2. 02.03.2015.2
Skolu un skolēnu skaits
Latvija Somija
Iedzīvotāji ~ 2 miljoni ~ 5,4 miljoni
Platība 64 t.km2 338 t.km2
Skolu skaits ~ 800 ~ 3000
Skolēnu skaits ~ 210 000 ~ 670 000
Vidējais skolēnu skaits
skolā
~ 230 ~ 216
Skolas, kur < 50 skolēni ~ 6% ~ 23%
Skolas, kur > 500 skolēni ~ 20% ~ 7%
Apkures sezonas ilgums ~ 200
dienas
238 – 296
dienas
5. Skolu infrastruktūras stāvoklis
02.03.2015.5
• Lai arī Somijas izglītības sistēma ir atzīta par vienu no labākajām pasaulē un arī ēku
būvniecības kvalitāte un uzturēšana – tāpat kā citās Ziemeļvalstīs ir augstā līmenī,
problēmas netrūkst arī Somijā
• Somijā > 50% pamatskolu būvētas vairāk kā pirms 50 gadiem, aptuveni 20% veikts
kapitālais remonts
• Lielā daļā skolu joprojām funkcionē sākotnēji uzstādītā apkures un ventilācijas sistēma
• Galvenie traucējošie faktori, kurus aptaujās norāda ēku lietotāji:
- pārāk augsta telpu temperatūra
- smacīgs gaiss
• Pētījumi ir pierādījuši, ka daudzos gadījumos izglītības iestāžu iekštelpu rādītāji ir
zemāki par normatīvos noteikto
• Finansējuma trūkums problēmu izpētei un novēršanai
• Pēdējo 20 gadu laikā Somijā slēgtas ~ 2000 skolas (iedzīvotāju skaita samazināšanās
perifērijā un līdzekļu taupīšana)
6. Iekštelpu gaisa kvalitātes normatīvi
02.03.2015.6
Veselības aizsardzības likums
• telpās valdošie apstākļi nedrīkst radīt kaitējumu veselībai.
• ja telpās valdošie apstākļi rada kaitējumu veselībai, veselības aizsardzības iestādes
īpašniekam vai valdītājam var uzlikt par pienākumu veikt pasākumus situācijas
uzlabošanai.
• ja tas nenotiek, var tikt noteikti telpu izmantošanas liegumi vai ierobežojumi.
Somijas būvnoteikumu krājums D2. Ēku iekštelpu klimats un ventilācija
• ventilācijas parametri
• maksimālais pieļaujamais CO2 daudzums iekštelpu gaisā - 2160 mg/m3 (1200 ppm)
• maksimāli pieļaujamās vērtības noteiktas arī: amonjakam, amīniem, azbestam,
formaldehīdam, oglekļa monoksīdam, cietajām daļiņām (PM10), radonam, stirolam,
sēra dioksīdam (SO2), slāpekļa oksīdam (NO2), svinam (Pb), benzolam (C6H6)
7. Somijas būvnoteikumu krājums D2.
Ēku iekštelpu klimats un ventilācija.
02.03.2015.7
Telpa / telpas lietošanas
veids
Āra gaisma plūsma
(dm3/s)/cilv.
Āra gaisma plūsma
(dm3/s)/m2
Izplūstošā gaisa
plūsma (dm3/s)/m2
Mācību telpas 6
(= 21 m3/h/cilvēks,
Latvijā 15 m3/h/cilvēks)
3
Koridori / auli 4
Sporta zāle:
– sporta nodarbību laikā 2
– svētku pasākumu laikā 6
Lekciju telpa 8 6
Grupu darba telpa 8 4
Ēdamzāle 6 5
Noliktavas 0,35
8. Smacīgā gaisa problēma
02.03.2015.8
Galvenie iemesli: ventilācijas sistēmas neefektivitāte un piesārņojuma avoti
Gaisa piesārņojumu rada:
• cilvēki (siltums, mitrums, CO2)
• mikroorganismi (t.sk. pelējuma sēnītes)
• vielu izdalīšanās no dažādiem materiāliem
• minerālvielu daļiņas
• smakas (virtuve, kanalizācija, izplūdes gāzes, tabakas dūmi, utt.)
