1. Rēzeknes upe

2. Upes ģeogrāfija
 Iztek no Rāznas un ietek
Lubānas ezerā
 Tek caur Kaunatas ezeru
pa Latgales augstieni
 Garums 116km
 Lielākās pietekas:
 labā krastā – Zivžanka
(26 km), Sūļupe (14 km)
 kreisā krastā – Malta
(105 km), Čečora (19
km)
 Baseins-2 066 km2
(kopā ar Maltu)

3.  Krasti visā garumā apauguši ar kokiem un krūmiem, it
īpaši augštecē un Rēzeknes pilsētas apkaimē. Ir stipri
aizaugusi (pat līdz 80%); dominē niedres, meldri,
glīvenes un elodejas.
D. Muravjova (projekta dalībnieka) foto

4. Vēsture
Daudzi zinātnieki uzskata, ka tieši Rēzeknes upe ir
devusi pilsētai nosaukumu. Saucās upe «Rezite» vai
«Rezitne», kas nozīmē «plūstoša starp pauguriem».
Paugurus kādreiz sauca par «rooziem» no vārda
«stiepties». Mainījās upes, līdz ar to arī pilsētas
nosaukums: Rezite-Rezitne-Rozitten-Režica-Rēzekne.

5.  XII gadsimtā Rēzeknes upes krastā tika uzcelta pils.
 1915. gadā Rēzeknes upe radīja lielus pludus: vienas
ķieģeļu mājas pagalmā noslīka veca sieviete, upes
stiprā plūsma aiznesa govi un nopostīja pusi no mājas.
 1918. gadā upē sāka darboties ūdens turbīna, kura
ražoja elektrību.
 1922. gadā pālu laikā upe sagrāva tiltu Dārza ielā.

6.  1924. gadā virsniekiem ar mīnmetēja palīdzību
vajadzēja iznīcināt ledus sablīvējumu.
 20. gs. 30. gados pa Rēzeknes upi bija izveidoti
laivu marštuti.
 20. gs. 60. gados upē dzīvoja vēži un auga
ūdensrozes.
Rēzeknes upes krastā bija vairakas dzirnavas, dažas
no tām ir: Šmuškavas, Jupatovkas, Šitingofa.

7. Problēmas, kas saistītas ar upi

8.  Ražojošie uzņēmumi attīrīšanas iekārtās nomet stipri
piesārņotu ūdeni, kura pasliktina šo iekārtu darbību un tādējādi
piesārņojumi nonāk upē.
Attēls paņemts
no interneta

9. Galvenie upes piesārņotāji ir iedzīvotāji, kuri izmet upē
dažāda veida atkritumus, vai, piemēram, mazgā mašīnas.
Atpūtnieki arī neatpaliek, atstājot upes krastos
atkritumu kalnus.
Indonēzijā, Citarum upe Latvijā, Rēzeknes upe

10. 1995. gada rudenī pilsētas robežās no ūdenskrātuves
tika nolaists ūdens. Šajā vietā upe tagad atgādina
pamestu purvu. Aizaug ar ūdenszālēm, dūņaini paliek
ne tikai upes un ūdenskrātuves krasti, bet arī upes
vidus.
Rēzeknes upes posmā

11. 1995. gada vasaras sākumā Greiškānos iztaisnoja
Rēzeknes upes gulti, kas noveda pie vairākām sekām:
upes līmeņa samazināšanos; mazie strauti, kuri ieteka
upē, kļuvuši nepiemēroti daudzu zivs, dzīvnieku un augu
sugu dzīvošanai.

12. Iespējas nākotnē
 Radīt apstākļus labiekārtojot vidi, nodrošināt dabas
spēka un spirgtuma baudīšanu mūsdienīgā veidā,
radot iespēju ūdens tūristu (laivotāju) piesaistīšanai
tā vairojot novada un Rēzeknes vārda
atpazīstamību.
 Finansējuma piesaiste dažādu projektu realizēšanai.
Projekta “Connected by rivers” dalībnieki piedalījās
braucienā ar smailītēm pa Rēzeknes upi

13.  “Lielā Talka” ūdens krastu attīrīšanai.
 Upes un dabas resursu saglabāšana, pavairošana,
dabas procesu novērošanas vietu radīšana (upes
zivju piebarošanas vietas iekārtošana).
Projekta dalībnieki un “JACis” brīvprātīgie
piedalās “Lielajā talkā 2014”

14.  Mūsu upei ir zveisaimsnieciskā nozīme. Pa upi
migrē zivis, arī zuši, kuru mazuļi plānveidīgi tika
laisti Rāznas ezerā. Upē mīt līdakas, zandarti,
raudas, ālanti, plauži, lejtecē daudz karpu (no
dīķiem).

15. Paldies par uzmanību!
A. Tolopilo foto