VID 2015.gada februāra prezentācija par aktuālo sabiedriskā labuma organizāciju darbības pārskatu aizpildīšanā

1. Aktuālais sabiedriskā labuma organizāciju darbības pārskatu
aizpildīšanā
2015.gada 10.februāris

2. 2015.gada 27.janvāra semināra
programma
2
1. Sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanas un uzraudzības
process Valsts ieņēmumu dienestā
•sabiedriskā labuma darbības vispārējie nosacījumi
•sabiedriskā labuma organizāciju darbības tiesiskais regulējums
2. Gada pārskata sastāvdaļas un iesniegšana Valsts ieņēmumu dienestā
•pārskatu aizpildīšanas un iesniegšanas kārtība
3. Sabiedriskā labuma organizāciju darbības uzraudzība un statusa
atņemšana
•sabiedriskā labuma organizāciju pārskatu aizpildīšanas un iesniegšanas kārtība
•būtiskākās pārskatu aizpildīšanas kļūdas
•atkārtota pieteikšanās sabiedriskā labuma organizācijas statusa iegūšanai

3. Sabiedriskā labuma organizācijas statusa
piešķiršanas un uzraudzības process Valsts
ieņēmumu dienestā

4. 2015.gada 27.janvāra
prezentācijas saturs
4
1. Valsts ieņēmumu dienesta
kompetence
2. Sabiedriskā labuma
organizāciju darbības normatīvais
regulējums
3. Sabiedriskā labuma
organizāciju statusa piešķiršanas
vai atteikuma piešķirt statusu
process
4. Sabiedriskā labuma komisija
5. Sabiedriskā labuma
organizāciju uzraudzības process

5. 1. Valsts ieņēmumu dienesta kompetence
5

6. Saskaņā ar likuma «Par Valsts ieņēmumu dienestu» 2.pantu galvenie
VID uzdevumi ir:
1.nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta administrēto valsts nodokļu, nodevu un citu valsts
noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā un uz muitas robežas, kā arī
nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu iekasēšanu Eiropas Savienības budžetam;
2.piedalīties muitas lietu, nodokļu un nodevu administrēšanas un likumpārkāpumu atklāšanas
valsts ieņēmumu jomā politikas izstrādāšanā un īstenot šo politiku. Izstrādāt atbilstošās jomas
attīstības plānošanas dokumentu, informatīvo ziņojumu un tiesību aktu projektus;
3.novērst un atklāt noziedzīgus nodarījumus valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto
obligāto maksājumu jomā;
4.nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu (darbinieku) apmācību, kā arī šajā likumā
noteiktajā kārtībā konsultēt nodokļu maksātājus nodokļu normatīvo aktu piemērošanas
jautājumos;
5.likumos un Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā reģistrēt un uzskaitīt nodokļu
maksātājus un kontrolēt reģistrācijas dokumentu atbilstību likumu prasībām un faktiskajam
stāvoklim;
6.nodrošināt akcīzes preču apriti reglamentējošu normatīvo aktu izpildi;
7.nodrošināt sabiedriskā labuma organizāciju uzraudzību atbilstoši
Sabiedriskā labuma organizāciju likumā noteiktajai kārtībai;
8.sniegt nepieciešamo informāciju (arī bez iepriekšēja pieprasījuma) un koordinēt tās
apmaiņu, lai nodrošinātu savstarpēju palīdzību nodokļu prasījumu piedziņā, kā arī uzturēt
sakarus ar Eiropas Savienības dalībvalstu nodokļu administrācijām (kompetentajām
iestādēm).
6

7. Saskaņā ar 2009.gada 17.decembra grozījumiem Sabiedriskā labuma
organizāciju likumā no 2010.gada 1.janvāra Finanšu ministrijas
funkcijas, kas saistītas ar sabiedriskā labuma organizāciju uzraudzību un
lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu un
atņemšanu, kā arī Sabiedriskā labuma organizāciju reģistra vešanu un
Sabiedriskā labuma komisijas darbības nodrošināšanu, ir nodotas Valsts
ieņēmumu dienestam.
Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi Sabiedriskā labuma organizāciju
administrēšanas jomā: piešķirt statusu, atteikt piešķirt statusu, sabiedriskā
labuma organizācijas uzraudzība, statusa atņemšana.
7