• citi, t.sk. radona gāze
Gaisa piesārņojumu veicina:
• ventilācijas sistēmas neesamība / neefektīva ventilācijas sistēma
• netīra ventilācijas sistēma
• paaugstināts mitrums ēkas konstrukcijās
9. Visbiežāk sastopamie iekštelpu gaisa problēmu
iemesli (% skolu)
02.03.2015.9
Avots: Skolotāju arodbiedrības pētījums, www.oaj.fi
Nepietiekoša ventilācija
Ventilācijas sistēmas traucējumi
Mitruma izraisīti bojājumi
Ventilācijas sistēmas un ēku apsaimniekošanas
neregularitāte vai trūkums
Veselībai kaitīgu vielu (ķīmisku un bioloģiskas
izcelsmes) izdalīšanās no materiāliem vai
ventilācijas sistēmas
Būvniecībā pieļautas kļūdas
Mikroorganismi ēkas konstrukcijās (pelējums,
sēnītes)
10. Skolu iekštelpu mikroklimata pētījumi
02.03.2015.10
Kopš 1990-tajiem gadiem veikti daudzi pētījumi
• Pētījumos aptverts plašs skolu (pat ~ 334) un skolnieku (pat ~ 1000) skaits
• Pētīta skolu mikroklimata atbilstība pastāvošajām prasībām
• Pētīta saikne starp iekštelpu vides kvalitāti, skolēnu veselību un sekmēm
• Vākti dati par ēkām, veikti ventilācijas mērījumi
Galvenās vispārīgās atziņas:
• Vidējā temperatūra atbilst būvnormatīvos noteiktajām prasībām
• Gaisa apmaiņas rādītāji neatbilst būvnormatīvos noteiktajām prasībām
• Gaisa kvalitāte negatīvi ietekmē sekmes un veselību
• Nepieciešams uzlabot ventilācijas sistēmu darbību
11. Sabiedriskās aktivitātes
02.03.2015.11
• Skolu iekštelpu gaisa problemātikas risināšanā iesaistījušās daudzas valstiskas un
nevalstiskas organizācijas. Aktīvākie nozares uzņēmumi kopš 1990. gada
apvienojušies Iekštelpu gaisa asociācijā www.sisailmayhdistys.fi, šobrīd tajā
iestājušies > 220 uzņēmumi.
• Asociācijas mērķis ir skaidrot ar iekštelpu gaisu saistītos jautājumus sabiedrībai un
lēmumu (t.sk. politisko) pieņēmējiem.
• Asociācija regulāri organizē dažādus multidisciplinārus seminārus, izdod žurnālu
(brīvi pieejams).
Avots: www.sisailmayhdistys.fi
12. 13.03.2015. Helsinkos notiks jau 30. asociācijas seminārs.
Sabiedriskās aktivitātes
02.03.2015.12
8:45-10:00 Atklāšana
10:30-11:45 Mitruma un pelējuma kaitējuma izpēte
10:30-12:00 Gaisa sadale un temperatūra
10:30-12:00 Ēku iekštelpu gaisa problēmas
13:00-14:45 Rīcības modeļi problēmu profilaktiskai novēršanai un izpētei
13:00-14:30 Materiāli un remonti
13:15-14:45 Ventilācija un gaisa spiediens
15:00-16:30 Iekštelpu klimata ietekme uz veselību
15:00-16:45 Izpētes metodes
Katrā no tēmām 3 – 5 īsas lekcijas par specifiskiem jautājumiem
Lektori pārstāv:
- Augstākās mācību iestādes
- Veselības aizsardzības iestādes
- Pašvaldības
- Valsts iestādes
- Uzņēmumus
- Nekustamo īpašumu valdītājus un lietotājus
13. 13.03.2015. Helsinkos notiks jau 30. asociācijas seminārs.
Kāda ir interese?
02.03.2015.13
Dalību līdz 27.02.2015.
bija pieteikuši
1134 dalībnieki !
14. Valstiska ēku mitruma un pelējuma apkarošanas
programma
02.03.2015.14
• Izstrādāt norādījumus ēku
veselīguma uzlabošanai
• Samazināt mitruma un
pelējuma radīto ietekmi uz
veselību un ekonomiskos
zaudējumus
• Novērst bojājumu rašanos
Avots: Somijas Ēku mitruma un pelējuma programma: hometalkot.fi
Programmas jaunumi arī angļu valodā: http://uutiset.hometalkoot.fi./en/home.html
Kopš 2010. gada pastāv Somijas Vides ministrijas koordinēta valsts
mitruma un pelējuma apkarošanas programma, kuras uzdevumi ir:
15. Mikroklimata problēmu tipveida risinājumi Somijā
02.03.2015.15
Pieredze rāda, ka daudzos gadījumos
remontdarbi, kuru mērķis bija atrisināt iekštelpu
mikroklimata problēmas, ir bijuši neveiksmīgi, un
tos vajadzējis vairākkārt atkārtot.
