1. Vera Boroņenko, Dr.oec., pētniece,
Daugavpils Universitāte (Latvija)

2.  Ar kādiem ekonomiskajiem faktoriem var
nodrošināt reģiona konkurētspēju un
attīstības ilgtspēju?
 Kāda nozīme ir reģiona
konkurētspējai/attīstības ilgtspējai
nacionālās/reģionālās identitātes kontekstā?
 Kāda ir funkcionālā sasaiste starp reģiona
konkurētspēju un attīstības ilgtspēju?

3.  Par reģionu empīriskajos nolūkos tiek
ņemta teritorija, kuras konkurētspēja un
attīstība, kā arī dažādu resursu esamība
tajā ir kvantitatīvi izmērīta, proti, tas ir
pasaules valstis (kas pēc reģionālās
ekonomikas metodoloģijas arī var būt
dēvētas par reģioniem), kas ietilpst
Globālās konkurētspējas pārskatos (The
Global Competitiveness Report), bet
Latvijas gadījumā tie ir Latvijas
plānošanas reģioni, par kuriem ir
pieejama statistiskā informācija

4.  Par reģiona konkurētspēju empīriskajos
nolūkos tiek uzskatīts reģiona
rezultējoša pozīcija Pasaules ekonomikas
foruma (World Economic Forum) globālās
konkurētspējas reitingā salīdzinājumā ar
citiem reģioniem, kas ietilpst tajā pašā
reitingā. Kaut gan teorētiski reģiona
konkurētspēja autores izpratnē ir tā
spēja veidot un atbalstīt konkurences
vidi savā teritorijā

5.  Par reģiona attīstības ilgtspēju tiek
uzskatīta reģiona konkurētspējas, t.i.,
reģiona pozīcijas globālās
konkurētspējas reitingā stabilitāte vai
izaugsme, kas liecina par attiecīga
reģiona konkurētspējīgo priekšrocību
ilglaicīgumu, kas nodrošina reģionam
ilgtspējas attīstību, nevis īslaicīgu
izplaukumu (kā bija Latvijā „treknajos
gados”)

6.  Autore izmanto resursu pieeju
(Тихонова, 2006), kas balstās uz šādu
teorētiski metodoloģisko pamatnostādni:
reģiona (kā arī jebkura reģionālā aģenta
– vietējās pašvaldības, uzņēmuma,
mājsaimniecības, cilvēka u.c.) rīcībā
esošie resursi efektīvas izmantošanas
rezultātā var tikt pārveidoti reģiona
aktīvos, kuri, savukārt, var dot reģionam
sociāli ekonomisko atdevi, t.i., kļūst par
reģiona kapitālu - tā konkurētspējas un
attīstības ilgtspējas priekšnosacījumu

7. ĀRĒJIE RESURSI
Reģiona rīcībaā Resursu „aktivācijas ”
esošie resursi un „kapitalizācijas”
process AKTĪVS
Kapitalizācijas
Resursu izmantošanas tehnoloģijas – virzienā strādājošs
tehniskās, sociālās, ekonomiskās, ārējais resurss
juridiskās u.c.
Reģionālo
aģentu KAPITĀLS
rīcībspēja Labumu nesošs,
t.i., efektīvi
IEKŠĒJIE RESURSI izmantots resurss
vai aktīvs

8.  Galvena ideja – reģiona
konkurētspējas un attīstības ilgtspējas
ekonomiskie nosacījumi ir, pirmkārt,
resursu esamība reģionā un, otrkārt,
reģionālo aģentu spēja tos pārveidot
reģiona kapitālā

9. Izmantotā lauksaimniecībā
Lauksaimniecībā izmantojamā zeme
Teritorijas izmantojamā
zeme, tūkst. ha Tūkst. ha %
Pierīgas reģions 250,1 233,0 93,2
Vidzemes reģions 388,0 324,4 83,6
Kurzemes reģions 346,7 322,9 93,1
Zemgales reģions 402,6 382,3 95,0
Latgales reģions 446,5 399,8 89,5
LATVIJA 1834,0 1662,5 90,6
Avots: autores aprēķini pēc LR Centrālā statistikas pārvalde 2009

10. 60 58.9
57
55 53.8
53.8
52.6 53.1
50.4 5049.4
50 49.1
45
40
Rīgas Kurzemes Latgales Vidzemes Zemgales
reģions reģions reģions reģions reģions
2005. gads 2009. gads
Avots: Valsts reģionālās attīstības aģentūra 2010

11. Reģiona Nacionālā/
konkurētspēja reģionālā
un attīstības Determinē- identitāte
ilgtspēja jošie
nosacījumi
Reģiona
rīcīb-
spēja

12. Vidējais konkurētspējas indekss Vidējā
Valsts attīstības (pēc Global Competitiveness Index) konkurētspējas
stadija no 1 (min) līdz 7 (max) ndeksa starpība,
2010. gads 2005. gads 2010./2005. gads
Ražošanas
faktoru stadija 3,58 3,41 +0,17
(viszemākā)
Pārejas stadija 4,05 3,85 +0,20
Efektivitātes
stadija (vidējā) 4,21 4,07 +0,14
Pārejas stadija 4,41 4,49 -0,08
Inovāciju stadija
(visaugstākā) 4.98 5.18 -0,20
Avots: autores apkopotie dati pēc
The Global Competitiveness Report 2005 un 2010

13.  Divi galvenie ekonomiskie nosacījumi reģiona
ilgtspējīgai attīstībai ir, pirmkārt, resursu
esamība, bet otrkārt, reģionālo aģentu spēja tos
efektīvi izmantot, t.i., aktivēt – ieviest pievienotās
vērtības ražošanas procesā – un kapitalizēt tos –
veiksmīgi iegūt no resursa šo pievienoto vērtību
 Reģionu rīcībā esošu un potenciālo resursu
aktivācijas un kapitalizācijas sociālo tehnoloģiju
vājā attīstība visvairāk bremzē Latvijas reģionu
konkurētspēju un attīstības ilgtspēju
PALDIES JUMS PAR UZMANĪBU!