2. Kas ir mikroklimats?!
No higiēnas viedokļa raugoties, mikroklimats ir fizikālo faktoru kopums, kas veido
organisma siltumapmaiņu ar apkārtējo vidi un nosaka organisma siltumstāvokli.
6. Temperatūras svārstības
Horizontālā virzienā
Ziemā:
pie ārējam sienām un grīdas gaiss ir
daudz aukstāks pie griestiem un
siltumavotiem – siltāks nekā telpas
vidū
Lai neizjauktu siltuma līdzsvaru un
novērst ķermeņa vienpusīgu
atdzišanu vai pārkaršanu jānodrošina
gaisa t° starpība no ārējās sienas pa
horizontāli līdz jebkuram telpas
punktam nepārsniegtu 2℃
šādu t° starpību normālās istabas gaisa t°
apstākļos cilvēks parasti neizjūt
Vertikālā virzienā
Higiēniski svarīgākas un veselībai
bīstamākas ir gaisa temperatūras
vertikālās svārstības starp grīdu un
pusotru metru virs tās.
Zema temperatūra pie grīdas veicina
kāju un arī visa ķermeņa ādas t° ↓, kas
var izraisīt reflektorisku deguna
gļotādas iekaisumu un
saaukstēšanos.
Temperatūras pazemināšanās par 4ᵒC
veicina kāju pēdu ādas atdzišanu par
7-10℃ un rada siltumsajūtas
diskomfortu.
Ja grīdām ir laba siltumizolācija, tad
gaisa vertikālās temperatūras
svārstības nepārsniedz 3℃
10. Mikroklimata iedarbības sekas
Saistībā ar mikroklimatu nav reģistrēta neviena arodsaslimšana, bet:
● balsta- kustību aparāta saslimšanas
● apsaldējumi
● saausktēšanās
● pārkaršana
Nelabvēlīgs mikroklimats:
● diskomforts
● pazeminātas darba spējas
Kopā ar nepiemērotu apģērbu:
● hronisku slimību paasinājumi
● t.sk. augšējo elpošanas ceļu slimības, saaukstēšanās, bronhīti u.c.
11. Organisma pārkaršana
Akūta organisma pārkaršana var izpausties kā:
• vieglas formas akūta pārkaršana,
• vidējas formas akūta pārkaršana,
• karstuma dūriens,
• karstuma sinkope (piepešs samaņas zudums),
• krampju slimība,
• karstuma radītas pārmaiņas ādā.
Termoregulācija organismā noris apmierinoši, ja ārējās vides temperatūra
nepārsniedz 39 °C. Ja tā ir augstāka, organisms vairs nespēj uzturēt līdzsvaru starp
siltuma veidošanos, siltuma saņemšanu un siltuma atdevi. Tādos apstākļos siltuma
līdzsvaru uztur sviedru iztvaikošana (0,8–3 l/stundā).
• Ja tā nenotiek, piemēram, liela gaisa mitruma dēļ, rodas organisma pārkaršana jeb
hipertermija.
12. Karstuma dūriens
Akūtas organisma pārkaršanas smaga forma jeb karstuma dūriens ir dzīvību apdraudošs
stāvoklis, kas radies sakarā ar termoregulācijas traucējumiem un izpaužas ar:
• centrālās nervu sistēmas darbības traucējumiem, samaņas zudumu,
• paaugstinātu ķermeņa temperatūru,
• samazinātu sviedru izdalīšanos,
• karstu, parasti sausu ādu,
• muskuļu raustīšanos
• augstas temperatūras radītiem ķermeņa audu bojājumiem.
13. Lokālais diskomforts
Lokāla diskomforta cēloņi
Liela vertikālā temperatūras starpība starp
galvu un potītēm,
Pārāk aukstas vai siltas grīdas,
Pārāk liela siltumstarojuma temperatūras
asimetrija.
14. Gaisa mitruma ietekme un organisma ūdens zudumu
caur ādu un plaušām
Par nelabvēlīgu uzskata temperatūru virs 25 °C un zem 15 °C , jo
tās izjauc organisma siltumapmaiņu
15. Darba telpu mikroklimatam noteiktās prasības atkarībā
no fiziskās slodzes – Nr. 359/2009, 1. pielikums
16. Pieļaujamais laika periods darbam aukstumā ārā*
Nr. 359/2009 4. pielikums
Faktisko temperatūru nosaka ņemot vērā vēja ātrumu
Nosakot faktisko gaisa temperatūru ņem vērā individuālo aizsardzības līdzekļu (darba apģērba un apavu)
lietošanas ietekmi
17. Iedomāsimies…
+19°C grādos pie gaisa kustības 0,15 m/s sekretārei būs mūžīgas sūdzības, bet no
likumdošanas viedokļa nekas nav pārkāpts.
Vai, ko nozīmē strādāt pie relatīvā mitruma 65% un +28°C?
No mitruma zuduma viedokļa, pie +25°C un sausa gaisa (piem., 30%, kas ir normatīviem
atbilstoši) – cilvēks zaudē 75 g ūdens stundā!
18. Faktoru savstarpējā iedarbība
Palielināts gaisa mitrums >70%
↑M, ↑ t = gaiss mitrs, karsts
↑M, ↓ t – gaiss mitrs, auksts
Palielināts gaisa kustības ātrums
↑t ↑M – gaisa kustībai nav vēsinošs efekts
↑t ↓M – gaisa kustība atdzesē, jo saglabājas iespēja atdot siltumu sviedru iztvaikošanas ceļā
Gaisa kustība » pie ↑t ir «+» faktors » pie ↓t ir «–» faktors
19. a) Gaisa temperatūra, b) virsmu temperatūra
(no “Grundlagen der menschengerechten Arbeitsgestaltung”, H. Martin, 1994)
par augstu
↑
a) apgrūtināta
siltumatdeve no
ķermeņa apkārtējam
gaisam
b) ķermenis uzņem
siltumu no siltuma
avotiem
paaugstinās ķermeņa
temperatūra, paātrinās
sirdsdarbība, samazinās
darba spējas, vairāk
kļūdas, miegainība
par zemu ↓
a) ķermenis atdot savu
siltumu apkārtējam
gaisam vairāk nekā
nepieciešams
b) atdod siltumu piem.,
aukstām sienām, logiem
salšana, locītavu un
muskuļu stīvums,
samazinās
koncentrēšanās spējas
20. Relatīvais mitruma līmenis
par augstu ↑ apgrūtināta sviedru
izdalīšanās
samazinās izturība
pret paaugstinātu
temperatūru
par zemu ↓ spēcīgāka
iztvaikošana
gļotādu izžūšana
(piem., degunā,
mutē)
Gaisa kustības ātrums
par augstu ↑ lokāli ādas
apaukstējumi
muskuļu sāpes,
caurvējš
par zemu ↓ sviedru izgarojumi,
samazinās ķermeņa
siltumapmaiņa
mitra āda, rodas
“slikts” gaiss