Šīs problēmas risināšanai izstrādāta tieši skolām
paredzēta divdaļīga rokasgrāmata:
1. daļa. Nekustamā īpašnieka valdītāja
rokasgrāmata - problemātiska iekštelpu klimata
skolu ēku stāvokļa izpētei un remonta projektiem
2. daļa. Projektētāja rokasgrāmata skolu ēku
iekštelpu klimata problēmu un mitruma radītu
bojājumu novēršanā
Priekšnoteikums valsts atbalsta saņemšanai!
Avots: Somijas Nacionālā izglītības pārvalde, http://www.oph.fi/julkaisut/2008/sisailmaongelmaisten_koulurakennusten_korjaaminen
16. Skolu ēku stāvokļa novērtēšanas un remonta
process (iekštelpu klimats)
02.03.2015.16
18. Iekštelpu mikroklimata problēmu izpēte
02.03.2015.18
• Iekštelpu gaisa kvalitātes risku analīze
• Ventilācijas efektivitātes un telpu spiediena starpību izpēte
• Mitrumtehniskā izpēte
• Ēkas lietotāju un apkalpojošā personāla aptauja ar mērķi noskaidrot esošos
simptomus un ēkā valdošos apstākļus
• Iekštelpu gaisa mitruma, CO2 īpatsvara, temperatūras un sīko daļiņu
monitorings
• Caur konstrukcijām notiekošā gaisa un siltuma noplūžu noteikšana
• Materiālu, iekštelpu gaisa un virsmu mikrobioloģiskā izpēte
• Pelējuma vietu atklāšana, t.sk. izmantojot šim mērķim īpaši apmācītus suņus
• Minerālvates tipa materiālu šķiedru izpēte (gaisa kanāli, horizontālās
virsmas).
• Iekštelpu gaisa piesārņojuma analīze (VOC, PAH, amonjaks, formaldehīds)
• Kaitīgo vielu kartējums (t.sk. azbesta)
• Radona gāzes mērījumi
• Kanālu izpēte ar videozondi (kanalizācija, drenāža)
19. Uz ko rosina Somijas pieredze
02.03.2015.19
1. Neizdomāt divriteni no jauna un nemeklēt
savus grābekļus
2. Uzlabot visas sabiedrības informētību par
iekštelpu gaisa kvalitātes nozīmi
3. Ieviest sistēmu problēmu sistemātiskai
risināšanai
4. Ieklausīties ēkas lietotājos, izpētīt reālo
situāciju
5. Izpētē iesaistīt no būvniekiem neatkarīgus
apsekošanas pakalpojumu sniedzējus
6. Nepieļaut iekštelpu gaisa kvalitātes
upurēšanu siltumenerģijas taupīšanas vārdā
7. Izmantot progresīvus mūsdienu risinājumus
iekštelpu gaisa monitoringam
Somija izvēlēta, jo tā ir valsts, kurā darbojas Inspecta.
Lai arī Somijas izglītības sistēma ir atzīta par vienu no labākajām pasaulē un arī ēku būvniecības kvalitāte un uzturēšana – tāpat kā citās Ziemeļvalstīs ir augstā līmenī, problēmas netrūkst arī Somijā.
Iekštelpu gaisa kvalitāti vispirmām kārtām šie normatīvie akti:
Terveydensuojelulaki
https://www.finlex.fi/fi/laki/ajantasa/1994/19940763
Työturvallisuuslaki
https://www.finlex.fi/fi/laki/ajantasa/2002/20020738
Rakennusten sisäilmasto ja ilmanvaihto Määräykset ja ohjeet 2012
http://www.finlex.fi/data/normit/37187-D2-2012_Suomi.pdf
26 §
Dzīvokļa un cita veida dzīvojamām telpām noteiktās veselības prasībasDzīvokļa un citas iekštelpas gaisa tīrībai, temperatūrai, mitrumam, troksnim, ventilācijai, apgaismojumam, starojumam un citiem minētajiem pielīdzināmiem faktoriem ir jābūt līmenī, kas personām, kas uzturas dzīvoklī vai iekštelpā nerada kaitējumu veselībai.Dzīvokļos un citās dzīvojamajās telpās nedrīkst atrasties kaitējumu veselībai radošs dzīvnieku vai mikrobu skaits.
