1. INTERREG projekts
Nr. LLIII-194
„Radošo industriju
attīstība Latvijas-
Lietuvas pierobežas
reģionos”
Radošu darbinieku
sagatavošana jaunajiem
ekonomiskajiem apstākļiem.
Pedagogu un studentu atbildība
LIĀRA OZOLA
BA Turība
Liepājas filiāles vadītāja

2. Kāpēc mūsdienās vispār
jārunā par radošumu?
• Konkurence:
– jauni izgudrojumi;
– jauni tirgus spēlētāji.
• Cenu spiediens, ko pieprasa
patērētājs.
• Visu ekonomēt un vēl teicami
apkalpot.

3. Radošums – vienīgā izeja
Spēli sauc “Lielās pārmaiņas”
un RADOŠĀ DOMĀŠANA vairs
nav tikai izsmalcinātība, bet gan
izdzīvošana.

4. Ko pieprasa darba devējs?
• Oriģināla domāšana
• Aizraušanās ar savu darbu
• Entuziasms un sava redzesloka
paplašināšana
• Attīstīta iztēle
• Pētniecības un mārketinga
pārzināšana
• Gribasspēks strādāt arī ar
trakām idejām

5. Iepazīstieties – kreatīva
personība!
• Ir pašpārliecināts
• Ir patstāvīgs spriedumos
• Spēj grūtībās saskatīt pievilcību
• Spēj riskēt – ir pat tendence uz to
• Prot ieraudzīt problēmu un uz to
adekvāti reaģēt
• Spēj saprast jauno un atteikties
no jau pierastā

6. Iepazīstieties – kreatīva
personība!
• Spēj distancēties no šabloniem
• Piemīt humora izjūta
• Spēj analizēt procesus
• Spēj konkretizēt
• Spēj domāt plašāk un saskatīt
jaunas iespējas

7. Kur ir problēma?
• Jaunais laikmets izvirza cilvēkiem
jaunas alternatīvas un
nepieciešamību apgūt jaunas
zināšanas.
• Tie, kas necenšas pielāgoties,
paliek bez darba.
• Vecās darbavietas izzūd, vecā
ekonomikas sistēma grūst.

8. Galvenā ideja
• Pēc iespējas drīzāk ieviest jaunas
apmācības metodes – tādas, kas
apmierina prasības, ko izvirza
jaunais laikmets.
• Un tas ir aktuāli ne tikai
jauniešiem, bet arī pieaugušajiem
visās vecumu grupās.

9. Un atkal – kur ir problēma?
• Tipiska vidusskola nedomā par
skolēnu kā par nākamo
darbinieku.
• Izglītības process galvenokārt
organizēts tā, lai sagatavotu
jauniešus eksāmeniem. Viņam uz
jautājumiem jāatbild tā, kā vēlas
eksaminētājs.

10. Un atkal – kur ir problēma?
• Principā – viss ir pareizi, bet...
• Radošums, humors un spēle
parādās uzņēmumu darbībā
gandrīz uz katra soļa.
• Un līderiem nepieciešams:
– ieraudzīt, kas jādara;
– jāprot to pateikt tā, lai ieinteresētu
citus.

11. Nepieciešamās prasmes
veiksmīgai karjerai
Lielbritānijas darba tirgus
Pētījumu centrs “Mintel” ir
izvirzījis 21.gadsimta darba
devēju noteicošās pieprasītākās
prasmes:

12. Nepieciešamās prasmes
veiksmīgai karjerai
• Lojalitāte • Tolerance
• Zināšanas • Spēja strādāt komandā
• Pieredze • Karjeras plānošana
• Spēja mācīties • Spēja risināt problēmas
• Elastīgums
• Datorprasmes
• Komunikabilitāte

13. Galvenais jautājums – kā mācīties,
lai absolvents būtu pieprasīts darba
tirgū?

14. • Apmācība:
– NAV tikai atbilžu saņemšana;
– NAV mehāniska atcerēšanās;
– NAV tas pats, kas mācības, treniņš.
• Apmācība IR dzīves pieradums,
domāšanas spējas, spēja
attīstīties.

15. Apmācības mērķis
Nevis saņemt gatavas atbildes, bet
atrisināt uzdevumus, kas mūs tuvina
mērķim, izvirzot jautājumus, analizējot
un pārbaudot tik ilgi, kamēr lēmums
kļūst par dzīves sastāvdaļu.

