Ivo Rubīns konferencē "Latvijas tautsaimiecības atdzimšanai"

1,282 views

Published on

Šo prezentāciju Ivo Rubīns izmantoja 2009. gada 4. martā notikušajā konferencē "Latvijas tautsaimniecības atdzimšanai"

Published in: Business, Career
0 Comments
0 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

No Downloads
Views
Total views
1,282
On SlideShare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
40
Actions
Shares
0
Downloads
11
Comments
0
Likes
0
Embeds 0
No embeds

No notes for slide

Ivo Rubīns konferencē "Latvijas tautsaimiecības atdzimšanai"

  1. 1. Latvijas tautsaimniecība Kā izdzīvot? Kā attīstīties?
  2. 2. Divi galvenie risināmie uzdevumi, kam jāpievēršas vienlaicīgi: <ul><li>Kā izdzīvot? </li></ul><ul><li>Īstermiņa risinājumi, kas galvenokārt attiecas uz izmaksu samazināšanu, vienlaikus garantējot sabiedrībai sociālās aizsardzības minimumu. Pasākumi, kuri jāveic nekavējoties un kuru rezultāti būtu jūtami jau 1-3 gadu periodā. </li></ul><ul><li>Kā attīstīties? </li></ul><ul><li>Ilgtermiņa risinājumi, kas attiecas uz visaptverošām saimniecības politikas izmaiņām un nav realizējami viena vai dažu gadu laikā. </li></ul>
  3. 3. Kā izdzīvot? <ul><li>Ražošanas sektora atbrīvošana no nodokļiem </li></ul><ul><li>Subsidētās darbavietas </li></ul><ul><li>Valsts iesaistīšanās lielu tautsaimniecības projektu īstenošanā </li></ul><ul><li>Pakāpeniska un kontrolēta (!!!) valūtas devalvācija </li></ul><ul><li>Sociālās aizsardzības pasākumi (kredītņēmēju aizsardzība, bezdarba mazināšana) </li></ul><ul><li>Lauksaimniecības un zivsaimniecības iekšējā tirgus aizsardzība, ja netiek likvidēta nevienlīdzība atbalsta maksājumos </li></ul><ul><li>Atteikšanās no nepamatoti augstiem vides, darba drošības, sanitārajiem u.c. standartiem </li></ul>
  4. 4. Ražošanas sektora atbrīvošana no nodokļiem <ul><li>Ražošanas uzņēmumi nemaksā uzņēmumu ienākuma nodokli (izņemot dividendes), akcīzes nodokļus (???), darbinieku ienākuma nodokļus un sociālās iemaksas. </li></ul><ul><li>Samazinās ražošanas uzņēmumu izmaksas un palielinās konkurētspēja, kas ļauj noturēt esošos apjomus vai pat tos palielināt. Latvija kļūst pievilcīga arī ārvalstu investīcijām ražošanas sektorā. </li></ul><ul><li>Negūtie nodokļu ieņēmumi tiek kompensēti caur pakalpojumu sektora uzņēmumiem un tajos nodarbinātajiem, jo ražošanā strādājošo algas tiek tērētas pakalpojumu sektorā, kas turpina maksāt nodokļus. </li></ul>
  5. 5. Subsidēto darba vietu radīšana <ul><li>Maksājot bezdarbnieka pabalstus, valsts līdzekļi principā tiek izšķērdēti, jo par šo naudu bezdarbnieki nerada nekādu pievienoto vērtību. </li></ul><ul><li>Subsidētās darbavietas gluži otrādi ļautu nodarbināt bezdarbniekus, vienlaikus samazinot uzņēmuma darbaspēka izmaksas uz vienu preces vienību un tādējādi paaugstinot konkurētspēju. </li></ul>
  6. 6. Valsts iesaistīšanās lielu tautsaimniecības projektu īstenošanā <ul><li>Valstij jāmeklē iekšējas un ārējas iespējas aizņemties, lai īstenotu lielus projektus </li></ul><ul><li>Ieguvums divējāds: pašreizējā situācijā palielinās valsts pieprasījums, kas līdzsvaro privātā sektora pieprasījuma kritumu, kā arī tiek nodrošinātas darbavietas jaunajās nozarēs, kas laika gaitā pašas sevi atpelna </li></ul><ul><li>Galvenokārt jāpievēršas nozarēm, kas aizstāj importu: Energoefektivitātes pasākumi daudzdzīvokļu mājām, atomelektrostacijas, celulozes un papīra rūpnīcas, kā arī biodegvielas rūpnīcas veidošana. </li></ul>