8. Sabiedriskā labuma organizāciju
likums
 7.panta septītā daļa – statusa piešķiršana: Valsts ieņēmumu dienests
lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu pieņem
mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.
 8.panta pirmā daļa – statusa piešķiršanas atteikums: Valsts ieņēmumu
dienests lēmumu par atteikumu piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas
statusu pieņem, pamatojoties uz komisijas motivētu atzinumu.
 13.panta pirmā un trešā daļa – organizācijas darbības uzraudzība:
organizācija iesniedz pārskatu Valsts ieņēmumu dienestam, komisija
sniedz motivētu atzinumu Valsts ieņēmumu dienestam par organizācijas
darbības atbilstību sabiedriskā labuma darbības būtībai.
 14.panta pirmā daļa – statusa atņemšana: Valsts ieņēmumu dienests
lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu var
pieņemt, ja… (iestājas likumā noteiktie apstākļi)
 15.panta pirmā daļa, 7.panta septītā daļa- atkārtota statusa piešķiršana:
iesniegumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu pēc
būtības izskata ne agrāk kā gadu pēc dienas, kad stājies spēkā lēmums par
sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu.
8

9. 2. Sabiedriskā labuma organizāciju
darbības normatīvais regulējums
9

10. 10
 Latvijas Republikas Satversme
99.pants paredz, ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās
pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts;
102.pants paredz, ka ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās
partijās un citās sabiedriskās organizācijās;
 Administratīvā procesa likums
Regulē administratīvo procesu iestādē (administratīvā akta pieņemšanas
procesu);
 Likums «Par Valsts ieņēmumu dienestu»
Nosaka VID pilnvaras noteiktā uzdevuma veikšanai;
 Likums «Par nodokļiem un nodevām»
Nosaka nodokļu maksātāju tiesības un pienākumus;

11. 11
 Reliģisko organizāciju likums
Paredz Satversmes 99.pantā ietverto tiesību realizācijas kārtību dibinot
reliģisko organizāciju;
 Biedrību un nodibinājumu likums
Paredz Satversmes 102.pantā ietverto tiesību realizācijas kārtību dibinot
biedrību vai nodibinājumu;
 Sabiedriskā labuma organizāciju likums
Paredz biedrību, nodibinājumu un reliģisko organizāciju sabiedriskā labuma
darbības nosacījumus;
 Likums «Par uzņēmumu ienākuma nodokli»
Nodokļa atlaides ziedotājiem piemērošanas noteikumi;
 Likums «Par grāmatvedību»
Nosaka grāmatvedības kārtošanas pamatnoteikumus;

12. 12
 Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumi Nr.976
«Sabiedriskā labuma komisijas nolikums»
 Ministru kabineta 2006.gada 3.oktobra noteikumi Nr.808
«Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada
pārskatiem» (2014.gada 2.decembrī grozījumi, kas stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī)
 Ministru kabineta 2006.gada 14.novembra noteikumi Nr.928
«Noteikumi par reliģisko organizāciju gada pārskatiem»
(2014.gada 2.decembrī grozījumi, kas stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī)
 Ministru kabineta 2005.gada 4.janvāra noteikumi Nr.11
«Noteikumi par sabiedriskā labuma organizāciju
administratīvajiem izdevumiem»
 Ministru kabineta 2010.gada 5.maija noteikumi Nr.407
«Noteikumi par biedrības, nodibinājuma, reliģiskās
organizācijas vai tās iestādes iepriekšējā gada darbības
pārskata un turpmākās darbības plāna veidlapas paraugu»
 Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumi Nr.556
«Likuma «Par uzņēmuma ienākuma nodokli» normu
piemērošanas noteikumi

13. 13
3. Sabiedriskā labuma organizāciju statusa
piešķiršanas vai atteikuma piešķirt statusu
process

