29.05.2013., Liepāja, konference “Vīzijas un izaicinājumi Liepājas kā kūrortpilsētas attīstībai”

1. vidēja termiņa plānošanas dokuments 2013-2016

2.  Veselības tūrisma attīstība līdz 2016. Tendences
 Koncepcijas nepieciešamība
 Koncepcijas izstrāde
 Koncepcijas vīzija un mērķi
 Liepājas kā veselības tūrisma galamērķa SVID analīze
 Liepājas kā veselības tūrisma galamērķa mērķauditorija:
Atpūtnieka un Investora profils
 Pašvaldības politika un rīcības 2013-2020

3. Brīvās teritorijas
Zvejnieku aleja
Peldu iela
Pērkones iela
Klaipēdas iela
1
2
3
4

4. Brīvās teritorijas

5. Liepājas slimnīcas 1 korpuss un
apkārtne

6. Tendences pasaulē

7. Veselības un labjūtas tūrisms
 Viena no straujāk augošajām tūrisma nozarēm ar
augstu pievienoto vērtību, un šī pieauguma tendence
paredzams saglabāsies tuvākos 5-10 gadus
 Globāls izaicinājums: standartizētu un vienveidīgu
produktu un pakalpojumu globāla izplatīšanās
 Lokāls izaicinājums: teritoriāli specifiku produktu un
pakalpojumu komplektēšana un to pieejamības
nodrošināšana tūristiem

14. Nepieciešamība
 Lai veicinātu kūrorta dabas dziedniecisko resursu
apzināšanu un plašāku izmantošanu, ar kūrorta
pakalpojumiem saistītas uzņēmējdarbības attīstību un
pilsētas kā kūrorta vispārējo attīstību.
 Lai iesniegtu pieteikumu LR Ekonomikas ministrijā par
kūrorta pilsētas statusa iegūšanu.

16. Izstrādes gaita un dalībnieki
 Koncepcijas izveidošana ir balstīta uz kūrorta vēsturiskajām
tradīcijām un pieejamajiem stratēģiskajiem dabas
dziednieciskajiem resursiem Liepājā, kā arī tendencēm Latvijā
un pasaulē.
 Pašvaldības attīstības, plānošanas, vides, veselības, tūrisma
un uzņēmējdarbības speciālisti;
 Tūrisma izglītības speciālisti un tūrisma vadības,
uzņēmējdarbības vadības un vides zinātņu programmas
studenti;
 Veselības aprūpes un skaistumkopšanas speciālisti;
 Uzņēmējdarbības un NVO sektora pārstāvji;
 Noslēguma fāzē –starpnozaru eksperti;

18. Koncepcijas vīzija, mērķi un uzdevumi
 Vīzija:
 Liepāja ir Eiropā un NVS atpazīstams tūrisma galamērķis, kur atgūt
veselību.
 Mērķi:
 Liepājas dabas dziednieciskie resursi ir populāri Eiropā un NVS, un uz to pamata
veidotie veselības tūrisma produkti mazina sezonalitātes negatīvo ietekmi.
 Pieejamie Liepājas dabas dziednieciskie resursi tiek plaši izmantoti pamatojoties
uz pierādījumiem balstītiem pētījumu rezultātiem un pēc iespējas lielākā skaitā
Liepājas kūrorta teritoijā esošajos uzņēmumos, veselības un medicīnas iestādēs.
 Liepājas kā kūrorta un veselības tūrisms novirziena attīstība tiek koordinēta, lai
veicinātu ne vien visu nozares dalībnieku sadarbību Liepājā, bet īstenotu
sadarbību ar nozares spēlētājiem valsts un starptautiskā līmenī.
 Koncepcijas izvirzītie mērķiem ir reāli, sasniedzami un izmērāmi, un ir saskaņā
ar Liepājas, valsts un starptautiskajiem plānošanas dokumentiem.

20. Stiprās puses
 Unikāli dabas dziednieciskie resursi, resursu krājumi, kas ir pietiekami ilglaicīgai kūrorta darbībai un
daudzveidīgu veselības tūrisma piedāvājumu attīstībai Liepājā;
 Kūrorta tradīcijas jau no 19.gs;
 Jūrmalas parkā saglabājusies vēsturiskā peldu iestādes ēka ;
 Brīvas pašvaldības teritorijas un ēkas, kas piemērotas ar veselības tūrismu saistītas uzņēmējdarbības
īstenošanai;
 Liepājā ir plašas papildinošas tūrisma iespējas, piemēram, dabas tūrismā, darījumu tūrismā, kultūras
tūrismā, sporta tūrismā un atpūtai ar ģimeni;
 Potenciāls attīstīt uzņēmumus – ārstniecības, kūrorta ārstniecības, SPA un labsajūtas iestādes, kas
nodrošina veselības tūrisma pakalpojumus;
 Potenciāls attīstīt daudzveidīgus terapijas veidus un pakalpojumus par cenu, kas zemāka nekā
līdzvērtīgiem pakalpojumiem vecajās ES dalībvalstīs;
 Veselības tūrisma pakalpojumi ar augsto pievienoto vērtību ir būtiski tautsaimniecības eksportprodukti ;
 Kvalificēts darbaspēks veselības tūrismā;
 Vēlme iegūt kūrorta pilsētas statusu – pašvaldības “pātaga” pašai sev;

