1. Tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanas
nozare Valsts darba inspekcijas
kompetences skatpunktā
Renārs Lūsis, Valsts darba inspekcijas direktors
2015.gada 1.jūlijā, Liepājā

2. Tekstila nozares uzņēmumu
pārbaudes un to rezultāti
Katru gadu tiek veikti vairāk kā 100
pārbaudes, t.sk. Kurzemē 25-43
pārbaudes
Katru gadu tiek saņemti ~50 iesniegumi
sūdzības par nozares uzņēmumiem
(nemazinās), lielākā daļa par darba
samaksu
Pārbaudēs konstatēto pārkāpumu skaits
pieaug, Kurzemē tas 2 gadu laikā ir
divkāršojies
20% gadījumu par pārkāpumu piemērots
sods, pārējos gadījumos - rīkojums
2

3. Tekstila nozares uzņēmumu pārbaužu
nolūki no VDI puses
3

4. Pirmreizēji apstiprināto arodslimnieku skaita dinamika
4
794
194
38
1089
284
57
1217
293
57
0
200
400
600
800
1000
1200
1400
2012. 2013. 2014.
Latvijā kopā
apstrādes rūpniecībā (C) kopā
tekstila un apģērbu ražošanas nozarē

5. Darbā notikušo nelaimes gadījumu skaita dinamika
tekstila nozarē
5
9
7
2
6
4
2
12
9
3
13
9
4
21
19
2
0
5
10
15
20
25
2010. 2011. 2012. 2013. 2014.
Latvijā kopā nesmagi smagi

6. Tekstila nozarē notikušo nelaimes
gadījumu cēloņi
Nepietiekoša darbinieku apmācība
darba drošībā
Drošu darba metožu neievērošana
(iekārtu neapturēšana un neizslēgšana
veicot apkopes un tīrīšanas darbus)
Nedroša darbinieku rīcība (paklupšana,
sagriešanās/saduršanās ar šūšanas
asajiem instrumentiem (adatas, šķēres,
u.c.)
6

7. Tekstila nozares darba vides riski, to bīstamība
un preventīvie pasākumi (1)
Fizikālie riska faktori – troksnis un vibrācija
riska avoti – ražošanā izmantotais darba aprīkojums –
aušanas stelles, kāršanas/vērpšanas iekārtas, adīšanas
iekārtas, šujmašīnas u.c.;
trokšņa radītā bīstamība – akustiska trauma, aroda
vājdzirdība, palielināts nelaimes gadījumu risks;
vibrācijas radītā bīstamība – pārmaiņas muskuļu-
skeleta, nervu, asinsrites sistēmā (piemēram, karpālā
kanāla sindroms);
svarīgākie preventīvie pasākumi – troksni un vibrāciju
slāpējošu materiālu un konstrukciju izmantošana,
individuālo aizsardzības līdzekļu izsniegšana un lietošana,
obligātās veselības pārbaudes, iekārtu uzturēšana darba
kārtībā, regulāras tehniskās apkopes, darba un atpūtas
laika sabalansēšana.
7

8. Tekstila nozares darba vides riski, to bīstamība
un preventīvie pasākumi (2)
Fizikālie riska faktori – mikroklimats un apgaismojums
 riska avoti – ēku tehniskais stāvoklis un iekārtojums,
neefektīva ventilācija, tehnoloģiskā procesa īpatnības,
gaismekļu novietojums, to tehniskais stāvoklis;
 nepiemērota mikroklimata radītā bīstamība –
darbspēju pazemināšanās, regulāras saaukstēšanās,
bronhīts un citas augšējo elpceļu slimības;
 nepietiekama apgaismojuma radītā bīstamība –
paaugstināts nelaimes gadījumu risks, paaugstināts
redzes sasprindzinājums, redzes traucējumu attīstība;
 svarīgākie preventīvie pasākumi – ventilācijas
sistēmas uzturēšana un apkope, tehniskie pasākumi
caurvēja novēršanai, piemērots darba apģērbs, dzeramā
ūdens nodrošināšana, obligātās veselības pārbaudes,
apgaismojuma sistēmas plānošana, gaismekļu uzturēšana
darba kārtībā, lokālā apgaismojuma nodrošināšana.
8

9. Tekstila nozares darba vides riski, to bīstamība
un preventīvie pasākumi (3)
Ķīmiskie riska faktori, t.sk. putekļi
 riska avoti – apstrādājamais materiāls (audumi, diegi),
apdares procesos izmantotās ķīmiskās vielas un maisījumi
(krāsvielas, skābes, sārmi u.c.);
 ķīmisko risku radītā bīstamība – alerģiskas reakcijas,
elpceļu, ādas, acu kairinājums, ilgstošas iedarbības rezultātā
– dažādas orgānu un to sistēmu saslimšanas;
 svarīgākie preventīvie pasākumi – efektīvas ventilācijas
ierīkošana, atbilstošu individuālo aizsardzības līdzekļu
lietošana, apmācība par drošām darba metodēm, personīgās
higiēnas ievērošana, sadzīves telpu nodrošinājums, obligātās
veselības pārbaudes.
9

