3
4. MVU - lielie elektroenerģijas
patērētāji
• 2014.gadā pēc AS Sadales tīkls datiem bija 1149 lielie
elektroenerģijas patērētāji, no kuriem 1006 MVU
4
143
1006
Lielo elektroenerģijas patērētāju sadalījums
MVU un LU (skaits)
Lielie uzņēmumi Mazie un vidējie uzņēmumi
6. Prasības lielajiem
elektroenerģijas patērētājiem
• Ievieš sertificētu energopārvaldības sistēmu atbilstoši LVS
EN ISO 50001:2012* un par ieviešanu ziņo atbildīgajai
ministrijai
• Ievieš vismaz trīs tajā ieteiktos energoefektivitātes
uzlabošanas pasākumus ar vislielāko novērtēto enerģijas
ietaupījumu vai ekonomisko atdevi
• Par sasniegto enerģijas ietaupījumu ziņo EM
• Sistēmu ievieš vai energoauditu veic līdz 2018. gada
1.aprīlim
* Energopārvaldības sistēmas ieviešana nav attiecināma, ja:
uz likuma pieņemšanas brīdi uzņēmumā ir ieviesta vides pārvaldības sistēma, kas tiks papildināta 6
mēnešu laikā,
tiek veikts energoaudits.
6
7. 7
Elektroenerģijas
patēriņš >500
MWh/gadā
Energoaudits
vai standarta
ieviešana nav
obligāta
Vai uz likuma
spēkā stāšanās
brīdi
uzņēmumā ir
sertificēta vides
pārvaldības
sistēma?
6 mēnešu laikā sistēmu papildina, lai
varētu kontrolēt un samazināt enerģijas
patēriņu aptverot 90% no kopējā
enerģija gala patēriņa
Ievieš un sertificē
energopārvaldības
sistēmu
Regulāri (reizi četros gados) nodrošina
uzņēmuma energoauditu.
Pēc sistēmas sertificēšanas vai uzņēmuma energoaudita veikšanas ziņo
Ekonomikas ministrijai, izmantojot MK noteikumos noteiktās ziņošanas formas
JĀ
JĀ
NĒ
NĒ
NĒ
8. Energoefektivitātes nodeva
• Lielajam elektroenerģijas patērētājam ir jāmaksā nodeva,
ja tas līdz noteiktajam termiņam* nav ieviesis un
sertificējis energopārvaldības sistēmu vai vides pārvaldības
sistēmu ar papildinājumu vai nav veicis energoauditu.
• Ministru kabinets līdz 2016.gada 1.oktobrim ar
noteikumiem noteikts energoefektivitātes nodevas apmēru,
aprēķināšanas, piemērošanos un kontroles kārtību.
*termiņi:
MVU 2018. gada 1.aprīlis,
pārējie lielie patērētāji – 2017.gada 1.marts
8
9. Energopārvaldības sistēma
• ISO 50001 sevī ietver enerģijas patēriņa analīzi, efektīvas
energoresursu izmantošanas politikas izstrādi, mērķu
noteikšanu šīs politikas īstenošanai, informāciju enerģijas
izmantošanas jautājumu risināšanai, rezultātu izvērtēšanu
un nepārtrauktu enerģijas vadības uzlabošanu.
• Sistēmas ieviešanu var veikt pats uzņēmums, bet
konsultantu piesaiste var paātrināt un atvieglot procesu;
pēc tam sistēma jāsertificē akreditētai institūcijai:
• Latvijā akreditētās institūcijas var atrast LATAK mājaslapā
(www.latak.lv) sadaļā ‘Akreditētās institūcijas’;
• Citās valstīs akreditētas institūcijas arī ir tiesīgas veikt standartu
ieviešanu uzņēmumā. Akreditētās institūcijas atbilstību var
pārbaudīt attiecīgās valsts nacionālajā akreditācijas iestādē.
9
10. Energoaudits MVU
• Prasības:
• Veicot energoauditu, izmantojami aktuāli un pārbaudīti
dati par enerģijas patēriņu, kā arī elektroenerģijas
slodzes profiliem;
• ietver pārskatu par ēku vai ēku grupu, procesu vai
iekārtu, tai skaitā pārvadājumu, enerģijas patēriņa
struktūru un energoefektivitāti;
• Ietver pārskatu par energoefektivitātes uzlabošanas
pasākumiem ar vislielāko enerģijas ietaupījumu vai
ekonomisko atdevi.
• Energoauditu mazajos un vidējos uzņēmumos ir tiesīgs
veikt:
• Neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā
• Uzņēmumu energoauditors
10
11. ES fondu atbalsts energoefektivitātes
paaugstināšanai apstrādes rūpniecības
nozares komersantiem
11
12. «Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu,
enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz
AER apstrādes rūpniecības nozarē»
Kopējais pieejamais finansējums: 38 milj. euro
Atbalsts tiks sniegts ražošanas ēku
energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem, kā
arī iekārtu nomaiņai uz energoefektīvākām iekārtām.
Finansējuma saņēmēji: apstrādes rūpniecības
komersanti (NACE 2.red C sadaļa)
Finansējuma saņēmējiem maksimālais pieejamais
granta apjoms: 30%
Maksimāli pieļaujamais publiskais finansējums
vienam projektam: 600 tūkst. euro (maksimālais
kopējais viena projekta apjoms: 2 milj. euro)
Nepieciešamības gadījumā ALTUM finansējums –
ilgtermiņa aizdevumi (līdz 15 (+5) gadiem)
13. Atbalstāmās darbības
• Ēku energoefektivitātes paaugstināšana
• Energoefektivitātes paaugstināšana esošajās
ražošanas tehnoloģiskajās iekārtās
• Pāreja uz AER
• Energopārvaldības sistēmas ieviešana (attiecināms
tikai MVU)
• Tehniskās dokumentācijas sagatavošana
• Vadības un uzraudzības nodrošināšana
Sasniedzamie rādītāji līdz 2023.gada
31.decembrim:
• Atbalstītu saņēmušo komersantu skaits – 65
• Enerģijas ietaupījums atbalsta saņēmušajiem
komersantiem – 4 395 MWh/ gadā
• No atjaunojamiem energoresursiem ražotā
papildjauda – 5,4 MW
• Aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā
– 6 757 t/gadā