  7. 7. Pakāpeniska un kontrolēta lata devalvācija <ul><li>Palielinās importa cenas </li></ul><ul><li>Palielinās vietējās produkcijas cenas, bet mazākā mērā, kas padara tās izdevīgākas gan vietējā, gan ārējā tirgū </li></ul><ul><li>Vietējās produkcijas konkurētspējas pieaugums veicina ražošanas apjomu palielināšanos un ienākumu līmeņa pieaugumu </li></ul><ul><li>Jādomā par noguldītāju interešu garantēšanu </li></ul><ul><li>Devalvācija jāveic pamazām, ne vairāk kā par 20-30 % gadā </li></ul><ul><li>Deflācijas variants ir sliktāks, jo turpinām tērēt vairāk, kā varam atļauties – “apēdam rezerves” </li></ul>
  8. 8. Sociālās aizsardzības pasākumi <ul><li>Krīzes smagumu nedrīkst uzkraut tiem, kas jau tāpat dzīvo uz iztikas minimuma robežas. </li></ul><ul><li>Algas valsts sektorā jāsamazina tikai tiem, kam tās pārsniedz iztikas minimumu. </li></ul><ul><li>Jāveido likumdošana, kas darba devējus stimulē nevis atlaist darbiniekus, bet gan samazināt to vidējo algu, kas atslogotu budžetu un padarītu konkurētspējīgākus pašus uzņēmējus. </li></ul><ul><li>Ar likumu jāatliek kredītmaksājumi tiem, kas zaudējuši darbu vai kuru ienākumu līmenis vairs nesedz kredītmaksājumus. </li></ul><ul><li>Banku prasījumi jāierobežo tikai ķīlas apjomā. </li></ul><ul><li>Jāaizliedz jebkāda banku sindicēto kredītu atmaksa, kamēr nav apmierinātas visas noguldītāju prasības. </li></ul><ul><li>Valstij jāieceļ bankās savi administratori, nevis jāpārņem banku saistības. Ja valsts izmaksā naudu noguldītājiem, tā jāatgūst no banku kredītportfeļa pirms investoru prasību apmierināšanas. </li></ul>
  9. 9. Lauksaimniecības un zivsaimniecības iekšējā tirgus aizsardzība <ul><li>Daudzas apkārtējās valstis faktiski jau ir devalvējušas savas valūtas </li></ul><ul><li>Eiropas Savienībā ir nevienlīdzīga konkurence starp dažādu valstu lauksaimniekiem, jo subsīdiju apjoms būtiski atšķiras </li></ul><ul><li>Latvijas lauksaimniekiem ir liels kredītu slogs, jo Eiropas Savienības prasību ieviešana nevarēja notikt savādāk, kā tikai par aizņemtu naudu </li></ul><ul><li>Šādos apstākļos brīvais lauksaimniecības tirgus draud ar pilnīgu Latvijas lauksaimniecības iznīcināšanu. </li></ul><ul><li>Latvijas iekšējais tirgus nav liels, bet var dot iespēju vietējiem lauksaimniekiem izdzīvot. Eksporta iespējas jāmeklē ārpus Eiropas Savienības. </li></ul>
  10. 10. Atteikšanās no nepamatoti augstiem standartiem <ul><li>Latvijā ir ieviesti nepamatoti augsti Eiropas Savienības standarti vides, darba drošības, sanitārijas u.c. Jomās </li></ul><ul><li>Jebkurš standarts tautsaimniecībai rada tiešas un pastarpinātas izmaksas, kas atspoguļojas produkcijas gala cenā un mazina tās konkurētspēju </li></ul><ul><li>Latvijai ir rūpīgi jāpārvērtē visi ieviestie standarti, saglabājot tikai tos, bez kuriem nekādi nevar iztikt </li></ul><ul><li>Mercedes ir laba automašīna, bet ja maza lauku veikala īpašnieku piespiež to iegādāties, tam ne tikai jābankrotē, bet vēl parādā jāpaliek </li></ul>