14. 14
 Sabiedriskā labuma darbība:
Sabiedriskā labuma darbība ir tāda darbība, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai
kādai tās daļai, it sevišķi, ja tā vērsta uz labdarību, cilvēktiesību un indivīda tiesību
aizsardzību, pilsoniskas sabiedrības attīstību, izglītības, zinātnes, kultūras un veselības
veicināšanu un slimību profilaksi, sporta atbalstīšanu, vides aizsardzību, palīdzības
sniegšanu katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās, sabiedrības, it īpaši trūcīgo un
sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšanu.
 Sabiedriskā labuma organizācija:
Sabiedriskā labuma organizācijas ir biedrības un nodibinājumi, kuru statūtos, satversmē
vai nolikumā norādītais mērķis ir sabiedriskā labuma darbība, kā arī reliģiskās
organizācijas un to iestādes (turpmāk – reliģiskās organizācijas), kuras veic sabiedriskā
labuma darbību, ja šīm biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskām organizācijām
piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss un ja tās izlieto savus ienākumus
darbībām, kurām nav komerciāla rakstura un kuras vērstas uz sabiedriskā labuma
darbības nodrošināšanu, ievērojot šā likuma 11.un 12.pantā noteiktos ierobežojumus.

15. 15
Par sabiedriskā labuma darbību nav uzskatāma:
 darbība, kas vērsta uz politisko organizāciju (partiju) vai to vēlēšanu
kampaņu atbalstīšanu;
 darbība tādā apjomā, kādā tā vērsta uz biedrības un nodibinājuma biedru
vai dibinātāju un ar tiem saistītu personu privāto interešu un vajadzību
apmierināšanu, izņemot darbību, ko veic biedrība vai nodibinājums, kas
dibināts un darbojas, lai aizstāvētu sociāli mazaizsargāto personu grupu
un trūcīgo personu un ģimeņu tiesības un intereses;
 darbība, kas vērsta uz ziedojumu vākšanu trešajām personām, par to
ieturot samaksu, kas pārsniedz administrēšanas izdevumus;

16. 16
Lai varētu pieņemt lēmumu par sabiedriskā labuma organizāciju statusa piešķiršanu vai
atteikumu piešķirt statusu, Valsts ieņēmumu dienests izvērtē šādus dokumentus:
Uzņēmuma reģistra lēmums par ierakstīšanu attiecīgajā reģistrā un tajā iekļautās ziņas;
Tikai attiecībā uz biedrībām un nodibinājumiem – lēmums par biedrības vai nodibinājuma
dibināšanu vai – testamentārā nodibinājuma gadījumā – testaments;
Tikai attiecībā uz reliģiskajām organizācijām – ziņas par reliģiskās organizācijas
amatpersonām (vadības un revīzijas komisijas locekļi), identificējot to vārdu, uzvārdu,
personas kodu un amatu;
Statūti, satversme vai nolikums;
Gada pārskats, ja atbilstoši normatīvo aktu prasībām biedrībai, nodibinājumam vai
reliģiskajai organizācijai ir pienākums to sagatavot;
Nekustamā īpašuma nodokļa administrācijas izziņu par šā nodokļa samaksu (nodokļa
administrācija – pašvaldība);
Komisijas motivēts atzinums;
oIesniegums un pārskats «Iepriekšējā gada darbības pārskats un turpmākās darbības plāns»;
oInformāciju par biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas norēķiniem ar valsts
budžetu (ir/nav nodokļu parāds).

17. 17
Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par atteikumu piešķirt sabiedriskā labuma
organizācijas statusu pieņem, pamatojoties uz komisijas motivētu atzinumu, ja:
biedrības vai nodibinājuma statūtos, satversmē vai nolikumā norādītais
mērķis vai biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas darbība
neatbilst sabiedriskā labuma darbības būtībai;
Valsts ieņēmumu dienests, prokurors, cita iestāde vai tiesa ir konstatējusi
būtiskus normatīvo aktu pārkāpumus biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās
organizācijas darbībā;
biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai ir nodokļu parādi;
biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija pēc pirmā Valsts
ieņēmumu dienesta rakstveida pieprasījuma 90 dienu laikā nav iesniegusi šā
likuma 7.panta pirmajā, otrajā un sestajā daļā minētās ziņas un dokumentus.