16. • Tests, kontroldarbs, eksāmens –
populāra pārbaudes forma skolās.
• Mācību laikā skolēns nokārto vidēji
2000 šādu pārbaudījumu un ideja
par vienīgo pareizo atbildi stingri
ieguļas cilvēka domāšanā.

17. Protams, tas nav iznīdējams
pārbaudījuma veids, tam ir arī
savas priekšrocības un pat
izcilās puses, bet...

18. • dzīve nav vienveidīga un tajā ir
daudz pareizo atbilžu.
• Bet, ja pierodi pie domas, ka ir
tikai viena pareizā atbilde, tad tu
pārtrauc citus meklējumus.

19. • Radošā spēja – tas ir ilgstošs
process, kas veidojas personības
attīstības rezultātā.
• Aizkavēt radošos spēju attīstību
ir vieglāk nekā to attīstīt.
• Un mēs to darām nepārtraukti
atsaucoties uz sociālajiem un
izglītības standartiem.

20. ASV Jūtas štatā tika veikts
eksperiments. Zinātnieki pētīja dažādu
vecumu cilvēku radošo potenciālu. Lūk
rezultāti:
Vecuma grupa Izmantotais radošais
potenciāls (%)
Bērnudārza audzēkņi 95 - 98
Skolēni 50 - 70
Augstskolu studenti 30 – 50
Pieaugušie Mazāk par 20%

21. • Tātad – augstskola ir vēl
pēdējais brīdis, kad var saglābt
nākamo darbinieku radošo
potenciālu.
• Turklāt – šodien radošā
domāšana ir nevis kaprīze, bet
gan izdzīvošanas faktors.

22. Kā kreativitāte izpaužas
izglītībā?
Tā ir ziņkārība un prasme brīnīties!
• Ziņkārība ir iedzimta īpašība, bet
to var stimulēt arī mācīšanās
procesā.

23. Dažās idejas - KĀ
• Ļaut studentiem un skolēniem
būt atklātiem
• Pārspriest materiālu un izvirzīt
jaunas, drosmīgas idejas
• Palīdzēt apzināties savu prasmi,
neprasmi, uzdrīkstēšanos,
neuzdrīkstēšanos – tas motivē
radošai darbībai

24. Dažās idejas - KĀ
• Attīstot domāšanas veiklību
– skolēns, students spēj
izmantot radošo enerģiju sev
vēlamā veidā, darot reālu darbu,
neatliekot to uz nezināmu laiku.

25. Dažās idejas - KĀ
• Attīstot domāšanas elastību
– kā spēju saprast jaunu
viedokli un atteikties no vecā,
mācīties saprasties ar citādi
domājošiem.
• Attīstīt spēju nebaidoties no
iznākuma priecāties par darba
procesu.

26. Dažās idejas - KĀ
• Ļaut izpausties
oriģinalitātei – atteikties no
šabloniem, rast paradoksālus,
negaidītus risinājumus.
• Attīstīt spēju brīnīties –
atvērtību visam jaunajam. Bez
tās nav iespējams izjust
jebkāda procesa baudījumu.

27. Dažās idejas - KĀ
• Ļaut izpausties drosmei
radīšanas procesā – spēja
pieņemt lēmumus dažādas
situācijās, nenobīties no
secinājumiem un īstenot idejas līdz
galam.

28. Un kā paliek ar pedagoga un
studenta atbildību?

29. • Patiesībā atbilde ir vienkārša:
– Mēs nespēlējam komandu spēli ar
domu – kurš uzvarēs?
– Mēs ar mugursomām plecos ejam
pārgājienā uz mērķi un pa ceļam
izdomājam maršruta sarežģītību.
Visi kopā.

30. Nobeigumā vēlos visiem
novēlēt
• Radīt Latvijā tādu
uzņēmējdarbības vidi, kas tiešām
varētu ieinteresēt pārējo pasauli.
• To panākt var tikai tādi speciālisti,
kas redz pasauli kopumā.
• Latvijā ir milzīgs radošais
potenciāls un tieši jaunie
uzņēmēji ir tie, kuriem jāiemācās
nebaidīties to realizēt.

31. • J.V.Gēte ir teicis: “Kas pasaulē
ir visgrūtāk? – Redzēt ar savām
acīm to, kas atrodas jūsu acu
priekšā.”
• Lai mums izdodas ieraudzīt
daudz absolūti traku ideju
mācot, mācoties un
sadarbojoties!

32. INTERREG projekts
Nr. LLIII-194
„Radošo industriju
attīstība Latvijas-
Lietuvas pierobežas
reģionos”
Paldies par uzmanību!