21. Vājās puses
 Par lielāko daļu dabas dziedniecisko resursu nav veikti neseni pētījumi
kuri apliecinātu to apjomu un dziedniecisko ietekmi;
 Kopš 1985.gada bijis pārtraukums kurortoloģijas attīstībā;
 Jūrmalas parka peldu iestādes ēkas vēsturiskās vērtība ir degradēta;
 Pašvaldības, tāpat kā veselības un tūrisma nozares darbiniekiem pilsētā
nav vienota izpratne, kas ir veselības tūrisms, kā arī ir nepietiekams
zināšanu līmenis par veselības tūrisma tendencēm un attīstības iespējām
reģionālā, valsts un starptautiskā līmenī;
 Nav noteiktas institūcijas pilsētā, kura atbildētu par kūrorta nozari un
veselības tūrismu;
 Nav vienotas valstiskas izpratnes par veselības tūrismu un valstiski vienoti
standarti ir izstrādes stadijā;
 Nav noteikta koordinējošā valsts institūcija, kura atbildētu par kūrorta
nozari un veselības tūrismu ( nosacīti pilda TAVA);
 Nav attīstīta veselības tūrisma vai kūrorta publiskā infrastruktūra,
piemēram, parki ar atbilstošu infrastruktūru pastaigām, skriešanai,
nūjošanai, vingrošanai; paviljoni minerālūdens vai ūdens dzeršanai;
termālā minerālūdens vannas vai baseini u.tml.;
 Kūrorta pilsētas statusa iegūšana negarantē finansējuma priekšrocības;

22. Vājās puses
 Nav attīstīts un netiek koordinēts NVO un individuālo profesionāļu
(masieru, fizioterapeitu, nūjotāju, ziemas peldētāju
u.tml.) piedāvājums iekšzemes un ārvalstu tūristiem;
 Liepājai kā veselības tūrisma galamērķim vai kūrortam trūkst
atpazīstamības Latvijā, Austrumeiropā, Krievijā un NVS valstīs;
 Liepājā darbojas tikai viena ārstniecības iestāde un nedaudz SPA un
labsajūtas iestādes, kas jau sniedz vai var sniegt pakalpojumus
tūristiem;
 Trūkst sadarbības starp nozares uzņēmumiem, lai veidotu pievilcīgus
kompleksos veselības tūrisma piedāvājumus;
 Nepietiekamā apjomā tiek izmantoti pieejamie dabas dziednieciskie
resursi veselības uzlabošanai un ārstniecībai;
 Netiek veikti jauni pētījumi par dabas resursu pielietošanu cilvēku
veselības uzlabošanā un slimību ārstēšanā;

23. Vājās puses
 Veselības aprūpes un medicīnas iestādēs trūkst darbinieku ar svešvalodu zināšanām;
 Veselības aprūpes un medicīnas iestādēs nav tirgum atbilstošas klientu izmitināšanas
iespējas;
 Veselības aprūpes un medicīnas iestādēs nav ieviestas tirgum atbilstošas klientu vadības
un apkalpošanas sistēmas;
 Liepājas veselības aprūpes un medicīnas iestādes neveic konkurētspējas analīzi ( LV/
ārvalstu tirgus), profilēšanos līdzās citām LV/starptautiskām iestādēm;
 Liepājas veselības aprūpes un medicīnas iestādes neīsteno mērķtiecīgu uz vietējo un
ārvalstu tūristu orientētas mārketinga aktivitātes;
 Veselības aprūpes un medicīnas iestādes neapkopo statistiku par ārvalstu tūristiem , info
ieguves veidu un avotu par pakalpojumu, apmierinātību ar pakalpojumu un saistīto
servisu;
 Nepietiekama izglītības / apmācības sistēmas attīstība (kurortoloģija), trūkst jaunu
profesionāļu kurortoloģijā;
 Nav veikti jauni urbumi minerālūdens iegūšanai un termālo procedūru attīstīšanai;
 Vēsturiskās infrastruktūras atjaunošana, un jaunas infrastruktūras veidošana ir ļoti dārga;
 Atpazīstamas kūrortpilsētas LT, EE un LV infrastruktūras un piedāvājuma ziņā apsteidz
Liepāju;

