aaeae

2. UN LATVIJAS SABIEDRĪBAS ADAPTĀCIJA TAM
EIRO

3. EIRO (JEB EURO) IR EIROPAS SAVIENĪBAS VALSTU (NE VISU) UN OFICIĀLĀ
EIROZONAS VALŪTA. PAŠLAIK NO VISĀM 28 VALSTĪM, EIROZONĀ IETILPST 18 NO
TĀM. EIROZONAS ASTOŅPADSMIT VALSTIS IR: AUSTRIJA, BEĻĢIJA, FRANCIJA,
GRIEĶIJA, IGAUNIJA, ITĀLIJA, ĪRIJA, KIPRA, LATVIJA, LUKSEMBURGA, MALTA,
NĪDERLANDE, PORTUGĀLE, SLOVĀKIJA, SLOVĒNIJA, SOMIJA, SPĀNIJA UN VĀCIJA.
ŠOBRĪD CIRKULĀCIJĀ ATRODAS APTUVENI (JA NE VAIRĀK KĀ) VIENS TRILJONS
EIRO BANKNOŠU.
EIRO IR IZVEIDOJUSIES KĀ VISLIELĀKĀ MONETĀRĀ REFORMA EIROPĀ KOPŠ
ROMAS IMPĒRIJAS LAIKIEM, APVIENOJOT PRAKTISKI VISU EIROPU VIENĀ NAUDAS
TIRGŪ UN VEICINOT POLITISKO INTEGRĀCIJU.

4. NAUDAS ZĪMES
EIRO BANKNOTĒM UN MONĒTU REVERSA PUSĒM IR VIENĀDS DIZAINS, TAČU
MONĒTU AVERSA PUSEI KATRA VALSTS VAR IZVĒLĒTIES SAVU DIZAINU.
NESKATOTIES UZ ATŠĶIRĪBĀM MONĒTU DIZAINĀ, VISAS NAUDAS ZĪMES IR
DERĪGAS VISĀ EIROZONAS TERITORIJĀ. IZŅĒMUMS IR ZELTA UN SUDRABA
PIEMIŅAS MONĒTAS, KAS IR DERĪGS MAKSĀŠANAS LĪDZEKLIS TIKAI
IZDEVĒJVALSTS TERITORIJĀ. MONĒTU KOPĪGAJĀ PUSĒ IR KARTE UN
DENOMINĀCIJA. MONĒTU NOMINĀLVĒRTĪBAS IR 1, 2, 5, 10, 20 UN 50 CENTI UN 1
UN 2 EIRO. DENOMINĀCIJA UZ KOPĪGĀS PUSES IR NORĀDĪTA LATĪŅU ALFABĒTĀ
UN AR ARĀBU CIPARIEM, TAČU VALSTIS, KURĀS TIEK IZMANTOTS CITS
ALFABĒTS, VAR DENOMINĀCIJU ATTIECĪGAJĀ ALFABĒTĀ NORĀDĪT VALSTS
PUSĒ.

5. BANKNOŠU NOMINĀLVĒRTĪBAS IR 5, 10, 20, 50, 100, 200 UN 500 EIRO. TĀS
ATŠĶIRAS PĒC KRĀSAS UN IZMĒRA, UN TO DIZAINS IR VELTĪTS PERIODIEM
EIROPAS ARHITEKTŪRĀ. BANKNOŠU PRIEKŠPUSĒ IR ATTĒLOTI LOGI VAI VĀRTI,
BET AIZMUGURĒ — TILTI, KAS SIMBOLIZĒ SAIKNES STARP VALSTĪM UN AR
NĀKOTNI.
UZ VISĀM BANKNOTĒM IR EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS NOSAUKUMA
SAĪSINĀJUMS PIECOS DAŽĀDĀS VALODĀS IESPĒJAMAJOS VARIANTOS,
BANKAS PREZIDENTA PARAKSTS, VALŪTAS NOSAUKUMS DAŽĀDOS
ALFABĒTOS, EIROPAS SAVIENĪBAS KAROGS, EIROPAS KARTE. BANKNOTES
REVERSĀ UN TO DIZAINĀ IR IEKĻAUTAS 12 ZVAIGZNES.

6. EIRO IEVIEŠANA LATVIJĀ
LATVIJA EIROZONAI PIEVIENOJĀS TIKAI ŠĪ GADA 1. JANVĀRĪ UN TĀDĒJĀDI IR
JAUNĀKĀ EIROZONAS DALĪBNIECE

7. PĒTNIECISKĀ DAĻA

8. APTAUJĀTO VECUMS UN NODARBOŠANĀS
skolens
63%students
6%
nodarbinats
19%
nenodarbinats
6%
pensionars
6%
14 vai mazak
6%
15-17
19%
18-24
56%
25-29
6%
30 vai vairak
13%

9. APTAUJĀTO PIELĀGOŠANĀS EIRO
Pilniba
46%
Gandriz
27%
Pa pusei
18%
Nav pielagojies eiro
9%

10. EIRO IEVIEŠANAS NOVĒRTĒJUMS
19%
6%
69%
6%
Pozitivi Negativi Gan pozitivi, gan negativi Vienalga

11. «VAI UZSKATĀT, KA EIRO IR UZ PALIKŠANU
GAN LATVIJĀ, GAN EIROPĀ? »
56%
19%
0%
25%
Pavisam noteikti Neesmu parliecinats Ne Vienalga

12. CIK ILGS LAIKS BIJA VAJADZĪGS, LAI
PIELĀGOTOS EIRO
28%
27%9%
18%
18%
Paris dienas
Paris nedelas
Menesis
2 menesi
2 menesi vai ari ilgak

13. «VAI, JŪSUPRĀT, LĪDZ AR EIRO IENĀKŠANU
LATVIJĀ, CENAS IR IEVĒROJAMI KĀPUŠAS?»
0 1 2 3 4 5 6 7 8 9
Ja
Ja, bet ne tik loti, lai tas man traucetu
Atskiribu nesaskatu
Vienalga

14. 0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
Eiro ir
1,420 LVL 1 Lats 0,702 LVL

15. «NESKATOTIES UZ TO, KA LATS VAIRS NAV
LIKUMĪGS MAKSĀŠANAS LĪDZEKLIS LATVIJĀ -
VAI LATS JUMS IR "MĪĻĀKS" PAR EIRO?»
62%
38%
Ja Ne

16. JŪSU JAUTĀJUMI

17. PALDIES PAR
UZMANĪBU!