18. 18
4. Sabiedriskā labuma komisija

19. 19
Sabiedriskā labuma komisija (turpmāk — komisija) ir koleģiāla konsultatīva
institūcija, kurā vienādā skaitā ietilpst pilnvarotas amatpersonas, kā arī biedrību
un nodibinājumu pārstāvji.
Komisijas sastāvā ir 12 komisijas locekļu. No tiem sešus pilnvaro šo
noteikumu 4.punktā noteiktās valsts iestādes (Finanšu, Tieslietu, Labklājības,
Kultūras, Vides un Izglītības un zinātnes ministrija) un sešus izraugās atklātā
konkursā no Latvijas Republikā reģistrēto biedrību un nodibinājumu
izvirzītajiem kandidātiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību,
kādā biedrību un nodibinājumu pārstāvji iekļaujami Sabiedriskā labuma
komisijā.
Komisija sniedz Valsts ieņēmumu dienestam motivētu atzinumu:
 par biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas darbības atbilstību
sabiedriskā labuma organizācijas darbības būtībai
kā arī par tās mantas un finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstību šā likuma
noteikumiem.

20. 20
 Komisijas priekšsēdētājs ir Finanšu ministrijas pārstāvis.
 Komisijas sēdes ir atklātas, tajās var piedalīties pa vienam pārstāvim no
katras biedrības, nodibinājuma un reliģiskās organizācijas, ja to lietas tiek
izskatītas attiecīgajā sēdē. Citas personas var piedalīties sēdē, ja tās vismaz
trīs darbdienas pirms sēdes ir pieteikušās Valsts ieņēmumu dienestā.
(attiecas gan uz statusa piešķiršanas, gan uz uzraudzības procesu).
 Komisijas darbību nodrošina Valsts ieņēmumu dienests.

21. 21
Sabiedriskā labuma komisijas kompetence:
Komisija izvērtē iesniegtos dokumentus, ja nepieciešams, uzklausa
iesniedzēja pārstāvi un pieņem lēmumu:
1. par pieteikuma iesniedzēja darbības atbilstību vai neatbilstību sabiedriskā
labuma organizācijas būtībai;
2. par biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas mantas un
finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstību vai neatbilstību
Sabiedriskā labuma organizāciju likuma noteikumiem;
3. par jautājuma izskatīšanas atlikšanu. Šajā gadījumā komisija pieprasa
papildu informāciju no biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas,
kura pretendē uz sabiedriskā labuma organizācijas statusu, nosaka
jautājuma atkārtotas izskatīšanas termiņu un, ja nepieciešams, lemj par
speciālista pieaicināšanu nākamajā komisijas sēdē.

22. 22
5. Sabiedriskā labuma organizāciju
uzraudzības process

23. 23
Ziedojums:
Ziedojums šā likuma izpratnē ir:
1.manta vai finanšu līdzekļi,
2.kurus persona (ziedotājs) bez atlīdzības,
3.pamatojoties uz savstarpēju vienošanos,
4.nodod sabiedriskā labuma organizācijai tās statūtos, satversmē vai
nolikumā norādīto mērķu sasniegšanai un
5.kuriem var piemērot nodokļu atvieglojumus.
Ziedojums ar noteiktu mērķi ir mērķziedojums, un tas izlietojams tikai
līgumā paredzētajiem mērķiem. Mantas un finanšu līdzekļu bezatlīdzības
nodošana nolūkā, kurš neatbilst sabiedriskā labuma organizācijas statūtos,
satversmē vai nolikumā norādītajiem mērķiem vai kurš nav paredzēts
ziedojuma saņēmēja sabiedriskā labuma darbībai, nav uzskatāma par
ziedojumu.
Ziedojums, kuram nav noteikts izlietojuma mērķis vai par kura nodošanu
nav noslēgts rakstveida līgums, ir vispārējs ziedojums, un tas izlietojams
statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem mērķiem.

24. 24
Ierobežojumi attiecībā uz ziedojumiem:
Ja personas (ziedotāja) ziedojums vienai sabiedriskā labuma organizācijai
pārsniedz 10 minimālās mēneša darba algas vai ziedojumu kopsumma kalendārajā
gadā pārsniedz 10 minimālās mēneša darba algas, šī persona, lai tā būtu tiesīga
izmantot nodokļa atvieglojumus, slēdz rakstveida līgumu ar sabiedriskā labuma
organizāciju par tiem ziedojumiem, kuri pārsniedz 10 minimālās mēneša darba
algas. Minimālā mēneša darba alga šā likuma izpratnē ir minimālās mēneša darba
algas apmērs, kāds bija noteikts attiecīgā kalendārā gada 1.janvārī.
Ziedojumu nedrīkst izlietot, lai segtu zaudējumus, kuri radušies sabiedriskā
labuma organizācijas saimnieciskās darbības rezultātā.

