Partijas "Latvijas attīstībai" ražošanas atjaunošanas un enerģētikas programma.

1. Ražošanas atjaunošana
2014. Gada 12. jūnijs

2. Risināmā problēma
► Ekonomikas politikas pamatproblēma – darba ražīgums.
► Latvijas tautsaimniecības darba ražīgums no vidējā darba
ražīguma Vācijā atšķiras 3-4 reizes. Tas nosaka arī vidējās darba
algas atšķirības.
► Vidējās darba algas līmeņa pieaugums līdz 80% no ES-15 vidējā
apturēs emigrāciju, radīs stimulu reemigrācijai.
► Darba samaksas līmeni ekonomikā nosaka darba samaksas
līmenis t.s. tirgojamās nozarēs. Rūpniecībā darba samaksa var
kāpt tikai ievērojami kāpinot darba ražīgumu.
► Principiāli darba ražīgums Latvijā atšķiras no ES-15, jo:
► mazāk kapitāla;
► mazāk inovācijas;
► mazāk gala produktu ar dizaina un/vai zīmola vērtību.

3. Investīcijas
► Nodokļu sistēmas stabilitāte.
► 0% UIN reinvestētajai peļņai.
► Ražošanas attīstības fonds.
► Ražošanas attīstības fonda programma ražošanai reģionos.
► Infrastruktūras pieslēgumu programma.

4. Ieguldījumi R&D un cilvēkkapitālā
► Paplašināt UIN atvieglojumus ieguldījumiem R&D.
► ES Fondu līdzekļi zinātnei un inovācijai primāri uzņēmēju
pasūtītiem (un līdzfinansētiem) projektiem.
► Valsts budžeta līdzfinansējums zinātnisko institūciju
kopprojektiem ar Latvijas uzņēmējiem.
► Duālā apmācības sistēma profesionālajā izglītībā.
► ES Fondu atbalsts darbinieku izglītošanai. Tiesības pilnā apjomā
attiecināt saimnieciskās darbības izdevumos izdevumus
darbinieku izglītošanai.

5. Dizains un zīmols
► Zīmolvedības programma ar ES Fondu atbalstu (kā Igaunijā).
► Izstādes, reklāmas kampaņas un cits atbalsts mērķa tirgos sava
zīmola Latvijas uzņēmējiem.
► Ieguldījumu dizainā pilna attiecināšana R&D izdevumos. Atbalsts
dizaina kompetences centriem.

6. Enerģētika

7. Risināmā problēma
► 58% no Latvijā patērētās enerģijas tiek patērēts siltumapgādē
(centralizētā un individuālā). 25% - transportā, 13% -
elektroapgādē, 6% - pārveidošanā un kā izejviela rūpniecībā vai
tml.
► Siltumapgādē aptuveni puse ir centralizētā siltumapgāde, otra
puse – individuālā siltumapgāde. CS dominē dabasgāze kā
kurināmais (bet pakāpeniski pieaug šķelda). IS – malka, bet arī
dabasgāze un citi fosilie kurināmie.
► Elektrības ražošanā dominē ūdensresursi un dabasgāze.
Apmēram 15-30% no elektrības LV importē, galvenokārt – no
Igaunijas.
► Latvijas energosistēmu raksturo relatīvi liela energoneefektivitāte
(īpaši gala lietotāja sektorā).
► Dabasgāzes piegāde Latvijā iespējama tikai no vienas valsts.
Īstermiņa (2-3 gadu) risinājumu šai problēmai nav.

8. Energodrošība
► Dabasgāzes tirgus regulējuma pieņemšana. ES 3. Enerģētikas
paketes pieņemšana. Dabasgāzes pārvades sistēmas operatora
efektīva un ekonomiski pamatota nodalīšana.
► Reģionāls sašķidrinātās dabasgāzes piegādes risinājums. Ja
neizdodas – Latvijai savs.
► Šķeldas katlumājas dabasgāzes katlumāju vietā ar ES Fondu
atbalstu. Dabasgāzes patēriņu var samazināt pat par 50%.
► Elektrības starpsavienojums ar Igauniju. Gāzes divpusējais
savienojums ar Igauniju. Kurzemes loka 2.posms. Trīs projekti
Connecting Europe Facility ietvaros.

9. Energoefektivitāte
► Energoefektivitātes fonds, kas nodrošina projektu riskus («garā
nauda», galvojums projektu īstenotājiem un ESKO u.tml.). ES
Fondu un privāts finansējums (t.s. Kombinētais finansējums).
Pārvalda AFI.
► 3000 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas un 3000 viendzīvokļu
dzīvojamās mājas jānosiltina periodā līdz 2020.gadam. Tam
nepietiek ar ES Fondu finansējumu – jāpiesaista vēl tikpat privāto
līdzekļu.
► Programma rūpniecības objektu energoefektivitātei (ES Fondi),
kas nodrošina, ka 90% LV rūpniecības objektu ir energoefektīvi.
► Ilgtspējīgas būvniecības principi – 2020.gadā katra jaunceļama
dzīvojamā māja ir zema enerģijas patēriņa māja.

10. Ieguvumi elektrības patērētājiem
► Jāatrisina obligātās iepirkuma komponentes problēma:
► Jāatceļ visi lēmumi, kur stacijas tiek darbinātas neatbilstoši
normatīviem.
► Jāatceļ visi vairākkārtējie likumu noteiktie pagarinājumi dažādām
stacijām. Jābeidz atbalsts pēc saprātīga investīciju atmaksāšanās
perioda.
► Jāpārfinansē esošās OIK saistības. Ieguvumi jānovirza
patērētājiem, prioritāri atbalstot patērētājus ražošanā.