  11. 11. Kā izdzīvot? kopsavilkums <ul><li>Krīzes laikā visā pasaulē meklē lētāku preci un lētākus piegādātājus </li></ul><ul><li>Valstis, kas spēj samazināt savas izmaksas, šādos apstākļos bieži ir pat ieguvējas, jo to ražotā produkcija izspiež no tirgus dārgākos konkurentus </li></ul><ul><li>Ķīna krīzi ir pārvarējusi visātrāk. Der atcerēties, ka arī brīvvalsts laikā lielākais uzplaukums tika sasniegts laikā, kad pasaulē bija t.s. “Lielā depresija” </li></ul><ul><li>Ja Latvija spēs 1-3 gadu laikā samazināt savas izmaksas par 30 – 50 %, tā no krīzes izies kā uzvarētāja. Zemākas cenas kompensēs lielāki ražošanas apjomi, kas ļaus nesamazināt vai pat palielināt kopējo labklājību. </li></ul>
  12. 12. Kā attīstīties? <ul><li>Izglītības un zinātnes reformēšana </li></ul><ul><li>Nozaru politikas maiņa </li></ul><ul><li>Vietējā tirgus aizsardzība </li></ul><ul><li>Nacionālā kapitāla veidošana </li></ul><ul><li>Valsts aktīva iesaistīšanās jaunu nozaru attīstīšanā </li></ul><ul><li>Jaunu noieta tirgu apgūšana </li></ul>
  13. 13. Izglītības un zinātnes reformēšana <ul><li>Koncentrēšanās uz dabas zinātnēm </li></ul><ul><li>Sociālajās zinātnēs galveno uzsvaru uz vērtību izglītību, samazinot dažādu “viltus zinātņu” īpatsvaru </li></ul><ul><li>Arodizglītības sasaiste ar darba tirgus prasībām </li></ul><ul><li>Finansējums zinātnei palielināms, vienlaikus orientējot pētījumus uz konkrētu problēmu risināšanu </li></ul><ul><li>T.s. Fundamentālie pētījumi atbalstāmi tikai atsevišķos sektoros, kur ir spēcīgi kadri </li></ul><ul><li>Tehnoloģiju, zinātnieku un mācību kadru “pārpirkšana” </li></ul>
  14. 14. Nozaru politikas maiņa <ul><li>Prioritāte rūpniecībai. Tranzīts, finanses un tūrisms tikai papildinošas nozares. </li></ul><ul><li>Rūpniecības vadošās nozares – tās, kur ir vietējās izejvielas vai tās, kur lielāks īpatsvars zināšanām, nevis materiāliem – kokapstrāde, būvmateriālu ražošana, pārtikas rūpniecība, modernu ražošanas iekārtu izgatavošana. </li></ul><ul><li>Informācijas tehnoloģijas – galvenā pakalpojumu nozare uzreiz aiz rūpniecības. </li></ul><ul><li>Censties Ražot nevis patēriņa preces, bet kapitāla preces (ražošanas iekārtas). Ierobežojumi starptautiskajā tirdzniecībā parasti attiecas uz patēriņa precēm, bet tehnoloģiju imports praktiski netiek ierobežots </li></ul>
  15. 15. Vietējā tirgus aizsardzība <ul><li>Valsts saprātīgās robežās aizsargā vietējos ražotājus kamēr tie nostiprinās </li></ul><ul><li>Ar muitas tarifu palīdzību kādā nozarē tiek sadārdzināts imports </li></ul><ul><li>Vienlaicīgi tiek sniegts atbalsts (aizdevumi un neatmaksājama palīdzība) vietējiem uzņēmējiem, lai uzsāktu šīs produkcijas ražošanu vietējā tirgū </li></ul><ul><li>Kad vietējie uzņēmēji kļuvuši konkurētspējīgi, ierobežojumi importam atceļami </li></ul><ul><li>Starptautiskā tirdzniecība jābalsta nevis uz pilnīgi brīvas tirdzniecības pamatiem, bet gan uz savstarpējas papildināmības un tirdzniecības līdzsvara principiem – latvija pārdod to, ko var saražot, un pērk to, ko nevar saražot vai ko ražot nav izdevīgi </li></ul>