25. 25
Sabiedriskā labuma organizācijai nodotā manta vai finanšu līdzekļi nav
uzskatāmi par ziedojumu tādā apjomā, kādā sabiedriskā labuma organizācijai ir
noteikts pretpienākums veikt darbības, kurām ir atlīdzības raksturs.
Manta vai finanšu līdzekļi, kurus maksātājs, pamatojoties uz līgumu, bez
atlīdzības nodod budžeta iestādei, valsts kapitālsabiedrībai, kura veic Kultūras
ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas, vai sabiedriskā labuma organizācijai
(kurai šāds statuss piešķirts saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu) tās
statūtos, satversmē vai nolikumā noteikto mērķu sasniegšanai, ir uzskatāmi par
ziedojumu šā panta izpratnē, ja saņēmējam nav noteikts pretpienākums veikt
darbības, kuras uzskatāmas par atlīdzību.

26. 26
Nodokļa (UIN) atlaidi atbilstoši šā panta pirmajai daļai nepiemēro, ja pastāv vismaz
viens no šādiem apstākļiem:
1) ziedojuma mērķī, kas noteikts ziedojuma saņēmējam, ir ietverta tieša vai netieša
norāde uz konkrētu ziedoto līdzekļu saņēmēju, kas ir ar ziedotāju saistīts uzņēmums
vai saistīta persona, vai ziedotāja darbinieks, vai šā darbinieka ģimenes loceklis;
2) ziedojuma saņēmējs veic atlīdzības rakstura darbības, kas vērstas uz labuma
gūšanu ziedotājam, ar ziedotāju saistītam uzņēmumam, saistītai personai vai
ziedotāja radiniekam līdz trešajai pakāpei vai laulātajam vai nodrošina ziedotāja
intereses, kas nav saistītas ar filantropiju;
Piemērojot likuma 20.1 panta
septītās daļas 2.punktu, par atlīdzības rakstura darbību ir
uzskatāma arī ziedotāja logo izvietošana ziedojuma saņēmēja pasākumos vai cita
veida norādes uz ziedotāju (piemēram, ziedotāja logo ievietošana grāmatā), ja par to
nav noteikta atlīdzība.

27. 27
3) rezidents un pastāvīgā pārstāvniecība, kas ziedo Eiropas Savienības dalībvalstī vai
Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētai nevalstiskai organizācijai, kopā ar
deklarāciju par taksācijas gadu nav iesnieguši Valsts ieņēmumu dienestam
dokumentus, kas apliecina, ka:
a) ziedojuma saņēmējs ir kādas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas
Ekonomikas zonas valsts rezidents,
b) ziedojuma saņēmējam ir sabiedriskā labuma organizācijai pielīdzināms statuss
rezidences valstī,
c) ziedojuma saņēmējs darbojas sabiedriskā labuma jomā, kas sniedz nozīmīgu
labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai, it sevišķi ja tā vērsta uz labdarību,
cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, pilsoniskās sabiedrības attīstību,
izglītības, zinātnes, kultūras un veselības veicināšanu un slimību profilaksi, sporta
atbalstīšanu, vides aizsardzību, palīdzības sniegšanu katastrofu gadījumos un ārkārtas
situācijās, sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu,
sociālās labklājības celšanu,
d) vismaz 75 procenti no maksātāja ziedotās summas izlietoti sabiedriskā labuma
mērķiem.

28. 28
Sabiedriskā labuma organizācijas pienākumi uzraudzības procesā:
Sabiedriskā labuma organizācijai ir pienākums izlietot savu mantu un finanšu
līdzekļus attiecīgās organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem
mērķiem.
Sabiedriskā labuma organizācija nedrīkst bez atlīdzības nodot tai ziedoto mantu
vai finanšu līdzekļus komercdarbības, kā arī tādu darbību veikšanai, kuras saistītas
ar politisko organizāciju (partiju) darbības vai to vēlēšanu kampaņu atbalstīšanu.