10. Tekstila nozares darba vides riski, to bīstamība un
preventīvie pasākumi (4)
Ergonomiskie riska faktori
riska avoti – ilgstošs darbs piespiedu pozā (stāvus,
sēdus), muskuļu sasprindzinājums, lietojot rokas darbarīkus
un aprīkojumu, nepiemēroti iekārtotas darba vietas,
monotons darbs un atkārtotas kustības tehnoloģisko īpatnību
dēļ, smagumu pārvietošana;
ergonomisko risku radītā bīstamība – samazinātas
darbspējas un produktivitāte, nogurums, sāpes, ilgstošā laika
periodā – arodslimības;
svarīgākie preventīvie pasākumi – darba vietas
iekārtojums atbilstoši darbinieka vajadzībām (krēsls ar
regulējamu augstumu, atzveltni u.tml.), darba procesu
plānošana, palīglīdzekļu nodrošināšana smagumu
pārvietošanā, atpūtas un darba laika sabalansēšana,
obligātās veselības pārbaudes.
10

11. Tekstila nozares darba vides riski, to bīstamība un
preventīvie pasākumi (5)
Psihosociālie riska faktori
riska avoti – darba izpildes termiņi, darba laika
organizācija (darbs maiņās, virsstundas, nakts darbs),
tehnoloģiskais process (darba temps, izpilde jāpielāgo
iekārtu darbībai), augstas izpildes kvalitātes prasības;
psihosociālo risku radītā bīstamība – nogurums,
palielināts nelaimes gadījumu risks, stress, ilgstošā laika
periodā – izdegšanas sindroms;
svarīgākie preventīvie pasākumi – darba un atpūtas
režīma sabalansēšana, atvaļinājumu izmantošana, darba
procesu plānošana un apjoma deleģēšana atbilstoši
darbinieka iespējām.
11

12. Tekstila nozares darba vides riski, to bīstamība un
preventīvie pasākumi (6)
Nelaimes gadījumu (traumatisma) riski
riska avoti – darba aprīkojums, pārvietošanās ceļi,
darba telpas un to iekārtojums, nodarbināto rīcība, darba
procesu plānošana;
traumatisma risku radītā bīstamība – dažādu
smaguma pakāpju nelaimes gadījumi;
svarīgākie preventīvie pasākumi – darba
aprīkojuma uzturēšana darba kārtībā, aizsargu lietošana,
pareiza aprīkojuma ekspluatācija, darbinieku apmācība,
gājēju un transporta ceļu atdalīšana, pārvietošanās ceļu
uzturēšana kārtībā (vadu, kabeļu savākšana, tīrības
nodrošināšana), darba telpu plānošana, individuālo
aizsardzības līdzekļu lietošana.
12

13. Tekstila nozares uzņēmumos
visbiežāk pārkāptās normatīvo aktu
prasības
Vairāk kā ¼ pārkāpuši Darba likuma normas:
- nodarbināšana bez līguma
- darba līgumā nav atrunāts darba laiks
- darbinieki netiek iepazīstināti ar darba
grafiku (summētā darba laika gadījumā)
- darbinieki tiek nosūtīti bezalgas
atvaļinājumos, bez viņu lūguma/piekrišanas
- darbiniekiem netiek maksāta limumā
noteiktā minimālā mēnešalga
- tiek pārkāpti darba uzteikumu nosacījumi,
kā arī darbiniekiem neizmaksā pienākošās
summas
Netiek veikts darba vides risku novērtējums
Darbinieki nav apmācīti darba drošībā
Darbiniekiem nav veiktas OVP 13

14. 14
Darba likuma 40. panta otrās daļas 7.punkts nosaka, ka
darba līgumā ir jānorāda nolīgtais dienas vai nedēļas
darba laiks, t.i. konkrēts stundu skaits, kas darbiniekam
būs jānostrādā
8 stundas dienā
vai 40 stundas
nedēļā
konkrēts stundu
skaits arī, ja ir
nepilns darba
laiks, piemēram,
4 stundas dienā
vai 20 stundas
nedēļā
summētais darba
laiks ir darba
laika
organizācijas
veids, nevis
stundu skaita
noteikšana dienā
vai nedēļā

15. Paldies par uzmanību!