  16. 16. Vietējā tirgus aizsardzība <ul><li>Valsts saprātīgās robežās aizsargā vietējos ražotājus kamēr tie nostiprinās </li></ul><ul><li>Ar muitas tarifu palīdzību kādā nozarē tiek sadārdzināts imports </li></ul><ul><li>Vienlaicīgi tiek sniegts atbalsts (aizdevumi un neatmaksājama palīdzība) vietējiem uzņēmējiem, lai uzsāktu šīs produkcijas ražošanu vietējā tirgū </li></ul><ul><li>Kad vietējie uzņēmēji kļuvuši konkurētspējīgi, ierobežojumi importam atceļami </li></ul><ul><li>Starptautiskā tirdzniecība jābalsta nevis uz pilnīgi brīvas tirdzniecības pamatiem, bet gan uz savstarpējas papildināmības un tirdzniecības līdzsvara principiem – latvija pārdod to, ko var saražot, un pērk to, ko nevar saražot vai ko ražot nav izdevīgi </li></ul>
  17. 17. Nacionālā kapitāla veidošana <ul><li>Jāpanāk, lai pēc iespējas lielāka Latvijas tautsaimniecības daļa piederētu Latviešiem </li></ul><ul><li>Ārvalstu ieguldījumi atbalstāmi tikai tajās nozarēs, kurās vietējais kapitāls dažādu iemeslu dēļ nespēj pietiekami efektīvi rīkoties </li></ul><ul><li>Ārvalstu investīcijas atbalstāmas uz eksportu vērstās ražošanas nozarēs, bet nav nepieciešamas pakalpojumu nozarēs. </li></ul><ul><li>Atsevišķos gadījumos jāierobežo ārvalstu investīciju veikšana eksportējošos ražošanas uzņēmumos, ja tas rada pārlieku konkurenci uz vietējiem resursiem (kokapstrāde), bet šīs investīcijas var atbalstīt uz eksportu vērstās pakalpojumu nozarēs (ienākošais tūrisms, tranzīts u.c.) </li></ul>
  18. 18. Valsts aktīva iesaistīšanās jaunu nozaru attīstīšanā <ul><li>Jāatmet vecmodīgais uzskats, ka valsts nedrīkst iesaistīties saimnieciskās darbības veikšanā </li></ul><ul><li>Lai rastos jauna nozare, ir nepieciešami lieli sākotnējie ieguldījumi, turklāt tas saistīts ar lielu risku. Šī iemesla dēļ privātie bieži vien nav spējīgi vai negrib veikt ieguldījumus jaunu uzņēmumu radīšanā. Tikai valstij ir pietiekami resursi, lai to izdarītu. </li></ul><ul><li>Sākt varētu ar valsts uzņēmuma izveidi, kas izstrādātu un ražotu automatizētas iekārtas pārtikas un kokapstrādes ražotnēm. Tas būtu pamats, lai nākotnē rastos arī privāti iekārtu ražošanas uzņēmumi citās nozarēs </li></ul><ul><li>Der atcerēties, ka daudzi rietumvalstu ražošanas un augsto tehnoloģiju uzņēmumi ir radušies uz militāro tehnoloģiju bāzes, kuras finansē tieši valsts </li></ul>
  19. 19. Jaunu noieta tirgu meklēšana <ul><li>Saimnieciskā Sadarbība ar tuvējām kaimiņvalstīm vienmēr saistīta ar zināmiem politiskiem riskiem (izņēmums – radniecīgas valstis kā Lietuva un Igaunija) </li></ul><ul><li>Jāpaplašina Latvijas ārējās tirdzniecības ģeogrāfija, pievēršoties plašajiem austrumu un dienvidu Āzijas, dienvidamerikas un arī Āfrikas tirgiem. Sadarbībā ar tiem būtu mazāk politisku aspektu. </li></ul><ul><li>Eiropas valstu tirgos realizētās produkcijas īpatsvaram nevajadzētu pārsniegt pusi no kopējā eksporta apjoma. </li></ul>
  20. 20. Kā attīstīties? kopsavilkums <ul><li>Lai Latvija varētu pretendēt uz saimnieciski attīstītas valsts statusu, līdzšinējā saimnieciskā politika jāmaina gandrīz pilnībā </li></ul><ul><li>Aprakstītās izmaiņas nav iespējamas Eiropas Savienībā, tāpēc sadarbība ar Rietumeiropas valstīm jāveido uz starptautisku līgumu pamata, saglabājot rīcības brīvību saimniecisku reformu veikšanai. </li></ul><ul><li>Līdz pilnvērtīgas aizsardzības sistēmas radīšanai, jāsaglabā dalība NATO, kas vienlaikus būtu pamats arī ekonomiskai sadarbībai. </li></ul>

×