29. 29
 Ja sabiedriskā labuma organizācijas saņemto ziedojumu kopsumma kalendārajā gadā
pārsniedz 12 minimālās mēneša darba algas, šai organizācijai ir pienākums ne mazāk kā 75
procentus no šīs kopsummas, ko veido attiecīgajā kalendārajā gadā izlietotie ziedojumi un
ieņēmumi no tās saimnieciskās darbības, kurai piemēro nodokļu atvieglojumus, izlietot
tikai tai sabiedriskā labuma darbības jomai, kura minēta lēmumā par sabiedriskā labuma
organizācijas statusa piešķiršanu attiecīgajai organizācijai.
Izlietotie ziedojumi + ieņēmumi no saimnieciskās darbības = 75% SLO
darbībai
 Ministru kabinets nosaka to izdevumu veidus, kuri šā likuma izpratnē uzskatāmi par
sabiedriskā labuma organizācijas administratīvajiem izdevumiem, paredzot, ka pie tiem
pieskaitāmi sabiedriskā labuma organizācijas izdevumi, kuri nav tieši saistīti ar statūtos,
satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanu. Sabiedriskā labuma organizācija
administratīvajiem izdevumiem drīkst izlietot ne vairāk kā 25 procentus no attiecīgajā
taksācijas periodā (kalendārajā gadā) izlietotajiem vispārējiem ziedojumiem.
Izlietotie vispārējie ziedojumi = 25% administratīvajiem ziedojumiem

30. 30
Sabiedriskā labuma organizācija drīkst bez atlīdzības nodot tai ziedoto mantu
vai finanšu līdzekļus tikai uz rakstveida līguma pamata. Līgumā arī norāda:
1) mantas vai finanšu līdzekļu izlietojuma mērķi, kas saistīts ar tām
sabiedriskā labuma organizācijas darbībām, kuras minētas lēmumā par
sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu attiecīgajai organizācijai;
2) tās personas atbildību par tai nodotās mantas vai finanšu līdzekļu
izlietošanu atbilstoši līguma noteikumiem, kura saņem sabiedriskā labuma
organizācijai ziedoto mantu vai finanšu līdzekļus;
3) sabiedriskā labuma organizācijas pienākumu uzraudzīt, lai persona, kurai tā
nodod mantu vai finanšu līdzekļus, tos pilnībā izlietotu līgumā paredzētajiem
mērķiem, kā arī sabiedriskā labuma organizācijas tiesības atgūt nodoto mantu
vai finanšu līdzekļus, ja persona neizmanto no sabiedriskā labuma
organizācijas saņemto mantu vai finanšu līdzekļus atbilstoši līgumā
paredzētajiem mērķiem.

31. 31
Sabiedriskā labuma darbības ierobežojumi:
Sabiedriskā labuma organizācijai aizliegts sadalīt savu mantu un finanšu
līdzekļus starp dibinātājiem, valdes vai citu pārvaldes institūciju (ja tādas
izveidotas) locekļiem, kā arī izmantot tā, lai tieši vai netieši gūtu labumu
(galvojumus, aizdevumus, vekseļus, kā arī citus materiālus labumus).
Šā panta pirmās daļas noteikums attiecas arī uz sabiedriskā labuma
organizācijas dibinātāju, valdes vai citu pārvaldes institūciju (ja tādas
izveidotas) locekļu laulātajiem, radiniekiem un svaiņiem, skaitot radniecību
līdz otrajai pakāpei un svainību līdz pirmajai pakāpei.
Ja persona saņem atlīdzību par darbību sabiedriskā labuma organizācijā,
šai atlīdzībai jābūt samērīgai un pamatotai ar veicamajiem darbiem un
sabiedriskā labuma organizācijas finansiālo stāvokli.

