Pēc implementēšanas analīze Autors: Kristaps Ancāns Informācijas tehnoloģijas, 1. kurss

1. Pēc implementēšanas analīze Autors: Kristaps Ancāns Informācijas tehnoloģijas, 1. kurss

2. Testēšanas mērķis Testa efektivitātes mērīšana kalpo diviem mērķiem: tā izvērtē testu veiktspēju un ļauj IT organizācijai izmainīt savu testēšanas procesu. Identificējot neefektīvus testēšanas aspektus, tiek atbrīvota vieta daudziem uzlabojumiem.

3. Iespējamās problēmas Galvenās bažas ir tās, ka pēc testēšanas nebūs uzlabojumi. Bez uzlabojumiem testētāji turpinās pieļaut tās pašas kļūdas un testēšana var kļūt neefektīva.

4. Nepieciešamā informācija Līdz šim solim, vajadzētu būt ievadītiem programmatūras testu rezultātiem. Daži informācijas piemēri: Veikto testu skaits; Resursi, kuri iztērēti testēšanā; Testēšanas līdzekļi, kuri izmantoti testēšanā; Atklātās kļūdas; Testējamās programmatūras izmērs;

5. 1. Uzdevums: izveidot novērtēšanas uzdevumus Nosaka uzdevumus, kas veic novērtējumu. Šie uzdevumi ir: • Identificēt testa trūkumus. • Noteikt nepieciešamību pēc jauniem testēšanas rīkiem. • Novērtēt projekta testēšanu. • Apzināt labas testēšanas metodes. • Apzināt sliktas testēšanas metodes. • Identificēt ekonomiskākās testēšanas metodes.

6. 2. Uzdevums: Identificēt to, kas būs jāmēra Identificēt informācijas kategorijas, kuras nepieciešamas, lai izpildītu mērīšanas uzdevumus. Piecas īpašības sistēmas testēšanā, kuras parasti mēra, ir: 1. Līdzdalība. 2. Testēšanas apjoms. 3. Resursi. 4. Efektivitāte. 5. Novērtējums.

7. 3. Uzdevums: uzticēt mērīšanu atbildīgai grupai Jāpadara vienu grupu atbildīgu par testēšanas informācijas savākšanu un novērtēšanu. Bez īpašas atbildīgās personas nebūs pārvaldnieka, kas nodrošinās, ka notiek datu vākšanas un novērtēšanas process.

8. 4. Uzdevums: izvēlieties pieeju novērtēšanai Jānovērtē vairākas pieejas, kuras var izmantot, veicot novērtēšanas procesu. Būtu jāizvēlas tās, kas vislabāk atbilst vadības stilam. Piemēri: Personas, kuras atbild par novērtēšanu, spriedums. Atbilstība metodoloģijai. Problēmas pēc testa. Lietotāju reakcija. Testēšanas metrikas.

9. 5. Uzdevums: noteikt vajadzīgos faktus Jānosaka fakti, kas vajadzīgi, lai atbalstītu izvēlēto pieeju. Nepieciešamās informācijas piemēri: Īpašību izmaiņas. Sistēmas lielums. Testējamo procesu izmaksas. Testu izmaksas. Defekti testēšanas gaitā. Defektu daudzums.

10. 6. Uzdevums: apkopot novērtējuma datus Jāizveido sistēmu, kas apkopotu un uzglabātu nepieciešamos datus formā, kas piemērota novērtēšanai. Tam būs nepieciešami vākšanas mehānismi, uzglabāšanas sistēma un metodes, kuras izvēlētos un apkopotu informāciju.

11. 7. Uzdevums: novērtēt testēšanas efektivitāti Jāanalizē neapstrādāta informācija, lai izdarītu secinājumus par sistēmas testēšanas efektivitāti. Apkopojošajiem rezultātiem jābūt izvadītiem uz formas, kas nodrošina testēšanas novērtēšanu. Kritiska pieeja parasti izsaka vērtētāja novērtējumu.

12. Testēšanas metriku izmantošana Testēšanas metrikas ir attiecības, kas parāda lielu mijiedarbību, ar ko tās tiek mērītas. Metrikas tiek izmantotas gandrīz visās jomās procesu pamatnovērtēšanā. Piemēram: Studentu kvalifikācijas pārbaudēs; Neto peļņas noteikšanā; Metrikas (rādītāji) vienmēr jāsalīdzina ar kādu normu vai standartu. Metrikai pašai par sevi nav jēgas, kamēr tā nav salīdzināta ar kaut kādu normu.

13. Kopsavilkums Pilnveidošanas process sākas ar šo septiņu soļu testēšanas apgūšanu, un tas turpinās pielāgoties IT organizācijas konkrētajām vajadzībām. Pieredze, kura tiks iegūta, palīdzēs apzināt iespējas jauniem uzlabojumiem.

14. Izmantotā literatūra Google tulkotājs, [Elektroniskais resurss], pieejams: http://translate.google.lv/# William E. Perry „EffectiveMethodsforSoftwareTesting, ThirdEdition” WileyPublishing, Inc., 2006.

15. Paldies par uzmanību!