24. Iespējas
 Uz vietējiem dabas resursiem bāzētas kurortoloģijas tradīciju atjaunošana un jaunu inovatīvu
veselības tūrisma produktu veidošana;
 Specifisku nišas pakalpojumu/produktu veidošana;
 Institūcijas noteikšana, kas koordinētu kūrorta iestāžu, slimnīcu, izglītības un pētniecības iestāžu
sadarbību veselības tūrisma jomā Liepājā;
 ES finansējuma piesaiste vēsturiskās un jaunas kūrorta infrastruktūras atjaunošanai un attīstībšanai
Liepājā;
 Ārvalstu investoru piesaiste un jaunu, mūsdienīgu ārstniecības, rehabilitācijas, SPA iestāžu izveide
Liepājā;
 Liepājas dabas dziedniecisko resursu lietošanas paplašināšana (ne tikai slimnīcā);
 Veselības veicināšanas un ārstniecības pakalpojumu izmantošanas paplašināšana un jaunu veselības
tūrisma produktu attīstība un pielietošana naktsmītnēs un tūrisma uzņēmumos, kuros tie līdz šim
nav pieejami;
 Sadarbība ar kūrortiem un veselības tūrisma produktu sniedzējiem Latvijā, kaimiņvalstīs, Eiropā, lai
veicinātu pieredzes apmaiņu un turpmāko attīstības plānošanu;
 Liepājas, kā galamērķa, kur atgūt veselību, mārketings;
 Liepājas kā galamēŗka, kas pielāgota cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, popularizēšana;
 Līdzdarboties vienotu standartu izstrādē kūrorta viesnīcu, slimnīcu, SPA centru, ārstniecības iestāžu
sertifikācijai, lai varētu apkalpot ārvalstu klientus, par kuru lietotajiem pakalpojumiem maksātu arī
ārvalstu apdrošināšanas kompānijas;
 Atbilstošu kurortoloģijas speciālistu sagatavošana.

25. Izaicinājumi
 Radikāls valsts finansējuma samazinājums valsts aprūpē, īpaši slimnīcām, var kardināli
ietekmēt veselības tūrisma produktu attīstību, kvalitāti, profesionalitāti;
 Ja netiek nodrošināta jaunu pakalpojumu rašanās un esošo nosacījumu izpilde, pastāv
risks zaudēt kūrorta statusu;
 Ja netiek uzlabots kompleksais veselības tūrisma piedāvājums un veikts mērķtiecīgs
veselības tūrisma mārketings, Liepājā kā galamērķis nevarēs izturēt sīvu konkurenci ar
Jūrmalu un Rīga + teritorijām, kā arī LT un EE , un zaudēs ārvalstu klientus;
 Iespējama Liepājas vēsturisko kūrorta teritoriju un dabas dziedniecisko resursu
noplicināšana veicot šajās teritorijās nepiemērotu objektu būvniecību;
 Krasta erozijas un vides piesārņojuma draudi ( kaitīgo produktu pārkraušana/ izplūšana,
Liepājas vēsturisko rūpniecības uzņēmumu negatīva ietekme uz Liepājas kā
kūrortpilsētas tēlu, Baltijas jūras piesārņojums, paaugstināts transporta radītais gaisa
piesārņojums u.tml),
 Atrakcijām un atpūtai domātas funkcionālas un kvalitatīvas infrastruktūras trūkums
pludmalē un Jūrmalas parkā mazina Liepājas kā kūrorta pievilcību;

27. Uz kuru plauktiņu tēmējam?
 Kas ir Liepājas atpūtnieks?
 Vidējais vecums 45
 Ar vidēji augstiem un ļoti augstiem ienākumiem;
 Medicīnas; labjūtas un garīgās terapijas pakalpojumu pircējs;
 bērns , kurš rūpējas par senioru vecumā esošu vecāku
labklājību;
 Kas ir Liepājas investors?
 Nekustamo īpašumu attīstītājs + konsultants + klīniku/ SPA
viesnīcu operators, izklaides, labjūtas un gerontoloģijas
centru attīstītājs;

29. Pašvaldības politika un rīcības
 Pētniecības, apmācību, sadarbības un mārketinga
programmas;
 25-90% Nek. Īp. nodokļu atvieglojumi;
 30 gadu pašvaldības zemes nomas tiesības;
 Pašvaldības ieguldījums pienākošās infrastruktūras
pievilkšanā;
 Pašvaldības ieguldījums un ES finansējuma piesaiste
pamata infrastruktūras izveidē un atjaunošanā;

30. Ieva Hmieļevska
ieva.hmielevska@liepajaturisms.lv
twitter.com/LiepajaTravel
facebook.com/LiepajaTravel
www.liepajaturisms.lv