32. 32
 Sabiedriskā labuma organizācija katru gadu līdz 31.martam iesniedz Valsts
ieņēmumu dienestam iepriekšējā gada darbības pārskatu (papīra formātā un
elektroniski). Ja minētais dokuments tiek iesniegts elektroniski un ir
noformēts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām elektronisko
dokumentu noformēšanas prasībām, to papīra formātā var neiesniegt.
 Komisija katru gadu izskata sabiedriskā labuma organizācijas gada
pārskatu, iepriekšējā gada darbības pārskatu, kā arī Valsts ieņēmumu
dienesta informāciju par nodokļu samaksu un pašvaldības izziņu par
nekustamā īpašuma nodokļa samaksu, izvērtē sabiedriskā labuma
organizācijas darbības atbilstību sabiedriskā labuma darbības būtībai. Ja
komisijai rodas pamatotas šaubas par sabiedriskā labuma organizācijas
saņemto ziedojumu izlietojuma atbilstību šā likuma prasībām, Valsts
ieņēmumu dienests atbilstoši savai kompetencei veic attiecīgu pārbaudi un
sniedz komisijai informāciju par pārbaudes rezultātiem.

33. 33
6. Sabiedriskā labuma organizācijas statusa
atņemšana

34. 34
1) sabiedriskā labuma organizācija savu mantu vai finanšu līdzekļus nav izlietojusi tām
sabiedriskā labuma darbības jomai, kura minēta lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas
statusa piešķiršanu attiecīgajai organizācijai, šīs organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā
norādītajiem mērķiem vai nav ievērojusi šā likuma 11. un 12.pantā noteiktos ierobežojumus;
2) Valsts ieņēmumu dienests, prokurors, cita iestāde vai tiesa ir konstatējusi būtiskus normatīvo
aktu pārkāpumus sabiedriskā labuma organizācijas darbībā;
3) sabiedriskā labuma organizācija neveic nodokļu maksājumus normatīvajos aktos noteiktajā
kārtībā;
4) sabiedriskā labuma organizācija savā darbībā būtiski pārkāpusi šā likuma noteikumus;
5) sabiedriskā labuma organizācijas pamatdarbība nav saistīta ar statūtos, satversmē vai nolikumā
norādītajiem darbības mērķiem vai neatbilst sabiedriskā labuma darbības būtībai, vai šī
organizācija ir sniegusi nepatiesas ziņas;
6) komisija, izskatot sabiedriskā labuma organizācijas gada pārskatu, iepriekšējā gada darbības
pārskatu, Valsts ieņēmumu dienesta informāciju par nodokļu samaksu un pašvaldības izziņu par
nekustamā īpašuma nodokļa samaksu, kā arī informāciju par pārbaudes rezultātiem šā likuma
13.panta trešajā daļā minētajā gadījumā, izvērtējot sabiedriskā labuma organizācijas darbības
atbilstību sabiedriskā labuma darbības būtībai, ir sniegusi motivētu atzinumu par sabiedriskā
labuma organizācijas darbības neatbilstību sabiedriskā labuma darbības būtībai;
7) sabiedriskā labuma organizācija ir iesniegusi Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu ar
lūgumu atņemt tai sabiedriskā labuma organizācijas statusu.
Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par sabiedriskā
labuma organizācijas statusa atņemšanu var pieņemt, ja:

35. 35
Brīdinājuma nosūtīšanas pienākums pirms statusa atņemšanas:
Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par sabiedriskā labuma
organizācijas statusa atņemšanu sakarā ar šā panta pirmās daļas 3. (neveic nodokļu
maksājumus) un 5. (sabiedriskā labuma organizācijas pamatdarbība nav saistīta ar statūtos,
satversmē vai nolikumā norādītajiem darbības mērķiem vai neatbilst sabiedriskā labuma
darbības būtībai, vai šī organizācija ir sniegusi nepatiesas ziņas) punktā minētajiem
sabiedriskā labuma organizācijas pārkāpumiem, ja sabiedriskā labuma
organizācija pēc Valsts ieņēmumu dienesta rakstveida brīdinājuma saņemšanas
brīdinājumā noteiktajā termiņā nav novērsusi tajā norādītos pārkāpumus.
Šā panta pirmās daļas 1., 2., 4., 6. un 7.punktā minētajos gadījumos Valsts
ieņēmumu dienests lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa
atņemšanu pieņem bez iepriekšēja brīdinājuma.
Lēmuma par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu
pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

36. Paldies par uzmanību!
Valsts ieņēmumu dienesta
Nodokļu pārvaldes
Juridiskās daļas vadītāja vietniece
Ilona Torgašova
Tālr. 67121844