26 §Asunnon ja muun oleskelutilan terveydelliset vaatimuksetAsunnon ja muun sisätilan sisäilman puhtauden, lämpötilan, kosteuden, melun, ilmanvaihdon, valon, säteilyn ja muiden vastaavien olosuhteiden tulee olla sellaiset, ettei niistä aiheudu asunnossa tai sisätilassa oleskeleville terveyshaittaa.Asunnossa ja muussa oleskelutilassa ei saa olla eläimiä eikä mikrobeja siinä määrin, että niistä aiheutuu terveyshaittaa.
27 §Dzīvoklī vai citā dzīvojamajā telpā sastopams veselības kaitējumsJa dzīvoklī vai citā dzīvojamā telpā pastāvošais trokšņa, vibrācijas, smaku, gaismas, mikrobu, putekļu, dūmu, paaugstinātas temperatūras, aukstuma, mitruma, starojuma vai cita tiem pielīdzināma faktora līmenis, kas personām, kas uzturas telpās var radīt kaitējumu veselībai, pašvaldības veselības aizsardzības iestādes tam, kura dēļ attiecīgā neatbilstība ir radusies, var uzlikt par pienākumu attiecīgo kaitējumu likvidēt vai ierobežot.Ja nelabvēlīgais faktors ir izskaidrojams ar dzīvokļa vai citas telpas trūkumiem un tā likvidēšana nav iespējama, vai dzīvokļa vai dzīvojamās telpas īpašnieks vai valdītājs, gadījumos kad šis īpašnieks vai valdītājs ir atbildīgs par trūkuma vai nelabvēlīgā faktora likvidēšanu, nav uzsācis veselības aizsardzības iestāžu noteiktos pasākumus, pašvaldības veselības aizsardzības iestāde var aizliegt vai ierobežot dzīvokļa vai lietošanu tam paredzētajā nolūkā.
27 §
Asunnossa tai muussa oleskelutilassa esiintyvä terveyshaittaMilloin asunnossa tai muussa oleskelutilassa esiintyy melua, tärinää, hajua, valoa, mikrobeja, pölyä, savua, liiallista lämpöä tai kylmyyttä taikka kosteutta, säteilyä tai muuta niihin verrattavaa siten, että siitä voi aiheutua terveyshaittaa asunnossa tai muussa tilassa oleskelevalle, kunnan terveydensuojeluviranomainen voi velvoittaa sen, jonka menettely tai toimenpide on syynä tällaiseen epäkohtaan, ryhtymään toimenpiteisiin terveyshaitan poistamiseksi tai rajoittamiseksi.Jos epäkohta aiheutuu asunnon tai muun tilan puutteellisuudesta eikä epäkohdan poistaminen ole mahdollista tai asunnon tai oleskelutilan omistaja tai haltija, milloin tämä omistaja tai haltija on vastuussa puutteellisuuden tai epäkohdan korjaamisesta, ei ole ryhtynyt terveydensuojeluviranomaisen määräämään toimenpiteeseen, kunnan terveydensuojeluviranomainen voi kieltää tai rajoittaa käyttämästä asuntoa tai oleskelutilaa tarkoitukseensa.
http://www.finlex.fi/fi/laki/ajantasa/1994/19940763
http://www.finlex.fi/fi/laki/ajantasa/1994/19940763
Somijas būvnormatīvi nosaka, ka skolās svaiga gaisa padeves minimālais apjoms ir 21,6 m3/h uz cilvēku (Latvijā 15 m3/h uz cilvēku).
Somi tāpat kā latvieši lielāko daļu no savas dzīves pavada iekštelpās un diennaktī ieelpo apmēram 15 – 40 kubikmetru gaisa (0,6 m3 – 1,6 m3 stundā).
Uzskata, ka Somijā ap 300 cilvēku katru gadu saslimst ar plaušu vēzi tieši radona dēļ
Radons: http://www.stuk.fi/ihminen-ja-sateily/sateilyn_terveysvaikutukset/fi_FI/radonin_terveyshaitta/
Cik skolas tika izvērtētas.
Somijas sabiedrība ir daudz informētāka par gaisa kvalitātes jautājumiem. Kāpēc.
http://www.nic.fi/~sataa/oppaat/Sisailmaopas.htm
Aktīvākās organizācijas:
- http://www.sisailmayhdistys.fi/sisailmayhdistys/sisailmatietoa-jo-20-vuotta/